Supreme Court dismisses appeal on party funding law interpretation and lack of precedent value.

ECLI:LV:AT:2023:1124.A420160422.12.L

Lieta Nr. A420160422, SKA-852/2023

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2023.gada 24.novembrī

[1] Senātā saņemta pieteicējas politiskās partijas „Latvijas attīstībai” kasācijas sūdzība par Administratīvās apgabaltiesas 2023.gada 15.jūnija

spriedumu. Ar spriedumu noraidīts pieteicējas pieteikums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – birojs) 2022.gada 8.februāra

lēmuma Nr. 1/758 (turpmāk – lēmums) atcelšanu. Birojs lēmumā pieteicējai uzdeva ieskaitīt valsts budžetā no ziedotājiem /pers. A/ un /pers. B/

prettiesiski iegūtos finanšu līdzekļus.

Apgabaltiesa pievienojās rajona tiesas motivācijai un secināja, ka pieteicēja abu ziedotāju ziedotos līdzekļus ieguvusi, pārkāpjot Politisko

organizāciju (partiju) finansēšanas likuma (turpmāk – Finansēšanas likums) 6.panta trešajā daļā paredzēto aizliegumu. Pārbaudot lietā esošos

pierādījumus un izvērtējot pieteicējas iebildumus, tiesa secināja, ka birojs saskaņā ar Finansēšanas likuma 10.panta otro daļu pamatoti uzdevis pieteicējai

prettiesiski saņemtos finanšu līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā.

[2] Pieteicēja kasācijas sūdzībā norāda, ka apgabaltiesa spriedumā nepareizi interpretējusi un piemērojusi Finansēšanas likuma 6.panta trešo daļu.

Senatoru kolēģija nepiekrīt kasācijas sūdzības argumentam, ka Finansēšanas likuma 6.panta trešā daļa būtu interpretējama, izmantojot

krimināltiesību principus un Krimināllikuma 288.3panta komentāros skaidroto starpniecības definīciju. Kā pareizi atzinusi apgabaltiesa, spriedumā

pievienojoties pirmās instances tiesas motivācijai, Finansēšanas likuma 6.panta trešā daļa liedz personai finansēt politisko organizāciju (partiju), ziedojot

tai no citas personas šim mērķim saņemtus finanšu līdzekļus (pārsūdzētā sprieduma 4.1. un 8.punkts). Līdz ar to konkrētajā situācijā šīs tiesību normas

piemērošanai ir pietiekami, ja birojs konstatē, ka kāda persona ir rīkojusies kā starpnieks, proti, savā vārdā ir ziedojusi politiskajai organizācijai (partijai)

no citas personas saņemtus finanšu līdzekļus. Attiecīgo faktisko apstākļu pierādīšanu birojs veic Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Senatoru kolēģija secina, ka apgabaltiesa, pievienojoties pirmās instances tiesas spriedumam, ir pārbaudījusi Finansēšanas likuma 6.panta trešās

daļas piemērošanas pamatotību konkrētajā gadījumā (pārsūdzētā sprieduma 4.2.-4.8. un 8.punkts).

Finansēšanas likuma 6.panta trešajā daļā ietvertais starpniecības aizliegums politisko organizāciju (partiju) finansēšanai ir viens no Finansēšanas

likumā ietvertiem instrumentiem, kas sekmē likuma mērķu sasniegšanu, proti, nodrošina atklātu, likumīgu un parlamentārās demokrātijas sistēmai

atbilstošu politisko organizāciju (partiju) finansēšanas sistēmu (Finansēšanas likuma 1.pants). Pirmkārt, fiziska persona politisko organizāciju (partiju)

finansē atklāti, savā paša vārdā ziedojot tai savus finanšu līdzekļus un ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus. Otrkārt, tādējādi arī netiek pieļauta

nelikumīga politisko organizāciju (partiju) finansēšana, pārkāpjot vienai fiziskai personai maksimāli noteikto ziedojumu apmēru vai apejot aizliegumu

politiskajām organizācijām (partijām) saņemt juridisku personu ziedojumus.

Ar attiecīgā regulējuma starpniecību likumdevējs tiecies samazināt iespēju šauram personu lokam būtiski ietekmēt politiskos procesus, lai īstenotu

savas individuālās intereses, slēpti finansējot kādu politisko organizāciju (partiju). Politisko organizāciju (partiju) finansēšana slēptā veidā, izmantojot

starpniekus, apdraud demokrātijas sistēmu, jo pieļauj politiskās organizācijas (partijas) nonākšanu finansiālā atkarībā no kādas personas slēptas

labvēlības un individuālajām interesēm (sal. Senāta rīcības sēdes 2022.gada 27.oktobra lēmuma lietā Nr. SKA-1005/2022,

ECLI:LV:AT:2022:1027.A420131021.16.L, 3.punkts).

Līdz ar to senatoru kolēģija secina, ka apgabaltiesa konkrētajā gadījumā ir pareizi interpretējusi un piemērojusi Finansēšanas likuma 6.panta trešo

daļu.

