Court dismissed driver's appeal, upholding fine for driving under drug influence despite defense claims of prescription medication.

NORAKSTS

Lieta Nr. A42362505;

A1601-06/9

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 6.novembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Andersone,

piedaloties pieteicējam A.B. un viņa pārstāvim E.Dž., atbildētājas Latvijas

Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Jelgavas pilsētas un rajona

policijas pārvaldes pārstāvim Aināram Veikipteram,

atklātā tiesas sēdē izskatīja A.B. pieteikumu par Valsts policijas Jelgavas pilsētas

un rajona policijas pārvaldes 2005.gada 28.jūnija lēmuma Nr.B/34 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts policijas Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes

(turpmāk - Jelgavas PRPP) 2005.gada 28.jūnija lēmumu Nr.B/34 (turpmāk –

Lēmums) tika atstāts spēkā negrozīts Jelgavas PRPP Ceļu policijas nodaļas

2005.gada 13.maija lēmums Nr.022/KP048922, ar kuru A.B. saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- LAPK) 149.15 panta piektās daļas,

149.24 panta otrās daļas un 149.22 panta pirmās daļas nosacījumiem uzlikts naudas

sods 450 latu apmērā un atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem

gadiem, par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu

satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 39.2., 236., 35.3 un 293.2 punkta prasību

neievērošanu.

[1.1] Lēmumā konstatēts, ka 2005.gada 7.aprīlī plkst. 22:15 Jelgavā no

degvielas uzpildes stacijas (turpmāk – DUS) „Statoil” Brīvības bulvārī uz Garozas

ielas pusi A.B. vadīja automašīnu Honda Civic ar valsts reģistrācijas numuru

/dzēsts valsts reģistrācijas numurs/ (turpmāk – automašīna). A.B. veica kreiso

pagriezienu, neievērojot ceļa zīmes 402. „Braukt pa labi” prasības, nevarēja uzrādīt

derīgu transporta līdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas polisi, kā arī vadīja automašīnu atrodoties narkotisko vielu ietekmē.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu ir piemērots aizliegums

izmantot transporta līdzekļa vadītāja tiesības. Par CSN 39.2., 236., 35.3., 293.2.

punkta prasību neievērošanu Jelgavas PRPP Ceļu policijas nodaļas speciāliste

vadītājam A.B. sastādīja protokolu par administratīvo pārkāpumu Nr.KP043922.

Atbildība par šiem pārkāpumiem paredzēta LAPK 149.15 panta piektajā daļā,

149.24 panta otrajā daļā un 149.22 panta pirmajā daļā. 2005.gada 13.maijā Jelgavas

PRPP Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieks vadītāja A.B. klātbūtnē izskatīja

administratīvā pārkāpuma lietu un pieņēma lēmumu, piemērojot A.B. LAPK

149.15.panta piektās daļas sankcijā paredzēto sodu.

2005.gada 6.jūnijā A.B. iesniedza sūdzību Jelgavas PRPP, kurā apstrīdēja

pašu pārkāpuma faktu. A.B. norāda, ka viņš nav vadījis automašīnu narkotisko

vielu iespaidā, jo uzskata, ka viņa organismā konstatētās vielas nav narkotikas, bet

gan ārsta izrakstīti medikamenti, kurus viņš lietoja slimības dēļ.

Administratīvās lietas materiāliem ir pievienots medicīniskās pārbaudes

protokols narkotisko (psihotropo) vielu ietekmes noteikšanai Nr.63, kurā sertificēts

ārsts - narkologs G.V. dod skaidru atzinumu, ka A.B. organismā, veicot urīna

analīžu izmeklēšanu, ir konstatēta narkotiku (morfīna) lietošanas ietekme. Augstāk

minēto apstiprina arī Narkoloģijas Valsts aģentūras ķīmiski -toksikoloģiskās

izmeklēšanas rezultāti Nr.1982.

[1.2] Lēmumā secināts, ka lietā ir strīds par to, vai A.B. 2005.gada 7.aprīlī ir

izdarījis LAPK 149.15 panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu - vadījis

automašīnu atrodoties narkotisko vielu ietekmē un vai viņam piemērotais

administratīvais sods ir samērojams ar šo pārkāpumu.

