Legislator Case Law & Legislation
A42327005 / AA43-0397-07 AI generated

Administrative court allows child care allowance appeal, ordering agency to recalculate benefits based on prior employment income.

Case Number A42327005 / AA43-0397-07
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court of Appeal dismissed the State Social Insurance Agency's decision to deny a child care allowance recalculation. The applicant argued that the agency incorrectly calculated benefits by ignoring her pre-birth employment income, citing a specific government regulation. The court ruled that the agency failed to include the applicant's insurance contribution wages in the calculation period prior to the child's birth, thereby ordering a new decision based on the correct statutory interpretation.

Legislator headnote

AI generated

Ministru kabineta noteikumi Nr.1003 par bērna kopšanas pabalstu; The State Social Insurance Agency must include the applicant's insurance contribution wages in the child care allowance calculation period preceding the child's birth when applying the relevant government regulation.

Keywords

AI generated
child care allowance social insurance benefits employment income inclusion administrative recalculation government regulation application pre-birth wages administrative appeal

Cited Legislation

AI generated
Valsts sociālo pabalstu likums
Ministru kabineta noteikumi Nr.1003
Sākot ar 2005.gada 1.janvāri, kārtību, kādā piešķir un izmaksā bērna kopšanas pabalstu un piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1003.
Administratīvā procesa likums

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr. A42327005 AA 1362-06/10

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 2.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente R.Vīduša, tiesneši A.Laviņš un E.Puriņš,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /dzēsts vārds un uzvārds/ pieteikumu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2005.gada 26.maija lēmuma Nr.111 atcelšanu, sakarā ar /dzēsts vārds un uzvārds/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 30.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 21.februārī /dzēsts vārds un uzvārds/ piedzimis otrais bērns – meita /dzēsts vārds un uzvārds/. [1.1] 2005.gada 29.martā /dzēsts vārds un uzvārds/ vērsās ar iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) Zemgales priekšpilsētas nodaļā. Iesniegumā lūgts piešķirt bērna kopšanas pabalstu par meitu /dzēsts vārds un uzvārds/. [1.2] Ar VSAA Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas nodaļas 2005.gada 11.aprīļa lēmumu Nr.3010 „Par valsts sociālās pabalsta pārrēķināšanu” nolemts saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 4.panta pirmo un trešo daļu, 6.panta pirmo un otro daļu, 7., 15., 16.panta pirmo daļu, 17., 18.pantu, Ministru kabineta 2004.gada 7.decembra noteikumu Nr.1003 „Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna kopšanas pabalstu un piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.1003) 3.1., 4.1, 5., 9., 16.punktu pārrēķināt ikmēneša valsts sociālo pabalstu. Saskaņā ar pabalsta aprēķinu /dzēsts vārds un uzvārds/ piešķirts bērna kopšanas pabalsts Ls

30 apmērā par pirmo bērnu /dzēsts vārds un uzvārds/ un Ls 56 apmērā par otro bērnu /dzēsts vārds un uzvārds/. [1.3] Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja iesniedza sūdzību VSAA. Ar VSAA 2005.gada 26.maija lēmumu Nr.111 „Par VSAA Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas nodaļas 2005.gada 11.aprīļa lēmumu Nr.3010 „Par valsts sociālā pabalsta pārrēķināšanu”” atstāts negrozīts VSAA Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas nodaļas 2005.gada 11.aprīļa lēmumu Nr.3010 „Par valsts sociālās pabalsta pārrēķināšanu”, ar kuru /dzēsts vārds un uzvārds/

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com piešķirts bērna kopšanas pabalsts par jaunāko bērnu /dzēsts vārds un uzvārds/, nosakot bērna kopšanas pabalstu Ls 56 mēnesī.

