Court upheld first instance ruling declaring a 2012 lease void due to unauthorized agency by a property manager.

Lietas Nr. C33518416

Lietas arhīva Nr. CA-1615-19/10

ECLI:LV:RAT:2019:1030.C33518416.15.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019. gada 30. oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Arnis Dundurs,

tiesneses Lelde Grauda, Dace Jansone,

ar sekretāri Natāliju Pustovalovu,

piedaloties prasītājas SIA “Promano Lat” pilnvarotajam pārstāvim /pers. C/ un atbildētājam /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Promano Lat” prasībā pret /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ par īres līguma atzīšanu par spēkā

neesošu un izlikšanu sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2018. gada 25. septembra spriedumu.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] Ar Rīgas rajona tiesas 2018. gada 25. septembra spriedumu nospriests apmierināt SIA “Promano Lat” prasību pret /pers. D/, /pers. E/, /pers.

F/ un /pers. G/ par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu un izlikšanu.

Tiesa nospriedusi atzīt par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža 2012. gada 1. oktobra nekustamā īpašuma īres līgumu, kas noslēgts starp /pers.

E/, kura darbojās saskaņā ar 2005. gada 10. jūlijā noslēgto nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līgumu, kurš noslēgts ar /pers. D/ un /pers. F/.

Nospriests arī izlikt /pers. D/, /pers. G/ un /pers. F/ no nekustamā īpašuma telpām /Nosaukums/, kas atrodas /adrese/.

Vienlaikus tiesa nospriedusi piedzīt par labu SIA “Promano Lat”: no /pers. D/ tiesas izdevumus 131,89 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus

21,25 euro; no /pers. G/ tiesas izdevumus 131,89 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 21,25 euro; no /pers. F/ tiesas izdevumus 131,89 euro un

ar lietas vešanu saistītos izdevumus 21,25 euro; no /pers. E/ tiesas izdevumus 131,88 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 21,25 euro. Kā arī

piedzīt par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus: no /pers. D/ 7,25 euro; no /pers. G/ 7,25 euro; no /pers. F/ 7,25 euro; no /pers. E/ 7,24

euro.

Spriedums pamatots ar šādiem apsvērumiem.

[1.1] Tiesa nodibinājusi, ka prasītājai SIA “Promano Lat” pieder nekustamais īpašums /Nosaukums/, kas atrodas /adrese/. Prasītājas īpašuma

tiesības 2013. gada 18. jūlijā reģistrētas Salaspils pagasta zemesgrāmatu nodalījumā Nr. /numurs/, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijas 2013. gada 3. janvāra lēmumu lietā Nr. C04453512. Līdz tam īpašums piederējis /pers. D/. Tiesu izpildītājs, izpildot minēto Rīgas

apgabaltiesas lēmumu, nav varējis ievest prasītāju nekustamā īpašuma valdījumā, jo ir konstatējis, ka nekustamajā īpašumā dzīvo /pers. F/.

Prasītājai nav bijis zināms par īres līgumu starp /pers. F/ un /pers. D/ pilnvaroto personu /pers. E/. Prasītāja lūdz minēto 2012. gada 1. oktobra īres

līgumu atzīt par spēkā neesošu kopš tā noslēgšanas brīža.

[1.2] Tiesa konstatējusi, ka 2005. gada 10. jūlijā starp atbildētāju /pers. D/ kā īpašnieku un /pers. E/ kā pārvaldītāju ir noslēgts nekustamā īpašuma

pārvaldīšanas līgums. Līguma 2.3 punktā ir pielīgts, ka pārvaldītājs ir tiesīgs slēgt īpašuma vai tā daļas izīrēšanu vai iznomāšanu, ja šādi darījumi atbilst

īpašnieka interesēm.

2012. gada 1. oktobrī /pers. E/ un /pers. F/ kā īrnieks noslēguši nekustamā īpašuma īres līgumu uz laika periodu līdz 2018. gada 30. septembrim.

Atsaucoties uz Civillikuma 2126. panta noteikumiem, tiesa konstatējusi, ka noslēgtais īres līgums ar /pers. F/ nav ierakstīts nekustamā īpašuma

zemesgrāmatas nodalījumā. Līdz ar to tiesa atzinusi, ka tas nav saistošs nekustamā īpašuma pircējam. Tomēr papildus šim atzinumam tiesa uzskatījusi par

nepieciešamu vērtēt arī šī līguma noslēgšanas tiesiskumu.

[1.3] Norādot uz Civillikuma 1082. pantā noteikto, tiesa konstatējusi, ka /pers. D/ īpašumā esošajam strīdus nekustamajam

īpašumam /Nosaukums/ 2006. gada 25. maijā ir reģistrēta atzīme, ar kuru noteikts aizliegums bez Nordea Bank Filand Plc rakstiskas piekrišanas

nekustamu īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt, izīrēt, iznomāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, pamatojoties uz 2006. gada 28. aprīļa hipotēkas līgumu.

No attiecīgā ieraksta zemesgrāmatas nodalījumā tiesa atbilstoši Civillikuma 1372. pantā noteiktajam secinājusi, ka atbildētājs labprātīgi ir

aprobežojis savu īpašnieka tiesību attiecībā uz viņam piederošā nekustamā īpašuma lietošanu un apņēmies bez kreditora rakstiskas piekrišanas neveikt

nekustamā īpašuma atsavināšanu, dāvināšanu, sadalīšanu, izīrēšanu, iznomāšanu un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām.

Attiecībā uz to tiesa arī secinājusi, ka lietā nav gūti pierādījumi minētā kreditora dotai piekrišanai nekustamā īpašuma izīrēšanai. /pers. D/ bijis

saistošs ar kreditoru noslēgtais hipotēkas līgums, un viņam bez kreditora piekrišanas nav bijis tiesisks pamats izīrēt strīdus nekustamo īpašumu /pers. F/.

[1.4] Attiecībā uz to, ka nekustamā īpašuma īres līgumu /pers. D/ vārdā ir parakstījusi /pers. E/, tiesa atsaukusies uz Civillikuma 2289. pantā

noteikto un konstatējusi, ka atbildētājs /pers. D/ nav norādījis uz /pers. E/ dotā pilnvarojuma robežu pārkāpumu. Līdz ar to tiesa secinājusi, ka īres līguma

noslēgšana bijusi atbilstoša /pers. D/ gribai.

Savukārt par to, ka gan izīrētāji, gan īrnieki zinājuši par īpašuma tiesību izlietošanas aprobežojumu, tiesas ieskatā liecina apstāklis, ka atbildētāji

vēlējās pierādīt kreditora piekrišanas saņemšanu nekustamā īpašuma izīrēšanai.

[1.5] Tiesas ieskatā /pers. D/ ar /pers. F/ ir slēguši īres līgumu nolūkā apgrūtināt jaunajam īpašniekam nekustamā īpašuma lietošanas tiesības

izlietošanu. Par to tiesas ieskatā liecina apstāklis, ka īres līgums ar /pers. F/ ir noslēgts 2012. gada 1. oktobrī, bet Rīgas apgabaltiesas lēmumus par

īpašuma tiesību nostiprināšanu prasītājai ir pieņemts 2013. gada 3. janvārī. Tā kā nekustamā īpašuma pārdošanas process ir samērā ilgstošs, tad tiesas

ieskatā atbildētāji īres līgumu noslēguši brīdī, kad jau bijis uzsākts strīdus nekustamā īpašuma pārdošanas process.

Turklāt no liecinieces /pers. J/ liecības tiesa secinājusi, ka jau 2009. gada 30. martā, kad ticis noslēgts līgums par grozījumiem aizdevuma (kredīta)

līgumā, atbildētājam /pers. D/ bijušas grūtības ar aizdevuma atmaksu un notikušas sarunas par nekustamā īpašuma pārdošanu. Šādos apstākļos tiesa

uzskatījusi, ka atbildētāja rīcība, noslēdzot īres līgumu ar /pers. F/, bijusi negodprātīga.

Izvērtējot visu iepriekš konstatēto, tiesa secinājusi, ka ir apmierināma prasība par 2012. gada 1. oktobra īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu no

tā noslēgšanas brīža.

[1.6] Attiecībā uz prasījumu par atbildētāju izlikšanu no dzīvojamām telpām tiesa norādījusi uz Civillikuma 927. pantā noteikto, ka īpašums ir

pilnīgas varas tiesība par lietu. Līdz ar to tiesa atzinusi, ka prasītājai SIA “Promano Lat” kā īpašniecei ir tiesības lietot savu īpašumu pēc saviem ieskatiem.

Tiesa nav saskatījusi nekādu pamatu /pers. D/ uzturēties šajās dzīvojamās telpās, jo viņam kā bijušajam īpašniekam ir zudušas varas tiesības pār šo

īpašumu. Tiesa nav konstatējusi arī nekādu tiesisku pamatu /pers. G/ atrasties strīdus nekustamajā īpašumā un to lietot, jo īres līgums starp prasītāju un

/pers. G/ nav noslēgts.

Ņemot vērā spriedumā atzīto, ka 2012. gada 1. oktobra īres līgums ar /pers. F/ ir atzīstams par spēkā neesošu, un to, ka īres līgums ar prasītāju

nav noslēgts, tad tiesas ieskatā nav pamata saglabāt atbildētājam /pers. F/ tiesības lietot strīdus nekustamo īpašumu.

Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa secinājusi, ka atbildētāji /pers. D/, /pers. F/ un /pers. G/ ir izliekami no strīdus nekustamā īpašuma

/Nosaukums/

[2] Par minēto Rīgas rajona tiesas 2018. gada 25. septembra spriedumu atbildētājs /pers. D/ iesniedzis apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu

pilnā apjomā.

Sūdzībā lūgts atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā. Bet gadījumā, ja apelācijas instances tiesa lietu

skata pēc būtības, lūgts celto prasību noraidīt.

Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.

[2.1] Tiesa kļūdaini secinājusi, ka atbildētājam /pers. F/ ir saistošs zemesgrāmatā noteiktais aizliegums bez hipotekārā kreditora rakstiskas

piekrišanas nekustamo īpašumu izīrēt. Minētais aizliegums zemesgrāmatā reģistrēts 2006. gada 25. maijā, un tas /pers. F/ nav bijis zināms.

[2.2] Nepiekrīt tiesas viedoklim, ka 2012. gada 1. oktobra īres līgums noslēgts, kad jau bijis uzsākts strīdus nekustamā īpašuma pārdošanas

process. Pretēji tiesas viedoklim pārdošanas process nav ilgstošs – tiek izsludināta izsole un nekustamais īpašums tiek pārdots.

[2.3] Tiesa nepareizi atzinusi, ka zemesgrāmatā neierakstīts īres līgums nav saistošs nekustamā īpašuma pircējam. Judikatūrā vairākkārt norādīts, ka

attiecībā uz dzīvojamām platībām nav nepieciešams zemesgrāmatā ierakstīt īres līgumu, lai tas būtu saistošs jaunajam nekustamā īpašuma ieguvējam. Šo

jautājumu regulē likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8. pants, proti, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā,

jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.

Tiesa nav atsaukusies uz minēto normu, bet nepamatoti piemērojusi vispārējo Civillikuma 2126. pantu.

[2.4] Kritiski vērtējami liecinieces /pers. J/ paskaidrojumi, ka neatceras sarunas par īpašuma izīrēšanu, bet atceras sarunu par tā pārdošanu.

Minētajā sarunā bez atbildētāja /pers. D/ piedalījusies arī /pers. E/, šajā sarunā tiešām tikusi apskatīta arī iespēja īrniekam minēto īpašumu īres līguma

darbības periodā arī nopirkt. Tieši šajā sarunā lieciniece /pers. J/ nav iebildusi, ka īpašums tiks izīrēts un ka viņa tuvāko divu nedēļu laikā nokārtos visas

nepieciešamās bankas iekšējās formalitātes attiecībā uz īpašuma izīrēšanu. Ticis lūgts piezvanīt pēc divām nedēļām, kas arī izdarīts. Atbildē bankas

darbiniece norādījusi, ka ir saņemts akcepts nekustamo īpašumu izīrēt. Līdz ar to uzskata, ka minētās liecinieces paskaidrojumi tiesas sēdē neatbilst

Civillikuma 1. pantā nostiprinātajam labas ticības principam.

[2.5] 2018. gada 24. maija tiesas sēdē tiesa nepamatoti šo civillietu sadalīja, piemērojot Civilprocesa likuma 135. pantu, kurš nosaka, ka var izdalīt

vienu prasījumu, ja tā izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta. Tādējādi ticis krietni paildzināts kopējais lietas izskatīšanas termiņš. Tiesa kļūdaini

secinājusi, ka lietas izskatīšana vienā tiesvedībā ir kļuvusi apgrūtināta, jo lietas apstākļi ir pilnīgi identiski.

[2.6] Tiesā 2018. gada 23. augustā tika saņemts /pers. D/, /pers. E/ un /pers. G/ lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Sakarā ar to tiesai saskaņā ar

Civilprocesa likuma 209. panta 2. punktu bija jāatliek lietas izskatīšana pēc būtības. Līdz ar to tiesa, izskatot lietu bez atbildētāju klātbūtnes, ir liegusi

sūdzības iesniedzējam Satversmē un Civilprocesa likuma 1. un 74. pantā noteiktās tiesības piedalīties tiesas sēdē, veikt tiesas izmeklēšanu, pieteikt

lūgumus. Sakarā ar to atbildētājiem nebija iespējas nodrošināt visus pierādījumus.

[3] Tiesas sēdē atbildētājs /pers. D/ uzturēja apelācijas sūdzību. Prasītājas SIA “Promano Lat” pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ apelācijas sūdzību

uzskatīja par nepamatotu un celto prasību uzturēja.

Lietā saņemtas ziņas, ka atbildētāja /pers. G/ ir mirusi. Lūgumu par tiesvedības apturēšanu šī apstākļa dēļ kolēģija noraidījusi, pamatojoties uz to,

ka /pers. G/ ir atbildētāja lietā par izlikšanu no dzīvojamām telpām, attiecībā uz ko likums neparedz tiesību pārņemšanu.

Lieta izskatīta bez atbildētāju /pers. E/ un /pers. F/ piedalīšanās, jo par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājiem savlaicīgi paziņots likumā

noteiktajā kārtībā, lūgumi atlikt lietas izskatīšanu nav saņemti.

M o t īv u da ļa

[4] Civillietu tiesas kolēģija, uzklausījusi lietas dalībniekus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iegūtos pierādījumus, atzīst, ka apelācijas sūdzība nav

pamatota un prasība par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu ir apmierināma.

Atbildētāji/pers. G/ un /pers. F/ nav pārsūdzējuši pirmās instances tiesas spriedumu. Līdz ar to spriedums par šo atbildētāju izlikšanu no strīdus

nekustamā īpašuma telpām ir stājies spēkā. Tādējādi arī apelācijas instances tiesas sēdē noskaidrotais

apstāklis, ka

atbildētāja /pers. G/ ir mirusi 2019. gada /datums/ (lietas 2. sējuma 40. lapa), nav pamats jautājuma izlemšanai par tiesvedības izbeigšanu civillietā

attiecībā pret viņu, jo apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš izbeidzies jau 2018. gada 15. oktobrī.

Prasība par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu ir apmierināma šādu apsvērumu dēļ.

[4.1] 2005. gada 10. jūlijā starp atbildētāju /pers. D/ kā īpašnieku un /pers. E/ kā pārvaldītāju ir noslēgts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līgums,

kurā pielīgts, ka īpašnieks uzdod pārvaldītājam īpašuma /Nosaukums/ apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pienākumu, tostarp pārvaldītājam ir tiesības

slēgt īpašuma vai tā daļas izīrēšanu vai iznomāšanu, ja šādi darījumi atbilst īpašnieka interesēm (līguma 2.3. punkts). Pirmās instances tiesa, atsaucoties uz

Civillikuma 2289. pantu, pareizi secinājusi, ka, noslēdzot apstrīdēto īres līgumu, /pers. E/ rīkojusies atbilstoši /pers. D/ gribai. Par to liecina apstāklis, ka

/pers. D/ vēlas paturēt šo līgumu spēkā, kā dēļ ir iesniedzis šajā lietā arī apelācijas sūdzību.

Tālāk jautājums ir par to, vai /pers. D/ bija tiesīgs caur savu pārstāvi apgrūtināt ķīlas priekšmetu, proti, sev piederošo nekustamo īpašumu, ar

saistību tiesībām bez ķīlas devēja rakstveida piekrišanas. Arī šajā jautājumā pirmās instances tiesa pareizi secinājusi, ka nevar.

Aizlieguma atzīme izīrēt ieķīlāto nekustamo īpašumu /Nosaukums/, kas atrodas /adrese/, kadastra numurs /numurs/, ir 2006. gada 25. maijā

ierakstīta Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Salaspils pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/ (lietas 1. sējuma 13., 14. lapa),

pamatojoties uz 2006. gada 28. aprīļa nekustamā īpašuma ieķīlājuma (hipotēkas) līgumu. Apstrīdētā līguma dalībniekiem – gan izīrētājam, gan īrniekam –

šis apstāklis nevarēja nebūt zināms, jo ieraksts zemesgrāmatās ir publisks. Turklāt izīrētājam šis fakts bija zināms nepastarpināti, jo viņš slēdza iepriekš

minēto nekustamā īpašuma ieķīlājuma līgumu 2006. gada 28. aprīlī.

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Civillikuma 1415. pantu tiesiska darījuma priekšmets nedrīkst būt pretējs likumiem vai labiem tikumiem, Civillietu

tiesas kolēģija atzīst par pareiziem pārsūdzētā sprieduma motīvus, atzīstot apstrīdēto īres līgumu par spēkā neesošu. Atzīstot šos pirmās instances tiesas

motīvus par pietiekamiem, kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432. panta piekto daļu tiem pievienojas, motīvus neatkārtojot.

[4.2] Vienlaikus pretēji pirmās instances tiesas spriedumam kolēģija konstatē, ka prasītāja nav lūgusi izlikt no strīdus nekustamā īpašuma telpām arī

/pers. D/. Šāds prasījums nav ietverts prasības pieteikumā, ne arī tā precizējumos, kas pēdējo reizi iesniegti tiesā ar prasības pieteikuma jauno – 2017.

gada 5. jūlija – redakciju. Šāds prasījums nav konstatēts arī pirmās instances tiesas spriedumā. Kolēģija norāda, ka /pers. D/ ir zaudējis tiesības atrasties

strīdus nekustamajā īpašumā un to lietot līdz ar nekustamā īpašuma īpašnieka maiņu. Līdz ar to pirmās instances tiesa ir nepamatoti pievērsusies

jautājumam par /pers. D/ izlikšanu no telpām. Šāda neesoša prasījuma izlemšanai nav pamata arī apelācijas instances tiesā.

[4.3] Apelācijas sūdzībā izteiktie iebildumi nedod pamatu pretēju secinājumu izdarīšanai un prasības noraidīšanai.

Nevar piekrist apelācijas sūdzībā norādītajam, ka atbildētājam /pers. F/ kā darījuma dalībniekam nav saistoša zemesgrāmatā izdarītā atzīme par

nekustamā īpašuma /Nosaukums/ iznomāšanas aizliegumu, jo par tādas esamību viņš neesot zinājis. Atbilstoši Civillikuma 1081. pantam īpašnieka rīcība

ar nekustamu īpašumu šajā gadījumā bija aprobežota ar līguma noteikumu, un šis aizliegums bija spēkā pret trešajām personām, jo tas ierakstīts zemes

grāmatās.

Tātad aizlieguma saistošais spēks attiecas arī uz atbildētāju /pers. F/ neatkarīgi no tā, ir vai nav viņš šai publiskajā reģistrā ieskatījies. Minētā

apstākļa dēļ nav nozīmes apelācijas sūdzībā izteiktajiem iebildumiem attiecībā uz sprieduma motivāciju par nekustamā īpašuma pārdošanas procesa

ilgumu. Arī likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8. panta noteikumi par iepriekšējā īpašnieka noslēgto īres līgumu saistošo dabu šeit nav piemērojami, jo strīds

ir nevis par to, kādēļ netiek ievērots iepriekš slēgts īres līgums, bet gan par to, vai šāds īres līgums vispār ir spēkā.

Ņemot vērā, ka apstrīdētā īres līguma noslēgšanai bija nepieciešama rakstiska ķīlas devēja piekrišana, bet tāda netika saņemta, nav nozīmes

apelācijas sūdzībā izteiktajiem iebildumiem par liecinieces /pers. J/ liecību nepilnīgumu, jo neatkarīgi no šo liecību satura, atbildētāji nav varējuši uzrādīt

nevienā tiesas sēdē ķīlas devēja piekrišanu noteiktajā rakstiskajā formā.

Arī prasījumu izdalīšana, uz ko vērsta kritika apelācijas sūdzībā, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā nav ietekmējusi nedz lietā izškiramo apstākļu

noskaidrošanu, nedz pirmās instances tiesas taisītā sprieduma pareizību.

Tāpat apstāklis, ka pirmās instances tiesa nav atlikusi lietu, pamatojoties uz 2018. gada 23. augustā saņemto /pers. D/, /pers. E/ un /pers. G/

lūgumu, nav pamats pārsūdzētā sprieduma atcelšanai. No pirmās instances tiesas sēdes protokola redzams, ka minēto lietas dalībnieku neierašanās atzīta

par neattaisnojošu, jo iesniegumā minētie neierašanās iemesli nav pamatoti ar pierādījumiem. Tādi nav pievienoti arī apelācijas sūdzībai, līdz ar to pirmās

instances tiesas rīcību nav pamata atzīt par nepareizu.

[5] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

izdevumus.

Ņemot vērā to, ka pirmās instances tiesas spriedums pēc būtības nav ticis grozīts, prasības daļā par /pers. G/ un /pers. F/ izlikšanu no telpām tas

jau stājies spēkā, savukārt prasības daļā par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu apelācijas instances tiesā ir taisīts analogs spriedums, kolēģija atzīst,

ka pirmās instances tiesas spriedumā noteiktā tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana (par labu prasītājai un arī valsts ienākumos) un piedzenamo naudas

summu sadalījums attiecībā uz atbildētāju /pers. D/ ir pareizs. Līdz ar to, kā tas jau norādīts pārsūdzētajā spriedumā, par labu SIA “Promano Lat” no

/pers. D/ piedzenami tiesas izdevumi 131,89 euro un ar lietas vešanu saistītie izdevumi 21,25 euro, kopā tiesāšanās izdevumi 153,14 euro.

Tāpat atbilstoši pirmās instances tiesas spriedumā norādītajam no /pers. D/ par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,25

euro. Papildus tam saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu no /pers. D/ kā vienīgā apelācijas sūdzības iesniedzēja par labu valstij piedzenami iepriekš

nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,24 euro, kas radušies apelācijas instancē. Tādējādi šajā civillietā kopējā no /pers. D/ valsts

ienākumos piedzenamā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa ir 9,49 euro.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo un otro daļu sprieduma labprātīgai izpildei nosakāms 10 dienu termiņš no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430. un 432. pantu, Civillietu tiesas kolēģija

no s pri e da

apmierināt SIA “Promano Lat” prasību pret /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu.

Atzīt par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža 2012. gada 1. oktobra nekustamā īpašuma /Nosaukums/, kas atrodas /adrese/, kadastra

Nr. /numurs/, īres līgumu, kas noslēgts starp /pers. F/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, kura darbojās

saskaņā ar 2005. gada 10. jūlijā ar /pers. D/ noslēgto nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līgumu.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Promano Lat”, reģistrācijas numurs 40103235197, tiesāšanās izdevumus

153,14 euro (simtu piecdesmit trīs euro un četrpadsmit centi), nosakot, ka samaksa veicama SIA “Promano Lat”, reģistrācijas numurs 40103235197,

norēķinu kontā Nr. /numurs/.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,49 euro (deviņi euro un

četrdesmit deviņi centi).

Valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama pēc šādiem rekvizītiem: saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas

Nr. 90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķī jānorāda 21499 un

lietas numurs, dati lietas dalībnieka identificēšanai.

Noteikt sprieduma daļā par naudas summu piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas, nosakot, ka

sprieduma daļā par naudas summu piedziņu labprātīgas izpildes gadījumā samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā,

iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Dundurs

Tiesnese L.Grauda

Tiesnese D.Jansone