Latvian court dismissed bankruptcy debtor's claim for invalidating a debt settlement agreement.

Lietas Nr.C17086115

Lietas arhīva Nr.C-2669-16/23

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā, 2016.gada 26.maijā

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesnese I.Gaile,

ar tiesas sēdes sekretāri U.Morozovu,

piedaloties prasītājas maksātnespējīgās SIA “Plastic Technologies” pārstāvei, maksātnespējas procesa administratorei Aivitai Melcerei un

atbildētāja /pers. A/ pārstāvim, zvērinātam advokātam Jānim Ābikam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu maksātnespējīgās SIA “Plastic Technologies” prasībā pret /pers. A/ par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu,

parāda piedziņu un prasības nodrošināšanu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 3.martā Jūrmalas pilsētas tiesā ierosināta civillieta maksātnespējīgās SIA “Plastic Technologies” (turpmāk - prasītāja) prasībā pret /pers.

A/ (turpmāk - atbildētājs) par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, parāda piedziņu un prasības nodrošināšanu.

Prasītāja, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu, 137.pantu un 138.panta pirmās daļas 6.punktu, Civillikuma 1846. un

1847.pantu un Maksātnespējas likuma 96.panta otro daļu, lūdz tiesu, atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2013.gada 2.janvāra Ieskaita vienošanos,

piedzīt no atbildētāja parādu 6 564,21 euro un tiesības saņemt likumiskos procentus no piespriestās, bet nepiedzītās pamatsummas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas līdz tā izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 3.decembra lēmumu pasludināts prasītājas

maksātnespējas process. Par prasītājas - parādnieka pārstāvjiem noteikti atbildētājs un /pers. B/, kuri laika periodā no 2009. gada 14.septembra ir arī

prasītājas dalībnieki un valdes locekļi.

Prasītāja norāda, ka 2014.gada 17.janvārī atbildētājs iesniedza administratorei kreditoru prasījumu, kas izriet no 2010.gada 6.septembra

Aizdevuma līguma Nr.02-09/2010 par 97 483,42 euro, kas sastāv no aizdevuma pamatsummas 91 908,32 euro un līgumiskajiem 12% gadā 5 575,10

euro. Administratore pieteikto kreditoru prasījumu atzina un iekļāva kreditoru prasījumu reģistrā.

Pārbaudot prasītājas grāmatvedības dokumentus, administratore konstatēja, ka atbildētājam pastāv parādsaistības pret prasītāju 6 564,21 euro

apmērā. Atbildētājs tika rakstiski brīdināts par parādu. Pēc brīdinājuma saņemšanas atbildētājs iesniedza administratorei 2013.gada 2.janvāra Ieskaita

vienošanos saskaņā ar kuru atbildētājs izsniedza prasītājai aizdevumu 113 728,70 euro apmērā un ir parādā prasītājai 6 564,21 euro.

Prasītāja norāda, ka pārbaudot tās rīcībā esošos dokumentus 2013.gada 2.janvāra Ieskaita vienošanās atzīstama par spēkā neesošu, jo saskaņā ar

prasītājas gada pārskatu par 2012.gadu uz 2012.gada 31.decembri prasītājas kopējās parādsaistības sastādīja LVL 1 249 634 jeb 1 778 068,88 euro

un aktīvi - LVL 886 432 jeb 1 261 279,10 euro. Minētais apliecina, ka atbildētājam, kā prasītājas valdes loceklim, bija zināms tās finansiālais stāvoklis,

kas norāda uz faktisko maksātnespēju.

2013.gada 27.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegts pieteikums par prasītājas tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu. Ar

2013.gada 29.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu tiesiskās aizsardzības process izbeigts, jo tiesiskās aizsardzības procesa

pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums. 2013.gada 19.novembrī prasītāja atkārtoti mēģināja ierosināt

tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētās tiesa pasludināja maksātnespējas procesu, jo prasītājai gada laikā otru

reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināts tiesiskās aizsardzības process. Minētais norāda uz apstākļiem, ka atbildētājs dzēsis

prasījumus pret ieinteresētajām personām Maksātnespējas likuma 72.panta izpratnē.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 15.novembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegtajam pieteikumam par prasītājas

