Court dismisses appeal against labor inspector ruling on workplace accident due to employer safety training failures.

Lietas Nr. A420187115

Lietas arhīva Nr. AA43-1722-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 9.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente U.Mihailova, tiesneši V.Poķis un A.Zariņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz akciju sabiedrības „Sātiņi Energo LM” pieteikumu par Valsts darba

inspekcijas 2015.gada 27.februāra lēmuma Nr.2014-05-04/252-2014-05-05/62 atcelšanu, sakarā ar akciju sabiedrības „Sātiņi Energo LM” apelācijas

sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 11.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts darba inspekcijas (turpmāk arī – inspekcija) 2015.gada 27.februāra lēmumu Nr.2014-05-04/252-2014-05-05/62 „Lēmums par

aktu Nr.0900942014 par nelaimes gadījumu darbā” (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atstāts spēkā 2014.gada 8.augusta akts Nr.0900942014 par

nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – Akts). Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Nav strīda par to, ka /pers. C/ AS „Sātiņi Energo LM” koģenerācijas stacijas šķeldas transportiera remontdarbus ir veicis AS „Sātiņi Energo

LM” interesēs. Minēto apliecina /pers. C/ 2014.gada 26.maija paskaidrojumā. /pers. C/ ir veicis šķeldas transportiera remontdarbus ar darba devēja

pielaišanu, nevis patvaļīgi. AS „Sātiņi Energo LM” koģenerācijas stacijas operatora darba pienākumos ietilpst arī šķeldas transportiera remontdarbu

veikšana.

[1.2] Nav uzskatāms, ka darba devējs ir izpildījis prasību instruēt un apmācīt nodarbināto drošai darba veikšanai. Konstatēta AS „Sātiņi Energo

LM” atbildība par Ministru kabineta 2014.gada 10.augusta noteikumu Nr.749 „Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos” (turpmāk –

Noteikumi Nr.749) 15.punkta pārkāpumu.

[1.3] Ja AS „Sātiņi Energo LM” būtu apmācījusi /pers. C/ kā jāveic šķeldas transportiera remontdarbi (ko ir atļauts/aizliegts remontēt, ka jebkādi

remontdarbi ir veicami tikai pie izslēgta transportiera automātiskā vadības režīma, kā konkrētās situācijās ir jāveic konkrēti remontdarbi, kādu

aprīkojumu ir jāizmanto un kādu ir aizliegts izmantot), /pers. C/ būtu zināšanas, kā droši veikt darbu, un iespēja izmantot drošu darba metodi, jo

darbiniekam ir pienākums ievērot darba devēja rīkojumus un instrukcijas (kā to nosaka Darba likuma 28.panta otrā daļa).

[1.4] Ja darba devējs būtu veicis atbilstošu nodarbināto apmācību par veicamo darbu un būtu izstrādāta konkrētam darbam paredzēta instrukcija,

kuras prasības nodarbinātais nebūtu ievērojis, darba devējs būtu tiesīgs norādīt uz nodarbinātā neuzmanību, veicot darba pienākumus.

[1.5] Konstatēta AS „Sātiņi Energo LM” atbildība par Ministru kabineta 2002.gada 9.decembra noteikumu Nr.526 „Darba aizsardzības prasības,

lietojot darba aprīkojumu” (turpmāk – Noteikumi Nr.526) 18.punkta pārkāpumu.

[1.6] Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumu Nr.400 „Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā” (turpmāk –

Noteikumi Nr.400) 8.punktu norādīta AS „Sātiņi Energo LM” atbildība, nenodrošinot darba vietu pie šķeldas transportiera ar atbilstošām drošības

zīmēm.

[1.7] Konstatēta AS „Sātiņi Energo LM” atbildība par Noteikumu Nr.526 86.punkta un 89.punkta pārkāpumu.

[2] AS „Sātiņi Energo LM” iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts turpmāk

minētais.

[2.1] Lai izvērtētu /pers. C/ darba apjomu un uzdevumus, nepieciešams izvērtēt /pers. C/ un AS „Sātiņi Energo LM” noslēgtā darba līguma

noteikumus.

[2.2] To, ka /pers. C/ atbilstoši savam zināšanu un pieredzes apjomam ir izpratis darba līguma noteikumus, sapratis, kādos gadījumos viņam ir

nepieciešams informēt AS „Sātiņi Energo LM” atbildīgos darbiniekus, apliecina paša /pers. C/ 2014.gada 12.jūnijā sniegtie paskaidrojumi par to, ka viņa

pienākumos ir uzraudzīt datorizēto iekārtas darbību, dežūras laikā apstaigāt teritoriju un vizuāli novērtēt iekārtas darbību, bet gadījumos, kad tiek

konstatēti iekārtas bojājumi, zvanīt vecākajam operatoram.

[2.3] Pats /pers. C/ ir sniedzis paskaidrojumus, norādot, ka šo uzdevumu nodrošināt iekārtas darbību ir uztvēris burtiski, sapratis, ka jāveic arī

iekārtas remontdarbi. Valsts darba inspekcija, nepārbaudot šos /pers. C/ paskaidrojumus, neizvērtējot tos kopsakarā ar pārējiem materiāliem, ir

nonākusi pie kļūdainiem secinājumiem.

