Court allows bank's debt collection claim against consumer, confirming contract terms and capping penalty.
Legislator summary
AI generatedThe court fully supported the bank's claim to collect the principal debt, contractual interest, legal interest, and a capped penalty from the consumer. The defendant admitted the debt but failed to make payments according to the agreed schedule. The court ruled the penalty was not excessive under civil law and dismissed the defendant's request to stop enforcement due to bankruptcy proceedings.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Consumer Protection; Debt Collection; Penalty Clauses; Bankruptcy Proceedings: The court allows enforcement of a debt collection claim against a consumer where the penalty is reasonable, but suspends the accrual of interest and penalties after the declaration of bankruptcy proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C32210915
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 16.decembrī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis Valsts amatpersona
ar tiesas sēžu sekretāri J.S.
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS “NORVIK BANKA” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu. Tiesa
konstatēja
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā AS “NORVIK BANKA” cēlusi prasību pret /pers. A/, kurā lūdz piedzīt no atbildētājas no līguma
izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības – pamatparādu EUR 955,39, līgumiskos procentus EUR 261,22, likumiskos procentus EUR 15,25 un
līgumsodu EUR 95,54, kopā piedzenot EUR 1327,40, kā arī noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos
procentus un piedzīt tiesāšanās izdevumus.
Prasītāja norāda, ka 2013.gada 17.jūnijā, veicot atbildētājas iepriekšējo parāda saistību pārstrukturēšanu, starp prasītāju un atbildētāju tika
noslēgts aizdevuma līgums Nr.PTKR010472, saskaņā ar kuru atbildētājai tika piešķirts aizdevums EUR 955,39 apmērā atbildētājas saistību pilnīgai
izpildei pret prasītāju. Saskaņā ar līguma 1.3.punktu gada procentu likme tika noteikta 22,48 %, bet aizdevuma atmaksas termiņš tika noteikts –
2019.gada 20.jūnijs.
Saskaņā ar līguma maksājumu grafiku atbildētājai bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 20.datumam, nodrošinot, lai maksājumu grafikā
norādītajos datumos atbildētājas kontā ir pietiekošs naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai.
Saskaņā ar līguma 3.1.punktu par katru līgumā norādītās saistības izpildes kavējuma dienu atbildētāja maksā prasītājai līgumsodu 0,15 %
apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas, ja nokavējums saistīts ar neiespējamību veikt naudas līdzekļu norakstīšanu no norēķinu konta naudas
trūkuma vai citu prasītājas neatkarīgu apstākļu dēļ. Līguma 3.3.punkts nosaka, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no līgumā noteikto saistību
izpildes.
Atbildētāja nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo nenodrošināja, lai maksājumu grafikā norādītājos datumos viņas kontā ir pietiekošs
naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai. Līdz minētajiem termiņiem, kā arī prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā brīdim atbildētāja nav
izpildījusi iepriekš norādītos pienākumus.
Saskaņā ar līguma 2.3.2.punkta noteikumiem prasītājai ir tiesības pirms termiņa izbeigt līgumu un pieprasīt no atbildētājas pirms termiņa
(desmit dienu laikā no prasītājas rakstveida paziņojuma nosūtīšanas dienas) nodrošināt norēķinu kontā kredīta summu, aprēķināto procentu un līgumsodu
summu, ja atbildētāja pārkāpj kādu no līguma noteikumiem.
Līguma 2.2.1.punkts nosaka, ka atbildētājai ir pienākums atmaksāt kredītu un maksāt procentus par kredīta izmantošanu maksājumu
grafikā noteiktā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā.
Ar 2014.gada 10.oktobra paziņojumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu un atbilstoši minētajam līguma 2.3.2.punktam atbildētājai tika
dots 10 dienu termiņš saistību izpildei, taču atbildētāja saistības neizpildīja, līdz ar to līgums tika izbeigts ar 2014.gada 20.oktobri.
Ievērojot Civillikuma 1756., 1757., 1765.pantu un to, ka atbildētāja līdz 2014.gada 20.oktobrim (līguma uzteikuma datums) nebija veikusi
pilnīgu piešķirtā aizdevuma atmaksu, kā arī vēl joprojām nav veikusi pilnīgu piešķirtā aizdevuma atmaksu, prasītājai ir tiesības aprēķināt un pieprasīt no
atbildētājas likumisko nokavējuma procentu samaksu par laika periodu no 2014.gada 21.oktobra līdz 2015.gada 21.janvārim no neatmaksātā
aizdevuma pamatsummas.
Rakstveida paskaidrojumos atbildētāja norāda, ka viņa atzīst prasību pilnībā, iebildumu pret to nav.
Atbildētāja norāda, ka viņa nav iespēju atmaksāt parādu, kas izriet no aizdevuma līguma Nr.PTKR010472. 2015.gada 5.jūnijā tika
pasludināts ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas spriedumu viņas fiziskās personas maksātnespējas process. Kreditoru pieteikšanās termiņā prasītāja
iesniedza maksātnespējas procesa administratoram nenodrošinātā kreditora prasījumu EUR 1327,40 apmērā, tostarp galvenais prasījums EUR 955,39,
blakus prasījums EUR 372,01. 2015.gada 18.jūlijā maksātnespējas procesa administrators sastādīja un nosūtīja kreditoriem parādnieka mantas
pārdošanas plānu Nr.01/08.
Atbildētāja lūdz izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes.
Tiesā saņemts prasītājas pieteikums, kurā norādīts, ka atbildētājas maksātnespējas procesa administrators atzina prasītājas no aizdevuma
līguma Nr.PTKR010472 izrietošo prasījumu un iekļāvis atbildētājas kreditoru prasījumu reģistrā. Ievērojot Civillikuma 215.pantā noteiktās tiesas
tiesības, nevis pienākumu apturēt tiesvedību, prasītājas ieskatā konkrētajā gadījumā maksātnespējas pasludināšanas fakts nav šķērslis lietas izskatīšanai
pēc būtības. Tādējādi prasītāja uztur prasību atbilstoši prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un motīviem. Maksājumi saistību izpildei pēc prasības
celšanas nav saņemti. Prasītāja lūdz izskatīt lietu bez prasītājas pārstāvja piedalīšanās.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka iespējams izskatīt lietu bez pušu klātbūtnes, jo puses tika informētas par tiesas sēdes laiku un vietu un
nepastāv Civilprocesa likuma 209.pantā paredzētie obligātie lietas atlikšanas pamati.
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Lietā nodibināts, ka 2015.gada 5.jūnijā ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas spriedumu ir pasludināts /pers. A/ maksātnespējas process.
No fiziskās personas /pers. A/ kreditoru prasījumu reģistra redzams, ka administrators ir atzinis un iekļāvis šajā reģistrā prasītājas no aizdevuma
līguma Nr.PTKR010472 izrietošo prasījumu EUR 1327,40 apmērā, kas sastāv no galvenā prasījuma EUR 955,39 un blakus prasījumiem EUR 372,01.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 134.panta pirmās daļas 1.punktu pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek apturēta
izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā. Ne minētā norma, ne citas
Maksātnespējas likuma normas neparedz tiesas pienākumu apturēt tiesvedību civillietā, kas tiek iztiesāta prasības kārtībā. Ņemot vērā minēto, tiesa
atzīst, ka /pers. A/ maksātnespējas procesa pasludināšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse.
No atbildētājas rakstveida paskaidrojumiem izriet, ka viņa atzīst prasību pilnībā.
No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 17.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.PTKR010472,
saskaņā, ar kuru atbildētājai tika piešķirts aizdevums Ls 671,45 (EUR 955,39) atbildētājas saistību pret prasītāju, kas izriet no 2005.gada 28.septembra
Līguma Nr.VK05092814 par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu un ar kredīta izsniegšanu saistīto izdevumu apmaksai.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu
atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labumā lietās. Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai
tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Aizdevuma līgums ir reāllīgums, un kā reāllīgums tas atzīstams par noslēgtu ar naudas vai lietas nodošanas brīdi.
No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 17.jūnijā prasītāja izsniegusi aizdevumu atbildētājai pēc līguma Nr.PTKR010472 Ls 671,45
jeb EUR 955,39 apmērā uz aizdevuma kontu.
Saskaņā ar Aizdevuma līguma 1.3.punktu par aizdevuma izmantošanu atbildētājai jāmaksā prasītājai 22,48% gadā no faktiski izmantotās
kredīta summas. Procenti tiek maksāti saskaņā ar Aizdevuma līgumu un starp pusēm parakstīto maksājumu grafiku, kas ir Aizdevuma līguma
neatņemama sastāvdaļa.
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma
1946.panta pirmajā daļā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar Civillikuma 1762.pantu pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos, attiecībā uz nokavējuma
procentiem - kad parādnieks piedāvā samaksu.
Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja nav atmaksājusi aizdevumu un procentus noteiktajā termiņā, līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt
prasītājas argumentu, ka samaksa prasītājas norādītajā termiņā nav veikta, jo atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, samaksas pierādīšanas pienākums
gulstas uz atbildētāju.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma EUR 955,39,
līgumiskie procenti par laika periodu no 2013.gada 20.jūlija līdz 2014.gada 20.oktobrim EUR 261,22, kā arī likumiskie procenti par laika periodu no
2014.gada 21.oktobra līdz 2015.gada 21.janvārim EUR 15,25.
Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu EUR 95,54, kas saskaņā ar līgumu aprēķināts par laika periodu no
2013.gada 20.jūlija līdz 2014.gada 20.oktobrim.
Civillikuma 1716.pants paredz, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,
nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Civillikuma 1717.panta otrā daļa paredz, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav
aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Civillikuma
1720.pants paredz, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts, vai ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par
neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Savukārt Civillikuma 1721.pants nosaka, ka, ja kāds izpilda tikai daļu no savas saistības, tad tomēr
viņam jāsamaksā viss līgumsods, bet ne tikai samērīgā daļa.
Pušu starpā noslēgtā aizdevuma līguma 3.1.punktā noteikts, ka par katra līguma 2.2.1. un 2.2.3.punktā norādītās saistības izpildes
kavējuma dienu atbildētājs maksā prasītājai līgumsodu 0,15% no savlaicīgi nesamaksātās summas. Līgumsods tiek aprēķināts par laika periodu no
2013.gada 20.jūlija līdz 2014.gada 20.oktobrim EUR 95,54 apmērā, kas ir 10 % no pamatparāda summas.
Izvērtējot līgumsoda apmēru, tiesa atzīst, ka līgumsods nav nesamērīgs un netaisnīgs attiecībā pret atbildētāju kā patērētāju, tā apmērs
atbilst Civillikuma 1716.panta otrajā daļā noteiktajam līgumsoda apmēra ierobežojumam.
Izvērtējusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pilnībā pierādīta un apmierināma. Atbildētāja nav apstrīdējusi prasības pieteikumā
minētos faktus, norādot, ka atzīst prasību pilnībā.
Tādejādi tiesa atzīst par pamatotu prasību un apmierināmu pilnā apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus, līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 199,11 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
EUR 4,70.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 134.panta otrās daļas 3.punktu pēc fiziskās personas maksātspējas procesa pasludināšanas apstājas
aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda
pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods).
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 134.panta pirmās daļas 1.punktu pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek apturēta
izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.
Ņemot vēra minēto un to, ka ar tiesas spriedumu pasludināts /pers. A/ fiziskās personas maksātnespējas process, tiesa atzīst, ka spriedumā nav
nosakāmas prasītājas tiesības saņemt procentus par laiku līdz sprieduma izpildei, kā to paredz Civilprocesa likuma 195.pants, un nav nosakāms termiņš
labprātīgai sprieduma izpildei, kā to paredz Civilprocesa likuma 204.1pants.
Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189. un 190. pantu, tiesa
nosprieda
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu
955,39 EUR (deviņi simti piecdesmit pieci euro 39 centi), līgumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 20.jūlija līdz 2014.gada 20.oktobrim
261,22 EUR (divi simti sešdesmit viens euro 22 centi), likumiskos procentus par laika periodu no 2014.gada 21.oktobra līdz 2015.gada 21.janvārim
15,25 EUR (piecpadsmit euro 25 centus), līgumsodu 95,54 EUR (deviņdesmit pieci euro 54 centi), tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 199,11 EUR
(viens simts deviņdesmit deviņi euro 11 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro 70 centi), kopā piedzenot 1531,21 EUR
(viens tūkstotis pieci simti trīsdesmit viens euro 21 cents).
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas
Ziemeļu rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 30.decembrī.
Tiesnesis A.Vasiļevskis