Legislator Case Law & Legislation
C28190015 / C-1900-15 AI generated

Court fully allows bank's small claims action for loan default, interest, and penalty against individual borrower.

Case Number C28190015 / C-1900-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully dismissed the defendant's defense and ordered the repayment of the loan principal, accrued interest, and liquidated damages. The plaintiff successfully proved the loan contract terms and the borrower's failure to pay within the agreed period. Consequently, the court ruled in favor of the bank, awarding the full claimed amount plus court costs.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8., 41., 96. p. 5., 97., 193., 195., 204.1., 250.25. p. nosaka, ka tiesa ir tiesīga apmierināt pilnībā prasību par parāda piedziņu, ja pieteikums ir pamatots ar līguma noteikumiem un pierādījumiem.

Keywords

AI generated
small claims procedure loan contract default liquidated damages interest calculation enforcement of judgment

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 96. pants 5. daļa
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1. pants
Civilprocesa likuma 250.25. pants
Komerclikuma 20. pants 2. daļa
Civillikuma 15. pants
Civillikuma 1765. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 28190015

Lietas arhīva Nr. C-1900-15/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 12.martā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese Inga Pujate, rakstveida procesā izskatīja civillietu akciju sabiedrības BIGBANK AS

Latvijas filiāles maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 29.decembrī BIGBANK AS Latvijas filiāle (turpmāk – prasītājs) iesniedza Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā

maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2012.gada 20.septembrī noslēgto aizdevuma līgumu Nr. 1200902/21ia

(turpmāk – līgums) prasītājs izsniedza atbildētājai aizdevumu 811,04 euro apmērā, ar procentu likmi – 33,9163 % gadā no

aizdevuma summas atlikuma, ar pienākumu atmaksāt aizdevuma summu un procentus līguma maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā.

Pamatojoties uz līguma vispārējo noteikumu 4.1.punktu atbildētājai tika noteikts pienākums par maksājuma grafikā noteikto

maksājuma atmaksas termiņu un apmēru neievērošanu maksāt līgumsodu 1 % apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru

kavējuma dienu.

[1.2] Saskaņā ar likuma vispārējo noteikumu 2.1. punktu gadījumā, ja maksājumu kavējuma dienu skaits kopā ir vismaz 30

dienas, aizdevējam ir tiesības pirms termiņa vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt tūlītēju parāda atmaksu.

Tā kā atbildētāja nebija izpildījusi savas saistības un maksājuma termiņa nokavējums pārsniedza 30 dienas, prasītājs vienpusēji

atkāpās no aizdevuma līguma un pieprasīja no atbildētājas parāda samaksu, kas tika noformēt rakstveidā brīdinājuma formā un

nosūtīts atbildētājai ierakstītā sūtījumā 2013.gada 13.augustā. Brīdinājuma prasītājs lūdza atbildētāju izpildīt savu saistību septiņu

dienu laikā.

Saskaņā ar līguma vispārējo noteikumu 8.4. punktu un prasītāja apstiprināto vispārējo noteikumi „Bankas vispārējie noteikumi”

5.1.3. punktu jebkāds paziņojums uzskatāms par nodotu otrai pusei, ja pagājušas 5 dienas kopš tas nodots pasta iestādē un nosūtīts

ar ierakstītu sūtījumu uz adresi, kas norādīta līguma. Ņemot vērā minēto, prasītājs norāda, ka parāda samaksas termiņš beidzās

2013.gada 26.augustā. Pēc vienpusējās atkāpšanās no līguma atbildētāja nav veikusi nevienu maksājumu.

[1.3] Kā norādīts prasības pieteikumā, puses, noslēdzot aizdevuma līgumu, nav vienojušās par mediācijas procesa piemērošanu

savstarpējo domstarpību risināšanā, līdz ar to pirms prasības celšanas pušu attiecībās netiek piemērots mediācijas.