[2.4] /pers. C/ 2014.gada 12.jūnija paskaidrojumi ir pretrunā ar /pers. D/ 2014.gada 28.maija paskaidrojumiem un /pers. E/ 2014.gada 14.jūnija

paskaidrojumiem. Ticamība ir piešķirta nevis /pers. E/ un /pers. D/ sniegtajiem paskaidrojumiem, bet gan paša cietušā /pers. C/ sniegtajiem

paskaidrojumiem. Argumenti, pamatojoties uz kuriem šādi secinājumi ir izdarīti, pārsūdzētajā lēmumā nav norādīti.

[2.5] Pārsūdzētajā lēmumā dotas atsauces uz ierakstiem koģenerācijas stacijas operatoru maiņas žurnālā un izdarīts kļūdains secinājums, ka

jebkura koģenerācijas stacijas operatora darba pienākumos ietilpst arī šķeldas transportiera remontdarbu veikšana. Nav ņemts vērā, ka atšķirībā no

/pers. C/, kuram nav dotas tiesības veikt iekārtas remontdarbus, pārējiem /pers. C/ kolēģiem, kuri veikuši attiecīgos ierakstus koģenerācijas stacijas

operatoru maiņas žurnālā (/pers. E/ un /pers. F/), šādas tiesības ir dotas un pienākums ir uzlikts.

[2.6] Valsts darba inspekcijas amatpersonas nav izpratušas iekārtas darbības principus. Visiem operatoriem, arī /pers. C/, ir zināms un saprotams,

ka, šķeldas transportieri, pārslēdzot no automātiskā vadības režīma uz manuālo vadības režīmu, tiek izslēgta jebkāda iespēja, ka tas bez paša operatora

iejaukšanās varētu atsākt savu darbību.

[2.7] Nelaimes gadījuma izmeklēšanas laikā /pers. C/ ir atzinis, ka ir saņēmis darba devēja rīkojumu neienākt ēkā, kurā atrodas šķeldas

transportieris, kamēr tas nav pārslēgts uz manuālo vadības režīmu.

[2.8] Izvērtējot /pers. C/ rīcības motīvus, secināms, ka nelaimes gadījuma cēloniskā sakarā ir paša cietušā apzinātas darbības, nevis nejaušība, kuru

atbilstoši pārsūdzētajā lēmumā ietvertajiem secinājumiem būtu iespējams novērst, izvietojot gar iekārtas malām aizsargbarjeras un/vai brīdinājuma zīmes.

[2.9] Neizvērtējot visus pierādījumus, pārsūdzētajā lēmumā ir izdarīti kļūdaini, nepierādīti un nepamatoti secinājumi.

[2.10] Pārsūdzētajā lēmumā nav pausti argumenti secinājumam, ka AS „Sātiņi Energo LM” darbībās ir konstatējami Noteikumu Nr.526 18., 86.

un 89.punkta pārkāpumi, kā arī Noteikumu Nr.400 8.punkta pārkāpumi, nav norādīts, kāpēc atbilstoši faktiskajai situācijai, būtu konstatējami šādi

pārkāpumi, un, ja arī šādi pārkāpumi ir konstatējami, kādā veidā tie attiecināmi uz notikušo nelaimes gadījumu, kādēļ būtu konstatējams, ka tieši tie būtu

cēloniskā sakarā ar nelaimes gadījumu.

[2.11] Lēmumā par kriminālprocesa Nr.12360000814 izbeigšanu atzīts, ka /pers. C/ ir bijis iepazīstināts ar darbam nepieciešamajām darba

aizsardzības instrukcijām, nav ievērojis darba vides risku novērtējumā noteikto, pārkāpis darba devēja dotos norādījumus, patvaļīgi, apzināti iekāpis

transportiera šahtā un uzsāka veikt remontdarbus, ka tieši paša /pers. C/ apzināta rīcība ir cēloniskā sakarā ar notikušo nelaimes gadījumu.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 11.februāra spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem motīviem.

[3.1] Tiesa secināja, ka trešās personas /pers. C/ darba pienākumos ietilpa arī vienkāršu šķeldas transportiera remontdarbu veikšana, un

operatoram, vadot staciju manuālajā režīmā, sekojot līdzi koģenerācijas stacijas gaitai, konstatējot, ka transportierim kaut kas nav kārtībā, piemēram, lūzt

lāpstiņas, bija nepieciešamība atrasties arī slēgtajā transportiera telpā, lai konstatētu, kādēļ traucēta transportiera darbība.

[3.2] Tiesa atzina, ka darba aizsardzības instrukcija atslēdznieka darbiem neattiecas uz darbu, ko veica /pers. C/. Līdz ar to nebija pamata

uzskatam, ka /pers. C/ būtu ticis atbilstoši instruēts.

[3.3] Izvērtējot darba aizsardzības speciālista liecinieka /pers. G/ liecināto, tiesa secināja, ka darba vides risku izvērtējums koģenerācijas stacijā

veikts, neapsekojot darba vietas, nenoskaidrojot darbus, kādus darbinieki veic, kā arī nenoskaidrojot riskus, ar kādiem darbiniekiem saskaras.

