Court finds administrative violation of curfew by absentee and imposes fine despite prior conviction.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled that the defendant committed an administrative violation by failing to appear at their designated residence during a curfew period. Although the defendant did not attend the hearing, the court verified proper notification and assessed the defendant's prior criminal record and lack of justification for absence. Consequently, the court found the defendant guilty and imposed a monetary fine of 30 euros to uphold public order.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pants; 271.pants 4. daļa; 22.pants; 32.pants; 33.pants; 34.pants; 274.pants; 275.pants; 289.16.pants 1. daļa; 299.pants: The court may adjudicate administrative violation cases in the absence of the violator if proper notification is proven, and a fine is the appropriate sanction when the violator's conduct demonstrates intent to evade obligations and no mitigating circumstances exist.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 133046317
Lietas arhīva Nr. 1-0463-17/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 21.jūnijā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese Inese Biteniece
ar sekretāri Katrīnu Puri
izskatīja atklātā tiesas sēdē Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa administratīvā pārkāpuma materiālus par /pers. A/, personas
kods /personas kods/, dzīvojoša /adrese A/,
saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk Latvijas APK) 177.pantā paredzētā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanu,
k o ns t a t ē ja
2017.gada 9.jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 265269 par to, ka 2017.gada 31.maijā plkst.23.50 veikta pārbaude /pers. A/ norādītajā dzīves vietā
/adrese/ rehabilitācijas centrs “/nosaukums/”, kuras laikā konstatēts, ka /pers. A/ neatrodas savā norādītajā dzīves vietā. Līdz ar ko /pers. A/ pārkāpa
piemērotā papildsoda – policijas kontroles ierobežojumu no plkst.23.00 līdz plkst.06.00 atrasties norādītajā dzīves vietā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
/pers. A/ uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem nepaziņoja, lietas izskatīšanas atlikšanu nav lūdzis.
Saskaņā ar Latvijas APK 271.panta ceturto daļu lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi
paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ 2017.gada 14.jūnijā nosūtīta tiesas pavēste (lietas 1.lapa) uz
lietā norādīto dzīves vietas adresi, kurā viņam noteikti policijas kontroles ierobežojumi. Tādejādi ir secināms, ka par lietas izskatīšanas laiku un vietu
pārkāpējam ir paziņots atbilstoši likuma prasībām. Pie šādiem apstākļiem, saskaņā ar Latvijas APK 271.panta ceturto daļu, tiesa atzīst par iespējamu
izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez pārkāpēja klātbūtnes.
No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākās inspektores majores S.Reinikas-Gabranovas
ziņojuma izriet, ka viņas lietvedībā atrodas kontrollieta 34/16 P.K. attiecībā uz /pers. A/, norādītā dzīves vieta: /adrese/ rehabilitācijas centrs
“/nosaukums/”, deklarētā dzīves vieta: /adrese/, kurš ar Rīgas apgabaltiesas 2005.gada 20.jūnija spriedumu notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 12
gadiem, piemērojot papildsodu - policijas kontrole uz 3 gadiem. 2016.gada 23.septembrī /pers. A/ atbrīvots no Brasas cietuma.
2016.gada 28.septembrī pieņemts lēmums par policijas kontroles lietas iekārtošanu un lēmums par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu.
2016.gada 27.oktobrī /pers. A/ VP Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirknī uzrakstīja paskaidrojumu, kurā norādīja, ka turpmāk dzīvos
/adrese B/ rehabilitācijas centrs “/nosaukums/”.
2016.gada 1.novembrī pieņemts lēmums par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu un līdz ar to /pers. A/ noteikts, ka vienu reizi mēnesī
jāierodas atzīmēties Olaines iecirknī, no plkst.23.00 līdz plkst.06.00 jāatrodas norādītajā dzīves vietā, aizliegts sabiedriskās vietās atrasties alkoholisko un
narkotisko vielu reibumā, bez atļaujas aizliegts izbraukt no Latvijas Republikas teritorijas.
2017.gada 20.aprīlī plkst.23.15 veikta pārbaude /pers. A/ dzīves vietā, kuras laikā konstatēts, ka /pers. A/ savā dzīvesvietā neatrodas. 2017.gada
5.maijā no Sociālā rehabilitācijas centra “Ratnieki” elektroniski saņemts lēmums par /pers. A/ atskaitīšanu no Sociālā rehabilitācijas centra “Ratnieki”
2017.gada 2.maijā, sakarā ar alkohola lietošanu.
2017.gada 18.maijā plkst.23.26 veikta pārbaude /pers. A/ dzīves vietā, kuras laikā konstatēts, ka /pers. A/ savā dzīvesvietā neatrodas. 2017.gada
17.maijā izsūtīta pavēste uz 2017.gada 23.maiju plkst.09.00. /pers. A/ neieradās.
2017.gada 23.maijā uz /pers. A/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols pēc Latvijas APK 177.panta. Administratīvā pārkāpuma materiāls
nosūtīts Rīgas rajona tiesai izskatīšanai.
2017.gada 31.maijā plkst.23.50 veikta pārbaude /pers. A/ dzīves vietā, kuras laikā konstatēts, ka /pers. A/ savā dzīvesvietā neatrodas. 2017.gada
26.maijā izsūtīta pavēste uz 2017.gada 5.jūniju plkst.10.00, /pers. A/ neieradās.
2017.gada 5.jūnijā uz /pers. A/ sastādīts administratīvā pārkāpa protokols pēc Latvijas APK 177.panta (lietas 4.lapa).
