Court partially allowed small claims eviction suit for unpaid rent and utilities with interest and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for €1,160.02 in rent and utility arrears, awarding €1,138.96 instead. The plaintiff argued that the defendant failed to pay rent and utilities after moving in with two children, while the defendant contested the specific utility calculations. The court ruled in favor of the plaintiff on the rent and adjusted utility amounts, ordering payment of the debt, court costs, legal fees, and interest.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; 44. panta 1. daļa; 195. pants; 204.1 pants: In small claims proceedings, the court may partially award the claim for unpaid rent and utilities, ordering the defendant to pay the debt, court costs, legal fees, and interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-2123-17/9
ECLI:LV:RZRT:2017:1121.C32212317.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 21.novembrī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S.Strakše,
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Tiesa
konstatēja:
/pers. A/ 2017.gada 8.jūnijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. B/ par īres un komunālo maksājumu parāda
piedziņu, norādot, ka, pamatojoties uz 2007.gada 15.oktobra pilnvaru, prasītāja /pers. A/ apsaimnieko viņas meitai /pers. C/ piederošo dzīvokļa īpašumu
/adrese/. 2016.gada 30.martā prasītāja ar atbildētāju /pers. B/ par minēto dzīvokli noslēdza īres līgumu uz nenoteiktu laiku. Dzīvoklī ir 2 istabas un visas
ērtības, un īrniece tajā iemitinājās ar diviem nepilngadīgiem bērniem.
Norāda, ka puses līgumā vienojās par ikmēneša īres maksu EUR 220 apmērā un visu komunālo pakalpojumu samaksu. Atbildētāja īres maksu
maksāja līdz 2016.gada decembrim (ieskaitot), bet kopš 2017.gada janvāra pārtrauca pildīt savas saistības. Prasītāja izvirzīja atbildētājai pretenzijas un
pieprasīja atlīdzināt parādu, taču atbildētāja maksājumus neveica un turpināja dzīvot dzīvoklī līdz 2017.gada marta vidum, kad dzīvokli atbrīvoja, paliekot
prasītājai parādā īres maksu par janvāri, februāri un pusi no marta mēneša, tas ir, EUR 550. Turklāt palika neapmaksāti arī namu pārvaldnieka SIA “LT”
divi rēķini par komunālajiem pakalpojumiem: 2017.gada 6.marta rēķins Nr.1702743 par EUR 285,77 un 2017.gada 7.aprīļa rēķins Nr.1705294 par
EUR 368,94.
Prasītāja norāda, ka kā atbildētājas parādu uzskata summu par pakalpojumiem, kas tikuši sniegti 2017.gada janvārī, februārī un marta mēnesī
(puse no marta mēneša summas), tādēļ kopā par rēķinu Nr.1702743 atbildētāja palikusi parādā EUR 275,11. Savukārt par rēķinu Nr.1705294
prasītāja uzskata, ka atbildētāja palikusi parādā pusi no komunālo maksājumu summas par 2017.gada martu, izņemot pakalpojumus par aukstā un karstā
ūdens patēriņu, kuru prasītāja pieprasa segt pilnā apmērā, jo atbildētāja, īrējot dzīvokli, nevīžīgi pildīja savus pienākumus un nesniedza pārvaldniekam
skaitītāju rādījumus. Tāpēc 2017.gada aprīļa rēķinā pārvaldnieks aprēķināja lielu summu par ūdeni jau kā parādu par iepriekšējo laika posmu. Līdz ar to
saskaņā ar rēķinu Nr.1705294 atbildētāja palikusi parādā EUR 327,50.
Norāda, ka atbildētāja nav samaksājusi arī AS “Latvenergo” rēķinu Nr.185841927145 par elektrību EUR 7,41 apmērā. Līdz ar to atbildētājas
kopējais parāds sastāda EUR 1160,02.
Pamatojoties uz Civillikuma 1578.pantu, 1779.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai īres un komunālo maksājumu
parādu EUR 1160,02 apmērā, kā arī visus tiesāšanās izdevumus, nosakot prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos
procentus.