[3.4] Tiesa atzina, ka inspekcija pamatoti Akta 5.punktā atzina, ka instruktāža un apmācība darba aizsardzībā par darbu, kuru pildot noticis

nelaimes gadījums, nav veikta. Valsts darba inspekcija pareizi konstatēja nelaimes gadījuma cēloņus un pamatoti atzina, ka notikušais nelaimes gadījums

ir darba vietas faktoru iedarbības rezultāts. Tiesas ieskatā, /pers. C/ ieraušana šķeldas padeves transportierī ir sekas tam, ka uzņēmumā netika novērtēti

šīs darba vides riska faktori, kā rezultātā arī netika veikti attiecīgi darba aizsardzības pasākumi šādu risku novēršanai. Tāpat inspekcija pamatoti

konstatēja, ka darba devējs nav nodrošinājis iekārtu ar atbilstošām aizlieguma brīdinājuma zīmēm.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 11.februāra spriedumu AS „Sātiņi Energo LM” iesniedza apelācijas sūdzību, tajā norādot

pieteikumā un turpmāk minētos argumentus.

[4.1] Tiesa ir nepareizi novērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus (Administratīvā procesa likuma 9. un 154.panta pārkāpums), nav

argumentējusi savus secinājumus (Administratīvā procesa likuma 251.panta piektās daļas pārkāpums), nav norādījusi, kādēļ tā vienam pierādījumam

devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu (Administratīvā procesa 154.panta trešās daļas pārkāpums).

[4.2] Tiesai ir jāpārbauda pārsūdzētā lēmuma tiesiskums, tai skaitā, jāpārbauda, vai ir objektīvs pamats uzskatīt, ka AS „Sātiņi Energo LM” ir

pārkāpusi Aktā norādītos normatīvos aktus un, ja AS „Sātiņi Energo LM” ir pārkāpusi Aktā norādītos normatīvos aktus, vai ir konstatējams cēloniskais

sakars starp AS „Sātiņi Energo LM” normatīvo aktu pārkāpumiem un notikušo nelaimes gadījumu.

[4.3] Būtiski, ka vienlaicīgi ar Valsts darba inspekciju notikušā nelaimes gadījuma apstākļi ir izvērtēti arī 2014.gada 8.septembrī uzsāktā

kriminālprocesa Nr.12360000814 ietvaros.

[4.4] Tiesa spriedumā izdarījusi kļūdainus secinājumus par /pers. C/ darba pienākumu apjomu, /pers. C/ instruēšanu, normatīvo aktu pārkāpumiem.

[4.5] Neviens no spriedumā pieminētajiem dokumentiem, sniegtajiem paskaidrojumiem un liecībām nepierāda to, ka /pers. C/ darba pienākumos

ietilpst šķeldas padeves transportiera remontdarbu veikšana, ka /pers. C/ uz transportiera ir atradies, pildot darba devēja dotos uzdevumus, ka naktī uz

2014.gada 23.maiju vispār ir bijis nepieciešams veikt jebkādus iekārtas remontdarbus.

[4.6] Nevienā no saviem paskaidrojumiem — ne inspekcijā, ne arī tiesā, /pers. C/ nav minējis, ka /pers. E/ vai /pers. D/ būtu devuši konkrētu

uzdevumu – labot iekārtas lāpstiņas. /pers. C/ paskaidrojumos ir paudis savu izpratni par viņam dotajiem uzdevumiem. No šiem paskaidrojumiem

secināms, ka doto uzdevumu – nodrošināt iekārtas darbību – ir uztvēris kā uzdevumu veikt arī iekārtas remontdarbus.

[4.7] Lāpstiņu remonts vispār nav uzskatāms par iekārtas remontu, kā arī to, ka /pers. C/ nav bijusi nekāda nepieciešamība veikt lāpstiņu remontu,

jo saskaņā ar iekārtas ražotāja pārstāvja /pers. I/ sniegtajām liecībām remontdarbi būtu jāveic tikai gadījumā, ja būtu nolūzušas 50 lāpstiņas.

[4.8] Tiesa nav ņēmusi vērā arī pretrunas /pers. C/ paskaidrojumos, nav analizējusi apstākli, ka /pers. C/ amatā ir strādājis un pienākumus pildījis

vairāk nekā gadu, kas nebūtu iespējams, ja viņš nebūtu apmācīts darbam, nebūtu instruēts un informēts par darba drošību.

[4.9] /pers. C/ ir paskaidrojis, ka visus veiktos lāpstiņu remontus ir fiksējis AS „Sātini Energo LM” žurnālā. Ierakstu par maiņā no 2014.gada 22.

uz 23.maiju veiktajiem lāpstiņu remontiem žurnālā nav. Tāpat /pers. C/ ir paskaidrojis, ka iepriekšējā maiņā iekārta ir plīsusi un viņš tādēļ ir zvanījis /pers.

E/, bet maiņā uz 23.maiju apzināti nav zvanījis. Tiesa, izdarot secinājumus, nav pievērsusi uzmanību šiem /pers. C/ ne ar ko nepierādītajiem

apgalvojumiem.

