Court allows insurance company to recover subrogated damages from building manager for property damage caused by negligence.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the building manager to pay the insurance company 395.43 euros in subrogated damages. The plaintiff proved the manager failed to perform necessary maintenance on shared sewer infrastructure, causing a flood that damaged the insured apartment. The court found a causal link between the manager's negligence and the losses, granting the claim under civil and insurance laws.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Insurance Law: Under the Civil Law and Insurance Law, an insurer who pays a claim acquires the right to subrogate against a third party whose fault caused the loss, provided the third party was at fault and the loss is directly connected to that fault.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Civillieta Nr.C29373816
S P RIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
2016.gada 11.jūlijā, Krāslavā
Daugavpils tiesas tiesnese G.Kusiņa
izskatīja rakstveida procesā civillietu apdrošināšanas akciju sabiedrības „BTA Baltic Insurance Company” maza apmēra prasība pret sabiedrību ar
ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2016.gada 5.februārī apdrošināšanas akciju sabiedrība „BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – AAS „BTA Baltic Insurance Company”)
iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”) par
zaudējumu 395,43 euro piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 3.aprīlī starp AAS “BTA Baltic Insurance Company”, kā apdrošinātāju
un AS „West kredit”, kā apdrošinājuma ņēmēju, tika noslēgts īpašumu apdrošināšanas līgums, saskaņā ar kuru tika apdrošināts /pers. D/ dzīvoklis
/numurs/daudzdzīvokļu namā /adrese/. Apdrošināšanas līgums tika noslēgts ar tā darbības laiku no 2013.gada 3.aprīļa līdz 2014.gada 31.martam,
apdrošinot visus riskus, tai skaitā šķidruma vai tvaika noplūdes riskus. Apdrošināšanas līguma darbības laikā tika saņemts apdrošināšanas atlīdzības
pieteikums, jo iestājies apdrošināšanas gadījums. Apdrošinātais dzīvoklis tika appludināts no kanalizācijas stāvvada, kā rezultātā dzīvoklim nodarīti
bojājumi. Izdevumi, kas nepieciešami dzīvokļa atjaunošanai stāvoklī, kādā tas bija pirms appludināšanas, noteikti 650,64 euro apmērā. Izpildot savas
saistības saskaņā ar īpašumu apdrošināšanas līgumu, ņemot vērā apdrošināšanas līgumā noteikto pašrisku 142,29 euro apmērā, atskaitot PVN daļu
112,92 euro, prasītājs izmaksāja cietušajai personai apdrošināšanas atlīdzību 395,43 euro apmērā par nekustamā īpašuma bojājumiem.
Dzīvokļa nopludināšana notika kanalizācijas stāvvada plīsuma dēļ. Kanalizācijas stāvvads ir kopīpašumam piederošā inženierkomunikācija.
Atbildētājs, savlaicīgi neveicot kanalizācijas tehnisko pārbaudi (apskati) un nenodrošinot mājas kopīpašumā esošās daļas uzturēšanu un apsaimniekošanu,
ir pieļāvis traucējumu dzīvokļa īpašniekam, tādejādi nodarot šī dzīvokļa īpašniekam zaudējumus. Izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, prasītājs saskaņā
ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu ir pārņēmis cietušā nekustamā īpašuma īpašnieka prasījuma tiesības pret personu, kas ir
atbildīga par zaudējumiem.
Pamatojoties uz Civillikuma 1773., 1775., 1759., 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma
6.panta otrās daļas 1) punktu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam zaudējumus
395,43 euro un visus tiesāšanās izdevumus. Lūdz atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus no piespriestās zaudējuma summas
par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma pilnīgai izpildei.
Atbildētājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2016.gada 10.martā iesniedza tiesā paskaidrojumu, kurā norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst.
Prasītājs nav pierādījis visus priekšnosacījumus, kas būtu par pamatu zaudējumu atlīdzināšanai. Prasītājs nav pierādījis atbildētāja prettiesisko darbību. Tā
kā dzīvokļu īpašnieki nav snieguši finansējumu stāvvadu nomaiņai un tas ir bojājies, tad atbildētāja rīcība nav uzskatāma par prettiesisku. Atbildētājs ir
veicis visas nepieciešamas darbības inženierkomunikāciju pārbaudei, apsekošanai, ko apliecina dzīvojamās ēkas /adrese/ vizuālās apsekošanas akts, no
kura ir nepārprotami redzams, ka dzīvojamās ēkas kanalizācijas stāvvadi ir apmierinošā stāvoklī. Atbildētāja bija veikusi visas nepieciešamās darbības,
savas pārvaldīšanas ietvaros.
