Court convicts defendant of drunk driving and resisting arrest, combining sentences for multiple offenses.

Lietas arhīva Nr. K71-0041-24/11

ECLI:LV:VRT:2024:0322.11300020622.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2024.gada 22.martā

Vidzemes rajona tiesa Madonā

tiesnese Ilze Lazdiņa,

piedaloties prokurorei Gitai Saulonei

un aizstāvim Guntaram Sīmanim,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās

daļas un 312. panta otrās daļas, 270. panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības atņemtas), būdams alkohola

ietekmē, kā arī izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas .

Ar Vidzemes rajona tiesas 2021. gada 29. novembra spriedumu krimināllietā Nr. /numurs/ /pers. B/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 262. panta

pirmajā daļā, 312. panta otrajā daļā un 270. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības

noteikts piespiedu darbs 420 stundas, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu

šim sodam daļēji pievienots papildsods, kas nav izciests pēc Vidzemes rajona tiesas 2021. gada 1. marta sprieduma un galīgais sods pēc vairākiem

spriedumiem noteikts – piespiedu darbs 420 stundas, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz septiņiem gadiem sešiem mēnešiem. Spriedums

stājies spēkā 2021. gada 10. decembrī.

/pers. B/ /datums/ap plkst. 20.11 papildsoda – tiesību ierobežošana – izciešanas laikā, /adrese/ vadīja transportlīdzekli – automašīnu /TL marka/,

ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kas atņemtas ar minēto Vidzemes rajona tiesas spriedumu,

būdams alkohola ietekmē, jo minimālā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 2,0976 promiles.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un 312. panta otrajā daļā.

Turklāt /pers. B/,lietojot vardarbību , pretojās varas pārstāvjiem, kuri izpildīja uzlikto dienesta pienākumu.

/pers. B/ /datums/ap plkst. 20.11, būdams alkohola ietekmē, /adrese/ vadīja automašīnu /TL marka/ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/. Tur, pildot uzliktos dienesta pienākumus, viņu ar dienesta transportlīdzekli /pers. E/, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, ,

apturēja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes /nosaukums/ Kārtības policijas nodaļas inspektore /pers. F/ un Valsts policijas Vidzemes reģiona

pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektore /pers. S/. Veicot alkohola koncentrācijas

pārbaudi izelpotajā gaisā, tā pirmajā mērījumā tika konstatēts, ka /pers. B/ vadīja automašīnu, būdams alkohola ietekmē , ar minimālo alkohola

koncentrāciju izelpotajā gaisā 2,28 promiles. Personas datu pārbaudes laikā noskaidrots, ka /pers. B/ nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, jo tās

atņemtas pamatojoties uz tiesas spriedumu krimināllietā.

Atrodoties dienesta transportlīdzeklī, kamēr policijas inspektores veica savus dienesta pienākumus, tostarp, procesuālo dokumentu noformēšanu

kriminālprocesā Nr./numurs/ un informējot par aizturēšanu, /pers. B/ uzvedās izaicinoši un ar savu uzvedību traucēja policijas inspektorēm veikt dienesta

pienākumus. Pirms otrās alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpotajā gaisā veikšanas, /pers. F/ paziņoja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes

/nosaukums/ par nepieciešamību uz notikuma vietu nosūtīt papildus ekipāžu aizturētā /pers. B/ nogādāšanai uz /nosaukums/. Veicot alkohola

koncentrācijas pārbaudi izelpotajā gaisā, tā otrajā mērījumā tika konstatēts, ka /pers. B/ vadīja automašīnu, būdams alkohola ietekmē ar minimālo

alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā 2,29 promiles. Kamēr tika veikta alkohola ietekmes pārbaude, notikuma vietā ar dienesta transportlīdzekli /TL

marka/ ,ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, ieradās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes /nosaukums/ Kārtības policijas nodaļas

inspektori /pers. I/ un /pers. H/, kuri būdami ģērbušies Valsts policijas formas tērpos, pildot savu amata pienākumus, piegāja pie /pers. B/ un atkārtoti

viņu informēja par to, ka tiek aizturēts.

/pers. B/, būdams neapmierināts ar policijas inspektoru izteiktajām prasībām, uzvedās izaicinoši, lamājās ar cilvēku cieņu aizskarošiem vārdiem,

nepakļāvās viņu likumīgajām prasībām - /pers. B/ ar roku pagrūda inspektori /pers. F/ un neaicināts devās pie dienesta transportlīdzekļa /TL marka/,

atrāva automašīnas durvis. Kad policijas inspektori /pers. I/ un /pers. H/ centās pārtraukt /pers. B/ prettiesiskās darbības, viņš fiziski pretojās policijas

inspektoriem, cenšoties izrauties no viņu satvēriena. Vicinoties ar rokām , /pers. B/ norāva /pers. I/ formas tērpam piestiprināto ķermeņa kameru, kas

nokrita zemē. Pretošanās laikā /pers. B/ kopā ar /pers. I/ un /pers. H/ nokrita uz zemes. Atrodoties uz zemes , /pers. B/ turpināja uzvesties agresīvi,

mēģinot ar fizisku spēku atbrīvoties no policijas inspektoru satvēriena un mēģinājuma uzlikt viņam rokudzelžus, nedeva rokas, ar savu roku apķēra

/pers. I/ kaklu un turēja to. Pielietojot speclīdzekli – teizeri /pers. B/ pretošanās tika pārtraukta un viņam tika uzlikti rokudzelži. /pers. B/ pretošanās

rezultātā /pers. I/ tika nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi – zemādas asinsizplūdumi kakla apvidus labā pusē un labā atslēgas kaula apvidū, bet /pers.

