Court partially allowed debt collection claim for loan principal, interest, and court costs against borrower.

Lietas arhīva Nr. CA-0550-20/9

ECLI:LV:ZAT:2020:1112.C73449719.18.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2020.gada 12.novembrī

Zemgales apgabaltiesa

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Inese Skudra,

tiesnese Svetlana Maršāne,

tiesnese Inese Belicka

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu SIA ,,Intrum Latvia” prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu sakarā ar prasītājas

SIA ,,Intrum Latvia” apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2020.gada 24.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 1.jūlijā SIA ,,Intrum Latvia” vērsusies Zemgales rajona tiesā vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ par naudas piedziņu,

2019.gada 26.augustā prasības pieteikums precizēts sakarā ar pārrakstīšanās kļūdu.

Prasītāja lūdz tiesu: 1) piedzīt no atbildētājas aizdevuma parādu 900 EUR, aizdevuma lietošanas procentus 815,29 EUR, aizdevuma līguma

administrēšanas maksu 34,20 EUR, nokavējuma procentus 18,88 EUR, likumiskos procentus 201,60 EUR, parāda piedziņas izdevumus 17 EUR, tiesas

izdevumus – valsts nodevu 298,05 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, ar brīdinājuma izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 EUR,

kopā 2293,76 EUR; 2) apstiprināt prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no neapmaksātā pamatparāda summas par laiku līdz

sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā un prasības precizējumos norādīti šādi apstākļi.

[1.1] Prasītāja norāda, ka 2018.gada 29.maijā ar AS ,,Bigbank” Latvijas filiāli noslēdza cesijas līgumu, ar kuru ieguva prasījuma tiesības uz

atbildētājas saistībām ar visām blakus tiesībām, kas izriet no 2014.gada 1.augusta aizdevuma līguma Nr.1451901/10ia, ar kuru izsniegts aizdevums 1300

EUR un atbildētāja apņēmās atmaksāt aizdevumu, procentus par aizdevuma lietošanu un citus maksājumus maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā.

Atbildētāja neveica maksājumus grafikā noteiktajā kārtībā, saistību kavējums pārsniedza 30 dienas, atbilstoši līguma vispārējo noteikumu

2.punktam cedente vienpusēji atkāpās no aizdevuma līguma 2015.gada 22.oktobrī un pieprasīja tūlītēju parāda atmaksu.

Tādējādi uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu atbildētājas nenokārtotās saistības ir 1749,49 EUR, kas sastāv no neatmaksātā aizdevuma

900 EUR, procentiem par aizdevuma lietošanu 815,29 EUR un aizdevuma līguma administrēšanas maksas 34,20 EUR.

[1.2] Saskaņā ar līguma vispārējo noteikumu 4.punktu atbildētājai jāmaksā nokavējuma procenti – 1 % apmērā no nokavētā maksājuma summas

par katru kavējuma dienu, bet prasītāja pieprasa segt nokavējuma procentus tikai 18,88 EUR apmērā.

Papildus no atbildētājas ir pamats piedzīt likumiskos procentus 201,60 EUR par laika periodu no 2015.gada 23.oktobra līdz 2019.gada

28.jūnijam (1344 dienas) pēc formulas – 6÷100÷360×900×1344=201,60 EUR.

Vienlaikus ir pamats atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus – 6% gadā.

[1.3] Prasītāja uzskata, ka atbildētājai jāatlīdzina parāda atgūšanas izdevumi 17 EUR, jo pirms prasības celšanas tiesā atbildētāja Parādu

ārpustiesas atgūšanas likuma ietvaros aicināta labprātīgi nokārtot parāda saistības, vairākkārtīgi informēta par nenokārtotajām saistībām gan telefonisti,

gan ar atgādinājuma vēstulēm.

Neskatoties uz minēto, atbildētāja nav samaksājusi parādu pilnībā, kas liecina par to, ka saistības labprātīgi netiks pildītas, tādējādi prasītāja spiesta

savas tiesības aizsargāt tiesā.

[1.4] Prasība un prasības precizējumi pamatoti uz Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1798., 1801.,

1805., 1806., 1811., 1828., 1832., 1835., 1934., 1943., 1946.pantu, Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta 2013.gada

29.janvāra noteikumu Nr.61 ,,Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu (lietas 5.–7.,

43.–45.lapa).

[2] Ar Zemgales rajona tiesas 2020.gada 24.augusta spriedumu vienkāršotās procedūras lietā SIA ,,Intrum Latvia” prasība pret /pers. A/ par

parāda 1986,97 EUR piedziņu noraidīta.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.

[2.1] Tiesa konstatējusi turpmāk norādīto.

Ar aizdevuma līgumu Nr.1451901/10ia ir pierādīts, ka AS ,,Bigbank” Latvijas filiāle un atbildētāja noslēgušas tiesisku darījumu, ar kuru atbildētājai

aizdoti 1300 EUR, ar procentu likmi par aizdevuma izmantošanu 68 % gadā, ar gada procentu likmi 91,14 %, vienojušās par norēķinu kārtību, ieskaitot

aizdevuma atdošanas grafiku un procentu apmēru par aizdevuma lietošanu, maksu par līguma administrēšanu, saistību neizpildes sekām. Atbildētāja

līgumu parakstīja 2014.gada 4.augustā.

Atbildētāja uzņēmās saistības atmaksāt aizdevumu līdz 2019.gada 15.augustam, maksājot to pa daļām ik mēnesi maksājuma grafikā norādītajā

apmērā un termiņos kopā ar procentiem par aizdevuma lietošanu un līguma administrēšanas maksu (2,85 EUR mēnesī), ikmēneša maksājuma kopējais

apmērs 79,66 EUR, pēdējā mēnesī 78,40 EUR. Komisijas maksa 91,06 EUR.

2014.gada 4.augusta maksājuma uzdevums pierāda, ka 2014.gada 4.augustā atbildētājas norēķinu kontā ieskaitīti 1208,94 EUR.

Ņemot vērā aizdevuma izmantošanas mērķi (patēriņa preču iegādei), tiesa atzinusi, ka atbildētāja uzskatāma par patērētāju Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē, aizdevēja – par pakalpojumu sniedzēju minētā likuma 1.panta 4.punkta izpratnē, bet noslēgtais līgums

uzskatāms par patērētāja kreditēšanas līgumu minētā likuma 8.panta pirmās daļas izpratnē. Ievērojot minēto, līgumslēdzēju un arī pušu attiecības ir

vērtējamas, piemērojot ne tikai Civillikuma normas, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas.

[2.2] No parāda aprēķina konstatēts, ka atbildētāja savas saistības nav pildījusi, jo neveica nevienu maksājumu atbilstoši līgumā iekļautajam

maksājumu grafikam, pārkāpjot aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 2.1.punktu.

Aizdevēja izmantoja tiesības atkāpties no aizdevuma līguma, 2015.gada 22.oktobrī paziņojumu nosūtot atbildētājai, brīdinājumā pieprasīja

atbildētājai samaksāt visu parādu 7 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Aizdevējas 2015.gada 22.oktobra paziņojums uzskatāms par izsniegtu

atbildētājai 2015.gada 29.oktobrī, secīgi termiņš saistību izpildei iestājās 2015.gada 5.novembrī.

Ar izrakstu no 2018.gada 25.maija cesijas līguma Nr.8.8.1.3-1/224 un tā pielikuma ir pierādīts, ka aizdevēja cedēja prasītājai prasījumus, kas

izriet no aizdevuma līguma. Līdz ar to prasītāja ieguva tiesības prasīt no atbildētājas visu aizdevuma līgumā paredzēto maksājumu samaksu.

[2.3] Vērtējot prasījumu par nokavējuma procentu 18,88 EUR piedziņu atbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām, tiesa secinājusi,

ka aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.1.punkts nav apspriests ar atbildētāju kā patērētāju. Ja prasījums pret patērētāju cedēts citai personai, tas

neatbrīvo prasītāju no pierādīšanas pienākuma, ja tāds saskaņā ar likumu bija aizdevējai kā pakalpojumu sniedzējai.

Tā kā aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.1.punkta noteikums, kas paredz saistību maksāt nokavējuma procentus 1 % dienā, atzīstams par

netaisnīgu līguma noteikumu, tas nav piemērojams vispār.

[2.4] Attiecībā uz prasījumu piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 201,60 EUR secināts, ka aizdevēja, vairakkārt pieņemot no atbildētājas ar

nokavējumu veiktos maksājumus, t. sk., 2016.gada 25.aprīlī, 2016.gada 25.maijā un 2016.gada 22.jūnijā, saņemtās summas novirzīja aizdevuma

lietošanas procentu un aizdevuma pamatsummas atmaksai, neieturot uz attiecīgo datumu aprēķinātos likumiskos nokavējuma procentus.

Tiesa uzskatījusi, ka likumiskos nokavējuma procentus prasītājai būtu tiesības aprēķināt par laika posmu pēc pēdējā atbildētājas veiktā maksājuma

– no 2016.gada 23.jūnija. Par periodu no 2016.gada 23.jūnija līdz prasītājas norādītajam datumam – 2019.gada 28.jūnijam, par 1100 dienām,

likumiskie nokavējuma procenti – 162,74 EUR (900 EUR×6 %÷365dienas×1100 dienas). Tādējādi daļā par 38,86 EUR (201,60–162,74) piedziņu

prasība celta nepamatoti.

[2.5] Ievērojot argumentus par atbildētājas saistību izpildes termiņu, tiesa atzinusi, ka aizdevējai 2015.gada 6.novembrī radās tiesība pieprasīt visu

no aizdevuma līguma izrietošo parādu samaksu, tostarp, ceļot pret atbildētāju prasību. Taču ne aizdevēja, ne prasītāja savu tiesību nav izlietojuši likumā

noteiktajā termiņā, prasība celta tikai 2019.gada 1.jūlijā, kā dēļ tiesa uzskatījusi, ka prasītājas prasījums un atbildētājas saistība izbeigusies noilguma dēļ,

kas ir absolūts materiāltiesisks šķērslis prasības apmierināšanai.

Vērtējot noilguma iestāšanos, tiesa atzinusi, ka aizdevuma līgums ir komercdarījums, jo viena no darījuma pusēm – aizdevēja ir komersante.

Apstāklis, ka vēlāk prasījuma tiesības nodotas citai personai cesijas rezultātā, negroza darījuma būtību, pamatus un atbilstību Komerclikuma 388.,

389.pantam. Pušu attiecībām piemērojami nevis Civillikuma 1895.panta noteikumi par 10 gadu noilgumu, bet Komerclikuma 406.panta norma par 3

gadu noilgumu.

[2.5.1] Lietā nav iesniegti pierādījumi par apstākļiem, kas saskaņā ar Civillikuma 1898.pantu būtu par pamatu noilguma termiņa pagarināšanai (tā

sākuma atlikšanai vai tecējuma apturēšanai), un tiesa šādus apstākļus nav saskatījusi.

Maksājumu uzdevumi par atbildētājas veiktajiem maksājumiem parāda daļējai segšanai tiesas ieskatā pierāda, ka atbildētāja atzina aizdevējas

prasījumu, pēdējais maksājums veikts 2016.gada 22.jūnijā, pēc kā noilgums sāka tecēt no jauna. Līdz ar to prasītājai sava prasība bija jāizlieto līdz

2019.gada 22.jūnijam, ja vien pēc 2016.gada 22.jūnija noilguma tecējums nebija vēlreiz pārtraukts.

[2.5.2] Nodibināts, ka prasītājas ieskatā noilguma pārtraukumu apliecina: 1) 2018.gada 1.augusta paziņojums atbildētājai par kreditora maiņu; 2)

2018.gada 11.septembra brīdinājums atbildētājai par parādu; 3) AS ,,Fitek” 2018.gada 11.septembra izziņa.

Tiesa atzinusi, ka minētie dokumenti nepierāda noilguma pārtraukumu.

Prasītāja 2019.gada 25.septembra paskaidrojumā norādīja, ka nav saglabājušies pierādījumi par 2018.gada 1.augusta paziņojuma nosūtīšanu

atbildētājai, tādēļ šis paziņojums bez pierādījumiem par tā faktisko izsniegšanu atbildētājai (vai viņas pilnvarotam pārstāvim) personīgi vai par tā

nosūtīšanu ar pasta sūtījumu nav uzskatāms par pietiekamu pierādījumu faktam, ka attiecīgajā datumā noilgums pārtraukts ar kreditores atgādinājumu.

AS ,,Fitek” 2018.gada 11.septembra izziņa nepierāda 2018.gada 11.septembra brīdinājuma nosūtīšanu atbildētājai divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, AS ,,Fitek” šajā izziņā norāda, ka 2018.gada 11.septembrī sagatavoja un nogādāja VAS ,,Latvijas pasts” vēstules piegādei, tostarp

/pers. A/ uz adresi /adrese A/. Ieskatoties Iedzīvotāju reģistra datu bāzē, tiesa konstatējusi, ka atbildētājai nekad nebija uzvārds /Uzvārds/. Gan

aizdevuma līguma noslēgšanas laikā, gan 2018.gadā atbildētājas uzvārds bija /Uzvārds/.

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem atbildētājas dzīvesvieta nekad nebija deklarēta /adrese A/šī adrese nav minēta aizdevuma līgumā kā

atbildētājas faktiskā dzīvesvieta vai korespondences adrese. 2018.gada 11.septembra brīdinājumā atbildētājas uzvārds norādīts /Uzvārds/ un adrese

,,/adrese B/”.

Tādējādi secināts, ka AS ,,Fitek” 2018.gada 11.septembra izziņā minētais sūtījums /pers. A/ attiecās nevis uz atbildētāju, bet uz citu personu.

Ņemot vērā arī Senāta atziņas, tiesa atzinusi, ka prasītājas atgādinājums, kas nosūtīts uz adresi, kur atbildētāja nebija sasniedzama, turklāt

adresējot tos personai ar citu uzvārdu, parastos apstākļos nevarēja sasniegt atbildētāju un viņai nebija iespējas to saņemt.

Otrkārt, pierādījumi par to, ka AS ,,Fitek” prasītājas uzdevumā nodeva 2018.gada 11.septembrī brīdinājuma vēstules pasta komersantei – VAS

,,Latvijas Pasts”, lietā nav iesniegti.

Tiesas ieskatā AS ,,Fitek” izziņa nav uzskatāma par pietiekamu pierādījumu prasītājas maksājuma pieprasījuma nosūtīšanas faktam, jo AS ,,Fitek”

nav tāda persona, kuras sniegtajām ziņām būtu publiska ticamība, un tā izziņai nav pievienoti pierādījumi par atbildētājai adresētā pasta sūtījuma

nodošanu VAS ,,Latvijas Pasts”, bet AS ,,Fitek” 2018.gadā nebija pasta komersante un nav veikusi sūtījuma piegādi adresātam – atbildētājai, AS

,,Fitek” kā pasta komersante iekļauta reģistrā tikai 2019.gada 11.jūnijā.