[1.4] Prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu saskaņā ar līguma vispārējo noteikumu 4.1.punktu par maksājumu kavējumu par laiku

no 2012.gada 22.oktobra līdz 2013.gada 13.augustam 643,63 euro, ko prasītājs, vadoties no labas ticības principa, samazinājis līdz

459,78 euro.

[1.5] Pamatojoties uz Komerclikuma 20.panta otro daļu, Civillikuma 1587., 1720., 1722., 1756., 1759.panta 1.punktu, 1765.,

1943. un 1945.pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 1622,08 euro, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma

pamatsummas 811,04 euro, nesamaksātajiem procentiem par laika posmu no 2012.gada 20.septembra līdz 2013.gada 13.augustam

352,26 euro, nesamaksātā līgumsoda 458,78 euro, kā arī samaksātos tiesāšanās izdevumus un lūdz noteikt prasītājam tiesības saņemt

likumiskos 6 % gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.

[1.6] Prasītājs norādījis, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

[2] 2015.gada 8.janvārī atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi, kas vienlaikus ir arī atbildētājas

deklarētā dzīvesvietas, tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz

2015.gada 7.februārim, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī

izskaidrojot atbildētājas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

2015.gada 6.februārī tiesā saņemts atbildētājas /pers. A/ rakstveida paskaidrojums, kurā atbildētāja prasību atzīst pilnā

apmērā, norādot, ka uzsākusi parāda atmaksu. Atbildētāja nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

[3] 2015.gada 16.februārī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2015.gada 12.martā un par iespēju saņemt sprieduma

norakstu, sākot ar minēto datumu, kā arī izskaidrotas pušu tiesības pieteikt tiesnesei noraidījumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

proti, ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka

personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti

nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās

deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona

tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, un fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās

deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Ievērojot to, ka pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā tika paziņots 2015.gada 16.februārī ierakstītā pasta sūtījumā,

nosūtot minēto informāciju uz prasības pieteikumā norādītajām adresēm, tostarp atbildētājai tiesas dokumenti tika nosūtīti uz

atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka pusēm tiesas dokumenti un paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida

procesā ir nosūtīts Civilprocesa likuma 56.pantā un 56.1pantā noteiktajā kārtībā.

Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības

kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos

izņēmumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm

par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

[5] Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmā daļa noteic, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem

noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei

nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja, izmantojot Civilprocesa likuma 74.panta ceturtajā daļā un 250.23 pantā paredzētās tiesības, sniegusi tiesai rakstveida paskaidrojumu, atzīstot

prasību pilnā apmērā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz

normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

Ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta piektās daļas un 193.panta piektās daļas noteikumus, sprieduma motīvu daļā iekļaujamas tikai norādes uz

normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies, jo atbildētāja neapstrīdot prasību, pilnībā to atzinusi.

[6] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt Civillikuma 1589.pants noteic, ka

vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda

tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Tiesa atzīst, ka starp prasītāju un atbildētāju, 2012.gada 20.septembrī, noslēdzot aizdevuma līgumu Nr.1200902/21ia, radušās saistību tiesiskās

attiecības (lietas 9.lapa).

[7] Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Atbilstoši Civillikuma

1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tā kā atbildētāja prasību atzinusi pilnā apmērā, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegto parāda aprēķinu un līdz ar to tiesa

atzīst, ka no atbildētājas prasītāja labā piedzenams parāds par neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 811,04 euro.

[8] Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Savukārt Civillikuma

1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti.

No lietas materiāliem izriet, ka puses, noslēdzot aizdevuma līgumu, vienojušās par procentu likmi – 33,9163 % gadā no aizdevuma summas

atlikuma, ar pienākumu atmaksāt aizdevuma summu un procentus līguma maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā. 2013.gada

13.augustā prasītājs nosūtījis atbildētājai paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no aizdevuma līguma, jo atbildētāja nav pildījusi

savas saistības (lietas 13.lapa).

