Court fully allows small claims insurance subrogation suit against apartment owner for water damage.

Lietas arhīva Nr. C-2968-17/4

ECLI:LV:RLPT:2017:1017.C29669216.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 17.oktobrī.

RĪGAS PILSĒTAS LATGALES PRIEKŠPILSĒTAS TIESA

tiesnese S. Hrebtova

izskatīja rakstveida procesā civillietu AAS „Balta” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 5.decembrī AAS „Balta” (turpmāk – prasītājs) pilnvarotais pārstāvis SIA „Julianus Inkasso Latvija” griezās tiesā ar maza apmēra

prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un /pers. F/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums Nr.564584673, saskaņā ar kuru bija apdrošināts

īpašums /adrese/. Polises darbības termiņš bija noteikts no 20.07.2015. līdz 19.07.2016.

15.01.2016 apdrošinātais īpašums tika appludināts, par ko mājas apsaimniekotājs izsniedza aktu, ka īpašumu appludināja atbildētājs, kurš izraisījis

kanalizācijas ūdeņu noplūdi un avārijas situāciju dzīvoklī Nr. 23.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. F/ iesniedza prasītājam atlīdzības pieteikumu, tika sastādīts apskates protokols un tāme, atlīdzības aprēķins,

atskaitot pašrisku, tika izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 761,98 EUR. Saskaņā ar pašvaldības izziņu dzīvoklis Nr.23 pieder atbildētājam.

Atbildētājs, kā dzīvokļa īpašnieks atbild par iekšējām komunikācijām dzīvoklī, kā arī atbildētāja pienākums ir atbildēt par avārijas sekām un

zaudējumiem, kas tā rezultātā radušies. Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam bija pienākums sekot, lai viņa dzīvoklī visas komunikācijas un santehnika

būtu labā tehniskā kārtībā un tiktu ekspluatētas tā, lai nenodarītu zaudējumus kaimiņiem.

Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā

pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai,

veselībai vai fiziskajam stāvoklim.

Atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājam zaudējumus izmaksātas atlīdzības apmērā, aprēķinātos likumiskos procentus un ar zaudējumu

atgūšanu saistītus izdevumus, jo kā ir konstatēts ar aktu, avārija, kuras dēļ bija appludināts dzīvoklis, notika dzīvokļa Nr.23 īpašnieka vainas dēļ.

Prasītājs atbilstoši Sadarbības līguma Nr.01490-05-11 nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai, ir pilnvarojis SIA „Julianus Inkasso Latvija” iekasēt

no atbildētāja zaudējumus tiesas ceļā, līdz ar to prasītājam radās papildus zaudējumi fiksētās maksas 103,30 EUR apmērā par zaudējumu atgūšanas

lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā.

Saskaņā ar likuma „Par Apdrošināšanas līgumu” 40. panta pirmo daļu, Civillikuma 1635. pantu, 1652.pantu, 1753.pantu, 1756.pantu, 1775.pantu,

1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 3.pantu, 14.pantu, prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no atbildētāja galveno parādu 865,28 EUR, ko veido izmaksātā

apdrošināšanas atlīdzība 761,98 EUR un fiksētā maksa saskaņā ar sadarbības līgumu 103,30 EUR, likumiskos procentus 15,00 EUR, kopā 880,28

EUR, kā arī valsts nodevu 132,04 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kā arī noteikt prasītāja tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos 6 % gadā no galvenā parāda.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 08.12.2016. uz deklarēto dzīves vietas adresi ārvalstī, nosūtīts prasības pieteikums un

paskaidrojumu veidlapa ar paziņojumu, kurā ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām. 2017. gada 8.

februārī tiesā ir saņemts Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes Apliecinājums par dokumentu izsniegšanu atbildētājam 2017.gada 18. janvārī.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu,

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot

informatīvu vēstuli 2017. gada 29. augustā prasītājam uz prasības pieteikumā norādīto elektronisko pasta adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 4.punktu, uzskatāms, ka prasītājam tiesas dokumenti izsniegti trešajā dienā no nosūtīšanas

dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu.

Savukārt atbildētājam 06.04.2017. nosūtīta informatīva vēstule uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu ārvalstī par minētās lietas izskatīšanu rakstveida

procesā. 2017.gada 19.maijā tiesā saņemts Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes Apliecinājums par dokumentu izsniegšanu atbildētājam

2017.gada 10. maijā.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā

apmērā.

No lietas materiāliem konstatējams, ka 2015.gada 7.jūlijā prasītājs ar /pers. F/ noslēdzis apdrošināšanas līgumu (polise Nr.564584673) par

nekustama īpašuma /adrese A/, apdrošināšanu. Minētais nekustamais īpašums apdrošināts uz laika posmu no 2015.gada 20.jūlija līdz 2016.gada

19.jūlijam ar šādiem apdrošināšanas riskiem: uguns, dabas stihiskie posti, šķidruma vai tvaika noplūde, trešo personu ļaunprātīga rīcība, sadursme (lietas

22.-23.lapa).