[2.6] Līdz ar to tiesa atzinusi, ka prasība pret atbildētāju par parāda piedziņu, kas izriet no aizdevuma līguma, noraidāma pilnībā kopā ar visiem

blakus prasījumiem, jo blakus prasījumi noilgst reizē ar galveno prasījumu.

Vienlaikus atzīts, ka neatkarīgi no noilguma termiņa notecējuma prasība daļā par parāda izdevumu 17 EUR piedziņu ir nepamatota, secinot, ka

nepastāv apstākļi, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 ,,Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo

apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu piešķirtu prasītājai tiesības prasīt no atbildētājas parāda atgūšanas izdevumus 17 EUR (lietas

170.–189.lapa).

[3] Par minēto spriedumu prasītāja SIA ,,Intrum Latvia” iesniegusi apelācijas sūdzību, kurā norādīts, ka pārsūdz to pilnā apmērā turpmāk norādīto

iemeslu dēļ.

[3.1] Apelācijas sūdzības iesniedzēja, iebilstot pret pirmās instances tiesas spriedumu kopumā, norāda, ka noilgums ir parādnieka materiāltiesisks

iebildums, kas izvērtējams gadījumā, ja atbildētājs uz to norādījis.

Saskaņā ar Senāta 2018.gada 6.decembra spriedumā lietā Nr.SKC-292/2018 pausto atziņu, minētais nosacījums ir saistošs arī lietas dalībniekam,

kurš atzīstams par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē. Turklāt prasītāja ieskatā attiecībā uz materiāltiesiskā iebilduma izteikšanu

attiecināmas arī Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas prasības, proti, ka atbildētājam ne vien jāizsaka konkrēti iebildumi par noilgumu, bet arī

jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Secina, ka no pārsūdzētā sprieduma izriet, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likumā paredzētās tiesības sniegt paskaidrojumus par

prasību vai izteikusi iebildumus par noilgumu. Tādējādi tiesai bija jāpārbauda tikai tie pierādījumi, kas apstiprina prasības pieteikuma pamatotību.

Prasības pieteikumam pievienotie rakstveida pierādījumi pilnībā apstiprina prasības pamatotību.

[3.2] Papildus vērš uzmanību, ka 2020.gada 28.jūlija izdevumā ,,Jurista Vārds” Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs aicinājis ievērot

vienotu tiesu praksi noilguma piemērošanā un īpaši uzsvēris, ka šajā jautājumā pastāv Senāta prakse, atbilstoši kurai atsaukšanās uz noilgumu civilprocesā

ir atbildētāja prerogatīva dispozitivitātes un sacīkstes principu ietvarā. Tas nozīmē, ka tiesa nevar pildīt vienas puses pārstāvja lomu un piemērot noilgumu

ex officio, neatspoguļojot spriedumā noilguma ierunu. Tas izriet no Senāta spriedumiem lietās Nr.SKC2482/2015, Nr.SKC-327/2017 un Nr.SKC-

292/2018, vienlaikus norādot, ka atkāpšanās no judikatūras ir iespējama, to īpaši pamatojot spriedumā (sk. Aicina ievērot vienotu tiesu praksi.

Jurista Vārds, 28.07.2020., Nr. 30 (1140), 4.lpp.).

Apelatores ieskatā spriedumā nav atrodams pamatojums Senāta prakses noilguma jautājumā nepiemērošanai. Tādējādi tiesa ir pārkāpusi savu

pilnvaru robežas un nepamatoti noraidījusi prasību.

Vienlaicīgi norāda, ka Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s 2019.gada 9.maija lēmuma lietā Nr.3-12/2674-19 izdruka

apliecina, ka prasītājas 2019.gada 26.martā iesniegtais pieteikums par saistību izpildi brīdinājuma kārtībā un saistībā ar to pieņemtais lēmums pārtrauca

noilguma termiņu, pagarinot to līdz 2022.gada 9.maijam atbilstoši Komerclikuma 406.panta nosacījumam.

[3.3] Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz tiesu: 1) atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam piedzīt no atbildētājas parādu 1986,97 EUR, ko

veido pamatparāds, līguma administrēšanas maksa, līgumiskie un likumiskie procenti, ka arī nokavējuma procenti; 2) piedzīt no atbildētājas prasītājas

labā visus tiesāšanās izdevumus (lietas 194.–195.lapa).

Motīvu daļa

[4] Apelācijas instances tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos dokumentus, apelācijas sūdzības motīvus, atzīst, ka prasība ir apmierināma

daļēji.

[4.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību

un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

[4.2] Prasītāja pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzējusi pilnā apmērā, apelācijas sūdzībā norādot, ka atbildētāja nav izmantojusi savas

Civilprocesa likumā paredzētās tiesības sniegt paskaidrojumus par prasību vai izteikusi iebildumus par noilgumu. Tādējādi tiesai bija jāpārbauda tikai tie

pierādījumi, kas apstiprina prasības pieteikuma pamatotību. Savukārt prasības pieteikumam pievienotie rakstveida pierādījumi pilnībā apstiprina prasības

pamatotību.