H/ nodarīts viegls miesas bojājums – labās pēdas locītavas sastiepums.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 270. panta pirmajā daļā.

Bez tam /pers. B/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.

Ar Vidzemes rajona tiesas 2021. gada 29. novembra spriedumu krimināllietā Nr. /numurs/ /pers. B/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 262. panta

pirmajā daļā, 312. panta otrajā daļā un 270. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības

noteikts piespiedu darbs 420 stundas, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu

šim sodam daļēji pievienots papildsods, kas nav izciests pēc Vidzemes rajona tiesas 2021. gada 1. marta sprieduma un /pers. B/ galīgais sods pēc

vairākiem spriedumiem noteikts – piespiedu darbs 420 stundas, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz septiņiem gadiem sešiem mēnešiem.

Spriedums stājies spēkā 2021. gada 10. decembrī.

/pers. B/ /datums/ap plkst. 21.10 papildsoda – tiesību ierobežošana – izciešanas laikā, /adrese/vadīja transportlīdzekli – automašīnu /TL marka/,

ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kas atņemtas ar minēto Vidzemes rajona tiesas spriedumu.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

/pers. B/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un 312.panta atzina pilnībā, bet apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 270.panta pirmās daļas atzina daļēji.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais izmantoja tiesības neliecināt. Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 512.panta otrās daļas 4.punktu spriedumu

pamato ar apsūdzētā pirmstiesas izmeklēšanās sniegtajām liecībām.

/pers. B/ liecinājis, ka /datums/ vakarpusē, lai gan viņam ar tiesas spriedumu esot atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, vadījis

automašīnu /TL marka/. Transportlīdzekļa turētāja esot viņa sieva /pers. L/. Bijis lietojis alkoholu – alu un šņabi. Braucot no /nosaukums/ pamanījis no

aizmugures braucošo policijas automašīnu ar ieslēgtām bākugunīm un sirēnu. Apstājies ceļa malā. Pienākušai policijas darbiniecei pateicis, ka viņam

nav vadītāja apliecības. Divas reizes esot pūtis alkometrā. Uzrādīts abās reizēs alkohola reibums vairāk kā divas promiles. Policiste teikusi, ka tiekot

aizturēts. Piebraukusi vēl viena policijas automašīna, tad sapratis , ka tiks vests uz/nosaukums/. Kad vēlējies iekāpt trafarētajā policijas automašīnā,

sākusies grūstīšanās, kaustīšanās ar diviem policijas darbiniekiem. Kādēļ tas noticis īsti neatceroties, jo iepriekš bijis daudz lietojis alkoholu, bet

atceroties , ka pret viņu pielietots elektrošoks. /datums/ /nosaukums/ esot vadījis sievasmātei piederošo automašīnu /TL marka/ Minētajā dienā notikuši

pagasta svētki, bijusi samērā liela satiksme un tā kā sievai esot maza pieredze automašīnas vadīšanā, tad piesēdies pie stūres , lai izbrauktu ārā no

/nosaukums/ ( lietas 28.-29., 55., 68., 72., 93.lapa).

Lietā nav strīda par to , ka /pers. B/ nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, jo tās atņemtas ar Vidzemes rajona tiesas 2021. gada

1. marta spriedumu. Šo faktu apliecina lietas 11.,61.lapā esošās CSDD izdrukas, kā arī apstiprināja pats apsūdzētais.

Tāpat lietā netiek apšaubīts fakts, ka /datums/ apsūdzētais atradies alkohola ietekmē un viņam konstatēts alkohola apreibums 2,29 promiles.

Šo faktu pierāda lietas 15.,16. lapā esošais transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr. /numurs/ un tam pievienotās mēraparāta mērījumu

izdrukas.

Faktu, ka /pers. B/ /datums/vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām un būdams alkohola ietekmē pierāda arī Valsts

policijas Vidzemes reģiona pārvaldes /nosaukums/ Kārtības policijas nodaļas inspektores /pers. F/ un Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes

Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākās inspektores /pers. S/ dienesta ziņojumos norādītais ( lietas

6.,7.lapa), kā arī viņu liecinātais tiesas sēdē.

Abas policijas darbinieces tiesas sēdē liecināja, ka, pildot dienesta pienākumus, pie /nosaukums/kapiem apturējušas /pers. B/ vadīto

automašīnu. Bijušas pamatotas aizdomas, ka vadītājs ir alkohola reibumā, vērtējot viņa braukšanas stilu. Veicot alkohola ietekmes pārbaudi,

apstiprinājies, ka /pers. B/ atrodas alkohola ietekmē.

Liecību patiesumu apstiprina arī ieraksti no minēto policijas amatpersonu ķermeņa kamerām un ieraksts no dienesta automašīnas /TL marka/

( lietas 18.-23.lapa).

To, ka /pers. B/ arī /datums/ vadījis automašīnu papildsoda – tiesību ierobežošana – izciešanas laikā, pierāda Vidzemes reģiona pārvaldes

/nosaukums/ Kārtības policijas nodaļas inspektora /pers. M/ ziņojumā minētais. Policijas darbinieks kopā ar kolēģi /datums/ ap plkst 21.10

/nosaukums/ apturējuši automašīnu, kuru vadījis /pers. B/ ( lietas 57.lapa).

Minēto faktu apstiprina arī ieraksti no policijas darbinieku /pers. M/ un /pers. N/ ķermeņa kamerām. No šiem ierakstiem redzams, ka

apsūdzētā vadītajā automašīnā kā pasažiere atradusies viņa sieva /pers. L/ ( lietas 63.-65.lapa).

Nopratināta kā lieciniece /pers. L/ ir norādījusi, ka viņai bijis grūti ar mašīnu izbraukt no /nosaukums/, tādēļ palūgusi to izdarīt vīram.

Braucot pa /adrese/, /pers. B/ vadīto automašīnu apturējuši policijas darbinieki ( lietas 66.-67.lapa).

Tiesa konstatē, ka apsūdzētā darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas, jo /datums/ viņš bez

transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, būdams alkohola ietekmē, vadīja automašīnu. Noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, tas ir pabeigts

ar brīdi, kad sākusies transportlīdzekļa , kuru vada alkohola vai citu apreibinošu vielu iespaidā esoša persona bez transportlīdzekļa vadīšanas

tiesībām , kustība .

Tāpat viņa darbības /datums/un /datums/ ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 312.panta otrās daļas kā izvairīšanās no tiesas piespriestā

tiesību ierobežošanas soda izciešanas, ar kuru viņam bija atņemtas tiesības uz zināmu nodarbošanos – vadīt visa veida transportlīdzekļus. Juridiskajā

literatūrā norādīts, ka izvairīšanās ir notiesātā apzināta neattaisnojama darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz to, lai tiesas[..] noteiktais sods nebūtu jāizcieš

(skat. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa).U.Krastiņš, V.Liholaja, D.Hamkova- Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2016,557.lp.).Izdarītā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls un pabeigts ar brīdi, kad apsūdzētais izdarīja apzinātu neattaisnojamu darbību, tādējādi

apdraudot jurisdikcijas intereses sprieduma izpildē.

Lai gan /pers. B/ savu vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 270.panta pirmās daļas atzina daļēji, tiesa uzskata, ka tā apjomā, kāda

noteikta ar šo spriedumu, ir konstatēta ar tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā

par krimināllietas nodošanu tiesai.

Lai personai iestātos kriminālatbildība par Krimināllikuma 270.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ir jākonstatē,

ka apsūdzētais veicis aktīvas darbības, kas izpaužas kā pretdarbība varas pārstāvju likumīgajām prasībām.

Lietā nav strīda par to, ka Valsts policijas darbinieki ir varas pārstāvji , kuru tiesiskās aizsardzības garantijas ir ietvertas likuma “Par

policiju” 22. pantā. Tajā noteikts, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot

dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Policijas darbinieks

atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa dzīvības un veselības

apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Cietušie - Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes /nosaukums/ Kārtības policijas nodaļas inspektori /pers. I/ un /pers. H/ liecināja, ka

/datums/, pildot dienesta pienākumus, saņēmuši norīkojumu doties palīdzēt kolēģēm /nosaukums/ pagastā. Notikuma vietā atradušās inspektores /pers.

F/ un /pers. S/, kuras informējušas, ka jāaiztur vīrietis, kurš tajā brīdī sēdējis kolēģu dienesta automašīnā.

Kad vīrietim, kā noskaidrots tas bijis /pers. B/, pateikts, ka tiek aizturēts, viņš palicis agresīvs, sācis lamāties rupjiem vārdiem, izteicis

draudus. Tad pēkšņi vienā brīdī viņš pagrūdis ar roku /pers. F/ un strauji devies pie dienesta automašīnas /TL marka/ , rāvis vaļā tās aizmugurējās

durvis. Satvēruši /pers. B/ aiz rokām, lai viņš patvaļīgi neiekļūtu automašīnā, kur uz sēdekļa atradušās dienestam nepieciešamās iekārtas- alkometrs,

alkometra printeris, kā arī dokumentu mapes u.c. /pers. B/ sācis fiziski pretoties, centies izrauties no satvēriena, vicinoties ar rokām norāvis /pers. I/

ķermeņa kameru. Pretošanās laikā /pers. B/ ar roku satvēris /pers. I/ kaklu un nelaidis vaļā. Pret personu pielietoti speclīdzekļi – elektrošoks un roku

dzelži.

/pers. I/ norādīja, ka apsūdzētā aizturēšanas brīdī traumējis labās kājas ceļgalu un kakla daļu, savukārt /pers. H/ /pers. B/ pretošanās

rezultātā guvis labās pēdas locītavas traumu. Pēc notikušā abi griezušies /nosaukums/ slimnīcā.

Lietas 48.-49.lapā esošais /datums/ eksperta atzinums Nr./numurs/ apstiprina, ka /pers. H/ konstatēts –labās pēdas locītavas sastiepums,

kas pēc sava rakstura pieskaitāms viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa veselības traucējumu uz laiku no 7 dienām līdz 21 dienai.