Atbildētāja/pers. B/ rakstveida paskaidrojumus prasībai nav sniegusi, nav lūgusi tiesu noteikt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
No lietas materiāliem pievienotās zemesgrāmatu apliecības kopijas redzams, ka, pamatojoties uz 2003.gada 25.septembra pirkuma līgumu,
2003.gada 3.novembrī nostiprinātas /pers. C/ īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/ un pie tā piederošām 4880/539790 domājamām daļām
no daudzdzīvokļu mājas, kas atrodas /adrese/, zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/, kadastra Nr./numurs A/.
No lietas materiāliem pievienotās notariālās pilnvaras, ko izsniegusi Grieķijā praktizējoša notāre, un tās tulkojuma latviešu valodā redzams, ka
/pers. C/ pilnvarojusi savu māti /pers. A/, piešķirot viņai tiesības pilnībā pārstāvēt pilnvaras devējas intereses un rīkoties ar piederošo dzīvokli, kas
atrodas /adrese/.
No lietas materiāliem redzams, ka 2016.gada 30.martā starp /pers. A/ kā izīrētāju, no vienas puses, un /pers. B/ kā īrnieci, no otras puses, noslēgts
dzīvojamās telpas īres līgums, saskaņā ar kuru izīrētājs nodod, bet īrnieks pieņem lietošanā dzīvojamo telpu, kura atrodas /adrese/. Saskaņā ar līguma
2.punktu dzīvojamā telpa ir atsevišķs dzīvoklis ar 2 istabām un kopējo platību 45,3 m2.
Saskaņā ar īres līguma 2.1.punktu īres maksa EUR 220 mēnesī par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 15.datumam jāsamaksā izīrētājam personiski,
konta Nr./konta numurs/.
Saskaņā ar līguma 2.2.punktu atbildētāja apņēmusies veikt maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem – pamatpakalpojumiem (apkuri, auksto
ūdeni, kanalizāciju un sadzīves atkritumu izvešanu) un papildpakalpojumiem (karsto ūdeni, gāzi un elektrību).
Saskaņā ar prasītājas norādīto, atbildētāja atbrīvojusi dzīvokli 2017.gada marta vidū, un atbildētāja to nav apstrīdējusi.
Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai
par maksu.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus
dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks: 1) pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens,
kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana); 2) papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā
(karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.
Savukārt likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantā noteikta maksājumu kārtība, šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzot, ka dzīvojamās telpas
īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu,
maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Lietas materiāliem pievienots SIA “LT” 2017.gada 6.marta rēķins Nr.1702743, kurā summa apmaksai norādīta EUR 285,77, samaksas termiņš -
2017.gada 31.marts. Tāpat lietas materiāliem pievienots SIA “LT” 2017.gada 7.aprīļa rēķins Nr.1705294, kurā summa apmaksai norādīta EUR
368,94, apmaksas termiņš - 2017.gada 30.aprīlis.
Minētajos rēķinos maksa noteikta par šādiem pakalpojumiem: apdrošināšana, apkure, apsaimniekošana, atkritumu izvešana, cirkulācijas,
koplietošanas elektrība, nekustamā īpašuma nodoklis, ūdens patēriņa starpība, ūdens un kanalizācija, ūdens uzsildīšanas un zemes noma.
Lietas materiāliem pievienots AS “Latvenergo” 2017.gada 6.marta rēķins Nr.185841927145, kurā summa apmaksai norādīta EUR 7,41,
apmaksas termiņš - 2017.gada 31.marts.
Tiesa norāda, ka, parakstot 2016.gada 30.marta dzīvojamās telpas īres līgumu, puses ir noteikušas komunālo pakalpojumus, kas tiek sniegti
atbildētājai un par ko atbildētājai ir pienākums ir veikt samaksu izīrētājai, tas ir, atbildētāja ir apņēmusies veikt maksājumus par apkuri, auksto un karsto
ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, elektrību un gāzi. Līdz ar to atbildētājai, tā kā puses par to nav vienojušās noslēgtajā dzīvojamās telpas īres
līgumā, nav saistoši maksājumi par dzīvokļa apdrošināšanu, apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli un zemes nomu, kas iekļauti minētajos
rēķinos, bet gan minētie maksājumi uz likuma pamata gulstas uz dzīvokļa īpašnieku, neatkarīgi no tā, ka dzīvokļa īpašums, pamatojoties uz noslēgto
dzīvojamo telpu īres līgumu.
