Supreme Court dismisses appeal as established precedent aligns with lower court ruling on property division.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings regarding a property division dispute between two individuals and a Mongolian company. The appellant argued for a new evaluation of evidence and specific legal interpretations, but the court found existing Supreme Court jurisprudence already settled these issues. Consequently, the appeal was rejected because it merely challenged the appellate court's fact-finding rather than addressing a gap in legal practice.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law s. 464.1; Civil Procedure Law s. 464.3: An appeal is inadmissible if established Supreme Court case law aligns with the appealed judgment and if the arguments do not contribute to ensuring uniform judicial practice or furthering the development of law.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
Lieta Nr. C33387221, SKC-263/2024
Civillietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2024. gada 27. februārī
Senatoru kolēģija šādā sastāvā: senatore referente Ināra Garda, senatori Erlens Kalniņš un Normunds Salenieks,
izskatīja rīcības sēdē prasītājas /pers. D/ (/pers. D/) un atbildētāja /pers. E/ (/pers. E/) kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas 2023. gada
27. oktobra spriedumu civillietā /pers. D/ prasībā pret /pers. E/ un Mongolijā reģistrēto SIA /Nosaukums A/ par mantas atzīšanu par laulātā atsevišķo
mantu, tās atsvabināšanu no piedziņas un zemesgrāmatā ierakstītās piedziņas atzīmes dzēšanu.
Senatoru kolēģija konstatēja, ka, lai gan kasācijas sūdzības formāli atbilst Civilprocesa likuma 450.–454. panta prasībām, tomēr ir Civilprocesa
likuma 464.1 panta otrās daļas 1. un 2. punktā norādītais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību, jo:
1) kasācijas sūdzībās norādītajos tiesību normu (Civillikuma 91., 110., 115., 116. panta, Zemesgrāmatu likuma 16. panta, Civilprocesa
likuma 570. panta pirmās daļas) piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Augstākās tiesas judikatūra, un pārsūdzētais spriedums tai atbilst (sk.,
piemēram, Senāta 2020. gada 29. aprīļa lēmumu lietā Nr. SKC-107/2020, ECLI:LV:AT:2020:0429.SKC010720.7.L, jo īpaši tā 8.1. punktu,
2020. gada 2. jūlija spriedumu lietā Nr. SKC-65/2020, ECLI:LV:AT:2020:0702.C12186616.8.S, 2021. gada 15. decembra lēmumu lietā
Nr. SKC-1161/2021, ECLI:LV:AT:2021:1215.SKC116121.7.L, tostarp tā 8.2. punktu );
2) kasācijas sūdzību argumenti nerada pamatu uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir
būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Faktiski kasācijas sūdzību argumenti vērsti uz konkrētās lietas apstākļu nodibināšanu un pierādījumu izvērtēšanu no jauna, kas atbilstoši
Civilprocesa likuma 450. panta trešās daļas un 452. panta otrās daļas noteikumiem neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē. Citiem vārdiem,
argumenti kasācijas sūdzībās, kuros tās iesniedzēji, atsaucoties uz subjektīvu redzējumu par kādu apstākļu un pierādījumu nozīmīgumu, ir apšaubījuši
apelācijas instances tiesas veikto to pašu pierādījumu izvērtējumu, nevar būt iemesls kasācijas tiesvedības ierosināšanai.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464. panta trešo daļu un 464.1 panta otrās daļas 1. un 2. punktu, senatoru kolēģija
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar prasītājas /pers. D/ (/pers. D/) un atbildētāja /pers. E/ (/pers. E/) kasācijas sūdzībām par Rīgas
apgabaltiesas 2023. gada 27. oktobra spriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore I. Garda Senators E. Kalniņš Senators N. Salenieks