No lietas 51.-53.lapā esošā /datums/ eksperta atzinuma Nr./numurs/ redzams, ka /pers. I/ konstatēti zemādas asinsizplūdumi kakla apvidus

labā pusē un labā atslēgas kaula apvidū, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi maznozīmīgiem miesas bojājumiem.

Tiesa abu cietušo sniegtās liecības vērtē kā ticamas un secina, ka tās nav pretrunā ar lietā noskaidrotajiem apstākļiem.

Liecinieces /pers. F/ un /pers. S/ līdzīgi liecināja, ka laikā, kamēr tika veikta alkohola ietekmes pārbaude, /pers. B/ uzvedies izaicinoši un

centies izprovocēt konfliktu. Ņemot vērā viņa izturēšanos un to, ka, konstatējot alkohola apreibumu, nolemts /pers. B/ aizturēt , izsaukta vēl viena

policijas ekipāža. Notikuma vietā ar dienesta transportlīdzekli /TL marka/ ieradušies inspektori /pers. I/ un /pers. H/. Kad inspektori /pers. B/

paziņojuši, ka tiek aizturēts, viņš sācis lamāties ,ar roku pagrūdis /pers. F/ un bez uzaicinājuma devies pie dienesta transportlīdzekļa /TL marka/,

atraujot automašīnas durvis. Kad /pers. I/ un /pers. H/ centušies aizturēt /pers. B/ iekāpšanu automašīnā, viņš fiziski pretojies, cenšoties izrauties no

inspektoru satvēriena. /pers. B/ ar rokām norāvis /pers. I/ formas tērpam piestiprināto ķermeņa kameru, kas nokritusi zemē. Pretošanās laikā /pers. B/

kopā ar /pers. I/ un /pers. H/ nokrituši uz zemes. /pers. B/ turpinājis agresīvi izturēties , centies izrauties no inspektoru satvēriena , neļāvis uzlikt

rokudzelžus, ar roku apķēris /pers. I/ kaklu un turējis to. Policijas darbinieki, lai pārtrauktu /pers. B/ pretošanos, pielietojuši speclīdzekli– teizeri. /pers.

B/ aizturēšanas laikā inspektori /pers. H/ un /pers. I/ guvuši miesas bojājumus.

Tiesai nav pamats apšaubīt /pers. F/ un /pers. S/ liecināto , kas apstiprinās arī ar ierakstiem no viņu ķermeņa kamerām un ieraksta no

dienesta automašīnas /TL marka/ ( lietas 18.-23.lapa). Tiesa atzīst, ka /pers. B/ izturēšanās notikuma vietā ir bijusi izaicinoša un aizskaroša, kā

redzams no ieraksta sarunā /pers. B/ policijas darbiniecēm saka: “ Jūs esat tādi paši parazīti kā mūsu valsts”. Tāpat viņš sarunā norāda, ka nevajag

viņu kaitināt un nākošreiz, ja policistes trāpīsies priekšā, neatbild par savu rīcību, un nonesīs viņas no ceļa. /pers. B/ sarunā arī atgādina, ka iepriekš ir

salauzis pirkstu policistam /pers.Z/ Ierakstos dzirdams, ka /pers. B/ sarunā ar policijas darbiniekiem runā paaugstinātā tonī, lieto lamuvārdus un

aizskarošus izteicienus.

Kad notikuma vietā ieradušies /pers. I/ un /pers. H/, ierakstā redzams, ka /pers. B/ ar roku pagrūž inspektori /pers. F/ un dodas pie policijas

automašīnas , rauj vaļā aizmugurējās durvis. /pers. I/ un /pers. H/ cenšas atturēt apsūdzēto, bet viņš nepakļaujas, cenšas izrauties no inspektoru

satvēriena, neļauj policijas darbiniecei uzlikt viņam roku dzelžus, apķer ar roku /pers. I/ kaklu . Tāpat ierakstos redzams, ka, cenšoties savaldīt /pers.

B/, reizē ar viņu uz zemes nokrīt arī /pers. I/ un /pers. H/ .

Secināms, ka gan cietušo, gan /pers. F/ un /pers. S/ sniegtajās liecībās un dienesta ziņojumos nav pretrunu. Liecības ir konkrētas, loģiskas

un secīgas. Nav konstatēti nekādi apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas amatpersonu objektivitāti, norādītu uz viņu personisku ieinteresētību vai

nekompetenci .

Tiesas ieskatā , apsūdzētais liecinot, ka īsti neko neatceras par izrādīto pretošanos, pamatojot to ar alkohola apreibumu, sniedzis liecības,

kas, viņaprāt, varētu tikt vērtētas viņa labā.

Pretošanās varas pārstāvim Krimināllikuma 270.panta izpratnē izpaužas nevis kā uzbrukums, bet kā pretdarbība un , tieši, vardarbības (

sišana, atgrūšana, cenšanās ar fizisku spēku izrauties no aizturēšanas u.tml.) vai tās draudu ( iebiedēšana, paužot reālu tieksmi lietot vardarbību)

pielietošanā, lai kavētu amatpersonai izpildīt likumīgās prasības. Noziedzīgs nodarījums ir pabeigts ar brīdi, kad notikusi pretošanās, pat neatkarīgi no

tā vai vainīgais varas pārstāvim faktiski nodarīja kaitējumu. Tādejādi nenoliedzami atzīstams, ka /pers. B/ , pielietojot vardarbību, pretojās varas

pārstāvjiem- Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes amatpersonām, kuras izpildīja uzliktos dienesta pienākumus .

