Court partially allowed cooperative society's claim for unpaid utility fees and contract penalty against tenant.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the cooperative society's claim for unpaid utility fees and contract penalties against a tenant. The tenant argued against the full amount, but the court found the debt valid while reducing the contract penalty from the claimed 8,281.99 EUR to 419.62 EUR. Consequently, the judgment ordered payment of the reduced penalty, the principal debt, court costs, and attorney fees.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 44. panta 1. punkta a) apakšpunkts; Civillikuma 1425. panta 2. daļa; Līgumsoda summa ir jāsamazina, ja tā ir proporcionāli pamatparādam un ievērojami pārsniedz to.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1968-18/9
ECLI:LV:RPPT:2018:0921.C31363614.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 21.septembrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa
tiesnesis J.Stūrmanis,
ar tiesas sēžu sekretāri V. Silovu,
piedaloties Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „OZOLS-27” pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/, atbildētājai /pers. B/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „OZOLS-27” prasībā pret /pers. B/ par komunālo maksājumu
parāda un līgumsoda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 26.maijā tiesā saņemts Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „OZOLS-27” (turpmāk arī prasītājs) prasības pieteikums
pret /pers. B/ (turpmāk arī atbildētāja) par komunālo maksājumu parāda un līgumsoda piedziņu.
Prasībā norādīts, ka 2004.gada 13.septembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr.16/7-84 (turpmāk tekstā -Līgums) par
atbildētājas uzņemšanu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā ,,OZOLS-27” un atbildētājai piederošā iepriekš minēta dzīvokļa īpašuma
apsaimniekošanu.
Saskaņā ar Līguma noteikumiem prasītājs apņēmās veikt daudzdzīvokļu mājas /adrese/, Rīgā, pārvaldīšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu.
Atbildētāja apņēmās izpildīt prasītāja statūtos noteiktās prasības un ievērot visus noteikumus, tajā skaitā saskaņa ar Līguma 3.4. punktu apmaksāt
Prasītāja sniegtos komunālos pakalpojumus, ekspluatācijas izdevumus un citus ar mājas uzturēšanu saistītos izdevumus, kas uzrādīti maksājumu kvītī, par
iepriekšējo mēnesi līdz tekošā mēneša pēdējam datumam (Līguma 3.5.punkts).
Sākot ar 2011.gada novembra atbildētāja savlaicīgi un pilnā apmērā neveic Līgumā minētos maksājumus un dzīvokļa īpašumam nepārtraukti pieaug
komunālo un citu maksājumu parāds. Atbildētāja līdz šim brīdim nav pilnā apmērā norēķinājusies par piestādītajiem ikmēneša rēķiniem par saņemtajiem
komunālajiem pakalpojumiem
Saskaņā ar Līguma 3.5. punktu, samaksas kavējuma gadījumā atbildētāja apņēmās maksāt prasītājam līgumsodu 0,5% apmērā no laikā
nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Uz 2014.gada 30.aprīli līgumsoda apmērs par neapmaksātajiem rēķiniem sasniedza 8281,99 EUR.
Līgumsods tika aprēķināts tikai par laika posmu no 2011.gada novembra līdz 2014.gada aprīlim, kaut faktiski kavēto dienu skaits ir ievērojami lielāks.
Prasītājs pieņēma lēmumu samazināt līgumsoda summu līdz pamatparāda apmēram 3778,07 EUR.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1425.pantu, 1587.pantu, Civilprocesa likuma 127.-129.pantu, 137. panta pirmo daļu
un 138. panta pirmās daļas 3.punktu, piekto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13. pantu, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparādu 3778,07
EUR un līgumsodu 3778,07 EUR .
2016.gada 1.aprīlī tiesā reģistrēti atbildētājas paskaidrojumi par prasību, kuros viņa norāda, ka prasību neatzīst pilnībā.
2004.gada 13.septembra līgumu Nr.16/7-84 DzīKS ,,OZOLS-27” noslēdza ar /pers. D/, personas kods /personas kods/, kurš līgumu slēdza uz
ģenerālpilnvaras Nr.9405 pamata.
Atbildētāja uzskata, ka prasība ir celta pret nepareizo atbildētāju, jo atbildētājam šajā lietā bija jābūt /pers. D/.
2004.gada 07.septembri /pers. B/ pilnvaroja /pers. D/ pie zvērinātas notāres Maijas Lerhas. Saskaņā ar 2004.gada O7.septembra
Ģenerālpilnvaru Nr.9405 /pers. D/ tiek pilnvarots uzsākt, kārtot un vest visas /pers. B/ lietas, ar visām tiesībām, kuras piešķirtas ar likumu, kas noteiktas
Civilprocesa likuma 86.panta otrajā daļā saistībā ar Nekustamo īpašumu - dzīvokli Nr.84, kas atrodas pēc adreses Rīgas pilsēta, /adrese/, tai skaitā arī:
- Pārstāvēt/pers. B/ intereses saistībā ar augstāk minēto Dzīvokļa īpašumu Nr.84, saistīto jautājumu un formalitāšu risināšanu valsts un pašvaldību
iestādēs;
- Apmaksāt visus izdevumus, kas saistīti ar apsaimniekošanu;
- Noslēgt apsaimniekošanas līgumu;
Saņemt visas nepieciešamas izziņas par nomaksātiem visa veida parādiem un nodokļiem;
- Izsniegtu un saņemt dokumentus VZD, VID;
- Pārvaldīt, pārzināt un apsaimniekot /pers. B/ uz personisko tiesību pamata piederošo Dzīvokļa īpašumu Nf.S4, organizēt remontdarbus, un
veikt atkritumu aizvākšanu no tā;
- Pārstāvēt Ludmilu Muravjovu tiesas procesos, to starpā izbeigt lietas ar mierizlīgumu; Veikt nepieciešamos maksājumus;
- Un citas darbības, kuras noteiktas 2004.gada 07.septembra pilnvarā.
Saskaņā ar iepriekš norādīto Ģenerālpilnvaru Ilmārs Kalniņš uzņēmās veikt uzdevumus, kuri noteikti pilnvarojumā, ko apliecina fakts, ka
viņš noslēdza apsaimniekošanas līgumu ar DzīKS ,,OZOLS-27". Tādejādi visi maksājumi par dzīvokļa īpašumu, tai skaitā maksājumi par dzīvokļa
īpašuma apsaimniekošanu bija jāveic /pers. D/ uz pilnvaras pamata.
Arī līgumsods ir nesamērīgi liels, lūdz to samazināt līdz 10% no pamatparāda summas.
2018.gada 14.jūnija tiesas sēdē prasītājs iesniedza prasības pieteikuma precizējumus, kuros norāda, ka prasītājs pieņēma lēmumu samazināt
prasības summu līdz 4379,52 EUR, kas sastāv no pamatparāda (apsaimniekošanas izdevumi un komunālie pakalpojumi) 3981,38 EUR apmērā un
līgumsoda 398,14 EUR apmērā.
2018. gada 23. augusta tiesas sēdē prasītājs iesniedza prasības pieteikuma precizējumus, kuros norāda, ka prasītājs precizē prasības summu
4622,41 EUR, kas sastāv no pamatparāda (apsaimniekošanas izdevumi un komunālie pakalpojumi) 4196,27 EUR apmērā un līgumsoda 426,14 EUR
apmērā.
Tiesas sēdē Prasītāja DzĪKS „OZOLS -27” pārstāve zvērināta advokāte Svetlana Titova prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā un
tā precizējumos norādītajiem apstākļiem. Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparādu 4196,27 EUR apmērā un līgumsodu 426,14 EUR apmērā.
Atbildētāja tiesas sēdē prasību neatzina, paskaidrojot, ka maksājusi par pakalpojumiem, bet prasītājs maksājumus ieskaitījis līgumsoda
dzēšanai, pēdējā laikā atbildētāja apmaksā visus rēķinus, pirms tam bijusi ārzemēs, nav zinājusi, ka par dzīvokli netiek maksāts. Atbildētāja aprēķinājusi,
ka viņa varētu būt prasītājam parādā tikai 1343,04 EUR
Motīvu daļa
Saskaņā ar Zemesgrāmatas izdruku, atbildētājai pieder dzīvokļa īpašums Nr. /adrese/, Rīgā.
Civillikuma 1071.pantā noteikts, ka uz kopējo lietu gulstošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem
samērīgi ar viņu daļām.
Atbilstoši Civillikuma 1402.pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Civillikuma 1425.pants noteic, ka katra saistība ir jāizpilda pilnā
apmērā.
Likuma „Par dzīvokļu īpašumu” 8.pantā noteikts, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā
un apsaimniekošanā. Minētā likuma 12.pants paredz, ka dzīvokļu īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās iekārtu
uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu proporcionāli sava dzīvokļa lielumam, tāpat norēķinās par saņemtajiem
komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir vai nav izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav
noslēdzis attiecīgu līgumu.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.pantā noteikts, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas
pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā
noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,
kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktos dzīvokļa īpašnieka pienākumus atbildētāja nav izpildījusi. No prasītāja iesniegtā parāda aprēķina redzams, ka
parāds par apsaimniekošanu, ūdeni, atkritumu izvešanu un apkuri, koplietošanas elektrību aprēķināts par laika periodu no 2010.gada decembra līdz
2018.gada 12.jūlijam 4196,27 EUR apmērā.
2004.gada 13.septembrī starp Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību ,,OZOLS-27” un atbildētājas pilnvaroto pārstāvi tika noslēgts līgums
Nr.16/7-84 par atbildētājas uzņemšanu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā ,,OZOLS-27” un atbildētājai piederošā iepriekš minēta dzīvokļa
īpašuma apsaimniekošanu.
Civillikuma 2289. pants nosaka, ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam,
pilnvarotājam, uzdevuma devējam) - zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.