[4.10] Tiesa, izdarot vispārinātus secinājumus, nav ņēmusi vērā /pers. E/, /pers. F/ un /pers. D/ doto pienākumu apjomu, pilnvarojumu veikt

iekārtas remontdarbus, to, ka minētie darbinieki atrodas atšķirīgā tiesiskā situācijā, kā arī to, ka /pers. C/ veiktās darbības, pienākumu apjoms nav

salīdzināms ar šiem darbiniekiem uzticēto pienākumu apjomu un faktiskajām darbībām.

[4.11] Spriedumā izdarīts kļūdains secinājums, ka jebkura koģenerācijas stacijas operatora darba pienākumos ietilpst arī šķeldas transportiera

remontdarbu veikšana. Darba līgums apliecina, ka /pers. C/ darba apjomā neietilpa nekādu remontu (tai skaitā šķeldas transportiera remonta) veikšana.

[4.12] Spriedumā paustais apgalvojums un izdarītais secinājums, ka disciplinārsoda neesība liecina par darba līgumam atšķirīgu pienākumu apjomu,

ir aplams un nepamatots.

[4.13] Ņemot vērā iekārtas darbības principus, nav loģiski izskaidrojams, kādēļ vispār /pers. C/ būtu bijis nepieciešams noņemt iekārtas lāpstiņas,

kādēļ /pers. C/, apzinoties iekārtas darba principus, būdams apmācīts darbam ar iekārtu, zinot, ka jebkādi tās remonti veicami tikai pēc tam, kad iekārta

ir izslēgta, tomēr, neapstādinot un neizslēdzot iekārtu, nepārliecinoties, kādā darba režīmā tā atrodas, uz tās ir uzkāpis.

[4.14] Pieņēmums, ka /pers. C/ nav atbilstoši instruēts darbam ar šķeldas transportieri, izdarīts bez lietā esošo pierādījumu izvērtēšanas.

[4.15] Tiesas argumentācija un secinājumi par AS „Sātiņi Energo LM” Noteikumu Nr.749 15.punkta pārkāpumu (/pers. C/ nav pienācīgi instruēts)

ir kļūdains, jo tiesa nepareizi ir interpretējusi minēto normu.

[4.16] Vienīgā persona, kura atbildēja par iekārtu un varēja izslēgt to, bija pats /pers. C/, kurš pretēji instruktāžai, iekārtas darbības principam un

izpratnei par risku, tomēr neveica iekārtas atslēgšanu un uzkāpa uz transportiera, lai, iespējams, veiktu tā lāpstiņu remonta darbus, kas no iekārtas

darbības loģikas viedokļa nebija nepieciešami, turklāt nav konstatēts, ka /pers. C/ apgalvojums par nolūzušo lāpstiņu vispār atbilst patiesībai.

[4.17] Spriedumā nav sniegta motivācija, kādēļ tiesa izdarījusi secinājumu, ka bez aizsargbarjeru izvietošanas pastāv risks nonākt mehāniskā

kontaktā ar kustīgām darba aprīkojuma daļām.

[4.18] Spriedumā nav norādīts, kādā veidā izpaudies AS „Sātiņi Energo LM” Noteikumu Nr.400 8.punkta pārkāpums, kāpēc būtu secināms, ka

izvietotā aizlieguma zīme būtu nepietiekama.

[4.19] Tiesas spriedumā /pers. C/ pašpaļāvīgā rīcība nav analizēta, paša cietušā atbildība notikušajā nelaimes gadījumā pilnībā ir izslēgta. Izvērtējot

/pers. C/ rīcības motīvus, secināms, ka nelaimes gadījuma cēloniskā sakarā ir paša cietušā apzinātas darbības, nevis nejaušība, kuru atbilstoši spriedumā

ietvertajiem secinājumiem būtu iespējams novērst, izvietojot gar iekārtas malām aizsargbarjeras un/vai brīdinājuma zīmes. To, ka cietušajam bija jāapzinās

savu darbību sekas, apliecina paša cietušā sniegtie paskaidrojumi daļā par instruktāžas un apmācības veikšanu. Tātad pats /pers. C/ ir apstiprinājis, ka ir

veikta viņa apmācība un instruktāža darba vietā, ka viņam ir saprotama iekārtas darbība un tās bīstamība.

[5] Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.pantu pirmo daļu, lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un lietas dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība

ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.

[7] No lietas materiāliem izriet, ka 2014.gada 23.maijā plkst.03.00 AS „Sātiņi Energo LM” koģenerācijas stacijā notika nelaimes gadījums ar

operatoru /pers. C/, kurš, veicot šķeldas padeves transportiera remontdarbus, uzkāpa uz transportiera lentes un tika ierauts transportierī.

Inspekcija atzina, ka notikušā nelaimes gadījuma cēloņi ir darba organizācija un ar to saistītie trūkumi, nepietiekoša darbinieku instruēšana un

apmācība, neapmierinoši darba apstākļi darba vietā, trūkst drošības aprīkojums – tas ir nepietiekošs.