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19. panta trešajai daļai visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu

personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Tiesa atzīst spriedumā norādītos pierādījumus par pietiekamiem, lai izslēgtu jebkādas saprātīgas šaubas par

apsūdzētā vainu viņam celtajā apsūdzībā. /pers. B/ savas vainas daļēja atzīšana apsūdzībā pēc Krimināllikuma 270. panta pirmās daļas vērtējama kā

paša izvēlēta aizstāvības pozīcija.

Izvērtējot iepriekš izklāstītos un tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus , tiesa konstatē visu subjektīvo un objektīvo pazīmju kopumu,

kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgiem nodarījumiem , kas pareizi kvalificēti pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas

,312.panta otrās daļas un 270. panta pirmās daļas.Līdz ar to /pers. B/ ir sodāms par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantā noteiktajam, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas. Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, nosakot soda veidu , tiek ņemts vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais

kaitējums, vainīgā personība, savukārt, nosakot soda mēru, tiek ņemti vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Noziedzīgā nodarījuma raksturu nosaka apdraudēto interešu (nodarījuma objekta) nozīmīgums, proti “jo nozīmīgāks ir noziedzīgā nodarījuma

objekts, tas ir, ar Krimināllikumu aizsargātā interese, jo kaitīgāks ir attiecīgais noziedzīgais nodarījums” (sk. Krastiņš U. Liholaja V., Niedre A.

Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Zinātniskais redaktors prof. U.Krastiņš – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008,

93.lp.).

Tiesa ņem vērā no Kriminālprocesa likuma 7.panta izrietošo kriminālprocesa pamatprincipu – par Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā, 312.

panta otrajā daļā un 270.panta pirmajā daļā paredzētiem nodarījumiem kriminālprocesu veic neatkarīgi no personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Tas

nozīmē, ka kriminālprocess tiek veikts sabiedrības interesēs, jo noziedzīgā nodarījuma rezultātā tiek radīts sabiedrības interešu apdraudējums.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties

un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

/pers. B/ iepriekš ir vairākkārtīgi sodīts, tai skaitā, arī par analogiem noziedzīgiem nodarījumiem – Vidzemes rajona tiesā ar

2021. gada 29. novembra spriedumu atzīts par vainīgu Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā, 312. panta otrajā daļā un 270. panta pirmajā daļā

paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Pēdējo reizi sodīts par Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,

proti, ar Vidzemes rajona tiesas 2023.gada 8.februāra spriedumu krimināllietā Nr./numurs/ Ar minēto spriedumu sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu

uz 20 dienām. Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu noteiktajam sodam pilnībā pievienots pamatsods un papildsods , kas nav izciesti pēc

Vidzemes rajona tiesas 2021.gada 29.novembra sprieduma , un galīgais sods noteikts – īslaicīga brīvības atņemšana uz 20 dienām, sabiedriskais darbs

78 stundas, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem gadiem četriem mēnešiem un trim dienām. Spriedums stājies spēkā 2023.gada

21.februārī. Sodi nav izciesti ( lietas 166.-171.lapa) .

Apsūdzētais ir precējies, apgādībā viens bērns. Par savu nodarbošanos un ienākumiem ziņas tiesai nesniedza.

/pers. B/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu klasificējami kā mazāk smagi noziegumi.

Atbilstoši Krimināllikuma 47.panta otrajai daļai par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka savu vainu vaļsirdīgi atzīst

inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, kas paredzēti Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā un 262.panta pirmajā daļā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu vainīgā atbildību attiecībā uz Krimināllikuma 270.panta pirmajā daļā un

262.panta otrajā daļā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem pastiprina tas, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Atbilstoši minētās likuma normas pirmās daļas 12.punktam Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kas , izdarīts

2022. gada 25. jūlijā, un Krimināllikuma 270. panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Krimināllikuma 48. panta ceturtā daļa noteic, ka par atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams tāds apstāklis, kurš šajā likumā paredzēts kā

noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme.

Krimināllikuma 312. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva neatņemama pazīme ir īpašs (speciālais) subjekts, kas nevar tikt atzīts par

tā paša noziedzīgā nodarījuma pastiprinošu apstākli (Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XXIII nodaļa). Otrais papildinātais izdevums.

Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 596.lpp.). Līdz ar to attiecībā uz Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā

paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem /pers. B/ netiek konstatēts Krimināllikuma 48. panta pirmajā daļā 1. punktā paredzētais atbildību pastiprinošais

apstāklis .

Vērtējot /pers. B/ personību, atzīstams, ka viņš ir persona ar zemu tiesiskās apziņas līmeni. Neraugoties uz iepriekš piemērotajiem

kriminālsodiem, savu sociālo dzīves veidu vainīgais nemaina un turpina izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Par to nepārprotami liecina arī

fakts, ka tikai septiņus mēnešus pēc Vidzemes rajona tiesas 2021. gada 29. novembra spēkā stāšanās atkal apsūdzētais izdarījis analogus

likumpārkāpumus -vadījis transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, to darījis alkohola ietekmē, kā arī , lietojot vardarbību ,

pretojies policijas darbiniekiem, kuri izpildīja uzlikto dienesta pienākumu. Bez tam ar Vidzemes rajona tiesas 2023.gada 8.februāra spriedumu

konstatēts, ka /pers. B/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas arī 2022.gada 21.decembrī.

Nosakot soda veidu un mēru tiesa pievienojas tiesību zinātnē paustajai atziņai, ka „vairākus noziedzīgus nodarījumus izdarījusī persona ir

negatīvāk vērtējama, jo viņas apziņā jau ir iesakņojies uzskats, ka sabiedrībā var dzīvot, savas personiskās egoistiskās tieksmes izvirzot augstāk par citu

cilvēku tiesībām un interesēm” (Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums. Juridiskā mācību un izglītojošā literatūra. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000,

185. lpp). Nenoliedzami, ka persona, kas regulāri izdara noziedzīgus nodarījumus, rada lielāku kaitējumu un ir negatīvāk vērtējama nekā persona, kas

izdara noziedzīgu nodarījumu pirmo reizi. Tiesas ieskatā , vainīgajam ir izveidojusies stabila tendence izdarīt likumpārkāpumus, neievērot likumus un

sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas. Tas , savukārt, liecina, ka viņš necenšas stāties uz labošanās ceļa. Līdz ar to tiesa atzīst, ka vainīgajam

piemērojams sods, kas saistīts ar brīvības atņemšanu. Tādējādi tiks sasniegts kriminālsoda piemērošanas mērķis - sodīt vainīgo par krimināltiesisko

aizliegumu neievērošanu, ietekmēt citu cilvēku uzvedību, brīdinot par atbildību, kas seko tiesību normu neievērošanas gadījumā .

Izvērtējot apstākli, ka vainīgais samērā īsā laika periodā atkal izdarījis līdzīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa nepiekrīt prokurores

viedoklim, ka /pers. B/ var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanas par visiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tiesa uzskata, ka par Krimināllikuma

262.panta pirmajā daļā un 270.panta pirmajā daļā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem vainīgais ir sodāms ar brīvības atņemšanas sodu.

Apsūdzētais izdarījis četrus mazāk smagus noziegumus, tādēļ sods nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu kopības Krimināllikuma 50. panta

pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Tiesa atzīst, ka piespriestie sodi daļēji saskaitāmi.

Tā kā izskatāmajā krimināllietā /pers. B/ noziedzīgus nodarījumus izdarījis pirms Vidzemes rajona tiesas 2023.gada 8.februāra sprieduma

spēkā stāšanās, nosakot sodu, jāņem vērā arī Krimināllikuma 50.panta piektās daļas prasības . Minētā likuma norma paredz , ka galīgais sods

nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus, ja pēc sprieduma

taisīšanas vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms

sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās pirmajā lietā. Šajā gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests

pēc pirmā sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu.

No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā Sodu reģistra redzams, ka pēc Vidzemes rajona tiesas 2023.gada 8.februāra sprieduma /pers. B/

nav izcietis īslaicīgo brīvības sodu 20 dienas , kā arī nav izcietis sabiedrisko darbu -78 stundas. Papildsodu- transportlīdzekļu vadīšanas

tiesību atņemšana – izcietis daļēji.

Ņemot vērā apsūdzētā atbildību pastiprinošos apstākļus , tiesa uzskata, ka neizciestais pamatsods- sabiedriskais darbs- ir pilnīgi pieskaitāms

ar šo spriedumu noteiktajam sodam. Ievērojot atbildību mīkstinošo apstākli, tiesa atzīst, ka neizciestais papildsods, kā arī pamatsods – īslaicīga brīvības

atņemšana- pieskaitāms daļēji.

Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcija kā obligātu paredz arī transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku līdz pieciem

gadiem. Ņemot vērā informāciju par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību, ko /pers. B/ iepriekš izdarījis, kas viennozīmīgi

raksturo viņu kā personu, kura nerespektē likuma normas, piemērojams maksimālais papildsoda termiņš, kāds noteikts sankcijā.

Atbilstoši Krimināllikuma 52.panta ceturtajai daļai aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks ieskaitāms soda termiņā.

Izskatāmajā lietā /pers. B/ bijis aizturēts no /datums/plkst. 20.28 līdz 27.jūlija plkst. 15.20, tas ir, divas dienas . 2023.gada 11.decembrī aizturēts šajā

lietā un nepārtraukti atrodas apcietinājumā (lietas 149.lapa). Līdz ar to šis laiks ieskaitāms soda termiņā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu, ja par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem ir

piespriesti pamatsodi — sabiedriskais darbs un brīvības atņemšana, kuras termiņš kopā nepārsniedz piecus gadus, tad sodu — sabiedriskais darbs —

izpilda patstāvīgi. Šādos gadījumos sabiedriskā darba izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Kriminālprocesā cietušie /pers. H/ un /pers. I/ pieteikuši kaitējuma kompensācijas par nodarīto morālo aizskārumu un fiziskām ciešanām.

/pers. H/ pieteicis kaitējuma kompensāciju 900 euro apmērā (lietas 113.-114.lapa) , /pers. I/ - 600 euro apmērā (lietas 108.-110.lapa). /pers. B/

par pieteiktajām kaitējuma kompensācijām viedokli nepauda.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351. panta pirmo daļu cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma

kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā. Pieteikumā jāpamato par mantisko

zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskām ciešanām – tikai jānorāda.

Tiesas sēdē /pers. H/ uzturēja spēkā pieteikto kaitējuma kompensāciju 900 EUR apmērā, to pamatojot ar pieteikumā izklāstītiem

argumentiem. Paskaidroja, ka viņam bijusi darba nespējas lapa, tādēļ samazinājušies ienākumi. Pēdas locītavas sastiepumu guvis apsūdzētā fiziskās

pretošanās laikā. Gūtā trauma pasliktinājusi dzīves kvalitāti, jo jutis sāpes vairāk kā četrus mēnešus. Tāpat izjutis stresu un psiholoģiska rakstura

pārdzīvojumus, jutis satraukumu par savu veselību un turpmāko dzīves kvalitāti. Bijušas grūtības veikt ikdienas darbus mājās.

Arī /pers. I/ uzturēja spēkā pieteikto kaitējuma kompensāciju, norādot, ka tā ir par morālo kaitējumu un fiziskām sāpēm. Viņam /pers. B/

prettiesisko darbību rezultātā traumēts kakla un labā atslēgas kaula apvidus, bijuši asinsizplūdumi. Morālo kompensāciju vēloties saņemt par

emocionāliem pārdzīvojumiem, kas saistīti ar apsūdzētā pretošanās laikā radīto stresu, fiziskajām sāpēm.

/pers. H/ pārstāve /pers. AC/ un /pers. I/ pārstāvis /pers. AD/ lūdza pieteiktās kaitējuma kompensācijas apmierināt pilnībā , norādot, ka tās

ir pamatotas .

Cietušie apstiprināja, ka saistībā ar gūtajām traumām saņēmuši pabalstu veselības uzlabošanai 200 euro apmērā no /nosaukums/

Attiecībā par /pers. H/ un /pers. I/ pieteiktajām morālā kaitējuma kompensācijām, tiesa uzskata, ka tās ir apmierināmas daļēji .

Tiesu praksē nav instrumentu, lai noteiktu ar psihisko aizskārumu izraisīto ciešanu apjomu un to pārvērstu naudas izteiksmē, jo cilvēka

iekšējos pārdzīvojumus izmērīt nevar. Tāpat arī katram ir individuāls sāpju slieksnis. Atlīdzību par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc saviem ieskatiem,

vadoties no Kriminālprocesa likuma 352.pantā noteiktā , kas paredz, ka jāizvērtē radītā noziedzīgā nodarījuma smagums un izdarīšanas raksturs,

nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošs sakropļojums un darbspēju zudums, morālā aizskāruma publiskums un dziļums, psihiskas traumas.

Neapšaubāmi, ka gūstot jebkādus miesas bojājumus , cietušajam tiek nodarītas fiziskas ciešanas – ķermeņa sāpes, veselības traucējums un

citas negatīvās sajūtas, kas ietekmē viņa dzīves kvalitāti, taču konkrētajā gadījumā, tiesa uzskata, ka tas noticis salīdzinoši vieglā formā. Paliekošs

sakropļojums vai turpmāk iespējams darbaspēju zudums ne /pers. H/, ne /pers. I/ nav konstatēts. Tāpat nav konstatēts, ka ar /pers. B/ noziedzīgo

nodarījumu cietušajiem būtu radītas psihiskas traumas, jo tādu pierādījumu lietā nav.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbību rezultātā nenoliedzami /pers. H/ un /pers. I/ ir nodarīts morāls kaitējums, kas saistīts gan ar fiziskajām

sāpēm , par kurām viņi liecināja, gan garīgām ciešanām , kas saistītas ar negatīvām emocijām par piedzīvoto. Izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam

bija zināms publiskums, jo apsūdzētais savas prettiesiskās darbības pret cietušajiem vērsa viņu kolēģu klātbūtnē. Turklāt jāņem vērā, ka tas notika

diennakts gaišajā laikā autoceļa malā, kur, kā redzams no videoierakstiem, garām brauc vairākas automašīnas.

Nosakot morālā kaitējuma apmēru, tiesa vadās no krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma principa, ievēro taisnīguma un saprātīguma

principu, vienlaicīgi atzīstot, ka ar kompensācijas piespriešanu nav pieļaujama vienas personas mantas palielināšanās uz otras personas rēķina. Morālā

kaitējuma kompensācija ir konkrētā naudas izteiksmē nosakāma summa , kas apsūdzētajam jāmaksā cietušajam, lai mazinātu ar likumpārkāpumu

radītās sāpes un ciešanas. Tai jāpilda taisnīguma, prevencijas un samierināšanas funkcija. Morālā kaitējuma kompensācijai ne tikai jāsniedz mierinājums

personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē.

Ievērojot minētos apsvērumus, tiesu praksi lietās par morālo kaitējumu kompensāciju apmēriem , kā arī apstākli, ka /pers. H/ un /pers. I/

saistībā ar notikušo katrs ir saņēmuši 200 euro pabalstu, tiesa par samērīgu un taisnīgu morālā kaitējuma apmēru un kompensāciju par fiziskām sāpēm

konkrētajā gadījumā atzīst – /pers. H/ 600 euro, /pers. I/ 300 euro . Pārējā daļā kaitējuma kompensācijas ir noraidāmas.