Atbildētājs pieteica lūgumu civillietu izskatīt tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma 250.26pants nosaka, ka tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē, ja ir saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē. Ja tiesa atsaka lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.
Atbildētājs nav pamatojis savu paskaidrojumā norādīto lūgumu noteikt lietas izskatīšanu tiesas sēdē, un tiesa nesaskata nepieciešamību lietas
izskatīšanai mutvārdu procesā. Lietas izskatīšana rakstveida procesā neietekmē pušu tiesības izvirzīt atbildētājam iebildumus pret celto prasību vai
prasītājam izvirzīt iebildumus pret atbildētāja paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem, līdz ar to arī atbildētāja norādītais, ka vēlas tiesas sēdi, nav
vērtējams kā Civilprocesa likuma 74.pantā noteikto procesuālo tiesību un pienākumu aizskārums, jo lietas izskatīšana rakstveida procesā neierobežo
pušu Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās tiesības.
Līdz ar to atbildētāja izteikto lūgumu tiesa neatrod par tādu, kas dotu pamatu lietas noteikšanai izskatīšanai tiesas sēdē, līdz ar ko lūgums ir noraidīts
un lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā. 2016.gada 18.maijā pieņemts lēmums un pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un
sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 11.jūlijā.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Lietā nepastāv strīds par to, ka 2013.gada 3.aprīlī starp prasītāju „BTA Insurance Company” SE (šobrīd AAS “BTA Baltic Insurance Company”)
kā apdrošinātāju un AS „WEST KREDIT” kā apdrošinājuma ņēmēju tika noslēgts īpašuma apdrošināšanas līgums, saskaņā ar kuru tika apdrošināts
mājoklis /adrese/ ar apdrošināšanas periodu no 2013.gada 3.aprīļa līdz 2014.gada 31.martam. Apdrošināšanas līguma noslēgšanu apliecina
apdrošināšanas polise Nr. /numurs/(lietas lapa 13).
Lietā nepastāv strīds arī par to, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā 2014.gada 21.februārī notika apdrošinātā nekustamā īpašuma /adrese/,
nopludināšana kanalizācijas stāvvada bojājuma dēļ. Minēto apliecina dzīvokļa īpašnieces /pers. D/ apdrošināšanas pieteikums apdrošinātājam un SIA
„Rīgas namu pārvaldnieks” 2014.gada 25.februāra pārstāves sastādītais akts par konstatētiem bojājumiem Nr.11-26/3790, kurā norādīts, ka
nepieciešams 2,5 m2 sienas un 0,8 m2 griestu remonts, ko radījis kanalizācijas stāvvada bojājums. Minēto apsekošanas aktu parakstījis SIA “Rīgas namu
pārvaldnieks” iecirkņa vadītājs /pers. G/, namu pārzine /pers. H/, iecirkņa pārstāve /pers. I/ (lietas lapa 11).
Saskaņā ar sertificēta būvinženiera /pers. J/ (būvprakses sertifikāts Nr.20-6763) dzīvokļa /adrese/ zaudējumu aprēķinu izmaksu lietā Nr.IB2-
LV33-06477_01-14, apstiprināto remonta darbu tāmi, izmaksas, kas nepieciešamas nekustamā īpašuma atjaunošanai, ir 650,64 euro, t.sk., pievienotās
vērtības nodoklis 112,92 euro (lietas lapa 20).
Saskaņā ar īpašuma apdrošināšanas līgumu, ņemot vērā līgumā noteikto apdrošinātā pašrisku 142,29 euro no zaudējumiem un nodokli 112,92
euro, prasītājs izmaksāja cietušajai /pers. D/ apdrošināšanas atlīdzību 395,43 euro (lietas lapa 21.-22.).
Tiesa atzīst, ka ar minētiem pierādījumiem lietā ir pierādīts, ka prasītājam ir nodarīti zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā par
apdrošinātā dzīvokļa appludināšanu.
Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas
apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.
Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs ir nekustamā īpašuma apsaimniekotājs, atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju” 50.panta septītajai daļa, kas nosaka, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot
dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.