Pašu automašīnas vadīšanas faktu A.B. neapstrīd, taču tajā pašā laikā viņš

uzskata, ka viņa lietotās zāles nav narkotikas, bet gan ārsta izrakstīti medikamenti,

kurus viņš ir lietojis slimības laikā. Šis A.B. apgalvojums ir pilnīgā pretrunā ar

lietas materiāliem, kuros A.B. ir konstatēta narkotiku (morfīna) lietošanas ietekme.

Apzināti A.B. ir lietojis narkotikas vai neapzināti, tas lietas būtību nemaina, jo

narkotiku lietošanas fakts kā tāds apstiprinās.

Jelgavas PRPP Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieka 2005.gada

13.maija lēmums Nr.022/KP048922 par LAPK 149.15 panta piektās daļas sankcijā

paredzētā soda piemērošanu A.B. administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un

likumīgs, viņam piemērotais soda mērs ir adekvāts nodarītā pārkāpuma

smagumam, tas ir pieņemts izvērtējot visus lietas apstākļus kopumā. Savukārt A.B.

versija par notikušo ir vērtējama kritiski, jo uzskatāms, ka tā ir sniegta ar nolūku

izvairīties no iespējamās administratīvās atbildības, šī versija neapstiprinās ar lietas

objektīvajiem materiāliem un ir pretrunā ar ceļu satiksmes noteikumu prasībām.

[2] 2005.gada 28.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.B. (turpmāk

– pieteicējs) pilnvarotā pārstāvja pieteikums, kurā lūgts atcelt Jelgavas PRPP

2005.gada 28.jūnija lēmumu Nr.B/34. Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.

[2.1] Pieteicējs sodīts par automašīnas vadīšanu it kā narkotisko vielu

ietekmē, taču viņš tādu pārkāpumu nav izdarījis, jo viņa organismā konstatētās

vielas nav narkotiskas, bet gan ārsta izrakstīti medikamenti „Homeovox”,

„Amopen”, „Tussipini” sīrups un kompleksais priežu sīrups. Nevienā no šo zāļu

lietošanas instrukcijām nav neviena vārda, ka tā ir narkotiskā viela un ka to

lietošanas laikā aizliegts vadīt transportlīdzekli. Līdz ar to pieteicēju nevar vainot

pārkāpuma izdarīšanā, jo viņš nevarēja zināt un viņam nevajadzēja zināt, ka šie

medikamenti satur narkotiskās vielas. Pieteicēja darbības nav izdarītas ne ar

nodomu, ne arī aiz neuzmanības.

[2.2] Lēmumā nav norādītas piemērotās tiesību normas, kas atteicas uz

morfīnu, jo nav norādes uz kādu no Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra

noteikumu Nr.35 „Noteikumi par Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu,

psihotropo vielu un prekursoru sarakstiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.35)

punktiem. Taču saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL)

67.panta otrās daļas 7.punktu administratīvajam aktam jāsatur atsevišķs piemēroto

normu uzskaitījums, norādot normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai

apakšpunktu.

[2.3] Nepamatots ir policijas apgalvojums, ka pieteicējs lietojis narkotikas,

jo morfīns nav narkotika, bet gan medikaments. Narkoloģijas valsts aģentūras

mājas lapā (www.narko.lv) ir sniegta informācija par narkotikām, kurā ir visādas

narkotikas kā ekstazīns un kokaīns, bet nav tāda narkotika kā morfīns.

[3] Atbildētāja - Jelgavas PRPP rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka

pieteikumu neatzīst. Paskaidrojums pamatots ar pārsūdzētajā Lēmumā minētajiem

argumentiem.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja papildus

paskaidrojot, ka Lēmums pieņemts ignorējot Ministru kabineta 2005.gada

11.janvāra noteikumos Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija

asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu

iespaids” (turpmāk – MK noteikumi Nr.15) paredzēto kārtību. Medicīniskās

pārbaudes protokols Nr.63 tika sastādīts pirms analīžu rezultātu saņemšanas, nevis

pēc, kā tas paredzēts MK noteikumu Nr.15 26.punktā. Tāpat tika pārkāps MK

noteikumu Nr.15 28.punkts, jo pieteicējam netika paziņoti pārbaudes rezultāti,

kuriem viņš nepiekrīt, tādejādi protokolu varēja sastādīt tikai pēc atkārtotu analīžu