No lietas materiālos esošā parāda aprēķina izriet, ka prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas procentus par laika posmu no

2012.gada 20.septembra līdz 2013.gada 13.augustam, proti – līdz brīdim, kad prasītājs vienpusēji atkāpies no līguma.

Puses līgumā vienojušās par aizņēmējas pienākumu maksāt procentus un par aizņēmuma procentu likmi, līdz ar to prasītājs

pamatoti lūdzis piedzīt no atbildētājas līgumiskos procentus līdz brīdim, kad līgums beidzis pastāvēt, prasītājam vienpusēji atkāpjoties

no līguma tā iemesla dēļ, ka atbildētāja nav pildījusi savas saistības. Ņemot vērā to, ka atbildētāja prasību atzinusi pilnā apmērā un

nav apšaubījusi parāda aprēķinu, tiesa atzīst, ka prasība par procentu piedziņu no atbildētājas par laiku no 2012.gada 20.septembra

līdz 2013.gada 13.augustam 352,26 euro apmērā ir pamatota un apmierināma.

[9] Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un, saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav

aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt, Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā

arī līguma izpildi. Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr saistība nav izpildīta.

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā ar

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu.

Puses aizdevuma līguma 4.1.punktā ir vienojušās par līgumsoda apmēru. Prasītājs, ceļot prasību tiesā, ievērojot labas ticības principu, līgumsoda apmēru

ir samazinājis, aprēķinot līgumsodu par maksājumu kavējumu līguma darbības laikā, proti, par laiku no 2012.gada 22.oktobra līdz 2013.gada 13.augustam. Tā

kā atbildētāja ir atzinusi prasību pilnā apmērā un nav apšaubījusi prasītāja veikto līgumsoda aprēķinu, tiesai nav pamata apšaubīt parāda aprēķina pareizību,

līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā piedzenams līgumsods 458,78 euro.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus,

līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 243,31 euro un ar lietas izskatīšanu, proti – ar prasības pieteikuma noraksta

un tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu, saistītie izdevumi 4,70 euro, ko prasītājs samaksājis, sniedzot prasību tiesā, kopā 248,01 euro.

Turklāt, ņemot vērā to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu faktiskais apmērs ir 5,61 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 42. pantam,

no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,91 euro apmērā (5,61 – 4,70= 0,91 euro).

[11] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši

procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 811,04 euro.

[13] Civilprocesa likuma 2041.pants paredz, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta, 96.panta piekto daļu, 97., 193., 195., 204.1, 250.25 panta, tiesa

n o s p r i e d a :

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu BIGBANK AS Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40103200513, parādu 1622,08 euro

(viens tūkstotis seši simti divdesmit divi euro un 8 centi), kas sastāv no:

- galvenā parāda 811,04 euro (astoņi simti vienpadsmit euro un 4 centi);

- līgumiskajiem procentiem 352,26 euro (trīs simti piecdesmit divi euro un 26 centi) par laiku no 2012.gada 20.septembra līdz 2013.gada

13.augustam;

- līgumsoda 458,78 euro (četri simti piecdesmit astoņi euro un 78 centi) par laiku no 2012.gada 22.oktobra līdz 2013.gada 13.augustam;

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu BIGBANK AS Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40103200513, tiesas izdevumus 248,01

euro (divi simti četrdesmit astoņi euro un 1 cents).

Parāda samaksa izdarāma BIGBANK AS Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40103200513, norēķinu kontā Nr.LV08HABA0551023395885, banka AS

„Swedbank”, bankas kods HABALV22.

Noteikt BIGBANK AS Latvijas filiāle tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos 6% no simta gadā no

neatmaksātās parāda pamatsummas 811,04 euro.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,91 euro (91 cents).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELL22

Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C28190015.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot /pers. A/, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu

apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas kancelejā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, 110.kabinetā, pretējā gadījumā

spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītāja.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2015.gada 12.marts.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate