Court dismisses administrative penalty due to insufficient evidence of specific violation in the protocol.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative penalty against SIA 'Name A' for failing to maintain commercial area order. The Administrative Commission upheld the initial fine, but the court found the violation protocol lacked specific details on how the disorder occurred. Consequently, the court ruled that the prosecution failed to prove the specific elements of the offense required by law.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.1 panta 1 punkts; 289.6 pants: An administrative penalty decision is invalid if the prosecution protocol fails to specify the exact manner in which the violation was committed, preventing the court from verifying the constituent elements of the offense.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 130077414
Lietas arhīva Nr. 1-0152-15/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2015.gada 19.maijā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese K.Maike,
2015.gada 19.maijā
Rīgā, Abrenes ielā 3, rakstveida procesā izskatīja SIA „ /Nosaukums A/” sūdzību par Rīgas domes Administratīvās
komisijas 2014.gada 11.novembra lēmumu Nr.D57 42-21, un
k o n s t a t ē j a:
Ar 2014.gada 2.oktobra Rīgas Ziemeļu izpilddirektora S.Hristoļubova lēmumu Nr.D57 IZ-14-453 SIA „/Nosaukums
A/” uzlikts naudas sodu EUR 20 apmērā par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Rīgas domes saistošo
noteikumu Nr.125 7. un 22.punktā.
SIA „/Nosaukums A/” minēto lēmumu pārsūdzējusi un ar Rīgas domes administratīvās komisijas 2014.gada
11.novembra lēmumu nolemts atstāt negrozītu Rīgas Ziemeļu izpilddirektora S.Hristoļubova lēmumu Nr.D57 IZ-14-453 un SIA
„/Nosaukums A/” sūdzību noraidīt.
2014.gada 11.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas saņemta SIA „/Nosaukums A/” sūdzība par Rīgas
domes Administratīvās komisijas 2014.gada 11.novembra lēmumu Nr.D57 42-21 administratīvā pārkāpuma lietā un
administratīvā pārkāpuma lietas materiāli.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta noteikumiem 2015.gada 1.aprīlī Rīgas domes
administratīvajai komisijai nosūtīta SIA „/Nosaukums A/” sūdzības kopija, izskaidrojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 289.6 panta ceturto daļu, ka lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas
sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumu vai lūgumus līdz 2015.gada 30.aprīlim, vienlaikus paziņojot
lietas dalībniekiem, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta pirmo daļu, par lietas izskatīšanu
rakstveida procesā 2015.gada 19.maijā.
Rīgas domes Administratīvā komisija, tiesas noteiktā termiņā, nav sniegusi paskaidrojumus, pieteikusi citus ar lietas
izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus, kā arī nav lūgusi izskatīt lietu tiesas sēdē.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas
sēdē, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida
procesā.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, iepazinusies ar administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem pierādījumiem, atzīst, ka
sūdzība ir pamatota un apmierināma, bet lēmums atceļams un lieta izbeidzama.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pantu izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā tiesai
visa starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai
mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai. Tiesa konkrētā lietā nekonstatē Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 289.12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma
atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.panta pirmo, otro un trešo daļu nevienam nevar piemērot
ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par
administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Pilnvarotās iestādes un amatpersonas administratīvās
ietekmēšanas līdzekļus piemēro savas kompetences ietvaros, stingrā saskaņā ar likumu.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta otro daļu iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā
pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei.
Piemērojot administratīvo sodu, ir jāievēro nevainīguma prezumpcija, pierādīšanas nastai jāgulstas pēc iespējas uz amatpersonu
un šaubu gadījumā risinājumam ir jābūt par labu privātpersonai (in dubio pro civis). Piemērojot sodu par administratīvo
pārkāpumu, jābūt pierādītai personas vainai. Saskaņā ar administratīvā procesa principu in dubio pro civilis (visas šaubas par
labu cilvēkam) pierādīšanas nastai jāgulstas pēc iespējas uz amatpersonu, un šaubu gadījumā risinājumam ir jābūt par labu
indivīdam.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc
savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc
likuma un tiesiskās apziņas.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2896.panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā
pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. [..] Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu, tiesa pieņem uz lietā esošo
dokumentu pamata. Saskaņā ar šī panta sesto daļu tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt
tiesas sēdē.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta pirmā daļa nosaka, ka protokolā par administratīvo pārkāpumu
norāda protokola sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu; ziņas
par pārkāpēja personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas
paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.
Vērtējot sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu, lietā esošos materiālus, tiesa secina, administratīvā pārkāpuma
protokolā SIA „/Nosaukums A/” darbības norādītas sekojoši : ka /adrese/ 2014.gada 16.augustā 00.36 nav nodrošinājusi
teritorijas sakopšanu ap tirdzniecības sfēras objektu.
Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (skat., spriedums lietā SKA 157/2007.),
administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas
darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība, šis dokuments, kā sākotnējā apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai
administratīvā pārkāpuma lietā.
Līdz ar to, no vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā
fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības, savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols
sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram,
sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiek
faktiem, kas norādīti protokolā – jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības.
Vērtējot sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu, kā arī Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes Sabiedriskās
kārtības sargāšanas nodaļas kārtībnieces A.Rinkmanes ziņojumu, tiesa atzīst, ka tajos nav norādīts, kādā veidā ir izpaudies
administratīvais pārkāpums, tas ir, no administratīvā pārkāpuma protokola un ziņojuma nav redzams, kā izpaudusies teritorijas
nesakopšana, kas liecina par to, ka ir pārkāptas Rīgas domes sasitošo noteikumu prasības, līdz ar ko, tiesai izskatot
administratīvā pārkāpuma lietu, nav iespējams konkrēti izsecināt, vai SIA „/Nosaukums A/” darbībās ir saskatāms konkrētā
administratīvā pārkāpuma sastāvs, tas ir, konstatēt, ka SIA „ /Nosaukums A/” nav nodrošinājis teritorijas sakopšanu ar
tirdzniecības sfēras objektu.
Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka administratīvā pārkāpuma protokolā iekļautais administratīvā pārkāpuma sastāvu
saturošais darbību apraksts nav pietiekams un tā kā protokolā nav norādīts, kā izpaudusies teritorijas nesakopšana, kas liecina
par to, ka ir pārkāptas Rīgas domes sasitošo noteikumu prasības, tad tiesai nav iespējams konstatēt administratīvā pārkāpuma
sastāvu SIA „/Nosaukums A/” darbībās, kas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktam
atzīstams par administratīvo lietvedību nepieļaujošu apstākli, līdz ar to Lēmums ir atceļams un lietvedība administratīvā
pārkāpuma lietā pret SIA „/Nosaukums A/””, ir izbeidzama.
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28912.pantu, tiesa
no sprieda:
atcelt Rīgas domes administratīvās komisijas 2014.gada 11.novembra lēmumu Nr.D57 42-21 un Rīgas Ziemeļu
izpilddirektora 2014.gada 2.oktobra lēmumu Nr.D57 IZ-14-453 par SIA „/Nosaukums A/”, saukšanu pie administratīvās
atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Rīgas domes sasitošo noteikumu Nr.125 „Rīgas pilsētas
teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumu” 7.punktā un izbeigt administratīvo lietu.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 19.maijā.
Tiesnese K.Maike