Pieteicēja uzskata, ka inspekcija nav noskaidrojusi visus lietas apstākļus un nelaimes gadījumā vainojama paša cietušā apzinātas darbības.

Apgabaltiesa pārbauda, vai pieteicējas darbībā ir konstatējami inspekcijas konstatētie pārkāpumi un vai tie ir cēloņsakarībā ar nelaimes gadījumu.

[8] Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi normatīvo regulējumu attiecībā uz darba devēja pienākumu

instruēt nodarbināto un nodrošināt darba vietas ar drošības zīmēm (pirmās instances tiesas sprieduma 6.punkts) un pareizi atreferējusi lietas dalībnieku

sniegtos paskaidrojumus un liecinieku liecības (pirmās instances tiesas sprieduma 7.punkts), un apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai šajā daļā.

[9] Pieteicēja ir iebildusi, ka pārsūdzētajā lēmumā ir nepamatoti atzīts, ka /pers. C/ darba pienākumos ietilpa arī šķeldas padeves transportiera

remontdarbu veikšana.

No pieteicējas un /pers. C/ 2013.gada 28.februārī noslēgtā darba līguma Nr.29 (lietas 1.sējuma 116.-119.lapa) secināms, ka /pers. C/ tika

pieņemts darbā par koģenerācijas stacijas operatoru (profesijas kods – 818213).

Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un

kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” paredzēts, ka profesijas kods „8182 13” nozīmē apkures

iekārtas operatoru (noteikumu 1466.7.punkts). Uz šo grupu attiecināmie strādnieki vada un uzrauga tvaika turbīnas, boilerus un dzinējus un grupā „8182

Tvaika turbīnu, dzinēju un boileru operatori” iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi ir vadīt un uzraudzīt tvaika turbīnas,

virszemes un virsūdens boilerus un dzinējus, ko kurina ar mazutu, gāzi un cieto kurināmo, ievērojot āra gaisa un siltumnesēja temperatūras grafiku;

apkalpot žāvēšanas kameras, katlus, dūmu nosūcējus un gāzes vadus (noteikumu 1464. un 1465.punkts).

Apgabaltiesa konstatē, ka minētās profesijas aprakstā neietilpst uzraugāmo iekārtu remonts. Tādējādi darba līgumā nebija tieši noteikts, ka /pers.

C/ kā koģenerācijas stacijas operatoram ir jāveic arī remontdarbi.

[10] No pieteicējas un /pers. C/ 2013.gada 28.februārī noslēgtā darba līguma Nr.29 4.2.punkta secināms, ka darbinieka pienākums bija arī izpildīt

papildus pienākumus darba izpildes nepieciešamības dēļ pēc tiešā vadītāja norādījuma vai darba devēja rīkojuma. Līdz ar to apgabaltiesa pārbauda, vai

/pers. C/ bija uzdoti papildu pienākumi saistībā ar iekārtu remontu.

No /pers. C/ sniegtajiem paskaidrojumiem secināms, ka viņš uzskatīja, ka viņa darba pienākumos ietilpa arī transportiera lāpstiņu remonts.

Pieteicējas valdes loceklis /pers. D/ un pieteicējas darbinieks /pers. E/ norādīja, ka operatoram nebija jāveic iekārtas remonts, bet par to bija

jāziņo /pers. D/ vai /pers. E/. Pieteicējas valdes loceklim /pers. D/ bija zināms, ka arī jaunākie operatori, kuri nav speciāli apmācīti veikt iekārtas

remontdarbus, tos veic.

No pieteicējas bijušā darbinieka liecinieka /pers. J/, kas bija pieņemts koģenerācijas stacijas operatora darbā, sniegtajām liecībām ir secināms, ka

/pers. J/ kā operatora darba uzdevumi bija datorizēti uzraudzīt rūpnīcas darbību un arī metināšanas un atslēdznieka darbi, pārsvarā pie šķeldas padeves

transportiera. Viņš arī norādīja, ka arī citi operatori paši ir veikuši sīkus remontdarbus, pārsvarā noskrūvējot kādu atlūzušu transportiera lāpstiņu, arī

nakts maiņas laikā. /pers. J/ vienlaikus apstiprināja, ka pie lielākiem bojājumiem bija jāziņo vecākajam operatoram /pers. E/.

Apgabaltiesa uzskata, ka nav pamata apšaubīt /pers. J/ norādīto, jo liecinieks sniedza priekšstatu par šķeldas padeves transportiera darbību un

remontdarbu veikšanu, kas attiecas uz viņu, un tas nav pretrunā /pers. D/ un /pers. E/ norādītajam, ka faktiski operatori veic remontdarbus.

Izvērtējot lietā esošo operatoru maiņas žurnālu, apgabaltiesa konstatē, ka 2014.gada 16.februārī /pers. C/ veicis ierakstu, ka ir noskrūvēta atlūzusī

šķeldas padeves transportiera lāpstiņa (lietas 2.sējuma 61.lapa), šāds ieraksts par septiņām lāpstiņām parādās arī 7.maijā (lietas 2.sējuma 77.lapa), kā arī

9.maijā (lietas 2.sējuma 78.lapa) un 22.maijā (lietas 2.sējuma 81.lapa).