[2] 2005.gada 22.jūnijā /dzēsts vārds un uzvārds/ iesniedza Administratīvajā rajonā tiesā pieteikumu, kurā lūdza atzīt par spēkā neesošu VSAA Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas 2005.gada 11.aprīļa lēmumu Nr.3010 un VSAA 2005.gada 26.maija lēmumu Nr.111. Pieteicēja pieteikumā norāda: [2.1] bērna kopšanas pabalsts par otro bērnu aprēķināts tādā apmērā, it kā pieteicēja vispār nebūtu strādājusi; [2.2] pieteicēja no 2003.gada 16.jūnija atradās pirmā bērna kopšanas atvaļinājumā, un, nepārtraukti kopjot bērnu, pieteicējai radās tiesības uz pabalstu par otro bērnu; [2.3] bērna kopšanas pabalsts par otro bērnu bija jāaprēķina saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 6.punktu; [2.4] pieteicējai maternitātes pabalstu izmaksāja, pamatojoties uz vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinu laikā no 2003.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 30.jūnijam. Pieteicēja nav izbeigusi darba tiesiskās attiecības, tādēļ nav saprotams, kāpēc, aprēķinot valsts sociālo pabalstu, tika izmainīta aprēķināšanas metode un liegta iespēja saņemt ikmēneša valsts sociālo pabalstu

70 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 30.decembra spriedumu /dzēsts vārds un uzvārds/ pieteikums noraidīts. Tiesa atzina: [3.1] lietā pastāv strīds par pieteicējas otrā bērna kopšanas pabalsta apmēra aprēķināšanas kārtību; [3.2] bērna kopšanas pabalsts ir viens no regulāri izmaksājamiem valsts sociālo pabalstu veidiem, un tā piešķiršanas kārtība ir noteikta Valsts sociālo pabalstu likumā, turpretim maternitātes pabalsts ir viens no valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem, un tā piešķiršanu un aprēķināšanas kārtību reglamentē likums „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”; [3.3] maternitātes pabalsta, kas ir sociālās apdrošināšanas pabalsts, piešķiršana ir saistīta ar personas sociālo apdrošināšanu un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 5.panta pirmā daļa noteic apdrošināšanas gadījumus, kas rada tiesības uz maternitātes pabalstu. Savukārt, bērna kopšanas pabalsts, kas ir valsts pabalsts, tiek izmaksāts iestājoties gadījumam, kad persona kopj bērnu (līdz 2 gadu vecumam), arī ja persona nav bijusi sociāli apdrošināta; [3.4] maternitātes un bērnu kopšanas pabalsti ir pavisam atšķirīgi pabalsti, un to apmēru aprēķināšanā tiek piemērotas atšķirīgas metodes, līdz ar to minēto pabalstu apmēru aprēķināšanā nevar tikt piemērota analoģija; [3.5] atbildētājs ir veicis pieteicējas otrā bērna kopšanas pabalsta apmēra aprēķinu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 3.1.punktu, 4.1.punktu, likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6.panta ceturtās daļas 2.punktu un piektās daļas 2.punktu, par 12 kalendāro mēnešu periodu no 2003.gada 1.novembra līdz 2004.gada 31.oktobrim (beidzot šo 12 mēnešu

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com periodu trīs kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā piedzimis pieteicējas otrais bērns – 2005.gada februāra); [3.6] attiecībā uz pieteicēju nav piemērojami Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 6.punkta nosacījumi, jo pabalsts pieteicējas pirmā bērna kopšanai nekad nav ticis piešķirts saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu 3.1.punktā noteikto kārtību, bet gan saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumu Nr. 349 „Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību” nosacījumiem.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 30.decembra spriedumu /dzēsts vārds un uzvārds/ ir iesniegusi apelācijas sūdzību, ar kuru pārsūdz spriedumu pilnā apjomā. Apelācijas sūdzībā lūgts atzīt par spēkā neesošu VSAA Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas 2005.gada 11.aprīļa lēmumu Nr.3010 un VSAA 2005.gada 26.maija lēmumu Nr.111. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pieteicēja nepiekrīt pirmās instances spriedumā ietvertajai tiesību normu interpretācijai, ka likumdevējs viennozīmīgi attiecinājis Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 paredzēto pabalstu izmaksas kārtību uz gadījumiem, kas iestājas pēc šo noteikumu spēkā stāšanos. Šāda tiesību normu interpretācija ir nepamatoti pasliktinājusi pieteicējas tiesisko stāvokli.