veikšanas. Tikai 2005.gada 23.maijā jau policijā pieteicējam lika parakstīties par

medicīniskās pārbaudes protokola saņemšanu. Ja pieteicējs būtu informēts slimnīcā

par rezultātiem un tiktu veiktas atkārtotas materiālu parauga analīzes, tad būtu

apstiprinājies, ka A.B. nav atradies narkotisko vielu iespaidā. Tāpēc pierādījumi –

medicīniskās pārbaudes protokols – šajā lietā tika iegūti rupji pārkāpjot tiesību

aktos noteikto kārtību. Tā kā medicīniskās pārbaudes protokols tika sastādīts 20

dienas pirms izmeklēšanas pabeigšanas ir secināms, ka atzinums ir ierakstīts

nenosakāmā laikā un vietā, kā arī nav nosakāms ieraksta veicējs. Tādejādi šim

dokumentam nav juridiska spēka. Tāpat medicīniskajā pārbaudē nekādas aizliegtās

vielas netika atrastas, ja A.B. gadījumā asinīs nekas netika atrasts. Līdz ar to pastāv

objektīvas un nenovēršamas šaubas par pieteicēja vainu, kuras tulkojamas par labu

viņam saskaņā ar Satversmes 92.pantu.

[5] Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē pieteicēja prasījumu neatzina,

pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[6] Tiesas sēdē eksperte VSIA Slimnīcas „Ģintermuiža” narkoloģiskā

dienesta vadītāja Lilita Caune paskaidroja, ka kārtību, kādā konstatējama

narkotisko vielu ietekme, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Būtiski ir tas, ka šis

pārbaudes protokols tiek sastādīts tieši par konkrēto pārbaudes dienu, kad persona

tika atvesta uz medicīnisko pārbaudi, tas nozīmē, ka tiek sniegts atzinums par

konkrētu brīdi. Kārtība ir tāda, ka pēc policijas ziņojuma par vēlēšanos veikt

pārbaudi, tiek veikts ieraksts medicīniskās pārbaudes fakta reģistrācijas žurnālā.

Tiek fiksēts kārtas numurs, datums, laiks, dati par pārbaudāmo personu, nosūtītājs,

bioloģisko paraugu ņemšanas laiks, vieta, tad rezultāti un galējais atzinums. Tādēļ

protokolā figurē viens datums, kad šī persona ir atvesta. Narkoloģiskās analīzes

tiek veiktas 1-4 nedēļu laikā, atkarībā no tā cik laika nepieciešams toksikologiem,

lai veiktu šos izmeklējumus. Sākumā notiek personas apskate, izmeklējumi uz

vietas kāds ir stāvoklis, pulss, sirdsdarbība utt., tad tiek paņemti materiāli analīzēm

un paraugi ar šiem ķīmiski toksikoloģiskiem nosūtījumiem, tiek vesti uz

laboratoriju. Konkrētajā gadījumā analīžu paraugi ņemti 2005.gada 7.aprīlī, un pēc

tam nogādāti laboratorijā un veiktas analīzes. Nosūtījuma veidlapa tiek uzglabāta

ķīmiski toksikoloģiskajā laboratorijā, ar visiem nosūtītājiem, pilnīgi tāpat tiek

rakstīti datumi, numuri, lai pēc iespējas nebūtu nekādas kļūdas. Tad, kad tiek

saņemti analīžu rezultāti, viens eksemplārs tiek pievienots medicīnas pārbaudes

protokolam, otrs uzglabāts nodaļā. Konkrētajā gadījumā analīzes tika pabeigtas

2007.gada 27.aprīlī, bet slimnīcā tās saņemts 3.maijā, un tad tieši tas ārsts, kas ir

veicis ekspertīzi, pabeidz protokolu, ieraksta laboratoriskos izmeklējumus, un

sniedz atzinumu, ka konstatēta narkotisko vielu ietekme, t.i., 2005.gada 7.aprīlī