Atbildētāja lietas izskatīšanas laikā apelācijas instances tiesā paskaidrojumus vai iebildumus par prasību nav sniegusi.

[5] Prasītājas iebildumi pret prasības noraidīšanu pamatoti ar to, ka tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 10.pantā nostiprināto pušu dispozitivitātes

un sacīkstes principu.

No sprieduma izriet, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likumā paredzētās tiesības sniegt paskaidrojumus par prasību vai izteikusi

iebildumus par noilgumu, tādējādi apelatores ieskatā tiesai bija jāpārbauda tikai tie pierādījumi, kas apstiprina prasības pieteikuma pamatotību.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Apelācijas sūdzībai pievienots jauns pierādījums par to, ka saistības, kas izriet no 2014.gada 1.augusta aizdevuma līguma Nr.1451901/10ia, ar

aizdevuma atmaksas termiņu 2019.gada 15.augustā, nav noilgušas, jo Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s 2019.gada 9.maija

lēmuma lietā Nr.3-12/2674-19 izdruka apliecina, ka prasītājas 2019.gada 26.martā iesniegtais pieteikums par saistību izpildi brīdinājuma kārtībā un

saistībā ar to pieņemtais lēmums pārtrauca noilguma termiņu, pagarinot to līdz 2022.gada 9.maijam atbilstoši Komerclikuma 406.panta nosacījumam.

[7] Lietā nav strīda, ka 2014.gada 1.augustā starp AS „Bigbank” Latvijas filiāli un atbildētāju noslēgts aizdevuma līgums Nr.1451901/10ia par

aizdevuma summu 1300 EUR apmērā, kuru puses parakstījušas 2014.gada 4.augustā, procentu summa, kas aprēķināta par visu aizdevuma termiņu, –

3153,72 EUR, aizņēmuma procentu likme – 68 % gadā, ieturēta komisijas maksa 91,06 EUR, noteikta ikmēneša līguma administrēšanas maksa 2,85

EUR. Aizdevuma līgumā iekļauts aizdevuma un procentu samaksas grafiks, no kura izriet, ka aizdevums 1300 EUR, procenti par aizdevuma lietošanu un

administrēšanas maksa 2,85 EUR atbildētājai bija jāsamaksā aizdevējai 58 mēnešu laikā, no 2014.gada 17.novembra līdz 2019.gada 15.augustam,

veicot maksājumu 79,66 EUR mēnesī, pēdējā mēnesī – 78,40 EUR, aizdevuma mērķis – patēriņa preču iegāde (lietas 14.–16.lapa).

No AS ,,Swedbank” 2014.gada 4.augusta maksājuma uzdevuma Nr.141257 izriet, ka AS „Bigbank” Latvijas filiāle izmaksājusi atbildētājai

naudas summu 1208,94 EUR apmērā (lietas 17.lapa).

No 2018.gada 29.maijā starp AS „Bigbank” Latvijas filiāli kā cedenti un prasītāju kā cesionāri noslēgtā cesijas līguma Nr.8.8.1.3-1/224 redzams,

ka AS „Bigbank” Latvijas filiāle cedējusi prasītājai no aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju (lietas 18.lapa).

No cesijas līguma pielikuma Nr.1 izraksta redzams, ka prasītājai cedēti prasījumi, kas izriet no 2014.gada 1.augusta aizdevuma līguma

Nr.1451901/10ia, norādīts, ka pamatsummas parāds 900 EUR, procentu parāds 815,29 EUR, līgumsods 18,88 EUR, pārējie blakus prasījumi 34,20

EUR (lietas 19.lapa).

Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Civillikuma 1798.pants paredz, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas

darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.

Atbilstoši Civillikuma 1801.panta noteikumiem cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod

(cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko

par to nezina.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu,

cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Civillikuma 1806.panta pirmā daļa noteic, ka cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats

prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu

labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka vēl nenomaksātie

prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru.

[8] Saistības pastāvēšanu, kas izriet no 2014.gada 1.augusta aizdevuma līguma Nr.1451901/10ia, apliecina 2014.gada 4.augusta maksājuma

uzdevums Nr.141257, ar kuru atbildētājas kontā ieskaitīti 1208,94 EUR (lietas 17.lapa), un parāda aprēķins (lietas 38.lapa).

Tādējādi apelācijas instances tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētājas parāda summas apmēru daļā par neatmaksāto aizdevuma

pamatsummu un aizdevuma lietošanas procentiem, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

[8.1] Lietas izskatīšanas gaitā atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret prasību, nav apstrīdējusi parāda aprēķinu, nav cēlusi ierunu par noilgumu, līdz ar

to secināms, ka atbildētāja nav apstrīdējusi faktu, ka saistība nav noilgusi.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

[8.2] Komerclikuma D daļas (Komercdarījumi) 406.pants noteic, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja

likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Civillikuma 1896.pants noteic, ka noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis

savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis.

