Legislator Case Law & Legislation
A420209319 / A42-00480-20 ECLI:LV:ADRJRIT:2020:0519.A420209319.4.S AI generated

Court allows VAT refund to foreign entity despite branch registration, ruling active transactions in Latvia were proven.

Case Number A420209319 / A42-00480-20
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The administrative court ordered the State Revenue Service to issue a VAT refund of €21,772.42 to the applicant. Although the applicant had a registered branch in Latvia during the refund period, the court found no evidence of active taxable transactions conducted within the country. The court ruled that mere registration does not preclude a refund if the entity did not actually perform taxable activities in the relevant jurisdiction.

Legislator headnote

AI generated

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113.panta pirmās daļas 2.punkts; Astotā direktīva: A foreign taxpayer's right to a VAT refund is denied only if they have established a place of business in the refund-claiming Member State and actively conducted taxable transactions there, not merely by registration.

Keywords

AI generated
VAT refund eligibility foreign branch registration active taxable transactions Member State place of business output transactions requirement State Revenue Service administrative review

Cited Legislation

AI generated
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113.panta pirmās daļas 2.punkts
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113.panta pirmās daļas 2.punkts interpretējams, ievērojot Direktīvas 2008/9/EK 3.panta a) punkta prasības
Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmā daļa
Ministru kabineta noteikumu Nr.85 13.punkts
Administratīvā procesa likuma 246.-251. panti
Administratīvā procesa likuma 289.-291. panti
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta pirmā daļa

Cited Case Law

AI generated
Eiropas Savienības Tiesas spriedums 36. punkts
Eiropas Savienības Tiesas spriedums 37. punkts
Eiropas Savienības Tiesas spriedums 39. punkts
ECLI:LV:ADRJRIT:2020:0519.A420209319.4.S
Court allows VAT refund to foreign entity despite branch registration, ruling active transactions in Latvia were proven.
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

Lietas arhīva Nr. A42-00480-20/42

ECLI:LV:ADRJRIT:2020:0519.A420209319.4.S

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rēzeknē 2020.gada 19.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Māris Šļakota,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers.D/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar

kuru pieteicējam tiktu atmaksāts pārmaksātais pievienotās vērtības nodoklis 21 772,42 euro par 2017.gadu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu pārvaldes Nerezidentu nodokļu un citu nodokļu datu ticamības novērtējuma daļas

vadītājas 2019.gada 11.marta lēmumu Nr.8.58-9/709 nolemts neatmaksāt pieteicējam /pers.D/ (nosaukums lēmuma pieņemšanas brīdī – “/pers. E/”)

pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) 21 772,42 euro apmērā.

Lēmumā norādīts, ka pieteicējam periodā, par kuru pieprasīta PVN atmaksa, Latvijas Republikā bija reģistrēta filiāle, kas ārvalsts uzņēmuma

vārdā veica saimniecisko darbību. Tādējādi pieteicējs neatbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām un tam

nav tiesību saņemt PVN atmaksu.

Pieteicējs lēmumu apstrīdēja. Apstrīdēšanas iesniegumā norādīja, ka VID nevar liegt tiesības uz pārmaksātās PVN summas atmaksu, pamatojot to

tikai ar faktu, ka periodā, par kuru pieprasīta PVN atmaksa, ārvalsts uzņēmumam ir reģistrēta filiāle, vienlaikus nevērtējot, vai izpildās saimnieciskās

darbības veikšanas pazīmes PVN regulējošo normatīvo aktu izpratnē.

[2] Ar Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada 10.maija lēmumu Nr.30.1-8.2/168200 nolemts atstāt negrozītu apstrīdēto 2019.gada 11.marta

lēmumu Nr.8.58-9/709. Augstākas iestādes lēmumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[2.1] Citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam atmaksā samaksāto nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm, saņemtajiem

pakalpojumiem, un par preču importu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, ja periodā, par kuru pieprasa atmaksāt nodokli, šis nodokļa

maksātājs nav veicis saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem reģistrējamu saimniecisko darbību iekšzemē (Pievienotās vērtības nodokļa likuma

113.panta pirmās daļas 2.punkts). Proti, atmaksu veic, ja ārvalstu personai atmaksas periodā iekšzemē nav bijusi ne saimnieciskās darbības mītnesvieta,

ne pastāvīgā iestāde, no kuras veikta saimnieciskā darbība, ne arī deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta,

Pieteicējs 2010.gada 13.maijā Komercreģistrā ir reģistrējis filiāli “/pers. E/ filiāle Latvia” (nosaukums sprieduma taisīšanas brīdī – “pers.D/kas laika

posmā no 2010.gada 1.jūnija līdz 2017.gada 30.martam, tātad arī aplūkojamā atmaksas periodā, bija reģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā.

[2.2] Filiāle ir uzņēmuma organizatoriski patstāvīga daļa, kura teritoriāli vai citādi nošķirta no galvenā uzņēmuma un kuras atrašanās vietā attiecīgā

komersanta vārdā sistemātiski tiek veikta komercdarbība (Komerclikuma 22.pants). Komercdarbības neveikšana pati par sevi vēl nenozīmē filiāles

neesamību. Noteicošais kritērijs tam, vai komercdarbības veikšana kā filiāles pazīme pastāv ir nolūks veikt komercdarbību (Strupišs A. Komerclikuma

komentāri. A daļa: Komercdarbības vispārīgie noteikumi (1.-73.panti). “A.Strupiša juridiskais birojs” SIA. 2003 – 122.lpp.). Filiāle kā

uzņēmuma patstāvīgā daļa pēc būtības tiek dibināta ar mērķi veikt komercdarbību attiecīgā komersanta vārdā. Attiecīgi pieteicējs, reģistrējot filiāli

ierakstīšanai komercreģistrā, jau ir paudis savu nolūku veikt komercdarbību. Līdz ar to VID ieskatā nebūtu papildus vērtējams, vai jau pēc ieraksta

izdarīšanas komercreģistrā filiāle veic vai neveic saimniecisko darbību. Pieteicēja norādīto filiāles pazīmju pārbaude būtu pieļaujama, ja filiāles reģistrācijas

fakts nebūtu noticis un būtu strīds par to, vai nereģistrētā uzņēmuma daļa faktiski pastāv kā filiāle vai kā cits veidojums.

[3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu atmaksāts

pārmaksātais PVN 21 772,42 euro par 2017.gadu. Pieteikumā norādīja turpmāk minētos argumentus.

[3.1] VID nevar liegt tiesības uz PVN atmaksāšanu, pamatojoties uz faktu, ka pieteicējam periodā, par kuru pieprasīta PVN atmaksa, ir reģistrēta

pieteicēja filiāle, jo filiāles ierakstīšanai komercreģistrā ir deklaratīvs raksturs – filiāle ir uzskatāma par pastāvošu ar brīdi, kad tā izpilda filiāles pazīmes,

nevis kad filiāle ir ierakstīta komercreģistrā. Konkrētajā situācijā VID ir jāvērtē, vai pieteicēja filiāle izpilda saimnieciskās darbības veikšanas pazīmes

PVN regulējošo normatīvo aktu izpratnē.

[3.2] Ņemot vērā, ka par saimniecisko darbību ir uzskatāma pati darbība, kas veikta patstāvīgi, sistemātiski un pret atlīdzību, neatkarīgi no tās

mērķa un rezultāta, VID nevar konstatēt, ka komersants veic saimniecisko darbību, pamatojoties uz komersanta nodomu veikt saimniecisko darbību.

Turklāt pieteicējam, reģistrējot filiāli Latvijas Republikā, nav bijis nodoms veikt komercdarbību – filiāles ierakstīšana komercreģistrā izriet no vienotas

pieejas pieteicēja grupas strukturālai shēmai, nevis filiāles darbības funkcionālā rakstura.

[3.3] Ņemot vērā, ka nodokļa maksātāja nodoms veikt saimniecisko darbību ir subjektīvi vērtējams fakts, jo nodokļa maksātāja nodoms var

vairākkārt mainīties konkrētā laika posmā, VID konkrētajā situācijā var analizēt vienīgi reālu saimniecisko darbību, nodokļa maksātāja rīcībā esošos

tehniskos un cilvēkresursus un sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar darījumus attaisnojošiem dokumentiem, piemēram, nodokļa rēķiniem, pavadzīmēm

un līgumiem.

[3.4] Attiecībā uz pieteicēja filiāles darbību konkrētajā situācijā neizpildās saimniecisko darbību raksturojošā patstāvīguma pazīme, jo pieteicēja

filiāle periodā, par kuru pieprasīta PVN atmaksa, ir sniegusi mārketinga un pārdošanas atbalsta pakalpojumus pieteicējam, kas nav uzskatāma par

neatkarīgu saimniecisko darbību.

[3.5] Turklāt pieteicēja filiāle neveic arī reģistrējamu saimniecisko darbību PVN likuma 113.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē (pieteicēja filiāle

neražo preces, neizpilda darbus, nepārdod preces, nesniedz pakalpojumus, nenodarbojas ar lauksaimniecību un neveic citu darbību, saņemot par to

atlīdzību), bet gan sniedz ierobežotas mārketinga un pārdošanas atbalsta funkcijas pieteicējam, kas pēc satura atbilst ārvalstu komersanta pārstāvniecības

darbībām un kas nav reģistrējamas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

[3.6] Interpretējot PVN likuma 113.panta pirmās daļas 2.punktu un atsakot atmaksāt pārmaksāto PVN pieteicējam kā citā dalībvalstī reģistrētam

nodokļa maksātājam, VID nav ievērojis Eiropas Savienības Tiesas praksē attīstīto direktīvu netiešās iedarbības (saskanīgās interpretācijas) principu,

proti, VID nav nodrošinājis, ka PVN likuma 113. panta pirmās daļas 2.punkts tiek interpretēts, ievērojot Padomes Direktīvas 2008/9/EK (2008. gada

12. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai PVN atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic

uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (turpmāk – Direktīva 2008/9/EK) 3.panta a) punkta prasības un

Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā nostiprināto šīs direktīvas normas interpretāciju.

[3.7] VID, atsakot pieteicējam atmaksāt PVN par precēm un pakalpojumiem, kas iegādāti un saņemti tā saimnieciskās darbības ietvaros, faktiski

nostāda pieteicēju situācijā, kurā tam nav pieejami tiesiskie instrumenti, ar kuriem varētu realizēt savas tiesības uz PVN atmaksu par Latvijā iegādātajām

precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, neskatoties uz to, ka pieteicējs faktiski ir izpildījis visus pamatnosacījumus, lai tam būtu tiesības atgūt samaksāto

PVN par šīm precēm un pakalpojumiem.

[3.8] Pieteicēja ieskatā VID liegums saņemt PVN atmaksu kā citā dalībvalstī reģistrētam nodokļa maksātājam ir pretrunā ar priekšnodokļa

atskaitīšanas sistēmas mērķi – pilnīga neitralitāte attiecībā uz PVN piemērošanu visām saimnieciskajām darbībām neatkarīgi no to mērķiem vai

rezultātiem, ar noteikumu, ka šīs darbības principā apliek PVN.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā VID neatzina pieteikumu, atsaucoties uz pārsūdzētā lēmuma pamatojumu.

Motīvu daļa

[5] Izvērtējot lietas dalībnieku argumentus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[6] Pieteicējs ir Nīderlandē reģistrēts uzņēmums, kuram Latvijā ir reģistrēta filiāle – /pers.D/(turpmāk – Filiāle).

Lietā nav strīda, ka Filiāle laika posmā no 2010.gada 1.jūnija līdz 2017.gada 30.martam bija reģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā. Filiāle no

2017.gada 30.marta izslēgta no VID PVN maksātāju reģistra saskaņā ar pašas Filiāles 2017.gada 15.marta iesniegumu VID. Filiāle, lūdzot izslēgt to no

reģistra, iesniegumā norādīja, ka 2016.gadā tās ar PVN apliekamie darījumi nesasniedza 50 000 euro, proti, netika izpildīts viens no obligātās

reģistrācijas priekšnoteikumiem. Tāpat Filiāle norādīja, ka netiek paredzēta darījumu apjoma palielināšanās arī turpmāk.

Saskaņā ar pēdējo pirms Filiāles izslēgšanas no VID PVN maksātāju reģistra iesniegto deklarāciju, proti, 2017.gada 1.ceturkšņa deklarāciju,

Filiāle ir deklarējusi preču iegādes un saņemto pakalpojumu darījumus iekšzemē 218089,40 euro vērtībā, preču iegādes un saņemto pakalpojumu

darījumus no Eiropas Savienības dalībvalstīm 30650,31 euro vērtībā, preču piegāžu un sniegto pakalpojumu darījumus 10806,03 euro vērtībā.

Saskaņā ar pieteicēja skaidrojumu, Filiāle sniedz pieteicējam mārketinga un atbalsta pakalpojumus, lai veicinātu preču pārdošanu Latvijā. Filiāles

funkcija ir klientu identificēšana un piesaistīšana. Filiālei nav savu tehnisko un cilvēkresursu, kas ļautu veikt preču piegādes klientiem. Pieteicējs skaidro,

ka periodā, par kuru pieprasīta PVN atmaksa, Filiāle pildīja ierobežotas atbalsta funkcijas pieteicēja kā galvenā uzņēmuma preču pārdošanai Baltijas

valstu tirgū, minētajās funkcijās cita starp ietilpa saziņa ar sadarbības partneriem, datu par pārdošanas apjomiem un noliktavu krājumiem apkopošana,

zīmola reklamēšanas aktivitātes. Filiāle netika iesaistīta preču piegādē klientiem Baltijas valstīs, kas tiek pamatots ar tiesai iesniegtajām

pavadzīmēm/rēķiniem, saskaņā ar kuriem par veiktajām preču piegādēm klientiem Latvijā pieteicējs izrakstījis pavadzīmes/rēķinus, izmantojot citas

dalībvalsts PVN maksātāja reģistrācijas numuru (konkrētajā gadījumā Slovākijas /Numurs/), turklāt piegādes klientiem Latvijā nav veiktas no noliktavas

Latvijā.

Saskaņā ar tiesai iesniegtajām pavadzīmēm/rēķiniem, pieteicējs 2017.gadā piegādāja Latvijas uzņēmumiem preces.

Saskaņā ar rēķiniem, kas pievienoti pieteicēja iesniegumam par PVN 21 772,42 euro apmērā atmaksu par 2017.gadu, tajos kā preču un

pakalpojumu saņēmēja norādīta Filiāle. Minētajos rēķinos norādīti šāda informācija par darījumiem: nomas maksa un apsaimniekošanas maksa,

personāla noma, kurjeru pakalpojumi, degvielas iegāde, automašīnu noma.

[7] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113.panta pirmajā daļā noteikts, ka citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam atmaksā samaksāto

nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un par preču importu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, ja periodā,

par kuru pieprasa atmaksāt nodokli, šis nodokļa maksātājs:

1) ir bijis reģistrēts citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā;

2) nav veicis saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem reģistrējamu saimniecisko darbību iekšzemē;

3) nav bijis reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā;

4) nav veicis iekšzemē ar nodokli apliekamus darījumus, kuru dēļ būtu jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā.

Lietā nav strīda, ka pieteicējs periodā, par kuru pieprasa atmaksāt nodokli, ir bijis reģistrēts citas dalībvalsts ar PVN apliekamo personu reģistrā,

kā arī nav bijis reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā. Minētajā reģistrā līdz 2017.gada 30.martam ir bijusi reģistrēta Filiāle, taču tas konkrētajā

gadījumā nevar ietekmēt pieteicēja tiesības uz nodokļa atmaksu. Kaut arī iesniegumā par nodokļa atmaksu ir norādīts, ka atmaksas periods ir no

2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim, tomēr, kā tas izriet no atmaksas pieteikumā norādītās informācijas par atmaksas dalībvalstī

izrakstītajiem nodokļa rēķiniem, tie aptver periodu, sākot ar 2017.gada 30.martu. Citiem vārdiem, faktiskajā periodā, par kuru pieteicējs pieprasa

atmaksāt nodokli, Filiāle nav bijusi reģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā.

VID nav norādījis, ka pieteicējs būtu veicis iekšzemē ar nodokli apliekamus darījumus. No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs 2017.gadā

piegādājis Latvijas uzņēmumiem preces, taču, kā tas paskaidrots pieteikuma papildinājumā, piegādes nav veiktas no noliktavas Latvijā. Saskaņā ar

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 12.panta pirmo daļu, ja preces nosūta vai transportē, preču piegādes vieta (arī preču piegādei Eiropas Savienības

teritorijā) ir vieta, kur preces atrodas brīdī, kad sākas preču nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam. Līdz ar to tiesai nav pamata konstatēt

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā priekšnoteikuma neizpildīšanos.

