Court convicts defendant of theft and grants suspended sentence with civil compensation order.

Lietas Nr. 11096078714

Lietas arhīva Nr. K28-0459-14/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 22.septembrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese G.Sokolova,

piedaloties prokurorei N.Gromovai,

izskatot atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas,

konstatēja:

/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:

2014.gada 30.martā plkst.13.30 /pers. A/, būdama alkohola ietekmē, ar nolūku izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, atrodoties

SIA “RIMI Latvia”veikalā “HM Olimpija” Rīgā Āzenes ielā 5 un, mantkārīgu motīvu vadīta, būdama pārliecināta, ka viņas darbības neviens nenovēro,

realizējot savu noziedzīgo nodomu, piegāja pie alkoholisko dzērienu letes un paņēma vienu degvīna pudeli “Nemiroff”0,7l tilpuma 11,37 euro vērtībā, ko

paslēpa sava mēteļa kreisajā piedurknē, pēc tam pagāja garām kasei, nesamaksājot par augstāk norādīto preci, un ar nolaupīto aizgāja no noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas vietas.

Tādējādi/pers. A/ izdarīja zādzību, nodarot SIA “RIMI Latvia” materiālo zaudējumu kopsummā par 11,37 euro.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētā savu vainu viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, atzina pilnīgi

un lūdza tiesā neizdarīt pierādījumu pārbaudi, paskaidrojot, ka viņai ir zināmas un saprotamas pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālās sekas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu tiesa nepārbauda pierādījumus, ja apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā,

tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu un apsūdzētais piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai.

Tiesa ir pārbaudījusi lietas materiālus, un tiesai nav šaubu par apsūdzētās vainu, kā arī par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, tāpēc tiesa izskatīja

lietu bez pierādījumu pārbaudes.

Apsūdzētās izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu noziedzīgais nodarījums ir klasificējams kā mazāk smags noziegums.

Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Noziedzīgais nodarījums ir izdarīts pret īpašumu. Nodarītais kaitējums nav atlīdzināts.

Pārbaudot apsūdzētās personību, noskaidrots, ka viņa agrāk ir nesodīta (lietas lapa 48), sastāv psihiatra uzskaitē, atzīta par pieskaitāmu viņai

inkriminētajās darbībās (lietas lapas 53, 59-62), narkologa uzskaitē nesastāv (lietas lapa 51).

Tiesas sēdē apsūdzētā paskaidroja, ka dzīvo kopā ar ģimeni, nestrādā, ir 3.grupas invalīde. Viņai ir nepilngadīga meita. Iztikas līdzekļus gūst no

pensijas (62 euro) un sociālajiem pabalstiem. Viņai ir problēmas ar muguru, tāpēc nevar strādāt fizisku darbu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu apsūdzētās atbildību mīkstinošs apstāklis ir vaļsirdīga atzīšanās un izdarītā nožēlošana.

Tiesa konstatē saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu apsūdzētās atbildību pastiprinošu apstākli- noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu alkohola ietekmē.

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija paredz alternatīvus soda veidus- brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Tiesa atzīst, ka naudas sods apsūdzētajai nav piemērojams, jo apsūdzētajai nav konstatēti tādi ienākumi un mantas, kas atļauj samaksāt naudas

sodu. Saskaņā ar Krimināllikuma 41.panta ceturto daļu vainīgā mantisko stāvokli nosaka, novērtējot ne tikai tā iespējas nekavējoties samaksāt naudas

sodu, bet arī iespējas gūt paredzamus ienākumus, kas nodrošinātu tam iespēju likumā paredzētajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu. Šī panta sestā daļa

paredz, ka naudas soda nesamaksas gadījumā tas tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu. Līdz ar to, nosakot apsūdzētajai naudas sodu, ko viņa nav spējīga

samaksāt, tiesa faktiski sodīs apsūdzēto ar reālu brīvības atņemšanu, kas konkrētajā lietā nav atbilstoši ne noziedzīgajam nodarījumam, ne apsūdzētās

personībai.

Tā kā apsūdzētā ir 3.,grupas invalīde un sava veselības stāvokļa dēļ nevar strādāt fizisku darbu, piespiedu darbs viņai nav piemērojams, jo

Krimināllikuma 40.panta otrā daļa nosaka, ka piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām.

Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa nosaka, ka brīvības atņemšanas sodu par mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav

sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Ievērojot to, ka ar noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums nav segts un pastāv atbildību pastiprinošs apstāklis, tiesa neuzskata par iespējamu

atbrīvot apsūdzēto no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.pantu. Tiesa uzskata, ka apsūdzētajai ir jāizcieš sods un tāpēc atzīst, ka soda

mērķi sasniegt var, piemērojot apsūdzētajai brīvības atņemšanu.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka pastāv apsūdzētās atbildību pastiprinošs apstāklis. Tā kā tiek piespriests sankcijā paredzētais bargākais

soda veids, tiesa uzskata, ka atbilstošs sods ir 3 mēneši īslaicīgas brīvības atņemšanas.

Krimināllikuma 55.panta pirmā un trešā daļa nosaka, ja, nosakot sodu - brīvības atņemšana — ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par

pieciem gadiem, tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst

pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt nosacīti. Nosacīti notiesājot, tiesa nosaka pārbaudes

laiku no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem. Pārbaudes laiks sākas ar tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienu. Noteiktais pārbaudes laiks nevar būt

mazāks par piemēroto brīvības atņemšanas laiku.

Ievērojot to, ka apsūdzētā iepriekš nav bijusi sodīta (sodāmība dzēsta), viņas apgādībā ir nepilngadīgs bērns, viņa ir slima un ir invalīde, izdarīto ir

nožēlojusi, tiesa ir ieguvusi pārliecību, ka viņa, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Tāpēc tiesa uzskata, ka apsūdzētā ir notiesājama

nosacīti.

Apsūdzētā bija aizturēta 2014.gada 30.martā un atbrīvot 2014.gada 31.martā (lietas lapas 29,34), un šis laiks-viena diena ieskaitāma brīvības

atņemšanas sodā kā izciests saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu gadījumā, ja apsūdzētajai tiek izpildīts brīvības atņemšanas sods.

Apsūdzētajai 2014.gada 31.martā piemērots drošības līdzeklis- nodošana policijas uzraudzībā (lietas lapa 41).

Piemērotais drošības līdzeklis atceļams pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Pirmstiesas kriminālprocesā cietusī SIA „RIMI Latvia” pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 11,37 euro (lietas lapa 12).

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību ir nodarījis.

Kriminālprocesa likuma 352.panta trešā daļa nosaka, ka tiešos zaudējumus novērtē tajās cenās, ko izmanto apsūdzības apjoma noteikšanai.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētās darbības ir tiešā cēloņsakarībā ar cietušajai nodarītajiem zaudējumiem, līdz ar ko viņai ir pienākums atlīdzināt cietušajai

nodarīto zaudējumu 11,37 euro.

CD ar ierakstu., kas glabājas pie kriminālprocesa, kā rakstveida pierādījums atstājams lietas materiālos.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 524., 527., 528., 529.,499.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu mazāk smaga nozieguma, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, izdarīšanā

un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā ieskaitīt soda termiņā aizturēšanu no 2014.gada 30.marta līdz 2014.gada 31.martam.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli- nodošanu policijas uzraudzībā atcelt ar sprieduma spēkā stāšanos.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „RIMI Latvia” materiālā kaitējuma kompensāciju 11,37 euro.

CD ar ierakstu, kas glabājas pie kriminālprocesa, atstāt kriminālprocesa materiālos.

Spriedumu var pārsūdzēt vai protestēt 10 (desmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena ir 2014.gada 22.septembris.

Tiesnese G.Sokolova