tiesiskās aizsardzības procesu pievienota operatīvā bilance uz 01.11.2013., kurā aktīvu sadaļā norādīts ”īstermiņa aizdevums uzņēmuma vadībai un

līdzīpašniekiem,” LVL 5 446 jeb 7 748,96 euro. No minētā secināms, ka 2013.gada 1.oktobrī norādītas debitoru parādsaistības uzņēmuma vadībai,

taču 2014.gada nogalē pēc administratores brīdinājuma nosūtīšanas atbildētājs iesniedz 2013.gada 2.janvāra ieskaita vienošanos. Tāpat, minētā

vienošanās netika nodota kopā ar visiem prasītājas grāmatvedības dokumentiem, bet iesniegta pēc administratores 2014.gada 4.novembrī nosūtītā

brīdinājuma atbildētājam.

Atbildētājs iesniedza prasītājas maksātnespējas procesā kreditoru prasījumu, kas izriet no Aizdevuma līguma Nr.02-09/2010. 2012.gada 1.jūnijā

pie minētā līguma noslēgta papildus vienošanās, kur galīgā aizdevuma termiņš noteikts 2013.gada 1.jūnijs. No minētā izriet, ka prasītājas saistību

atmaksas termiņš vēl nebija iestājies. Tāpat pie atbildētāja iesniegtā kreditora prasījuma pievienota 2013.gada 1.jūnija Papildus vienošanās Nr.2, kurā

prasītājas parādsaistības uz 01.06.2013. pret atbildētāju ir 91 908,32 euro un aizdevuma atmaksas termiņš - līdz 2014.gada 1.jūnijam. Tātad starp

2013.gada 2.janvāra Ieskaita vienošanos un 2013.gada 1.jūnija Papildus vienošanos Nr.2 pie Aizdevuma līguma Nr. 02-09/2010 konstatējamas

būtiskas nesakritības un pretrunas. Saskaņā ar Papildus vienošanos Nr.2 pie Aizdevuma līguma Nr.02-09/2010, prasītājas saistību izpildei nav iestājies

atmaksas termiņš. Pārbaudot prasītājas bankas norēķinu kontu vēsturiskās izdrukas, nav konstatēts, ka prasītāja laika periodā no 2012.gada būtu

atdevusi atbildētājam kādus naudas līdzekļus.

2016.gada 30.martā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasība par parāda 6 564,21 euro piedziņu netiek atzīta par

pamatotu. Prasība daļā par 2013.gada 2.janvāra Ieskaita vienošanos tiek atzīta par pamatotu.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve, maksātnespējas procesa administratore prasību uzturēja pilnā apmērā uz tajā norādītajiem pamatiem un lūdza to

apmierināt. Papildus paskaidroja, ka prasības noilgums un Maksātnespējas likuma 96.panta otrās daļas 1.punkts uz kuru atsaucās atbildētājs, neparedz

un nenosaka prasījuma noilguma iestāšanos, bet gan administratora pienākumu celt prasību tiesā. Tādējādi, prasības noilguma termiņš skaitāms, no

darījuma, kas noslēgts triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Maksātnespējas process pasludināts 2013.gada 3.decembrī,

tādējādi par darījumiem, kas noslēgti līdz 2011.gada 3.decembrim, noilgums nav iestājies.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis atzina prasību daļā par 2013.gada 2.janvāra Ieskaita vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža

par ko parakstījās tiesas sēdes protokola pielikumā. Paskaidroja, ka atbilstoši Maksātnespējas likuma 96.panta pirmās daļas 2.punktam prasītājas

prasībai iestājies noilgums. Lūgums par summu 1 194,03 euro pamatots ar 2011.gada 31.decembrī veiktu darījumu – uz prasības iesniegšanas dienu,

termiņš vairāk kā 2 mēneši nokavēts. 1 526,69 euro summa pamatota ar 2012.gada 21.februārī veiktu darījumu – nokavēts 3 gadu termiņš. Prasītāja

nav iesniegusi pierādījumus par veiktajiem darījumiem, ir tikai datorprogrammas izdruka. Šo darījumu attaisnojoši dokumenti ir izsniegti administratorei.

Administratore paskaidroja, ka grāmatvedības dokumentus atbildētājs ir nodevis.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausījusies prasītājas un atbildētāja pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa

atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesai jātaisa spriedums tikai par likumā noteiktā kārtībā pieteiktajiem prasījumiem, kas sastāda

prasības priekšmetu un tikai tādā apjomā, kādā tie izspriesti tiesas sēdē, tiesai izskatot lietu pēc būtības. Tiesa var apspriest prasījumu pamatotību vai

nepamatotību, ņemot vērā faktus un apstākļus, kurus puses norādījušas kā prasības vai iebildumu pamatu.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 3.decembra lēmumu (10. – 13.lietas lapa) izbeigts prasītājas ārpustiesas tiesiskās

aizsardzības process un pasludināts maksātnespējas process, ko apliecina attiecīgi ieraksti Uzņēmumu reģistra Maksātnespējas reģistrā (45. – 46.lietas

lapa) un par parādnieka – prasītājas, pārstāvjiem iecelti atbildētājs un /pers. B/ (47.lietas lapa).

Ar 2010.gada 6.septembra Aizdevuma līgumu Nr.02-09/2010 (turpmāk – aizdevuma līgums) (17. – 19.lietas lapa) atbildētājs piešķīra prasītājai

aizdevumu 61 700 euro apmērā, ar atmaksas termiņu līdz 2010.gada 10.septembrim un, atbilstoši līguma 3.5.punktam – pilna aizdevuma atmaksu (galīgo

norēķinu) prasītāja veic 2012.gada 1.jūnijā.

2012.gada 1.jūnijā noslēgta Papildus vienošanās Nr.1 pie aizdevuma līguma (20. – 21.lietas lapa).

2013.gada 2.janvāra Ieskaita vienošanās (15.lietas lapa) prasītāja un atbildētājs konstatē, ka atbildētājs izsniedza prasītājai aizdevumu, kas uz

2013.gada 1.janvāri ir 113 728,70 euro jeb LVL 79 929,02 un atbildētājs ir parādā prasītājai 6 564,21 euro. Vienošanās 1.punktā puses vienojās

atbildētāja prasījumu pret prasītāju ieskaitīt aizdevuma summas daļējā atmaksā.

Ar 2013.gada 1.jūnija Papildus vienošanos Nr.2 pie aizdevuma līguma (22. – 23.lietas lapa) prasītāja un atbildētājs konstatē, ka uz vienošanās

parakstīšanas dienu neatmaksātā aizdevuma summa ir 91 908,32 euro un noteikts aizdevuma atmaksas galīgais termiņš – līdz 2014.gada 1.jūnijam.

2014.gada 15.janvārī atbildētājs pieteica prasītājas maksātnespējas procesa administratorei Kreditora prasījumu Nr.15/01/2014-EK (16.lietas

lapa) 97 483,42 euro apmērā, kas iekļauts Kreditoru prasījumu reģistrā (24. - 27.lietas lapa).

Ar 2014.gada 28.oktobra un 2014.gada 4.novembra brīdinājumu par parādsaistību atmaksu (48. un 51.lietas lapa) prasītāja informē atbildētāju

par parādsaistību 6 564,21 euro atmaksu, pretējā gadījumā tiks veiktas darbības tā piedziņai tiesas ceļā. Brīdinājuma nosūtīšanu apliecina elektroniskā

pasta izdruka un VAS “Latvijas pasts” čeks (49. – 50. un 52.lietas lapa).

Lietas materiālos atrodas prasītājas gada pārskats par periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembim, operatīvā bilance uz

2013.gada 1.novembri, izdruka no grāmatvedības programmas par laika periodu no 2001.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim un AS “DNB

banka” Informācija par klienta konta apgrozījumiem no 2011.gada 3.decemba līdz 2011.gada 31.decembrim un 2012.gada 1.decemba līdz 2012.gada

31.decembrim (28. - 40., 79. – 82. un 83. – 99.lietas lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu (..) Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi

uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

Maksātnespējas likuma 100.panta otrās daļas 1.punkts noteic, ka administratoram ir pienākums celt tiesā prasību pret citiem tiesību un

saistību pārņēmējiem, ja tiesību pārņēmējs tiesību pārņemšanas brīdī bija ieinteresētā persona attiecībā pret parādnieku.

Atbildētājs atzīst prasību daļā par 2013.gada 2.janvāra Ieskaita vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, tādējādi lietā ir strīds par

to vai prasītājas maksātnespējas procesa administratores pieteiktais prasījums par parāda 6 564,21 euro piedziņu no atbildētāja ir pamatots un vai prasījumam

iestājies noilgums.

Maksātnespējas likuma 96.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā

prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts triju gadu laikā pirms juridiskās

personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru vai kurai

par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu. No minētās tiesību normas izriet, ka maksātnespējas

procesa administratorei jāvērtē prasītājas veiktie darījumi triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Prasītājas maksātnespējas process pasludināts 2013.gada 3.decembrī, tādējādi vērtējami darījumi laika periodā no 2010.gada 3.decembra līdz

2013.gada 3.decembrim. Savukārt, atbildētāja pārstāvja tiesas sēdē paustais secinājums, ka maksātnespējas procesa administratores pienākums bija

pieteikt attiecīgu prasījumu triju gadu laikā pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas ir nepamatots un neatbilstošs Maksātnespējas likuma 96.panta

pirmās daļas 2.punktā noteiktajam. Tādējādi, prasītājas pieteiktajam prasījumam nav iestājies noilgums.

Atbildētājs laika periodā no 2006.gada 18.augusta līdz 2009.gada 14.septembrim bija prasītājas – kapitālsabiedrības, dalībnieks un laika periodā

no 2006.gada 18.augusta līdz 2013.gada 18.decembrim – valdes loceklis (41. – 44.lietas lapa). Atbilstoši Maksātnespējas likuma 72.panta pirmās daļas

1.punktam atbildētājs atzīstams par ieinteresēto personu, jo saskaņā ar šā panta otro daļu piecus gadus pirms prasītājas maksātnespējas procesa

pasludināšanas ir bijis noteiktā, t.i., valdes locekļa, statusā. Tādējādi, atbildētājam saskaņā ar Maksātnespējas likuma 96.panta otrajā daļā paredzēto

nevarēja palikt nezināms par zaudējumu nodarīšanu prasītājai.

Prasītājas maksātnespējas procesa administratore tiesas sēdē neapstrīdēja, ka tai, atbilstoši Maksātnespējas likuma 70.pantā noteiktajam

atbildētājs ir nodevis grāmatvedības dokumentus, t.sk., izdevumus attaisnojošus, taču maksātnespējas administratorei nav nodoti attaisnojuma dokumenti

Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” noteiktajā kārtībā, par kuru

pastāv prasījuma summa.

Kā atzīts Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 25.janvāra spriedumā Nr.CA-607/2011 (..) neatkarīgi no tā, vai atbildētājs bija vai nebija saņēmis

administratora pieprasījumus, tiesvedības procesā atbildētāja pienākums ir līdzekļu izlietojumu pierādīt tiesai. Arī tiesas sēdē atbildētāja

pārstāvis nevarēja iesniegt dokumentus, kas apliecinātu uzņēmuma līdzekļu izlietojumu.

Atbilstoši Komerclikuma 169.panta pirmajai un otrajai daļai atbildētājam, kā prasītājas kapitālsabiedrības valdes loceklim savi pienākumi jāpilda

kā krietnam un rūpīgam saimniekam, pretējā gadījumā viņš atbild par zaudējumiem, ko šajā sakarā nodarījis.

Ja valdes locekļa rīcība ir pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei un tiek pierādīts, ka sabiedrībai nodarīts zaudējums,

konstatēta amatpersonas rīcība un pastāv cēloņsakars starp amatpersonas rīcību un nodarītajiem zaudējumiem, tad apstāklim, ka valdes

locekļa rīcība nesatur ļaunprātīgu tiesību aizskārumu, nav tiesiskas nozīmes, jo viņš ir atbildīgs par katru, tostarp vieglu neuzmanību. (..)

Atbildība neiestājas tikai tad, ja attiecīgais subjekts pierāda, ka viņš attiecīgajā situācijā ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, respektīvi

– nav pielaidis pat vieglu neuzmanību. (A.Strupišs. Komerclikuma komentāri III. B daļa. Komersanti. XI sadaļa. Izdevējs: “A.Strupiša juridiskais

birojs” SIA, 2003)

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis norādīja, ka prasītāja cēlusi neatbilstošu prasību, jo piedzenamā summa nav atzīstama par parādu.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka (..) likumu neizrādīšana un pat nepareiza aizrādīšana neatņem prasītājam iespēju panākt taisnīgu tiesas

aizsardzību, vēl vairāk tādēļ, ka jura novit curia – tiesai pašai jāzina likumi un jāpiemēro tie ne tikai pēc likuma burta, bet arī pēc likuma

gara. (V.Bukovskis. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: E.Pīpiņa un J.Upmaņa grāmatu un nošu spiestuve, 1933.)

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājas celtā prasība pret atbildētāju daļā par 6 564,21 euro piedziņu atzīstama par zaudējumu, nevis parāda

piedziņu. Zaudējumi, to atlīdzības un novērtējuma noteikumi atrunāti Civillikuma 1772., 1779. un 1786.pantā, kas ar lietā esošajiem dokumentiem ir

pierādīti.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami zaudējumi 6 564,21 euro apmērā.

Prasītāja lūdz noteikt tiesības saņemt likumiskos 6 procentus no piespriestās, bet nepiedzītās pamatsummas 6 564,21 euro no sprieduma spēkā stāšanās

dienas līdz sprieduma izpildei.

Civillikuma 1759.panta 1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(Civillikuma 844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1754.pantā noteikts,

ka procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds. No minētā izriet, ka procenti jāmaksā par svešas naudas turēšanu.

Konkrētajā lietā līdz brīdim, kamēr no atbildētāja nav piedzīti zaudējumi par labu prasītājai, zaudējumu apmēru nav pamata atzīt par svešu naudu.

Prasītāja lūdz noteikt tai tiesības saņemt likumiskos 6 procentus no piespriestās, bet nepiedzītās pamatsummas 6 564,21 euro no sprieduma spēkā stāšanās

dienas līdz sprieduma izpildei.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu prasītājas lūgumu atzīt tās tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 procentus no

piespriestās, bet nepiedzītās pamatsummas 6 564,21 euro, no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai) vai līdz brīdim,

kad procenti sasniedz pamatparāda summu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai un 96.panta piektajai daļai, tiesa pierādījumus neiegūst, bet pamato spriedumu uz lietas

dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un sniegtajiem paskaidrojumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. (..)

Ņemot vērā minēto un to, ka prasītāja, atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktam, atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas,

no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva 497,31 euro Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b apakšpunkta noteiktajā

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi - par tiesas pavēstu un dokumentu nosūtīšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas

5.punktā noteiktajam – 21,87 euro (2.lietas lapa).

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas noteikumus, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 92. - 97., 189. - 193. un 204.1pantu, tiesa

nosprieda

maksātnespējīgās SIA “Plastic Technologies” prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu maksātnespējīgai SIA “Plastic Technologies”, reģistrācijas Nr.40003849548,

zaudējumus 6 564,21 euro (seši tūkstoši pieci simti sešdesmit četri euro un 21 euro cents).

Noteikt maksātnespējīgās SIA “Plastic Technologies” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos 6 procentus no piespriestās, bet nepiedzītās

pamatsummas 6 564,21 euro, no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz

pamatparāda summu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 497,31 euro (četri simti deviņdesmit septiņi euro un 31

euro cents).

Valsts nodeva maksājama:

Saņēmējs: Valsts kase

Reģistrācijas Nr.90000050138

Konta Nr.LV71 TREL 1060 1909 1130 0

Saņēmēja banka: Valsts kase

BIC kods: TRELLV22

Maksājuma mērķī norāda atsauci uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 26.maija spriedumu lietā Nr.C17086115 (C-2669-

16/23).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 21,87 euro (divdesmit viens euro

un 87 euro centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija

Reģ.Nr.90001672316

Saņēmēja iestāde: Valsts kase

BIC kods: TRELLV22

Konta Nr.LV51 TREL 2190 4580 1900 0.

Maksājuma mērķī norāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodu – 21499 un atsauci uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada

26.maija spriedumu lietā Nr.C17086115 (C-2669-16/23).

Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas

tiesu nama kancelejā.

Noteikt, ka /pers. A/ tiesas spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no tā likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no tiesas sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Tiesnese I.Gaile