[5] VSAA ir iesniegusi paskaidrojumus par pieteicējas iesniegto apelācijas sūdzību. VSAA paskaidrojumos norādīts, ka Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 30.decembra spriedums ir pamatots un tiesisks, bet pieteicējas apelācijas sūdzība ir nepamatota un noraidāma.

[6] Procesa dalībnieki ir devuši piekrišanu lietas izskatīšanai rakstveida procesā (lietas 53., 57.lp.), un Administratīvā apgabaltiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 114.pantam lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteikums ir apmierināms.

[8] Lietā ir konstatējami šādi apstākļi: [8.1] 2003.gada 10.septembrī pieteicējai /dzēsts vārds un uzvārds/ piedzimis dēls /dzēsts vārds un uzvārds/, par kuru bērna kopšanas pabalsts tika aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumiem Nr.349 „Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”. /dzēsts vārds un uzvārds/ kā darba ņēmējai, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tika piešķirts minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktais konstantais bērna kopšanas pabalsts Ls

30 apmērā, kas tiek izmaksāts katru mēnesi līdz bērna pusotra gada vecumam.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com Minētais pabalsta apmērs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nebija atkarīgs no personas iepriekšējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas; [8.2] 2005.gada 21.februārī /dzēsts vārds un uzvārds/ piedzima meita /dzēsts vārds un uzvārds/. /dzēsts vārds un uzvārds/ šajā laikā turpināja būt darba ņēmēja un vēl arvien atradās pirmā bērna kopšanas atvaļinājumā. Bērna kopšanas pabalstu par otro bērnu VSAA ir piešķīrusi saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1003, kuri stājās spēkā no 2005.gada 1.janvāra un saskaņā ar kuriem bērna kopšanas pabalsta apmērs vispārīgi ir atkarīgs no iepriekšējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas. [8.3] Pieteicēja pēc otrā bērna piedzimšanas vērsusies ar iesniegumu VSAA, lūdzot piešķirt bērna kopšanas pabalstu. VSAA bērna kopšanas pabalsta apmēru par otro bērnu noteikusi, vadoties pēc jaunā regulējuma – Ministru kabineta noteikumiem Nr.1003. Lietā ir strīds, vai pabalsta apmērs nosakāms, ņemot vērā sociālās apdrošināšanas iemaksu algu par laika periodu pirms otrā bērna piedzimšanas (kas pieteicējai sakarā ar atrašanos pirmā bērna kopšanas atvaļinājumā ir ļoti neliela), vai ņemot vērā sociālās apdrošināšanas iemaksu algu par laika periodu pirms pirmā bērna piedzimšanas (kad pieteicēja faktiski veica darba pienākumus un kad viņai attiecīgi bija lielāka sociālās apdrošināšanas iemaksu alga).

[9] Bērna kopšanas pabalsta piešķiršana ir noteikta Valsts sociālo pabalstu likumā. Minētais likums nosaka valsts sociālo pabalstu veidus, un saskaņā ar likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktu viens no regulāri izmaksājamiem valsts sociālo pabalstu veidiem ir bērna kopšanas pabalsts. Saskaņā ar minētā likuma 7.pantu bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam (..). Valsts sociālo pabalstu likuma 7.panta pirmā daļa (redakcijā, kas bija spēkā brīdī, kad VSAA aprēķināja pabalstu) noteica, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu: 1) līdz viena gada vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā; 2) no viena gada līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku. Likums tādējādi izšķir divas personu kategorijas – personas, kas kopj bērnu līdz viena gada vecumam, un personas, kas kopj bērnu no viena līdz divu gadu vecumam, otrajai kategorijai ļaujot saņemt bērna kopšanas pabalstu arī tad, ja persona strādā nepilnu darba laiku, atšķirībā no pirmās kategorijas, kas bērna kopšanas pabalstu var saņemt vai nu tad, ja vispār nav darba ņēmējs, vai arī atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com Likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka valsts sociālo pabalstu apmēru nosaka šis likums un Ministru kabinets. Sākot ar 2005.gada 1.janvāri, kārtību, kādā piešķir un izmaksā bērna kopšanas pabalstu un piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1003.