[8] Lietā ir strīds, vai pieteicējs nav veicis saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem reģistrējamu saimniecisko darbību iekšzemē. VID

norāda, ka atmaksu veic, ja ārvalstu personai atmaksas periodā iekšzemē nav bijusi pastāvīgā iestāde, no kuras veikta saimnieciskā darbība. VID ieskatā

par reģistrējamas saimnieciskās darbības iekšzemē veikšanu liecina tas, ka atmaksas periodā komercreģistrā bija reģistrēta pieteicēja filiāle, kura saskaņā

ar Komerclikuma 22.pantu uzskatāma par uzņēmuma organizatoriski patstāvīgu daļu, kuras atrašanās vietā attiecīgā komersanta vārdā sistemātiski tiek

veikta komercdarbība. Tiesa šādai VID interpretācijai konkrētajā gadījumā nepiekrīt turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113.panta pirmās daļas 2.punkts interpretējams, ievērojot Direktīvas 2008/9/EK 3.panta a) punkta prasības

un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā nostiprināto šīs direktīvas normas interpretāciju.

Eiropas Savienības Tiesa 2012.gada 25.oktobra spriedumā apvienotajās lietās C-318/11 un C-319/11 Daimler AG un Widex A/S ir norādījusi,

ka Direktīvas 2008/9 3. panta a) punktā ietvertais jēdziens “pastāvīga iestāde, no kuras veikti saimnieciski darījumi, [pastāvīgs uzņēmums, no kura notiek

darījumu kārtošana]” ir interpretējams tādējādi, ka par nodokļa maksātāju nerezidentu ir uzskatāma persona, kurai nav pastāvīga uzņēmuma, kas

vispārīgā veidā īsteno ar nodokli apliekamus darījumus. Tādējādi, lai izslēgtu atsaukšanos uz Astoto direktīvu, noteicošais faktors ir aktīva darījumu

veikšana attiecīgajā dalībvalstī. Jēdziens “darījumi”, kas izmantots frāzē “no kura notiek darījumu kārtošana”, var attiekties vienīgi uz pakārtotiem

darījumiem (arī izejošie vai lejupējie darījumi, Output transactions, Ausgangsumsätze; sk. sprieduma 36.punktu). No tā izriet, ka, lai izslēgtu tiesību uz

atmaksāšanu pastāvēšanu, ir jākonstatē faktiska ar nodokli apliekamo darbību veikšana dalībvalstī, kurā iesniegts pieteikums par atmaksāšanu, nevis tikai

minētā uzņēmuma spēja veikt šādas darbības (sk. sprieduma 37.punktu). Turklāt nav vajadzības pārbaudīt, vai citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa

maksātājam patiešām bija “pastāvīgs uzņēmums” interpretējamo normu nozīmē, jo abi nosacījumi, kas veido kritēriju “pastāvīgs uzņēmums, no kura

notiek darījumu kārtošana”, ir kumulatīvi (sk. sprieduma 39.punktu).

Attiecinot minētās Eiropas Savienības Tiesas atziņas uz izskatāmo lietu, var konstatēt, ka lietā ir jānoskaidro, vai pieteicēja filiāle atmaksas periodā

vispārīgā veidā īstenoja ar nodokli apliekamu pakārtotu darījumu veikšanu Latvijā, kur iesniegts pieteikums par atmaksāšanu.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības 5.panta pirmo daļu ar nodokli apliekamie darījumi ir šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi:

1) preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību;

2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību;

3) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību.

No lietas materiāliem neizriet, ka Filiāle būtu veikusi šāda veida darījumus. Uz to, ka šādi darījumi būtu veikti, VID nav norādījis arī pēc tiesas

pieprasījuma.

[9] Tā kā izskatāmajā gadījumā ir izpildījušies Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113.panta pirmajā daļā minētie priekšnoteikumi nodokļa

atmaksas saņemšanai, pieteicējam ir atzīstamas tiesības saņemt pārmaksāto PVN 21 772,42 euro par 2017.gadu.

[10] Pieteicējs ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā. Tā kā pieteikums tiek apmierināts, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

126.panta pirmo daļu pieteicēja samaksātā valsts nodeva piespriežama no atbildētāja par labu pieteicējam. Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra

noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktā

noteikts, ka valsts nodeva atlīdzināma no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Apmierināt /pers.D/ pieteikumu.

Uzlikt pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot administratīvo aktu, ar kuru /pers.D/

tiktu atmaksāts pievienotās vērtības nodoklis 21 772,42 euro par 2017.gadu.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers.D/ valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis M.Šļakota