No minētā apgabaltiesa secina, ka, lai gan darba līgumā /pers. C/ nebija noteikts pienākums veikt remontdarbus, ierastā prakse koģenerācijas

stacijā norāda uz to, ka koģenerācijas stacijas operators varēja veikt sīkus remontdarbus, noskrūvējot kādu atlūzušu transportiera lāpstiņu. Attiecīgi

/pers. C/, savas vadības noteikto nodrošināt koģenerācijas stacijas darbību viņa maiņas laikā, varēja saprast kā papildu pienākuma uzlikšanu veikt

transportiera lāpstiņu nomaiņu, jo viņam bija zināms, ka tāda ir uzņēmuma prakse, ka viņam ir pieredze šādu darbu izpildē un ka nav nepieciešama citu

darbinieku iesaistīšana darba izpildē.

Līdz ar to apgabaltiesa secina, ka /pers. C/ varēja uzskatīt, ka viņa darba pienākumos ietilpst arī vienkāršu šķeldas transportiera remontdarbu

veikšana un ka šķeldas padeves transportiera remontdarbi ir veikti darba devēja uzdevumā.

[11] Atbilstoši Noteikumu Nr.749 15.punktam instruktāžā nodarbināto iepazīstina ar veicamo darbu, darba devēja apstiprinātajām instrukcijām un

darba aizsardzības prasībām atbilstoši konkrētā darba veidam vai profesijai attiecīgajā darba vietā, praktiski parādot drošus darba paņēmienus un

metodes un, ja nepieciešams, izmantojot uzskates līdzekļus. Saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu darba devēja pienākums ir nodrošināt nodarbināto

apmācību darba aizsardzības jautājumos.

Noteikumu Nr.526 86. un 89.punkts noteic, ka darba devējs nodrošina nodarbinātos ar saprotamu nepieciešamo informāciju un rakstiskām

instrukcijām par darba aprīkojumu, kā arī šo instrukciju pieejamību nodarbinātajiem, nodrošina nodarbināto apmācību un instruēšanu jautājumos, kas

saistīti ar darba aprīkojuma lietošanu (arī informēšanu par jebkuru risku, kas saistīts ar darba aprīkojuma lietošanu).

Apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai daļā par

liecinieka /pers. I/, /pers. L/ un /pers. E/ liecību un /pers. C/ paskaidrojumu atreferējumam pirmās instances tiesas sprieduma 9.punktā un pirmās

instances tiesas secinājumam sprieduma 9.1.punktā, ka nav pamata uzskatam, ka /pers. C/ būtu ticis atbilstoši instruēts atslēdznieka darbiem.

Attiecībā par darba vides risku izvērtējumu koģenerācijas stacijā darba aizsardzības speciālists liecinieks /pers. G/ pirmās instances tiesas sēdē

liecināja, ka uzņēmumā izstrādāja visas instrukcijas un veica darba vides risku izvērtējumu. Liecinieks, izvērtējot darba vides riskus, ņēma vērā, ka

operatora darbs pamatā ir pie datora. Ja cilvēks atnāk strādāt kā operators, tad viņam neko citu papildus nevajag.

Apgabaltiesa, ņemot vērā pieteicējas apgalvojumus, ka /pers. C/ nebija noteikts darba pienākums veikt remontdarbus, secina, ka attiecīgi /pers. C/

vispār nevarēja būt veikta instruktāža par šo darba veidu. Apstāklis, ka /pers. C/ vienlaikus ar pārējiem dokumentiem parakstījies arī par koģenerācijas

stacijas atslēdznieka darba risku novērtējumu, nepierāda, ka /pers. C/ bija veikta pienācīga apmācība un teorētiska un faktiska instruēšana šim darba

veidam.

Līdz ar to ir secināms, ka pieteicēja nav nodrošinājusi pieteicēja apmācību un instruēšanu par jebkuru risku, kas saistīts ar šķeldas padeves

transportiera lietošanu, kā arī darba devēja apstiprinātajām instrukcijām un darba aizsardzības prasībām atbilstoši konkrētā darba veidam. Attiecīgi

pieteicēja ir pārkāpusi Noteikumu Nr.749 8. un 15.punktu, Noteikumu Nr.526 86. un 89.punktu.

[12] No pieteicējas pārstāvja pirmās instances tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, liecinieku /pers. D/ un /pers. E/ liecībām izriet, ka

manuālajā režīmā darbs notiek vadības telpā, skatoties datorā. Minētās personas, sniedzot paskaidrojumus inspekcijai un arī pirmās instances tiesas

sēdē, norādīja, ka, strādājot manuālajā režīmā un redzot, ka kaut kas ir nosprostojies un nestrādā, jāaptur transportiera darbība, jānoiet lejā un

jāpārbauda, kas noticis, kā arī norādīja, ka jāpievērš uzmanība tam, vai neparādās kādi trokšņi. Savukārt, atrodoties datortelpā, nav iespējams dzirdēt

kādas vibrācijas vai trokšņus.

/pers. C/ 2014.gada 24.jūlija paskaidrojumā un pirmās instances tiesas sēdē paskaidroja, ka 2014.gada 23.maija naktī saņēmis rīkojumu kustināt

grīdas transportiera telpā ar rokām un automātiskā režīmā darbināt katlu.

Tādējādi pieteicējas pārstāvis un darbinieki sniedz citādu skaidrojumu no /pers. C/ norādītā par iekārtas darbību manuālajā režīmā. Neskatoties uz

minētajām pretrunām, no pieteicējas pārstāvja un darbinieku norādītā izriet, ka, vadot staciju manuālajā režīmā, operatoram, tas ir, /pers. C/, konstatējot,

ka tiek lauztas lāpstiņas, bija pienākums aiziet un apskatīties, kas tur notiek. To, ka 2014.gada 23.maijā transportierim lūza lāpstiņas, pieteicējas pārstāvji

nav apstrīdējuši.

Līdz ar to arī operatoriem, veicot darba pienākumus, tas ir, sekojot līdzi koģenerācijas stacijas darba gaitai un konstatējot, ka transportierim kaut

kas nav kārtībā, piemēram, lūzt lāpstiņas, bija nepieciešamība atrasties slēgtajā transportiera telpā, lai konstatētu, kādēļ traucēta transportiera darbība.

Attiecīgi, veicot operatoru instruktāžu, bija jāņem vērā apstāklis, ka operators atrodas tiešā šķeldu padeves transportiera tuvumā. Tomēr no darba

aizsardzības speciālista /pers. G/ liecībām secināms, ka šāds darba vides risku izvērtējums veikts netika.

Tādējādi pieteicēja nebija nodrošinājusi /pers. C/ arī kā koģenerācijas stacijas operatoru ar nepieciešamo informāciju un rakstiskām instrukcijām

par darba aprīkojumu un visiem darba vides riskiem.

[13] Atbilstoši Noteikumu Nr.526 18.punktam, ja pastāv risks nonākt mehāniskā kontaktā ar kustīgām darba aprīkojuma daļām, kas varētu izraisīt

nelaimes gadījumu, šīs daļas aprīko ar aizsargiem vai citām drošības ierīcēm. Noteikumu 85.punkts paredz, lai nodrošinātu darba aprīkojuma atbilstību

darba aizsardzības prasībām, darba devējs ņem vērā darba vietas īpatnības, nodarbināto izvietojumu, ķermeņa stāvokli un ergonomikas principus, lietojot

darba aprīkojumu.

Nav strīda par to, ka līdz nelaimes gadījumam transportiera kustīgās daļas nebija nodrošinātas ar aizsargnožogojumu, kā arī par to, ka uz

transportiera telpas ieejas durvīm atradās drošības zīme „Nepiederošām personām kustība aizliegta”.

Apgabaltiesa konstatē, ka SIA „Inos” (nodarbojas ar biomasas katlu, iekārtu piegādi, uzstādīšanu, nodošanu ekspluatācijā un to apkalpošanu)

šķeldas padeves konveijera ar līkumu lietošanas instrukcijā noteikts, ka, pateicoties sānu bortiem un nosegvākiem, maksimāli tiek novērsta šķeldas

nokļūšana ārpus transportiera tam neparedzētās vietās (lietas 1.sējuma 255.lapa).

No minētā secināms, ka ir ierobežots risks personai piekļūt konveijera lentei. Līdz ar to, ja pieteicēja bija ierobežojusi piekļuvi telpām, kurās

atradās šķeldu padeves transportieris, ierobežojums telpā ienākt personām, kuras darba pienākumos ietilpst atrašanās šajā telpā un kuras ir informētas

par darba procesiem šajā vietā, ir pietiekošs un atbilstīgs darba vides riska novēršanai.

Apgabaltiesa ņem vērā apstākli, ka iekārtai, strādājot automātiskā darba režīmā, nav nepieciešama fiziska darbinieka klātbūtne, attiecīgi nepastāv

risks nonākt mehāniskā kontaktā ar kustīgām darba aprīkojuma daļām, kas varētu izraisīt konkrētā rakstura nelaimes gadījumu. Šāds risks rodas tikai

gadījumā, ja tiek veikts iekārtas remonts. Tomēr arī spuldzītes nomaiņa rada risku, ja nav atslēgts strāvas avots, bet riska novēršanas pasākums ir strāvas

atslēgšana, nevis aizsargnožogojuma uzstādīšana.

Apgabaltiesa pieteicējas darbībās nekonstatē Noteikumu Nr.526 18.punkta un 85.punkta pārkāpumu un uzskata, ka inspekcija nepamatoti

atzinusi, ka šķeldas padeves transportieris nebija nodrošināts ar aizsargnožogojumu.

[14] Saskaņā ar Noteikumu Nr.400 8.punktu darba devējs nodrošina ar drošības zīmēm darba vietas, kurās darba vides risku vai nopietnas un

tiešas briesmas nevar novērst vai samazināt ar kolektīvās aizsardzības tehniskajiem līdzekļiem, kā arī darba organizācijā lietotajiem līdzekļiem, metodēm

un procedūrām. Darba devējs ir atbildīgs par attiecīgo drošības zīmju uzturēšanu. Darba devējs, izvēloties drošības zīmes, ņem vērā jebkuru darba vides

risku darba vietā.

SIA „Inos” šķeldas padeves konveijera ar līkumu lietošanas instrukcijā noteikts, ka pirms pārbaudes vai jebkuras citas konveijera apkopes

transportieris ir pārslēdzams manuālajā režīmā, savukārt pirms remonta vai apkopes darbu uzsākšanas transportieris obligāti ir izslēdzams un tā darbības

mehānismi ir nobloķējami, ieteicams par to atkārtoti pārliecināties (lietas 1.sējuma lietas 257.lapa).

Trešā persona /pers. C/ pirmās instances tiesas sēdē paskaidroja, ka, sākot strādāt, bijusi apmācība mutvārdos, sēžot blakus operatoriem pie

datoriem datoru telpā, kā arī ejot līdzi un skatoties, kas jādara, bez nekādām instruktāžām. Vairākkārt ir kāpis lejā transportiera šahtā skrūvēt lāpstiņas,

tā vieta ir ļoti slīpa uz leju un slidena, no metāla, pa malu noslidinās lejā un tad tur lejā veic remontdarbus. Iekārtai ir jābūt izslēgtai un tam tiek sekots līdzi,

uz kustīgas virsmas virsū nelektu. Ja ir radusies problēma, kāds parāda risinājumu un pēc tā arī tālāk vadās. /pers. C/ redzēja, kā citi remontē un ka

risinājums ir remontēt lāpstiņas. Domājis, ka izslēdza slēdzi, kas ir domāts tieši transportierim, jo citādi uz kustīgās virsmas nebūtu kāpis.

Apgabaltiesa konstatē, ka /pers. C/ bija pilnīgi skaidrs, ka transportierim bija jāizslēdz automātiskais vadības režīms, pārejot uz manuālo vadības

režīmu, un viņš paļāvās, ka to ir izdarījis, pienācīgi par to nepārliecinoties. Nelaimes gadījuma izmeklēšanas laikā /pers. C/ ir atzinis, ka ir saņēmis darba

devēja rīkojumu neienākt ēkā, kurā atrodas šķeldas padeves transportieris, kamēr tas nav pārslēgts uz manuālo vadības režīmu. Tomēr šķeldu padeves

transportiera lietošanas instrukcijā konkrēti noteikts, ka remonta laikā transportieris obligāti ir izslēdzams un tā darbības mehānismi ir nobloķējami.

Attiecīgi /pers. C/ praksē gūtā pieredze, ka ir pieļaujams transportiera remonts, iekārtu ieslēdzot manuālajā režīmā vai to izslēdzot, bet nebloķējot tās

darbības mehānismus, neatbilst iekārtas lietošanas noteikumiem.

Apgabaltiesa arī no pieteicējas pārstāvju paskaidrojumiem un liecinieku /pers. D/ un /pers. E/ liecībām secina, ka, lai gan tajās tiek norādīts uz

iekārtas izslēgšanu, pamatā iet runa par automātiskā vadības režīma izslēgšanu un transportiera pārslēgšanu uz manuālo režīmu, nevis pilnīgu ierīces

izslēgšanu un tā darbības mehānismu nobloķēšanu.

Apgabaltiesa uzskata, ka situācijā, ja pie šķeldu padeves konteinera būtu uzstādīts konkrēts brīdinājums, ka pirms pārbaudes vai jebkuras citas

konveijera apkopes transportieris ir pārslēdzams manuālajā režīmā, bet pirms remonta vai apkopes darbu uzsākšanas transportieris obligāti ir izslēdzams

un tā darbības mehānismi ir nobloķējami, /pers. C/ būtu uzmanīgāk izturējies pret transportiera izslēgšanu. Darbības mehānisma nobloķēšana varētu viņu

pasargāt arī ja transportieris nebūtu pienācīgi izslēgts.

Līdz ar to apgabaltiesa pieteicējas darbībās konstatē Noteikumu Nr.400 8.punkta pārkāpumu un uzskata, ka inspekcija pamatoti atzinusi, ka

nebija nodrošinātas drošības zīmes šķeldas padeves transportiera darba vietā.

[15] Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa secina, ka gadījumā, ja pieteicēja būtu veikusi atbilstošu /pers. C/ apmācību par faktiski veicamo darbu un

būtu nodrošinājusi /pers. C/ pienācīgu instruktāžu, kā arī būtu izvietots atkārtots atgādinājums par iekārtas izslēgšanu un mehānismu nobloķēšanu iekārtas

remonta gadījumā, nelaimes gadījums nebūtu noticis.

Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa atzīst, ka ir konstatējama pieteicējas pieļauto darba drošības pārkāpumu un nelaimes gadījuma cēloņsakarība,

tāpēc pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots.

[16] Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pareizs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt akciju sabiedrības „Sātiņi Energo LM” pieteikumu par Valsts darba inspekcijas 2015.gada 27.februāra lēmuma Nr.2014-05-04/252-

2014-05-05/62 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas

sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente U.Mihailova

Tiesneši V.Poķis

A.Zariņa