2016.gada 28.septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa inspektors pieņēma lēmumu par policijas kontroles
iekārtošanu /pers. A/ (lietas 7.lapa).
Ar 2016.gada 1.novembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu
notiesātajam ir noteikti ierobežojumi:
- aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.23.00 līdz plkst.06.00;
- aizliegts uzturēties sabiedriskās vietās alkoholisko un narkotisko vielu reibumā;
- aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas no Latvijas Republikas teritorijas un administratīvās teritorijas;
- uzlikts par pienākumu 1 reizes mēnesī no plkst.08.00 līdz 16.30 ierasties reģistrēties Olaines iecirknī, Babītes nov., /adrese/ (lietas 8.-9.lapa).
2016.gada 1.novembrī notiesātajam izskaidrotas ierobežojumu neievērošanas sekas, ko apliecina viņa paraksts (lietas 10.-12.lapa).
Ar 2005.gada 20.jūnija Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumu notiesātais atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā
pēc Krimināllikuma 117.panta 2., 6., 10. punktā, 193.panta pirmās daļas un saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo daļu galīgais sods noteikts pēc
noziedzīgo nodarījuma kopības ietverot vieglāko sodu smagākajā - brīvības atņemšana uz 12 gadiem, ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz 3
gadiem (lietas 25.-48.lapa).
Tiesa atzīst, ka notiesātā vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atbildība par kuru paredzēta Latvijas APK 177.pantā ir pierādīta ar:
- administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC 265269 fiksēto;
- lēmumā par policijas kontroles lietas iekārtošanu un 2016.gada 1.novembra lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu fiksēto,
kurā ir kontrolējamās personas paraksts;
- pārbaudes aktu, kurā konstatēts, ka 2017.gada 31.maijā plkst.23.50 veica pārbaudi kontrolējamās personas /pers. A/ dzīves vietā, kuras gaitā
tika konstatēts, ka /pers. A/ neatradās dzīves vietā, jo tajā vairs nedzīvo (lietas 5.lapa);
- Olaines iecirkņa inspektores ziņojumu par notiesātā policijas kontroles ierobežojumu pārkāpumiem.
Saskaņa ar Latvijas APK 177.pantu - par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona kurai noteikta policijas kontrole,
uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu- policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas
vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem (redakcijā līdz 01.01.2015). Saskaņā ar
Krimināllikuma Pārejas noteikumu 12.punktu, papildsodu — policijas kontroli — turpina piemērot personām, kuras (..) līdz 2014.gada 31.decembrim
izdarījušas citu šā likuma sevišķās daļas pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Izvērtējusi lietas apstākļus un pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka notiesātā darbības satur Latvijas APK 177.pantā norādītā administratīvā
pārkāpuma sastāvu, un viņa vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.
Tiesa uzskata, ka, lai konstatētu, ka persona pārkāpj policijas kontroles ierobežojumus, nepietiek ar to vien, ka persona formāli nav veikusi to vai
citu darbību, bet jāvērtē notiesātās personas rīcība un, vai tās darbībās ir bijis nodoms pārkāpt noteiktos ierobežojumus vai izvairīties no pienākumu
izpildes.
Notiesātam ir izskaidroti papildsoda - policijas kontrole, ierobežojumi un pienākumi. Tiesa atzīst, ka notiesātais konkrētajos apstākļos nav rīkojies
tā, lai viņa darbības būtu vērstas uz papildsoda ierobežojumu izpildi.
Tiesa nekonstatē objektīvus iemeslus, kas attaisnotu notiesātā rīcību, t.i. neattaisnotu neatrašanos savā dzīvesvietā pēc plkst.23.00, kas ir vērtējams
kā policijas kontroles neievērošana Latvijas APK 177.panta izpratnē.
Saskaņā ar Latvijas APK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvu
pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu
jaunus pārkāpumus.
Saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, atbildību mīkstinošie un
pastiprinošie apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.panta un 34.panta nosacījumiem, tiesa nekonstatē notiesātā atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus.
Pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā to, ka izdarītais pārkāpums apdraud valstī noteikto pārvaldes kārtību, to, ka notiesātais iepriekš vairākkārtīgi
sodīts par administratīviem pārkāpumiem, pēdējo reizi 2017.gada 19.maijā ar naudas sodu 140 euro, tiesai nav ziņu par naudas soda samaksu.
Deklarētā dzīves vieta: /adrese/.
Tiesa atzīst, ka soda mērķi, audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,
kā arī, lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, šajā gadījumā var panākt, piemērojot naudas sodu.
Pamatojoties uz Latvijas APK 274., 275., 289.16 panta pirmo daļu, tiesa
no s pri e da
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā un sodīt
viņu ar naudas sodu 30 (trīsdesmit) euro apmērā.
Saskaņā ar Latvijas APK 299.pantu, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts lēmums par naudas soda
uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests
noraidīts. Naudas sods ieskaitāms rēķinā: Valsts kase, reģ.Nr.NMR90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, saņēmēja iestāde: Valsts
kase BIC Kods: TRELLV22, mērķis - personas dati, protokola numurs PC 265269, un maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas rajona tiesā.
Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts Latvijas APK 299.pantā noteiktajā termiņā, spriedums par administratīvā soda uzlikšanu tiks nodots
piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas,
iesniedzot sūdzību Rīgas rajona tiesā.
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece