Latvian court reduced contraband smuggling sentence from 4.5 to 4 years and ordered defendant to pay procedural costs.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal overturned the first-instance verdict regarding the sentencing and final penalty calculation for the defendant. The defendant was found guilty of smuggling contraband cigarettes into Latvia, and the lower court had imposed a combined sentence of four years and six months. The appellate court reduced the primary sentence to three years and six months before combining it with a prior judgment to reach a final term of four years, while ordering the defendant to pay procedural costs.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 190. panta 3. daļa; Krimināllikuma 50. panta 5. daļa; Kriminālprocesa likuma 368. panta 1. un 4. daļa; Kriminālprocesa likuma 563. panta 1. daļa 3. punkts: The appellate court may reduce a criminal sentence on appeal and must order the convicted person to bear procedural costs unless specific statutory conditions regarding indigence or financial hardship are met.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 15890023114
Lietas arhīva Nr. KA03-0032-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2016.gada 4.februārī
Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
šādā sastāvā
tiesas sēdes priekšsēdētāja D.Skudra,
tiesneši J.Vasiļkovskis un J.Dimpers,
ar sekretāri I.Strucinsku, tulci L.Javorsku,
piedaloties prokurorei J.Artemjevai,
advokātei I.Grolmusai,
atklātā tiesas sēdē, apelācijas kārtībā izskatīja apsūdzētā /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rēzeknes tiesas 2015.gada 11.novembra spriedumu, ar
kuru tika atzīts par vainīgu un sodīts /pers. C/, personas kods /personas kods/, par Krimināllikuma 190.panta trešajā daļā paredzēta noziedzīga
nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, pēc spriedumu kopības, noteiktajam sodam daļēji pievienots Ludzas rajona tiesas
2015.gada 23.februāra spriedumā noteiktais sods, un galīgais sods /pers. C/ noteikta brīvības atņemšana uz 4 gadiem 6 mēnešiem.
Soda izciešanā /pers. C/ ieskaitīts aizturēšanas laiks no 2014.gada 14.novembra līdz 2014.gada 15.novembrim – 1 diena, un no 2013.gada
12.augusta līdz 2013.gada 14.augustam – 2 dienas, kas izciests pēc Ludzas rajona tiesas 2015.gada 23.februāra sprieduma. Brīvības atņemšanas soda
izciešanas termiņu noteikts skaitīt no aizturēšanas brīža.
Drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā, /pers. C/ atstāts negrozīts līdz spriedums stāsies spēkā.
Apmierināts Valsts ieņēmumu dienesta kaitējuma kompensācijas pieteikums. No /pers. C/ valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija
102566,88 euro apmērā.
No /pers. C/ valsts labā piedzīti procesuālie izdevumi 86,09 euro par aizstāves sniegto juridisko palīdzību un 2335,60 euro par lietisko
pierādījumu glabāšanu Nodrošinājuma valsts aģentūrā.
Noklausījusies tiesneses, kurai uzdots referēt, ziņojumu, pārbaudījusi pierādījumus lietā, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
konstatēja
Rēzeknes tiesa spriedumā atzina, ka /pers. C/ izdarīja muitošanai pakļauto preču ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā, noslēpjot tās
no muitas kontroles (kontrabanda), lielā apmērā šādos apstākļos: 2014.gada rudenī, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā /pers. C/ vienojās ar
personām, kas uzturējās Krievijā, par muitošanai pakļauto preču - cigarešu ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā, noslēpjot tās no muitas
kontroles. /pers. C/ ar izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotu personu vienojās par to, ka cigaretes tiks ievietotas kravas automašīnas slēptuvē un automašīna
atradīsies Krievijas pilsētā Veļikije Luki. Īstenojot noziedzīgo nodomu, /pers. C/ vienojās ar autovadītāju, kas šajā kriminālprocesā netiek saukts pie
kriminālatbildības (turpmāk tekstā autovadītājs), par braucienu uz Veļikije Luki, Krievijā. /pers. C/ autovadītājam iegādājas biļeti no Rīgas līdz Veļikije
Luki un paskaidroja, ka viņu sagaidīs Veļikije Luki stacijā. Saskaņā ar /pers. C/ norādījumiem autovadītājs 2014.gada 13.novembrī ap plkst.02:00 pēc
Krievijas laika ieradās Veļikije Luki, kur viņu sagaidīja izmeklēšanas laikā nenoskaidrotā persona. Šī persona iedeva autovadītājam automašīnas atslēgas
un parādīja, kur atrodas kravas automašīna Scania, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ un puspiekabe Schmitz, valsts reģistrācijas numurs /TL
numurs/, kuras griestos un grīdā bija slēptuves, kurās atradās cigaretes “Winston Blue” ar Baltkrievijas Republikas akcīzes markām, bez Latvijas
Republikas akcīzes markām - 416 100 gabali, cigaretes “Kiss Bouquet” ar Krievijas Republikas akcīzes markām, bez Latvijas Republikas akcīzes
markām - 344 000 gabali, kopā 760 100 cigaretes. Autovadītājs iesēdās automašīnā un saskaņā ar /pers. C/ norādījumiem devās Rīgas virzienā.
2014.gada 13.novembrī ap plkst.8:45 automašīna ar noslēptajām cigaretēm šķērsoja Latvijas Republikas robežu Terehovas Muitas kontroles punktā un
saskaņā ar /pers. C/ norādījumiem devās uz Rīgu. 2014.gada 13.novembrī ap plkst.17:30 autovadītājs automašīnu ar cigaretēm, kas atradās slēptuvēs,
novietoja stāvvietā, kas atrodas /adrese/. 2014.gada 14.novembrī ap plkst.07:55 šajā stāvvietā automašīnu aizturēja policijas darbinieki.
Tādējādi /pers. C/, nepaziņojot muitas amatpersonām par deklarējamajiem tabakas izstrādājumiem - cigaretēm, tās slēptā veidā un izvairoties no
muitas kontroles, tas ir, nedeklarējot Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas Nr.2913/92 59.panta 1.punktā paredzētajā kārtībā, Latvijas
Republikas muitas teritorijā ieveda bez Latvijas Republikas akcīzes markām - 416 100 cigaretes “Winston Blue” ar Baltkrievijas Republikas akcīzes
markām, 344 000 cigaretes “Kiss Bouquet” ar Krievijas Republikas akcīzes markām, kopā 760 100 cigaretes. Neuzrādot preces Muitas kontroles
punktā, tika pārkāpti Muitas likuma 9.panta pirmās daļas noteikumi, ka persona muitas uzraudzībā esošās preces uzrāda muitas kontroles punktos.
Saskaņā ar Padomes regulas Nr.2913/92 31.panta noteikumiem, ievesto cigarešu muitas vērtība ir 26 284,25 euro un tām piemērojami šādi muitas
administrētie nodokļi: - muitas nodoklis (57,6%) saskaņā ar Komisijas 2013.gada 4.oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr.1001/2013, ar ko groza I
pielikumu Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulā (EEK Nr.2658/87) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kas sastāda 15 139,73
euro; akcīzes nodoklis (85,60 euro par 1000 gabaliem) saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 4.panta pirmās daļas 2.punktu, 22.panta trešo un
ceturto daļu, pārejas noteikumu 58.punkta 4.apakšpunktu, kas sastāda 65 064,56 euro; pievienotās vērtības nodoklis (21%) saskaņā ar Pievienotās
vērtības nodokļa likuma 5.panta otro daļu, 36.panta pirmo daļu, 41.panta pirmās daļas 1.punktu, 85.panta pirmo daļu, 123.panta pirmo daļu, kas
sastāda 22 362,59 euro. Cigarešu “Winston Blue” un “Kiss Bouquet” kopējā vērtība ar nodokļiem sastāda 128 851,13 euro, kas veido lielus apmērus.
Pirmās instances tiesa atzina, ka /pers. C/ darbību rezultātā Latvijas Republikai nodarīts mantiskais zaudējums nenomaksāto nodokļu veidā, kas
sastāda 102 566,88 euro (15139,73+65064,56+22 362,59).
Šādas apsūdzētā darbības pirmās instances tiesa kvalificēja atbilstoši Krimināllikuma 190.panta trešajai daļai.
Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza apsūdzētais /pers. C/. Apsūdzētais pirmās instances tiesas spriedumu
pārsūdz daļā par sodu, procesuālo izdevumu piedziņu, aizstāvja sniegto juridisko palīdzību, kā arī daļā par lietisko pierādījumu glabāšanas procesuālo
izdevumu piedziņu.
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka tiesa nepamatoti viņam noteica brīvības atņemšanas sodu, nepiemērojot Krimināllikuma 55.panta
nosacījumus par soda noteikšanu nosacīti. Viņam kopš 2014.gada novembra ir uzlabojušies dzīves apstākļi, viņš neturpina izdarīt noziedzīgus
nodarījumus un nepieļauj citus pārkāpumus. Strādā algotu darbu, lai uzturētu četrus nepilngadīgus bērnus. Savu iepriekšējo rīcību neattaisno. Saprata, ka
iesaistīšanās kontrabandā vai citā kādā nelegālā ienākumu gūšanā nav pareiza izvēle ģimenes labklājības nodrošināšanai. Uzskata, ka jāņem vērā viņa
loma noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, jo viņu citas personas tajā iesaistīja, nevis viņš bija šī noziedzīgā nodarījuma iniciators. Sūdzības iesniedzēja
ieskatā jāņem vērā arī tas, ka netika konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi. Iespēju robežās maksā valstij nodarīto kaitējumu, par ko liecina 2015.gada
20.novembra maksājums Valsts kasē. Atrodoties brīvības atņemšanas vietā, nebūs iespējams apgādāt ģimeni, kā arī atlīdzināt kaitējumu valstij. Ņemot
vērā norādītos faktus, tiesai bija pamats uzskatīt, ka viņš turpmāk neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus, un piemērot nosacītu notiesāšanu.
Turklāt, pirmās instances tiesa nepamatoti neatbrīvoja viņu no procesuālajiem izdevumiem, norādot, ka neesot iesniegti pierādījumi, ka viņa
mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksāt par aizstāves palīdzību no saviem līdzekļiem. Gluži pretēji, tiesas rīcībā bija informācija, kas raksturo viņa
mantisko stāvokli- viņš strādā algotu darbu un viņa ienākumi ir 330 EUR mēnesī. Tā kā mantiskā stāvokļa dēļ nevarēja pats noslēgt vienošanos ar
advokātu par aizstāvību tiesā, lūdza nodrošināt advokātu tiesai. Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtā daļa nosaka, ka tiesa var atbrīvot notiesāto no
procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā. Ņemot
vērā, ka viņa apgādībā ir četri nepilngadīgi bērni, kuru materiālās intereses ir primāras, un viņa ienākumi ir nepietiekoši, bija un ir pamats viņu atbrīvot no
procesuālajiem izdevumiem par advokāta sniegto juridisko palīdzību gan pirmās instances tiesā, gan apelācijas instances tiesā.
Par lietisko pierādījumu glabāšanas procesuālo izdevumu piedziņu norāda, ka nepiekrīt pirmās instances tiesas spriedumā noteiktajam, ka no
viņa piedzenami procesuālie izdevumi sakarā ar kravas automašīnas Scania R124, valsts reģistrācija Nr./TL numurs/, un puspiekabes Schmitz SKO23,
valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, transportēšanu un glabāšanu Valsts nodrošinājuma aģentūrā. Uzskata, ka procesa virzītājs pieļāva šo izdevumu
rašanos no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ. Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem
pierādījumiem un arestēto mantu” 1.panta 1.1.punkts nosaka glabāšanas vietu un kārtību lietiskajiem pierādījumiem, kurus nevar atdot īpašniekam vai
likumīgajam valdītājam, un kurus nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem. Jau pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidrots šo mantu
īpašnieks, kura atbildīgā glabāšanā bija iespēja nodot transportlīdzekļus, tādējādi neradot viņam nepamatotus zaudējumus. Par vainīgu tika atzīts viņš,
taču konfiskācijai tika pakļauta viņam nepiederoša manta. Uzskata, ka transportlīdzekļi bija atdodami īpašniekam. Apelācijas instances tiesā lūdz atcelt
spriedumu daļā par sodu, un piemērojot Krimināllikuma 55.panta noteikumus, noteikt sodu nosacīti ar pārbaudes laiku, kā arī atcelt spriedumu daļā par
procesuālo izdevumu piedziņu par advokāta sniegto juridisko palīdzību un lietisko pierādījumu glabāšanu Nodrošinājuma valsts
aģentūrā.
Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais un viņa aizstāve iesniegto apelācijas sūdzību uzturēja.
Apsūdzētais paskaidroja, ka ar kontrabandu vairs nenodarbojas kopš 2014.gada novembra. Sadarbojas ar izmeklēšanu, sniedzot svarīgas ziņas
par citu personu izdarītajām noziedzīgajām darbībām. Viņam ir pastāvīga darba vieta, ienākumi, apgādībā 4 nepilngadīgi bērni. Līdz ar to apelācijas
instances tiesai vajadzētu rasties pārliecībai, ka viņš turpmāk neizdarīs jaunus noziegumus. Lūdz noteikt sodu, kas nav saistīts ar reālu brīvības atņemšanu,
kā arī atbrīvot viņu no procesuālo izdevumu samaksas.
Prokurore lūdza pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu, bet iesniegto apelācijas sūdzību noraidīt.
Noklausījusies apsūdzētā paskaidrojumus, prokurores un advokātes viedokli, apsvērusi apelācijas sūdzības motīvus un pārbaudījusi lietas
materiālus, Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka Rēzeknes tiesas spriedums atceļams daļā par noteikto sodu, samazinot to, un galīgā soda noteikšanu.
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka Rēzeknes tiesa, nosakot /pers. C/ sodu, ir ievērojusi Krimināllikuma 46.panta prasības un lietā konstatētos
apstākļus, kas ņemami vērā, nosakot sodu. Krimināllikuma 46.panta pirmā daļa reglamentē, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo
nodarījumu paredz šā likuma Sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma Vispārīgās daļas noteikumus. Saskaņā ar šī panta otro daļu,
nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
Nosakot soda veidu, pirmās instances tiesa ņēma vērā nodarījuma raksturu, proti, /pers. C/ izdarīja sevišķi smagu noziegumu, apdraudot valsts
ekonomikas intereses un ievedot kontrabandas ceļā cigaretes 128851,13 euro vērtībā, apsūdzētā personību, proti, /pers. C/ agrāk kriminālsodīts, taču šī
nozieguma izdarīšanas brīdi /pers. C/ ir atzīstams par nesodītu. Pēc šī nozieguma izdarīšanas viņš bija sodīts ar Ludzas rajona tiesas spriedumu par
analoģiska nozieguma izdarīšanu, kuru viņš bija izdarījis pirms tam, t.i., 2013.gada 12.augustā, tas liecina par to, ka nodarboties ar kontrabandu,
apsūdzētais bija uzsācis jau vairākus gadus atpakaļ un turpināja nodarboties ar to līdz par 2014.gadam, zinot, ka notiek izmeklēšana par iepriekš izdarītu
noziegumu, taču tas neatturēja viņu no jauna nozieguma izdarīšanas. Turkklāt no Iekšlietu informācijas centra izdrukas par /pers. C/ sodāmībām
redzams, ka pret /pers. C/ bija uzsākts jauns kriminālprocess par kontrabandas preces ievešanu Latvijas Republikā, tātad /pers. C/ atkārtoti iesaistījās
analoģiska nozieguma izdarīšanā, vēl lielākā apjomā apdraudot tautsaimniecības intereses, kas pierāda to, ka viņš neanalizēja savas rīcības sekas,
neizdarīja pareizus secinājumus, bet izvēlējās nelikumīgus problēmu risināšanas veidus, kas kopumā var veicināt jaunu noziegumu izdarīšanu.
Apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas secinājumiem, tādēļ, ņemot vērā šos apstākļus kopumā, pirmās instances tiesa
pamatoti noteica /pers. C/ sodu, kas saistīts ar reālu brīvības atņemšanu, lai nodrošinātu Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteikto soda mērķi, vainīgo
personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas. Atrašanās brīvības atņemšanas iestādē veicinās /pers. C/ izpratni par sekām, kas iestājas, izdarot ar Krimināllikumu aizliegtas darbības.
Nosakot soda ilgumu jeb soda mēru /pers. C/, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai, pirmās instances tiesa ņēma vērā konstatētos
atbildību mīkstinošus apstākļus – savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu, un noteica sodu tuvu panta sankcijā paredzētajam minimālajam brīvības
atņemšanas sodam, t.i. brīvības atņemšanu uz 4 gadiem.
Taču ievērojot, ka /pers. C/ no 2015.gada novembra sadarbojas ar Muitas policijas pārvaldi un palīdzēja atklāt sevišķi smagu noziegumu, kas
saistīts ar tabakas izstrādājumu kontrabandu lielā apmērā, apelācijas instances tiesai, atzīstot šādu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu
par atbildību mīkstinošu, ir pamats /pers. C/ samazināt sodu. Līdz ar to pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams daļā par noteikto sodu.
Tā kā nozieguma priekšmeta vērtība šajā kriminālprocesā astoņas reizes pārsniedz apmēru, no kura iestājas kriminālatbildība par lieliem apmēriem,
apsūdzētajam nav nosakāms minimālais sods, kāds ir paredzēts inkriminētā panta sankcijā.
Sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības (spriedumu kopības) nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, daļēji saskaitot
piespriestos sodus. Nav pamata piemērot vislabvēlīgāko sodu saskaitīšanas principu- vieglāka soda ietveršanu smagākajā, jo apsūdzētais izdarīja divus
sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus.
Apgabaltiesa uzskata, ka Krimināllikuma 55.panta nosacījumi par nosacītu notiesāšanu /pers. C/ nav piemērojami. Krimināllikuma 55.panta
pirmajā daļā teikts, ka, nosakot brīvības atņemšanas sodu, tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību
un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt nosacīti. Krimināllietu
tiesas kolēģijai, izvērtējot apsūdzētā personību un nodarījuma raksturu, neguva pārliecību, ka apsūdzētais, sodu reāli neizciešot, neizdarīs jaunu noziedzīgu
nodarījumu. Pie tam, ņemot vērā, ka izdarīts sevišķi smags nodarījums, nodarīts zaudējums lielā apmērā, noteikt nosacītu brīvības atņemšanas sodu būtu
netaisnīgi, neatbilstoši apsūdzētā personībai, nodarījuma smagumam un soda mērķim. /pers. C/ agrāk jau vairākas reizes bija nokļuvis tiesībsargājošo
iestāžu redzeslokā, tajā skaitā par smagiem noziegumiem un iepriekšējie likumpārkāpumi liecina, ka viņš nav izdarījis secinājumus, nav labojies un nav
mainījis savu attieksmi pret likumu ievērošanu, līdz ar to nav pamata Krimināllikuma 55.panta piemērošanai.
No Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālās struktūrvienības izvērtēšanas ziņojuma izriet, ka /pers. C/ var izdarīt jaunus likumpārkāpumus, jo
to sekmē tādi faktori, kā kritiskās domāšanas trūkums, viņš neanalizē savas rīcības sekas un nemācās no savām pieļautajām kļūdām, izvēlas nelikumīgus
problēmu risināšanas veidus (1.sējums, lietas 98.-101.lapa). Apstākļi, kurus /pers. C/ norāda apelācijas sūdzībā, proti sadzīves apstākļu uzlabošanās,
solījumi turpmāk neizdarīt jaunus noziegumus, nevar ietekmēt piespriesto soda mēru un nerada likumīgu pamatu nosacītas notiesāšanas piemērošanai.
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka Rēzeknes tiesa pamatoti izlēma galīgo rīcību ar visiem lietiskiem pierādījumiem. Saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 240.panta 6.punktu izņemtais transportlīdzeklis- kravas automašīnas Scania R124, valsts reģistrācija /TL numurs/, un puspiekabe Schmitz
SKO23, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, bija jākonfiscē kā priekšmets, kas tika izmantots nozieguma izdarīšanai, tādēļ tas pilnīgi pamatoti un likumīgi
nebija atdots īpašniekam. Līdz ar to procesa virzītājam nebija nekāda pamata nodot izņemto automašīnu īpašnieka atbildīgā glabāšanā. Turklāt lūgumu
nodot automašīnu un puspiekabi kādas personas atbildīgā glabāšanā /pers. C/ nepieteica.
Tāpat pirmās instances tiesa, izvērtējot apsūdzētā materiālo stāvokli, pamatoti konstatēja, ka tas neizslēdz iespēju samaksāt /pers. C/ par aizstāvi
no saviem līdzekļiem. Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtā daļa, uz kuru savā apelācijas sūdzībā atsaucas apsūdzētais, neuzliek tiesai pienākumu
atbrīvot apsūdzēto no procesuāliem izdevumiem. Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatēja Kriminālprocesa likuma 85.pantā paredzētos apstākļus, lai
atbrīvotu apsūdzēto no samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību.
Apsūdzētajam juridisko palīdzību sniedza zvērināta advokāte I.Grolmusa, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas
4.punktu no valsts līdzekļiem izmaksājami 95,34 euro par sniegto juridisko palīdzību. Izdevumu atlīdzināšanas pienākums valstij, saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu, uzliekams apsūdzētajam.
Nav pamata apsūdzēto atbrīvot no samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību. Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtā daļa nosaka,
kad procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, proti, procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir
maznodrošināta. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to
personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā. Krimināllietu tiesas kolēģija šādus apstākļus nekonstatēja. Pie tam izdevumi par advokāta
juridisko palīdzību nebūt nav tik nesamērīgi, ka to piedziņa būtiski ietekmētu apsūdzētā mantisko stāvokli.
Nav pamata arī apsūdzēto atbrīvot no to procesuālo izdevumu piedziņas, kas radušies, glabājot lietiskos pierādījumus. Kriminālprocesa likuma
368.pants paredz to piedziņu un apelācijas instances tiesa nekonstatēja šajā pantā norādītos iemeslus, kādēļ šie izdevumi nebūtu piedzenami. Turklāt būtu
netaisnīgi, ka personu, kura tīši ar savām darbībām nodarīja kaitējumu valstij, vēl atbrīvot no procesuālajiem izdevumiem, lai valsts par nodokļu
maksātāju naudu vainīgā vietā atlīdzinātu kriminālprocesā radušos procesuālos izdevumus.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
nosprieda
atcelt Rēzeknes tiesas 2015.gada 11.novembra spriedumu daļā par soda noteikšanu /pers. C/ par Krimināllikuma 190.panta trešajā daļā
paredzētā nozieguma izdarīšanu un par galīgā soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, šajā daļā taisot jaunu spriedumu.
/pers. C/ par Krimināllikuma 190.panta trešajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem
6 (sešiem) mēnešiem.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, pēc spriedumu kopības, noteiktajam sodam daļēji pievienojot Ludzas rajona tiesas
2015.gada 23.februāra spriedumā noteikto sodu, galīgo sodu /pers. C/ noteikt brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem.
Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.
Soda izciešanu /pers. C/ skaitīt no aizturēšanas brīža, soda izciešanā ieskaitot aizturēšanas laiku no 2014.gada 14.novembra līdz 2014.gada
15.novembrim un sodu, kas izciests pēc Ludzas rajona tiesas 2015.gada 23.februāra sprieduma- no 2013.gada 12.augusta līdz 2013.gada 14.augustam.
Piedzīt no /pers. C/ valsts labā procesuālos izdevumus 95,34 euro (deviņdesmit piecus euro 34 centus) par advokātes darbu apelācijas instances
tiesā un noteikt /pers. C/ 30 dienu termiņu no nolēmuma spēkā stāšanās dienas šīs summas labprātīgai samaksai.
Piemēroto drošības līdzekli /pers. C/- uzturēšanās noteiktā vietā atstāt negrozītu līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Nolēmums var tikt pārsūdzēts vai noprotestēts 10 dienu laikā Augstākajā tiesā par kasācijas iemesliem, kas paredzēti Kriminālprocesa likuma
574. un 575.pantā, sūdzību vai protestu iesniedzot Latgales apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja D.Skudra
Tiesneši J.Vasiļkovskis
J.Dimpers