[10] Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 3.punkts nosaka pabalsta apmēru atšķirīgām personu kategorijām, kas atbilst Valsts sociālo pabalstu likuma 7.panta pirmajā daļā nosauktajām personu kategorijām, paredzot tām atšķirīgu pabalsta apmēru: „3.1. personai, kura kopj bērnu vecumā līdz gadam, ja šī persona ir nodarbināta (uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, – personas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 70 procentu apmērā, bet ne mazāk kā 56 lati mēnesī un ne vairāk kā 392 lati mēnesī;

3.2. personai, kura kopj bērnu vecumā līdz gadam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), – 50 latu mēnesī;

3.3. personai, kura kopj bērnu vecumā no gada līdz diviem gadiem, –

30 latu mēnesī.” Tādējādi ir noteikts atšķirīgs pabalsta apmērs personām, kas vispār nav nodarbinātas (konstants pabalsta apmērs 50 lati), un personām, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā (pabalsta apmērs atkarīgs no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, nosakot pabalsta minimālo un maksimālo robežu).

[11] Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 4.punktu pabalsta aprēķinā izmantojamais lielums – vidējā apdrošināšanas iemaksu alga – tiek aprēķināts no personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā bērns piedzimis. Tas nostiprina principu, ka pabalsta apmērs ir atkarīgs no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas laikā pirms bērna piedzimšanas.

[12] Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 6.punkts savukārt paredz izņēmumu no [11] minētā noteikuma: ja personai, kurai pabalsts piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšpunktu, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā vai esot nodarbinātai ne vairāk kā 20 stundu nedēļā, nepārtraukti kopjot bērnu vecumā līdz diviem gadiem, rodas tiesības uz pabalstu par nākamo bērnu, pabalstu par nākamā bērna kopšanu vecumā līdz gadam piešķir tādā apmērā, kāds saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšpunktu bija piešķirts par iepriekšējā bērna kopšanu vecumā līdz gadam. Tādējādi Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 6.punkts ietver principu, ka atrašanās bērna kopšanas atvaļinājumā, kad par personu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas veic tikai valsts likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredzētajā minimālajā apmērā, nevar būt iemesls, lai personu

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com pie nākamā bērna piedzimšanas nostādītu nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar citiem pabalstu pieprasītājiem. Proti, iepriekšējā bērna nepārtraukta kopšana ir izņēmuma apstāklis, lai, aprēķinot bērna kopšanas pabalstu, vērā tiktu ņemta vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par laikposmu pirms iepriekšējā bērna piedzimšanas, nevis bērna kopšanas laikā veiktās minimālās iemaksas. Šāds princips ir atbilstošs bērna kopšanas pabalsta mērķis, kāds tas ir attiecībā uz šobrīd pastāvošo pabalsta aprēķināšanas sistēmu skaidrots gan Valsts sociālo pabalstu likuma grozījumu anotācijā (pieejama Saeimas interneta mājas lapā: http://www.saeima.lv/saeima8/mek_reg.fre), gan Satversmes tiesas spriedumos saistībā ar šo pabalstu (skat.: Satversmes tiesas 2005.gada 4.novembra spriedums lietā Nr.2005-09-01, 13.punkts; Satversmes tiesas 2006.gada 2.novembra spriedums lietā Nr.2006-07-01, 17.punkts). Proti, viens no pabalsta mērķiem ir garantēt, ka netiek pasliktināta ģimenes materiālā situācija laikā, kad kāds no vecākiem kopj bērnu un nevar gūt ienākumus no darba. Piesaistot bērna piedzimšanas pabalsta apmēru ģimenes ienākumiem laikā, kad persona, kas kopj bērnu, bija darba ņēmējs un guva ienākumus no darba, tiek izlīdzināti ģimenes ienākumi laikā pirms un pēc bērna piedzimšanas. Šis pabalsta mērķis ir vienlīdz svarīgs gan pie pirmā, gan otrā bērna piedzimšanas. Līdz ar to ir saprotams, ka gadījumā, ja pirmā bērna kopšanas dēļ persona neguva ienākumus darbā, tad pabalsta aprēķinā par otro bērnu ir vērā ņemama vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par laikposmu pirms pirmā bērna piedzimšanas.