/pers. B/ valsts nodrošināto juridisko palīdzību kriminālprocesā īstenojuši zvērināti advokāti Armands Baguckis un Guntars Sīmanis . Aizstāvjiem

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 ”Noteikumi par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” un iesniegtiem aprēķiniem izmaksājama atlīdzība –

kopumā 688,22 euro, tai skaitā, A.Baguckim - 50 euro ( lietas 30.lapa) un G.Sīmanim – 658,22 euro (lietas 74.-75., 95.-96., 118., 122., 128., 139.,

175.lapa). Minētie procesuālie izdevumi piedzenami no apsūdzētā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktam un 368.panta

pirmajai daļai. No procesuālo izdevumu piedziņas var atbrīvot, ja persona ir maznodrošināta vai trūcīga, vai arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski

ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā. Šādus apstākļus uz sprieduma pieejamības dienu tiesa nekonstatē.

Lietā nav lietisko pierādījumu, dokumentu, ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas, kā arī citu izņemtu priekšmetu un vērtību, par kuriem

būtu lemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu. Trīs DVD+R diski ar ierakstiem no dienesta automašīnas un policijas darbinieku ķermeņa

kamerām, atzīstami par dokumentiem un glabājami pie krimināllietas materiāliem atbilstoši Kriminālprocesa likuma 134.panta otrajā daļā noteiktajam.

Ņemot vērā , ka /pers. B/ izvairījās no ierašanās uz tiesas sēdēm, kā arī to apstākli, ka ar šo spriedumu apsūdzētajam tiek piemērots brīvības

atņemšanas sods, drošības līdzeklis - apcietinājums - saglabājams līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 530.panta trešo daļu, šajā lietā pilna sprieduma pieejamības datums noteikts 2024.gada 25.aprīlī.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.- 531.pantu, tiesa nosprieda

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 5 (pieciem ) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem;

atzīt par vainīgu Krimināllikuma 270.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6

(sešiem ) mēnešiem ;

atzīt par vainīgu Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ( izdarīts /datums/ ) un sodīt ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 1 ( vienu) mēnesi un 20 ( divdesmit ) dienām ;

atzīt par vainīgu Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ( izdarīts /datums/ ) un sodīt ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 2 (diviem ) mēnešiem.

Piemērot Krimināllikuma 50.panta pirmās, otrās daļas nosacījumus un daļēji saskaitīt piespriestos sodus un sodu pēc noziedzīgo

nodarījumu kopības noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu ) gadu , atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu sodam, kas noteikts ar šo spriedumu, daļēji pieskaitīt sodu, kas noteikts ar Vidzemes

rajona tiesas 2023.gada 8.februāra spriedumu kriminālprocesā Nr./numurs/ , un galīgo sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem noteikt brīvības

atņemšanu uz 1 (vienu) gadu un 10 ( desmit) dienām , sabiedrisko darbu 78 ( septiņdesmit astoņas) stundas, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības

uz 7 (septiņiem) gadiem un 6 ( sešiem ) mēnešiem.

/pers. B/ brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitīt izskatāmajā krimināllietā aizturēšanā pavadīto laiku no 2022.gada 25.jūlija plkst.20.28 līdz

27.jūlija plkst. 15.20, tas ir, 2 ( divas) dienas un apcietinājumā pavadīto laiku no 2023.gada 11.decembra līdz brīdim, kad stājas spēkā spriedums .

Drošības līdzekli līdz spriedums stājas spēkā atstāt – apcietinājumu.

Daļēji apmierināt lietā pieteiktās kaitējuma kompensācijas.

No /pers. B/ par labu /pers. H/ piedzīt 600 EUR ( seši simti euro) , par labu /pers. I/ piedzīt 300 EUR ( trīs simti euro).

Noraidīt kaitējuma kompensācijas daļā – /pers. H/ par 300 EUR, /pers. I/ par 300 EUR.

Par labu valstij no /pers. B/ piedzīt procesuālos izdevumus par aizstāvju juridisko palīdzību kriminālprocesā – 688,22 EUR ( seši simti

astoņdesmit astoņus euro un 22 centus).

Procesuālie izdevumi maksājami norādot šādus rekvizītus: Tiesu administrācija, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, konts

Nr.LV05TREL819045814800B BIC kods TRELLV22, EKK F22010010; iemaksas mērķis: Valsts labā (Tiesu administrācijai) sniegtās juridiskās

palīdzības izdevumi krimināllietā Nr.

/numurs/

Sprieduma labprātīgai atlīdzināšanai daļā par kaitējuma kompensāciju un procesuālo izdevumu samaksāšanu noteikt termiņu - 30 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās. Maksājumu apliecinoši dokumenti iesniedzams Vidzemes rajona tiesā.

Prokurore, cietušie, apsūdzētais un aizstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas, var rakstveidā iesniegt tiesai

lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un

lūgums nav iesniegts.

Ja tiek sastādīts pilns spriedums, to var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Vidzemes

apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Vidzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena- 2024.gada 25.aprīlis.

Tiesnese I.Lazdiņa