Ievērojot minēto, tiesa uzskata par pamatotu pārrēķina izdarīšanu prasītājas veiktajam parāda aprēķinam, atņemot no SIA “LT” rēķinos minētajām
pozīcijām tādus pakalpojumus kā apdrošināšana, apsaimniekošana, zemes noma un nekustamā īpašuma nodoklis. Veicot pārrēķinu, tiesa ņem vērā to,
ka dzīvojamās mājas pārvaldnieka 2017.gada aprīļa rēķinā iekļautā summa par ūdens patēriņu ir izveidojusies atbildētājas rīcības rezultātā, nesniedzot
ziņas par ūdens patēriņu saskaņā ar skaitītāju rādījumiem, tādejādi minētā maksājuma summa pamatoti ir attiecināma uz atbildētāju. Tāpat tiesa ņem vērā
apstākli, ka atbildētāja dzīvokli izmantojusi līdz marta mēneša vidum, sakarā ar uz atbildētāju attiecināma puse no maksājumu summas pārējās pozīcijās,
izņemot maksu par ūdeni.
Līdz ar to tiesa norāda, ka atbildētājai ir pienākums veikt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar SIA “LT” 2017.gada 6.marta rēķinu
Nr.1702743 EUR 261,85 apmērā un SIA “LT” 2017.gada 7.aprīļa rēķinu Nr.1705294 EUR 319,70 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa 93.panta pirmo daļu katra pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāja būtu veikusi maksājumus par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem pilnā apmērā un
regulāri. Parāda esamības faktu un tā apmēru atbildētāja nav apstrīdējusi. No lietas materiāliem pievienotā konta izraksta redzams, ka atbildētāja pēdējo
maksājumu par īri veikusi 2017.gada 25.janvārī par 2016.gada decembri.
Tiesa konstatē, ka atbildētāja noteikto pienākumu maksāt maksu par īri un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem nav pildījusi, kā rezultātā ir
izveidojies parāds. Atbildētājai ir pienākums izpildīt īrnieka pienākumus, kas noteikti likuma “Par dzīvojamo telpu īri” noteikumos un noslēgtajā īres
līgumā.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka prasība daļā par parāda par dzīvojamās telpas īres un komunālo pakalpojumu maksu EUR 1138,96
piedziņu ir pamatota un apmierināma, savukārt prasība daļā par parāda EUR 21,06 piedziņu noraidāma.
No lietas materiāliem pievienotās advokātes Irēnas Šikas izrakstītās kvīts Nr.042162 redzams, ka prasītāja veikusi samaksu EUR 100 apmērā par
maza apmēra prasības sagatavošanu un konsultāciju.
Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas a) apakšpunkts noteic, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir
mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 EUR, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu
apmierinātās daļas. Minētā panta ceturtajā daļā noteikts, ka, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības
samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Ievērojot minēto, tiesa uzskata par pamatotu prasītājas lūgumu par ar lietas vešanu saistīto izdevumu advokāta palīdzības samaksai EUR 100
apmērā piedziņu no atbildētājas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas izdevumus
proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram. Ievērojot minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva EUR
170,84 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,30.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no
atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic
aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 44.panta pirmo un ceturto daļu, 93.panta pirmo daļu, 189.pantu,
190.pantu, 195.pantu, 204.1pantu,
tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, parādu EUR 1138,96 (viens tūkstotis
viens simts trīsdesmit astoņus euro deviņdesmit sešus centus) un tiesāšanās izdevumus – samaksāto valsts nodevu EUR 170,84 (viens simts septiņdesmit
euro astoņdesmit četrus centus), ar lietas vešanu saistītos izdevumus zvērināta advokāta palīdzības samaksai EUR 100 (viens simts euro) un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30 (trīs euro trīsdesmit centus), kopā piedzenot EUR 1413,10 (viens tūkstotis četri simti trīspadsmit euro desmit
centus).
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/,
likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas EUR 1138,96 (viens tūkstotis viens simts
trīsdesmit astoņi euro deviņdesmit seši centi).
Piedzīto summu samaksa veicama /pers. A/ norēķinu kontā Nr./konta numurs/ “Swedbank” AS.
Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Tiesnese S.Strakše