[13] Interpretējot Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 6.punktu atbilstoši tā mērķim un kopsakarā ar citām Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 normām, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka VSAA šo normu ir izpratusi nepareizi. [13.1] Kā redzams no VSAA sniegtās argumentācijas, VSAA normu uzskata par tādu, kas ierobežo 6.punkta piemērošanu laikā, respektīvi, par būtisko uzskatot sasaisti ar konkrēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanos un piemērošanu attiecībā uz pirmo bērnu. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā, normas mērķis ir sasaistīt 6.punktā ietverto principu (skat. iepriekš [12]) ar konkrētu personu kategoriju, kas ir norādīta Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 3.1.punktā, nevis formāli sasaistīt ar apstākli, vai par pirmo bērnu pabalsts ir aprēķināts, vadoties pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.1003 kā tādiem. Noteikumu 3.1.punkts nosaka pabalsta apmēru personām, kuras 1) kopj bērnu līdz viena gada vecumam, 2) ir darba ņēmēji un 3) atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Tieši šai personu kategorijai bērna kopšanas pabalsta apmērs ir atkarīgs no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas iepretim abām pārējām personu kategorijām, kuras minētas attiecīgi 3.2. un 3.3.punktā. Tieši tādēļ ir attaisnojams, ka personai vērā tiek ņemts apdrošināšanas iemaksu algas periods

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com pirms iepriekšējā bērna piedzimšanas, jeb, kā noteikts 6.punktā, pabalsts tiek noteikts tādā pašā apmērā kā par pirmo bērnu. [13.2] Tieši šāda interpretācija atbilst pašam 6.punktā ietvertajam principam, un tieši ar šādu interpretāciju tiek sasniegts bērna kopšanas pabalsta mērķis (skat. iepriekš [12]). Mērķis – neļaut pasliktināties ģimenes materiālajai situācijai laikā, kad viens no vecākiem kopj bērnu – ir jāsasniedz vienlīdz gan pie pirmā bērna piedzimšanas, gan pie nākamo bērnu piedzimšanas.

Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 6.punkts paredz noteikt pabalstu tādā apmērā, kādā tas tika noteikts par pirmo bērnu, taču nav konkrēti atrunāta pārejas situācija, kad par pirmo bērnu bija cits pabalsta aprēķināšanas princips. Apgabaltiesas ieskatā, gramatiskā interpretācija šajā gadījumā nav pietiekama, neatbilst likuma un Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 jēgai. Līdz ar to, saprātīgi piemērojot Ministru kabineta Nr.1003 6.punktu, secināms: lai attiecībā uz ģimeni, kurā bērns piedzimis laikā, kad ir spēkā jaunie pabalsta aprēķināšanas principi, tiktu sasniegts pabalsta mērķis, pabalsta apmērs personām, kuras ir darba ņēmēji un jau kopš pirmā bērnā piedzimšanas nepārtraukti atrodas bērna kopšanas atvaļinājuma, par otro bērnu nosakāms apmērā, kāds tas būtu bijis par pirmo bērnu atbilstoši šiem Ministru kabineta noteikumiem. [13.3] Minēto apstiprina arī turpmāk norādītie tiesiskie apstākļi. 2006.gada 8.augustā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.644 „Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.644).