No lietas materiāliem izriet, ka 2014.gada 18.martā un 2014.gada 30.jūlijā prasītājs nosūtījis SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” vēstules par
zaudējumu 395,43 euro apmērā atlīdzību (lietas lapa 23., 25.).
No SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” 2014.gada 26.marta un 2014.gada 10.septembra atbildēm izriet, ka atbildētājs neatzīst prasītāja veikto
zaudējumu aprēķinu.
Konkrētajā gadījumā prasītājs ir cēlis prasību par zaudējumu piedziņu no atbildētāja, kas radušies sakarā ar atbildētāja, kā nama apsaimniekotāja
nepienācīgu pienākumu pildīšanu, tādējādi, lai noskaidrotu, vai ir iestājusies atbildētāja atbildība, jākonstatē, ka prasītājam ir nodarīti zaudējumi
(Civillikuma 1770.-1792.pants), bijusi atbildētāja prettiesiska vainojama rīcība, darbība vai bezdarbība; pastāv cēloniskais sakars starp minēto rīcību un
nodarītajiem zaudējumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis; 1770.pantu ar
zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.
Konstatējams, ka lietā pastāv strīds par atbildētāja vainu nekustamā īpašuma apliešanā.
Konkrētajā gadījumā tiesa atzīst par pierādītu atbildētāja bezdarbību Civillikuma 1779.panta izpratnē un pierādītu, ka nodarītajiem zaudējumiem
nebija nejaušības raksturs sekojošu apsvērumu dēļ.
No lietas materiāliem pievienotā 2014.gada 25.februāra apsekošanas akta Nr.11-26/3790, izriet, ka telpu saliešanas iemesls ir kanalizācijas
stāvvada bojājums.
2010.gada 28.septembra MK noteikumu Nr.905 “Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju
saistītās darbības” 2.punkts nosaka, ka dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju plāno, organizē un pārrauga dzīvojamās mājas pārvaldītājs, lai
nodrošinātu dzīvojamo māju pārvaldīšanas darbību izpildi.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta a) un d) apakšpunktos noteiktas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības,
saskaņā ar kurām ir obligāta – esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts un dzīvojamās mājas sanitārā apkope.
2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu
un energoefektivitātes minimālajam prasībām” 6.punkts skaidri noteic, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi,
vizuālo pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs. Šo noteikumu 13.punktā ir noteikts, ka reizi
mēnesī veicama inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude apkures sistēmai, ūdensapgādes sistēmai un kanalizācijas sistēmai.
Izvērtējot minēto tiesību normu saturu secināms, ka tās ne tikai paredz pārvaldniekam veicamo pienākumu obligāto minimumu, paredzot, ka
vizuālās pārbaudes veicamas vismaz reizi mēnesī, bet arī skaidri noteic pārvaldnieka pienākumu veikt tostarp kanalizācijas sistēmas tehnisko apsekošanu
un apkopi. Lietā iesniegtajā 2013.gada 20.jūnija dzīvojamās ēkas vizuālās apsekošanas aktā norādīts, ka /adrese/ kanalizācijas stāvvadi ir apmierinošā
stāvoklī, no kā secināms, ka laika posmā no 2013.gada 20.jūnija līdz 2014.gada 21.februārim, kad konstatēts bojājums, nekādas apsekošanas
atbildētājs neveica. Komunikācijas bojājumi rodas laika gaitā, stāvvada bojājumu paredzēt un novērst bija atbildētāja, kā nama apsaimniekotāja,
pienākums. Tādējādi, par nepamatotu atzīstami atbildētāja iebildumi, ka atbildētājs nevar būt atbildīgs par prasītājam nodarītajiem zaudējumiem.
Kanalizācijas stāvvada plīsuma fakts konkrētajā gadījumā pats par sevi apliecina, ka atbildētājs nav pildījis minētajās tiesību normās noteiktos
pienākumus, jo nekāda ļaunprātīga citu personu iejaukšanās un komunikācijas apzināta bojāšana konstatēta nav. Respektīvi, par pamatotu atzīstams
prasītāja arguments, ka atbildētājs, nenodrošinot mājas kanalizācijas sistēmas uzturēšanu un apsaimniekošanu, nerīkojās atbilstoši normatīvajos aktos
noteiktajam, un nepietiekama savu pienākumu izpilde no atbildētāja puses ir cēloniskā saistībā ar kanalizācijas stāvvada plīsumu.