No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka apdrošinājuma ņēmējs /pers. F/ ir vērsies pie prasītāja pēc atlīdzības sakarā ar nekustamā īpašuma

/adrese A/ noliešanu 2016.gada 15.janvārī.

Lietā ir iesniegta SIA „24PM” 2016.gada 15.janvārī sastādītā akta kopija, no kuras izriet, ka, pamatojoties /pers. F/ pieteikumu, ēkas

pārvaldnieka SIA “24PM” komisija, ir apsekojusi telpas /adrese/ un ir konstatēta telpu noliešana, kas notikusi dzīvokļa Nr. 23 īpašnieka vainas dēļ, kas

izraisījis kanalizācijas ūdeņu noplūdi un avārijas situāciju. No akta izriet, ka appludināšanas iemesls ir sadzīves noliešana, nolieto vietu laukums 25.80m2,

griesti – 5.40m2, sienas 15.00m2, grīda 5.40m2, telpu tehniskais stāvoklis līdz noliešanai, bojāšanai – labs (lietas 24.lapa.)

No AAS “Balta” 19.01.2016. bojātā īpašuma apskates protokola izriet, ka negadījuma cēlonis ir ūdens noplūde no augšstāva. Aktā ir fiksēti

konstatētie bojājumi un nepieciešamie remontdarbi. Tāpat aktā norādīts, ka ir iespējami slēptie defekti. Aktā arī fiksēts, ka apskates laikā telpā notiek

remontdarbi un klients savu tāmi nosūtīs apdrošinātājam. Manta nav bojāta (lietas 25. – 27.lapa).

Saskaņā ar 2016.gada 20.janvāra tāmi, kuru pēc prasītāja pasūtījuma izpildījis SIA “LV Group Serviss”, objekta /adrese/ kopējās remonta

izmaksas sastāda 1677,83 EUR (lietas 28.-29.lapa).

Ar 2016.gada 28.janvāra maksājuma uzdevumu Nr.78123 pierādīts, ka prasītājs ir izmaksājis apdrošinājuma ņēmējam /pers. F/ apdrošināšanas

atlīdzību 761,98 EUR apmērā par apdrošināto objektu /adrese/ (lietas 30.lapa).

No Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Tiesiskās nodrošinājuma pārvaldes 03.06.2016. izziņas “Par informācijas sniegšanu”, seko, ka

atbildētājam ir reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvojamo telpu /adrese/ un aicina nosūtīt rēķinu par nodarītajiem zaudējumiem telpai /adrese/, dzīvokļa

īpašniekam – atbildētājam (lietas 31. lapa). Ielūkojoties Tiesu informācijas sistēmā pieejamajā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, tiesa ir

pārliecinājusies, ka uz nekustamo īpašumu /adrese/ īpašuma tiesības ir reģistrētas atbildētājam.

Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts

dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā (turpmāk arī — Kadastra informācijas sistēma). Saskaņā ar minētā panta otro daļu atsevišķā īpašuma elementi, cita starpā, ir:

inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem; inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces,

tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi.

Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām

personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Ar iepriekšminētajiem lietas materiāliem ir apstiprināts un atbildētājs nav apstrīdējis, ka apdrošinātā objekta /adrese/ telpu noliešana ir notikusi

dzīvokļa Nr. 23, /adrese/ īpašnieka, t.i. atbildētāja vainas dēļ, kas izraisījis kanalizācijas ūdeņu noplūdi un avārijas situāciju.

No Dzīvokļa īpašuma 3. panta un 14. panta pirmās daļas izriet, ka atbildētājs kā dzīvokļa īpašnieks atbild par iekšējām komunikācijām dzīvoklī, kā

arī viņam ir pienākums atbildēt par zaudējumiem, kas tā rezultātā radušies. Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam bija pienākums sekot, lai viņa īpašumā

esošajā dzīvoklī visas komunikācijas un santehnika būtu labā kārtībā un tiktu ekspluatētas tā, lai nenodarītu zaudējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.

Civillikuma 1775. pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir

pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.

Zaudējumu atlīdzības pienākums rodas sakarā ar neatļautu darbību (personas tiesību aizskārumu) un tās pamati ir: 1) nodarītāja prettiesiska rīcība,

2) zaudējumu esamība, 3) cēloniskais sakars (Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. TNA., Rīga, 2006., 172. un 246.lpp.).

Tiesa, izvērtējot iepriekšminēto atzīst, ka ir konstatēti visi iepriekšminētie priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzības piedziņai no atbildētāja.

Likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas

apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem [..].

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenami 761,98 EUR, t.i. prasītāja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība.