[3] Pieteicēja kasācijas sūdzībā vērsusi uzmanību, ka tiesa nav veikusi personu sniegto liecību pārbaudi un nav noskaidrojusi visus nepieciešamos

apstākļus, lai atzītu, ka birojs pieņēmis pamatotu lēmumu.

Arī šis kasācijas sūdzības arguments nav pamatots.

Kasācijas instances tiesa neveic atkārtotu pierādījumu pārbaudi un vēlreiz nepārskata zemākas instances tiesas secinājumus par lietas faktiskajiem

apstākļiem. Kasācijas instances tiesa pārbauda, vai tiesa, izskatot lietu pēc būtības, nav pieļāvusi materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus un

vai ir ievērojusi tiesas kompetences robežas. Pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kā arī lietas faktisko apstākļu konstatēšana ir pirmās instances tiesas

un apelācijas instances tiesas kompetencē, izskatot konkrēto lietu pēc būtības.

Senatoru kolēģija konstatē, ka pieteicēja savus argumentus par pierādījumu pietiekamību un to novērtējumu ir jau izteikusi kā pirmās instances

tiesai, tā arī apgabaltiesai. Apgabaltiesa šos pieteicējas argumentus detalizēti ir izvērtējusi (pārsūdzētā sprieduma 9.-12.punkts).

Senāts savā judikatūrā ir atzinis, ka kasācijas instances tiesas kompetencē nav, pārbaudot pierādījumus, pārliecināties, ka izslēgta jebkura

iespējamība, ka pierādījumu pārbaudes rezultātā varētu izdarīt kasatoram labvēlīgāku secinājumu. Tā būtu atkārtota pierādījumu novērtēšana pēc būtības,

ko veic pirmās un apelācijas instances tiesa (S e n ā t a 2018.gada 13.februāra sprieduma lietā Nr. SKA-92/2018,

ECLI:LV:AT:2018:0213.A420433513.2.S, 7.punkts).

Senatoru kolēģija kasācijas sūdzībā arī nesaskata, kādus konkrētus pārkāpumus pieteicējas ieskatā pieļāvusi apgabaltiesa, veicot pierādījumu

novērtēšanu. Vispārīga nepiekrišana apgabaltiesas secinājumiem nav kasācijas tiesvedības priekšmets.

[4] Pieteicēja kasācijas sūdzībā uzsvērusi, ka tās kasācijas sūdzības izskatīšanai būtu būtiska nozīme judikatūras veidošanā, jo līdz šim kasācijas

kārtībā neesot vērtēts Finansēšanas likumā ietverto ierobežojumu saturs.

Senatoru kolēģija šā lēmuma 2.punktā jau ir konstatējusi, ka apgabaltiesa ir pareizi interpretējusi un piemērojusi Finansēšanas likuma 6.panta trešo

daļu.

Līdz ar to šajā gadījumā nav nepieciešams ierosināt kasācijas tiesvedību, jo nav konstatējama pastāvoša problēma Finansēšanas likuma 6.panta

trešās daļas piemērošanā, kura būtu risināma ar Senāta spriedumu. Kā iestāde, tā arī tiesa pareizi interpretē un piemēro attiecīgo tiesību normu, un

Senātam nav papildus jāizskaidro šīs tiesību normas mērķis un jēga.

Tāpēc šai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.

[5] Pieteicēja kasācijas sūdzībā arī apšaubījusi, ka apgabaltiesa būtu izvērtējusi visus konkrētās lietas apstākļus, jo pievienojusies rajona tiesas

sprieduma motivācijai.

Senatoru kolēģija norāda, ka konkrētajā gadījumā apgabaltiesa ne vien ir pievienojusies rajona tiesas sprieduma motivācijai, atspoguļojot

sprieduma aprakstošajā daļā būtiskākos rajona tiesas sprieduma motivācijas punktus, bet arī papildus tam sniegusi savu vērtējumu un argumentāciju par

pieteicējas argumentiem, kas izteikti apelācijas sūdzībā.

Senatoru kolēģijai nerodas šaubas, ka apgabaltiesa, izmantojot Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtajā daļā piešķirtās tiesības,

spriedumā ir atspoguļojusi tiesas motivāciju konkrētajā lietā, gan norādot rajona tiesas apsvērumus, kuriem apgabaltiesa piekritusi, gan tos papildinot ar

saviem apsvērumiem.

Līdz ar to attiecīgais pieteicējas arguments nav pamatots.

[6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 338.1panta otrās daļas 2.punktu senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja,

izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras

veidošanā.

Iepazīstoties ar kasācijas sūdzības argumentiem, senatoru kolēģijai nerodas šaubas par apgabaltiesas sprieduma tiesiskumu, un lietā nav risināmi

tādi tiesību jautājumi, kam ir nozīme judikatūras veidošanā.

Līdz ar to kasācijas tiesvedības ierosināšanai lietā nav pamata, un tiesvedība šajā lietā ir noslēgusies.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu, senatoru kolēģija

nolēma

atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar politiskās partijas „Latvijas attīstībai” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas

2023.gada 15.jūnija spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senators J. Pleps Senatore V. Kakste Senatore A. Kovaļevska