Līdz ar to tiesa izdara secinājumu, ka atbildētājs, apsaimniekojot minēto nekustamo īpašumu, veicis savus pienākumus tikai formāli, nepievēršot
lielāku rūpību savu pienākumu pildīšanai, no kā izriet, ka atbildētāja bezdarbība ir pierādīta, jo, rīkojoties pēc labākās gribas un kā krietns saimnieks, tas
ir, veicot mājas komunikāciju apsekošanu, atbildētājam bija visas iespējas nepieļaut lietā pierādīto kanalizācijas stāvvada bojājumu un zaudējumu
nodarīšanu.
Saskaņā ar Civillikuma 1772.panta noteikumiem, jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa
sagaidāmās peļņas atrāvums. Saskaņā ar Civillikuma 1786.pantu, novērtējot zaudējumus, jāievēro nevien galvenās lietas un tās piederumu vērtība, bet arī
pametums, kas netieši nodarīts ar zaudējuma nesēju notikumu, un atrautā peļņa.
Tiesa atzīst par pierādītu un pamatotu prasītāja iesniegto remontdarbu tāmi, ņemot vērā, ka minēto tāmi sastādījis sertificēts būveksperts, atbilstoši
atbildētāja sastādītajam aktam par salieto bojāto vietu platību, proti, sienai 2,5 kvadrātmetru platībā, griestiem 0,8 kvadrātmetru platībā (lietas lapa 11),
pamatojoties uz ko sastādīta tāme par nodarītajiem zaudējumiem.
Saskaņā ar lietā iesniegto īpašuma bojājumu apskates protokolu (lietas lapa 17), 2014.gada 11.martā prasītāja izvēlēts eksperts SIA “Izitek”
pārstāvis /pers. K/ ir apsekojis dzīvokli /numurs/, /adrese/, konstatējis bojājumus, un SIA „Izitek” sastādīja tāmi 2014.gada 12.martā saskaņā ar Latvijas
būvnormatīvu LBN 501-06 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība”. Minēto tāmi (lietas lapa 20) 2014.gada 12.martā apstiprināja sertificēts būvinženieris
/pers. J/ (sertifikāta Nr.20-6763), kas norādīts tāmē. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja izvēlēto ekspertu kvalifikāciju un tāmes saturu.
Tiesa uzskata, ka lietā ir konstatēti visi zaudējumu atlīdzības prasībai nepieciešamie priekšnoteikumi - zaudējumu esamība, atbildētāja prettiesiski
vainojama rīcība un cēloniskais sakars starp prettiesisku rīcību un zaudējumiem. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami zaudējumi
395,43 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu atzīstamas tiesības prasītājam saņemt likumiskos 6 % no simta gadā no zaudējumu summas par laiku līdz
sprieduma izpildei.
No atbildētāja par labu prasītājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu piedzenami tiesas izdevumi 75,84 euro – valsts nodeva
71,14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – 4,70 euro.
No atbildētāja par labu valstij saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu jāpiedzen papildus ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 3,15 euro apmērā.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39., 41., 97., 193., 195., 250.25pantu tiesa
nosprieda
Prasību apmierināt.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu apdrošināšanas akciju
sabiedrībai „BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr.40103840140, zaudējumus 395,43 euro (trīs simti deviņdesmit pieci euro 43 centi) un
tiesas izdevumus 75,84 euro (septiņdesmit pieci euro 84 centi), kopā 471,27 euro (četri simti septiņdesmit viens euro 27 centi), ieskaitot kontā
Nr.LV59PARX0000978380022, AS „Citadele banka”, bankas kods PARXLV22, maksājuma mērķis: IB2-LV33-06477/01-14.
Noteikt AAS „BTA Baltic Insurance Company” tiesības saņemt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” sešus procentus gadā no summas 395,43 euro
par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu valstij ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 3,15 euro (trīs euro 15 centi), ieskaitot kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts
LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C29373816.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksai, izskaidrojot, ka samaksu apliecinoši dokumenti par piedziņu valsts labā jāatsūta
Daugavpils tiesas kancelejai, Lāčplēša ielā 19, Krāslavā, LV-5601, pretējā gadījumā piedziņa tiek nodota tiesu izpildītājam.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2016.gada 11.jūlija, Latgales apgabaltiesai,
apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.
Tiesnese G.Kusiņa