No lietas materiāliem seko, ka 2016.gada 25.jūlijā atbildētājam pēc īpašuma adreses /adrese B/, nosūtīts paziņojums par zaudējumu atmaksu

Nr.1291407, norādot, ka zaudējumi jāatlīdzina līdz 25.08.2016. Gadījumā, ja parāda saistības netiks apmaksātas, tiks celta prasība tiesā (lietas

37.lapa).

No lietas materiāliem seko, ka 2016.gada 26.augustā atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi ārvalstī nosūtīta pretenzija par zaudējumu

atmaksu Nr.1314753, ar lūgumu izpildīt parādsaistības un atlīdzināt izdevumus līdz 07.09.2016. Gadījumā, ja parādsaistības netiks izmaksātas, tiks celta

prasības tiesā un tiks vērsta piedziņa uz atbildētāja kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī tiks iekļauta informācija parādnieku reģistros (lietas 36.lapa).

No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka atbildētājs ne uz paziņojumu, ne uz pretenzīju nav reaģējis.

Tā kā atbildētājs nav atlīdzinājis prasītāja izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, prasītājs ir pilnvarojis SIA „Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no

atbildētāja minēto apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar 2011.gada 12.oktobra Sadarbības līgumu Nr.01490-05-11 (lietas 12.lapa). Par vienu zaudējumu

atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā noteikta fiksēta maksa 103,30 EUR.

Ar lietas materiāliem apstiprināts, ka prasītājs 2017.gada 30.martā ir samaksājis SIA „Julianus Inkasso Latvija” 103,30 EUR par zaudējumu

atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā (lietas 20.-21.lapa).

Tiesa atzīst par pamatotu piedzīt no atbildētāja arī izdevumus par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības atgūšanas administrēšanu tiesvedības

procesā 103,30 EUR, jo prasītājam nebūtu jācieš šie zaudējumi, ja atbildētājs būtu savlaicīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu izmaksātās apdrošināšanas

atlīdzības apmērā. Atbildētājs tika brīdināts par to, ka piedziņas summa pieaugs, ja lieta tiks izšķirta tiesas ceļā.

Tādējādi no atbildētāja ir piedzenams galvenais parāds kopsummā ir 865,28 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1759.panta pirmais punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti par periodu no 16.07.2016. līdz 14.11.2016. par 120

kavējuma dienām - 15,00 EUR apmērā.

Iepazīstoties ar prasības pieteikumā (lietas 6. lapa) ietverto likumisko procentu aprēķinu, tiesa atzīst to par pareizu, un atzīst par pamatotu piedzīt

no atbildētāja par labu prasītājam arī likumiskos nokavējuma procentus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei 6% gadā no neatmaksātās pamatsummas.

Procentu pieaugums, iestājoties Civillikuma 1763.pantā norādītajiem apstākļiem, apstājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu - pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ievērojot to, ka prasība ir apmierināta, no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama prasītāja samaksātā valsts nodevu 132,04 EUR un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR par pasta sūtījumiem, kopā tiesas izdevumi 136,74 EUR.

No ierakstiem uzziņā par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 3.lapa) seko, ka lietā ir veikti pasta sūtījumi par summu 6,92 EUR. Tā

kā prasītājs ir iemaksājis 4,70 EUR, nav apmaksāti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,22 EUR apmērā. Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

ir piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam labprātīgai sprieduma izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193., 195., 204.1, 250.25pantu, tiesa

no s pri e da

Maza apmēra prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AAS „Balta”, reģ.Nr.40003049409, prasītāja izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību

761,98 EUR un , izdevumus par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā 103,30 EUR, kopā galveno parādu

865,28 EUR (astoņi simti sešdesmit pieci euro 28 centi), likumiskos procentus 15,00 EUR (piecpadsmit euro 00 centi) par periodu no 16.07.2016. līdz

14.11.2016., kopā zaudējumus 880,28 EUR (astoņi simti astoņdesmit euro 28 centi), kā arī piedzīt tiesas izdevumus 136,74 EUR (viens simts trīsdesmit

četri euro 74 centi), bet pavisam kopā piedzīt 1017,02 EUR (viens tūkstotis septiņpadsmit euro 02 centi), pārskaitot piedzīto summu uz AAS „Balta”

pilnvarotā pārstāvja SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģ.Nr.40003717522, kontu Nr.LV61HABA0551008868793, AS „Swedbank”.

Atzīt AAS „Balta”, reģ.Nr.40003049409, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % (seši procenti) gadā par

piespriesto, bet nesamaksāto galvenā parāda summu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,22 EUR (divi euro 22 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi labprātīgās izpildes termiņā maksājami, norādot maksājumā šādus rekvizītus: Saņēmējs: Tiesu administrācija,

reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Konta Nr. LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: 21499

EKK – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – lietā Nr.C29669216/C-2968/17.

Dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas

2017.gada 17.oktobra, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedumu atbildētājs var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma izsniegšanas

dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese S.Hrebtova