Šie noteikumi aizstāja Ministru kabineta noteikumus Nr.1003 un ir lielā mērā tiem analoģiski. Ministru kabineta noteikumi Nr.644 ietver normu, kas ir analoģiska Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 6.punktam, proti, Ministru kabineta noteikumu Nr.644 6.punkts paredz: ja personai, kurai pabalsts piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 2.2.apakšpunktu, nepārtraukti kopjot bērnu vecumā līdz diviem gadiem, rodas tiesības uz pabalstu par nākamo bērnu, pabalstu par nākamā bērna kopšanu vecumā līdz gadam piešķir lielākajā apmērā, kāds saskaņā ar šo noteikumu 2.2.apakšpunktu bija piešķirts par iepriekšējā bērna kopšanu vecumā līdz gadam vai kādu no jauna varētu aprēķināt saskaņā ar šo noteikumu 3., 4. un 5.punktu.

Tātad būtībā nav mainījies princips, ka par nākamo bērnu pabalsta apmēru nosaka tādā pašā apmērā kā par pirmo, ja persona pirms tam nepārtraukti atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā. Šādā situācijā būtu likuma jēgai neatbilstoši pieņemt, ka tikai Ministru kabineta noteikumu maiņas dēļ (nemainoties principiālai nostādnei) pabalsta aprēķināšanā par laikā kopš Ministru kabineta noteikumu Nr.644 spēkā stāšanās piedzimušajiem bērniem atkal laika ziņā tiktu ierobežota principa piemērošana, respektīvi, izslēdzot no regulējuma personas, kurām pabalsts par iepriekšējo bērnu aprēķināts pēc Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 3.1.punkta.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

[14] Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka VSAA ir nepareizi veikusi pabalsta aprēķinu /dzēsts vārds un uzvārds/ par meitu /dzēsts vārds un uzvārds/. Piemērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 6.punktu konkrētajā gadījumā, VSAA bija pienākums pabalsta aprēķinā iekļaut /dzēsts vārds un uzvārds/ apdrošināšanas iemaksu algu par laikposmu pirms /dzēsts vārds un uzvārds/ piedzimšanas, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 4. un 5.punktam. Tā kā šāds secinājums izriet no iepriekš minētās argumentācijas, apgabaltiesa uzskata, ka nav nepieciešams analizēt pārējos pieteikumā ietvertos argumentus. /dzēsts vārds un uzvārds/ savā pieteikumā lūgusi atcelt VSAA administratīvo aktu, taču nav lūgusi uzlikt par pienākumu izdot jaunu administratīvo aktu. Ņemot vērā, ka pārsūdzētais VSAA administratīvais akts ir pieņemts uz /dzēsts vārds un uzvārds/ iesnieguma pamata un ka šis administratīvais akts ir atzīstams par nepamatotu un prettiesisku, VSAA pēc likuma (Administratīvā procesa likuma 63., 64.pants) ir pienākums no jauna izdot administratīvo aktu, pamatojoties uz /dzēsts vārds un uzvārds/ 2005.gada 11.aprīļa iesniegumu un ņemot vērā šajā spriedumā norādīto. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa nepamatoti sašaurinājusi Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 piemērošanu un tādēļ taisījusi nepamatotu spriedumu.

[15] Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajā daļā noteikts: ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Atbildētājs šajā lietā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 34.panta pirmo daļu ir Latvijas Republika, no kuras piespriežama /dzēsts vārds un uzvārds/ samaksātā valsts nodeva, jo /dzēsts vārds un uzvārds/ pieteikums tiek apmierināts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

/dzēsts vārds un uzvārds/ pieteikumu apmierināt. Atcelt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2005.gada 26.maija lēmumu Nr.111. Uzlikt par pienākumu atbildētājam – Latvijas Republikai – atlīdzināt /dzēsts vārds un uzvārds/ viņas samaksāto valsts nodevu Ls 15 apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā trīsdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

Tiesnese referente (paraksts) R.Vīduša

Tiesneši (paraksts) A.Laviņš

(paraksts) E.Puriņš

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese R.Vīduša Rīgā, 2007.gada 2.janvārī

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com