Saskaņā ar to noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem - lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem

prasījumiem - lai termiņš jau būtu notecējis.

Atbilstoši Civillikuma 1893.pantam saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā.

Civillikuma 1828.pants noteic, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu,

bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai

kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 2.1.punktā pielīgts, ka aizņēmēja ir tiesīga pirms termiņa vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt tūlītēju

parāda atmaksu no aizņēmējas gadījumā, ja aizņēmēja nokavējusi no līguma izrietošās maksājuma saistības izpildi vairāk kā 30 dienas (..), par to

paziņojot aizņēmējai rakstveidā un pievienojot informāciju par parāda apmēru uz atkāpšanās dienu (lietas 16.lapa).

No lietas materiālos iesniegtajiem pierādījumiem redzams, ka 2015.gada 22.oktobrī kreditore AS „Bigbank” Latvijas filiāle vienpusēji atkāpās no

2014.gada 1.augusta aizdevuma līguma Nr.1451901/10ia, pieprasot neatmaksātā aizdevuma pamatsummas, nolīgto procentu, līgumsoda un citu līgumā

paredzēto maksājumu samaksu nekavējoties.

Paziņojumā norādīts, ka parāda kopējā summa ir 2260,10 EUR, t. sk., neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 1300 EUR, neatmaksātie līgumiskie

procenti 885,69 EUR, nokavējuma procenti 18,88 EUR, ar parāda piedziņu saistītie izdevumi 21,33 EUR, citas komisijas 34,20 EUR.

Paziņojums parādniecei nosūtīts uz adresi /adrese C/, kura ir aizdevuma līgumā norādītā atbildētājas adrese (lietas 36., 37.lapa).

[8.3] Atbilstoši Civillikuma 1905.pantam atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1906.pantu noilgums ir

pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību.

No parāda summas aprēķina un cesijas līguma redzams, ka pēc 2015.gada 22.oktobra paziņojuma par atkāpšanos no līguma atbildētājas parāds

samazinājies: neatmaksātā pamatsumma ir 900 EUR, neatmaksātie līgumiskie procenti par periodu no 2014.gada 18.novembra līdz 2015.gada

22.oktobrim 815,29 EUR un par minēto periodu līgumsods 18,88 EUR, kā arī par minēto periodu pielīgtā un aprēķinātā aizdevuma līguma

administrēšanas maksa 34,20 EUR. Aprēķinā norādīts, ka no atbildētājas veiktajiem maksājumiem pēc atkāpšanās no līguma 400 EUR ieskaitīti

pamatsummas dzēšanai, 70,40 EUR līgumisko procentu atmaksai (lietas 13.lapa).

Prasītāja norādījusi, ka tās rīcībā ir tikai dažas veikto maksājumu kvītis un iesniegusi pierādījumus par veiktajiem maksājumiem 2016.gada 22.aprīlī

41,03 EUR (lietas 62.lapa), 2016.gada 25.maijā 45 EUR (lietas 63.lapa), 2016.gada 22.jūnijā 45 EUR (lietas 64.lapa).

Tādējādi atzīstams, ka 2016.gada 22.jūnijā veiktais maksājums pārtrauca saistības noilgumu, un no 2016.gada 23.jūnija noilgums sāka tecēt no

jauna.

[8.4] Prasītāja norādījusi, ka 2018.gada 1.augustā atbildētājai nosūtījusi paziņojumu par kreditora maiņu uz adresi /adrese C/. Paziņojumā norādīta

informācija par cesiju un par kopējo parādu 2018.gada 1.augustā 1925,39 EUR, kā arī lūgums izpildīt uzņemtās saistības (lietas 21.lapa).

Ņemot vērā, ka prasītāja pirmās instances tiesai sniegusi informāciju, ka pierādījumi par šī paziņojuma nosūtīšanu nav saglabājušies, šāda

paziņojuma nosūtīšana nav pierādīta, tomēr minētais nemaina faktu, ka atbildētājas saistībai nav iestājies noilgums.

[8.5] Apelācijas sūdzībai pievienots pierādījums, ka ar Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2019.gada 9.maija lēmumu lietā

Nr.3-12/2674-19, izskatot SIA ,,Intrum Latvia” pieteikumu pret /pers. A/ par saistību izpildi brīdinājuma kārtībā, izbeigta tiesvedība saskaņā ar

Civilprocesa likuma 406.8 pantu.

Lēmumā parādnieces adrese norādīta – /adrese D/, konstatēts, ka pieteicēja 2019.gada 26.martā iesniegusi tiesā pieteikumu par saistības

piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, pieteikumā norādot saistības pamatojumu – AS Bigbank Latvijas filiāle, 2014.gada 1.augusta aizdevuma līgums

Nr.1451901/10ia, 2018.gada 25.jūlija cesijas līgums, saistības izpildes termiņš 2015.gada 22.oktobrī, kopējā summa 1969,65 EUR.

Vienlaikus lēmumā konstatēts, ka tiesa par pieteikumā norādīto saistību 2019.gada 29.martā nosūtījusi parādniecei brīdinājumu Nr.73823082 par

maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu, ir saņēmusi pasta pakalpojuma sniedzēja paziņojumu, ka 2019.gada 1.aprīlī brīdinājums izsniegts parādniecei.