Civillikuma 2309. panta otrā daļa nosaka, pilnvarnieka uzņemtās saistības pilnvarotājam jāatzīst un jāizpilda kā savas paša, ja vien pirmais nav
pārkāpis sava uzdevuma robežas.
Tiesa atzīst, ka atbildētājai ir pienākums atzīt sev par saistošu noslēgto pilnvarnieka apsaimniekošanas līgumu, jo atbildētāja bija to pilnvarojusi
noslēgt arī apsaimniekošanas līgumu.
Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā (Civilprocesa likuma) likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Atbildētāja nav iesniegusi pamatotus pierādījumus saviem iebildumiem par nepamatota aprēķina sastādīšanu sakarā ar komunālo pakalpojumu
nesaņemšanu, kā arī nav iesniegti pierādījumi par parāda nomaksu.
Tiesa, izvērtējot atbildētājas iesniegto parāda aprēķinu, atzīst to par kļūdainu, jo atbildētāja tajā visus veiktos maksājumus ieskaitījusi pakalpojumu
samaksā, kaut gan faktiski tie tikuši ieskaitīti līgumsodu dzēšanai, jo to līdz 2014. gada janvārim pieļāva Civillikums.
Tiesas sēdē atbildētāja apstiprināja, ka prasītāja iesniegtajā aprēķinā pareizi ir norādīti visi izrakstītie rēķini un atbildētājas veiktie maksājumi, bet tā
tomēr uzskata, ka parāds ir viņas norādītajā 1343,04 EUR apmērā.
Tiesa ņem vērā, ka atbildētāja no 2010. gada decembra līdz 2014. gada janvārim veikusi tikai trīs maksājumus par dzīvokļa apsaimniekošanu un
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 741,80 Ls apmērā, kurus prasītājs ieskaitījis līgumsoda dzēšanai.
Tiesa atzīst par pareizu un lietas faktiskajiem apstākļiem atbilstošu prasītāja sastādīto parāda un līgumsoda aprēķinu uz 2018. gada 1. jūniju, arī
atbildētāja tiesas sēdē apstiprināja, ka visi tajā norādītie maksājumi ir norādīti pareizi.
Ar Līguma 3.5.punktu pierādīts, ka prasītājam bija tiesības aprēķināt līgumsodu 0,15% apmērā no kopējās parāda summas par katru kavējuma
dienu, ja atbildētāja neatdod prasītājam naudas līdzekļus. Parāda gadījumā, saņemot maksājumu Sabiedrībai ir tiesības pirmkārt norakstīt līgumsodu un
tikai pēc tam pamatparādu.
Civillikuma 1716.pantā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, pirmkārt, ja tieši tā bijis norunāts; otrkārt, ja
līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstajā laikā (Civillikuma 1720.pants).
Tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības uz aprēķināto līgumsodu, bet tas nav atzīstams par samērīgu un piedzenams prasītāja norādītāja apmērā –
426,14 EUR, bet gan 419,62 EUR apmērā, jo galvenās saistības apmērs, kuru prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas ir 4196,27 EUR, tāpēc tiesa,
ievērojot Civillikuma 1716. panta noteikumus, uzskata, ka apmierināms prasījums par līgumsoda 419,62 EUR apmērā piedziņu.
Prasība daļā par līgumsoda 6,52 EUR piedziņu ir noraidāma.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Tā kā prasība ir atzīstama par pamatotu un apmierināmu daļēji, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas piedzenami
tiesas izdevumi par labu prasītājam – DzĪKS „OZOLS–27” samaksātā valsts nodeva 419,26 EUR, valsts nodeva 71,14 EUR par prasības
nodrošināšanas pieteikumu, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 495,10 EUR.
Pamatojoties uz lietā iesniegtajiem 2018. gada 13. jūnija, 2018. gada 21. augusta rēķiniem, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu
saistītos izdevumus – izdevumus par advokāta palīdzību 300 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,
kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu
apmierinātās daļas.
Savukārt, Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa nosaka, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta
palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka no
atbildētājas prasītāja labā piedzenams advokāta honorārs 300,00 EUR apmērā.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no
atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic
aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-195., 204.1pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, DzĪKS “Ozols -27”, reģistrācijas numurs 50003113391, labā dzīvojamās mājas uzturēšanas
un apsaimniekošanas izdevumu un komunālo pakalpojumu maksas parādu par periodu no 2010.gada decembra līdz 2018.gada 12.jūlijam 4196,27
EUR, līgumsodu 419,62 EUR, tiesas izdevumus 495,10 EUR, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 300,00 EUR, kopā 5410,64 EUR (pieci tūkstoši četri
simti desmit euro, 64 centi).
Prasību daļā par līgumsoda 6,52 EUR piedziņu, noraidīt.
Noteikt DzĪKS “Ozols -27”, reģistrācijas numurs 50003113391, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas
kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas (4196,27 EUR).
Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Pārdaugavas tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2018.gada 21.septembrī.
Tiesnesis J.Stūrmanis