2019.gada 16.aprīlī saņemta parādnieces atbilde uz brīdinājumu, kurā parādniece norāda, ka saistību atzīst daļēji (lietas 197.lapa).

[8.6] Profesors Kalvis Torgāns komentāros par noilguma pārtraukumu norādījis, ka kreditora darbības, kas pauž vēlēšanos īstenot savas tiesības,

pārtrauc noilgumu. Atgādinājums var būt vēstule, telefaksa, telegrammas vai citā rakstiskā veidā, kā arī izteikts mutvārdos. Pēdējā gadījumā, protams,

nozīmīgs ir pierādījumu jautājums (Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. Mācību grāmata.-Rīga:Tiesu namu aģentūra, 2014, 253.lpp.).

Pamatoti prasītājas pārstāve apelācijas sūdzībā norādīja, ka prasītājas 2019.gada 26.martā iesniegtais pieteikums par saistību izpildi brīdinājuma

kārtībā un saistībā ar to pieņemtais lēmums pārtrauca noilguma termiņu, pagarinot to līdz 2022.gada 9.maijam atbilstoši Komerclikuma 406.panta

nosacījumam.

Tādējādi apelācijas instances tiesa atzīst, ka noilgumu pārtraucis atbildētājas maksājums 2016.gada 22.jūnijā (lietas 64.lapa) un prasītājas

2019.gada 26.martā Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļā iesniegtais pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kuru

atbildētāja ir saņēmusi un 2019.gada 1.aprīlī, paužot viedokli tiesai, ka saistību atzīst daļēji (lietas 197.lapa).

[9] Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

[9.1] 2014.gada 1.augusta aizdevuma līguma Nr.1451901/10ia pamatnoteikumos noteikta procentu summa, kas aprēķināta par visu aizdevuma

termiņu, – 3153,72 EUR un ikmēneša līguma administrēšanas maksa 2,85 EUR, kuru aizņēmēja maksā saskaņā ar maksājumu grafiku.

No prasītājas 2019.gada 12.augusta parāda aprēķina redzams, ka neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 2018.gada 29.maijā ir 900 EUR,

aizdevuma lietošanas procenti aprēķināti 815,29 EUR par laika periodu no 2014.gada 18.novembra līdz 2015.gada 22.oktobrim, tas ir, brīdim, kad

aizdevēja paziņoja, ka ar 2015.gada 22.oktobri spēku zaudē maksājumu grafiks un aizdevēja pieprasa nekavējoties samaksāt aizdevuma pamatsummu,

nolīgtos procentus uz atkāpšanās brīdi, nokavējuma procentus un citus līgumā paredzētus maksājumus.

Prasība daļā par nesamaksāto aizdevuma lietošanas procentu piedziņu uz atkāpšanās brīdi ir pamatota, jo atbilst judikatūrai – Senāta 2013.gada

30.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-644/2013 paustajām atziņām.

[9.2] Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.1.punktā noteikts, ka no līguma izrietošo maksājumu kavējuma gadījumā, aizņēmēja maksā

aizdevējai nokavējuma procentus 1 % apmērā no nokavēto maksājumu summas par katru kavējuma dienu.

Prasītāja 2019.gada 19.augusta paskaidrojumā tiesai norādījusi, ka nokavējuma procenti rēķināti atbildētājai labvēlīgāk, tikai 0,5 % apmērā no

nokavētā pamatsummas maksājuma, un par periodu no 2014.gada 18.novembra līdz 2015.gada 22.oktobrim nokavējuma procenti aprēķināti 18,88

EUR.

Apelācijas instances tiesa secina, ka noteikumi par nokavējuma procentu apmēru, kas paredzēts minētā aizdevuma līguma vispārējo noteikumu

4.1.punktā, proti, 1 % apmērā no nokavēto maksājumu summas par katru kavējuma dienu, kas gadā sastāda procentu likmi 360 %, ir atzīstams par

netaisnīgu līguma noteikumu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un nav piemērojams attiecībā uz atbildētāju.

Arī prasītājas norādītais labvēlīgākas nokavējuma procentu likmes apmērs 0,5 % dienā atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu, jo procentu

likme gadā sastāda 180 %.

Senāta 2013.gada 12.marta spriedumā lietā Nr.SKC-108/2013 pausta tēze, ka no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta

vienpadsmitās daļas izriet, ka, pat neesot prasībai par kāda līguma noteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, tiesai uzdots šādu noteikumu

nepiemērot, ja tas ir netaisnīgs no patērētāja tiesību viedokļa.

Savukārt Senāta 2015.gada 21.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC-206/2015 izteikta atziņa, ka ja līguma noteikums atzīts par negodīgu, tad

tiesa to nepiemēro, nevis vērtē, kāds būtu līgumsaistību taisnīgāks noregulējums.

Līdz ar to apelācijas instances tiesa atzīst, ka ir pamats prasītājas prasību daļā par nokavējuma procentu piedziņu 18,88 EUR noraidīt.

[9.3] Līgumā pielīgts, ka atbildētājai jāmaksā ikmēneša līguma administrēšanas maksa 2,85 EUR, kuru aizņēmēja maksā saskaņā ar maksājumu

grafiku.

Prasītāja aprēķinājusi administrēšanas maksu 34,20 EUR par laika periodu no 2014.gada 18.novembra līdz 2015.gada 22.oktobrim, ko ir pamats

piedzīt atbilstoši pušu pielīgtajai norēķināšanās kārtībai līdz līguma izbeigšanas brīdim sakarā ar aizdevējas vienpusēju atkāpšanos no aizdevuma līguma.

[9.4] Apelācijas instances tiesa konstatē, ka prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētājas arī likumiskos procentus 201,60 EUR par laika periodu

2015.gada 23.oktobra līdz 2019.gada 28.jūnijam, kā arī parāda piedziņas izdevumus 17 EUR.

Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-644/2013 norādīts, ka prasītājam bez šaubām ir tiesības, tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas

pie citas personas – tad no līguma izbeigšanas brīža saņemt arī likumiskos procentus saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 ,,Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav

atlīdzināmi” 2.punkts nosaka, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus

parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu

parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par

nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā

septiņus euro; 2.2. par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz

parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Līdz ar to apelācijas instances tiesa atzīst, ka ir pamats apmierināt prasītājas prasību un piedzīt likumiskos procentus 201,60 EUR par laika periodu

2015.gada 23.oktobra līdz 2019.gada 28.jūnijam, kā arī parāda piedziņas izdevumus 17 EUR.

[9.5] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no neatmaksātā

pamatparāda 900 EUR līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[10] Pirmās instances tiesa, pēc savas iniciatīvas noraidot prasību sakarā ar iestājušos noilgumu, nav rīkojusies atbilstoši Civilprocesa likuma

10.pantā nostiprinātajam pušu dispozivitātes un sacīkstes principam.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Tā kā prasība tiek apmierināta par 99,05 %, no atbildētājas par labu prasītajai proporcionāli piedzenami samaksātie tiesas izdevumi.

[11.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta otrajai daļai, tiesas izdevumi ir: 1) valsts nodeva; 2) kancelejas nodeva; 3) ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi.

Iesniedzot prasības pieteikumu, prasītāja samaksājusi valsts nodevu 298,05 EUR (lietas 9., 10.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30

EUR (lietas 11.lapa) un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus 5,44 EUR (lietas 12.lapa). Iesniedzot apelācijas sūdzību, prasītāja samaksājusi

valsts nodevu 298,05 EUR (lietas 196.lapa).

Tā kā prasība tiek apmierināta par 99,05%, tad ir pamats atlīdzināt prasītājas samaksātās valsts nodevas par prasību 295,22 EUR un par

apelācijas sūdzību 295,22 EUR.

Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi 599,18 EUR (295,22+295,22+3,30+5,44).

[11.2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam no atbildētājas valsts labā piedzenami iepriekš nesamaksātie izdevumi par

tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu. Kopējo pasta izdevumu apmērs apelācijas instances tiesā 1,09 EUR, kas apstiprinās

ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 2.lapa). Līdz ar to no atbildētājas valsts labā piedzenami 1,09 EUR.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz norādīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 432., 433., 440.11, 440.12 pantu, Zemgales apgabaltiesa

nosprieda

SIA ,,Intrum Latvia” prasību vienkāršotās procedūras civillietā pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, SIA ,,Intrum Latvia”, vienotais reģistrācijas Nr.40203088409, labā aizdevuma parādu 900

EUR, aizdevuma lietošanas procentus 815,29 EUR par laika periodu no 2014.gada 18.novembra līdz 2015.gada 22.oktobrim, aizdevuma līguma

administrēšanas maksu 34,20 EUR par laika periodu no 2014.gada 18.novembra līdz 2015.gada 22.oktobrim, likumiskos procentus 201,60 EUR par

laika periodu 2015.gada 23.oktobra līdz 2019.gada 28.jūnijam, parāda piedziņas izdevumus 17 EUR un tiesas izdevumus 599,18 EUR, kopā 2567,27

EUR, nosakot, ka piedzītās summas ieskaitāmas prasītājas AS „Luminor Bank” norēķinu kontā Nr./konta numurs/.

Atzīt SIA ,,Intrum Latvia”, vienotais reģistrācijas Nr.40203088409, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) likumiskos procentus 6 % apmērā gadā no pamatparāda 900 EUR.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,09 EUR.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama: saņēmējs Tiesu administrācija, konts Nr.LV51TREL2190458019000, reģistrācijas

Nr.90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, iemaksas mērķis: EKK 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C73449719.

Noraidīt SIA ,,Intrum Latvia” prasību pret /pers. A/ daļā par nokavējuma procentu 18,88 EUR piedziņu.

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā tā sastādīšanas dienā 2020.gada 12.novembrī.

Tiesnese referente I.Skudra

Tiesneses S.Maršāne

I.Belicka