pārbaudītās personas organismā šis morfīns urīnā tika konstatēts. Narkotikām

bioloģiskā vide, kurās tās uzglabājas ir urīns. Asinis kā bioloģiskā vide,

narkoloģiskām vielām ir ļoti nestabila, un tieši tāpēc ir šī prasība, izmeklēt abas

bioloģiskās vides. Ministru kabineta noteikumos ir rakstīts, ka ārsts informē

personu par analīžu rezultātiem, bet te būtiski ir tas, kas ir šo analīžu pasūtītājs, kas

ir nosūtījis uz šo ekspertīzi. Tāpēc prioritāte ir neapšaubāmi nosūtītājam, bet arī

pašai personai netiek liegtas iespējas iepazīties ar ekspertīzes rezultātiem, taču

ārstam nav pienākums meklēt šo personu, lai tai sniegtu informāciju. Ja persona

pati izrāda iniciatīvu un grib uzzināt ekspertīzes rezultātus, tad slimnīca

informāciju sniedz, bet pats pārbaudes protokols slimnīcā nepaliek, to saņem

policijas pārstāvis, kas parakstās, ka atzinumu ir saņēmis. Kas attiecas uz atkārtotu

pārbaudi, tad šajā gadījumā nevar būt runa par tiesību liegšanu atkārtotai

pārbaudei, jo pēc personas iepazīšanās ar protokolu var būt divi varianti, persona

iepazīstoties ar protokolu to paraksta, vai atsakās to parakstīt tāpēc, ka nepiekrīt

rezultātam. Praksē ir pietiekami daudz šādu gadījumu un tieši tāpēc ķīmiski

toksikoloģiskā laboratorijā pēc analīžu pabeigšanas 35 dienas šie paraugi tiek

uzglabāti. Atkārtota pārbaude nozīmē tā paša parauga pārbaude. Atkārtotas

pārbaudes tiek veiktas, kad ir doma par kļūdām pašā analīžu veikšanas procesā.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties procesa dalībnieku

paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[8] Atbildētājas Lēmums, kas pieteicējam ir nelabvēlīgs administratīvais

akts, pamatots ar CSN 39.2., 236., 35.3 un 293.2 punktu un 149.15 panta piekto

daļu, 149.24 panta otro daļu un 149.22 panta pirmo daļu.

[9] Saskaņā ar LAPK 149.15 panta piekto daļu par transportu līdzekļa

vadīšanu atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu

ietekmē, transporta līdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no 400 līdz 500 latu

apmērā un atņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem.

Lai izvērtētu, vai persona ir vainīga LAPK 149.15panta piektajā daļā

paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, nepieciešams konstatēt: vai viņa vadīja

transportlīdzekli un vai viņai ir konstatēts narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu

apreibinošo vielu iespaids.

[10] A.B. neapstrīd faktu, ka 2005.gada 7.aprīlī viņš vadīja automašīnu. A.B.

apstrīd 2007.gada 7.aprīlī veiktās medicīniskās pārbaudes narkotisko (psihotropo)

vielu ietekmes noteikšanai rezultātus, ka ir konstatēta narkotikas lietošanas

ietekme, pamatojoties uz faktu, ka viņš nav lietojis narkotiskās vielas, bet gan

medikamentus.

[11] Atbilstoši LAPK 243.panta noteikumiem pierādījumi administratīvā

pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā

noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie

administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo

pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās

atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem

pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem

dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas

ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai

izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Savukārt LAPK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus

novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās

apziņas.

[12] Tiesa lietā konstatē šādus turpmāk minētos pierādījumus:

[12.1] 2005.gada 10.maijā Jelgavas PRPP Ceļu policijas nodaļas speciāliste

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.KP048922 (lietas lapa 36) par to,

ka 2005.gada 7.aprīlī plkst. 22:15 Jelgavā no DUS „Statoil” Brīvības bulvārī uz

Garozas ielas pusi A.B. vadīju automašīnu. A.B. veica kreiso pagriezienu,

neievērojot ceļa zīmes 402. „Braukt pa labi” prasības, nevarēja uzrādīt derīgu

transporta līdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas

polisi, kā arī vadīja automašīnu atrodoties narkotisko vielu ietekmē.

Pie protokola sastādīšanas A.B. nekādas pretenzijas jeb iebildumus par

protokolā konstatētajiem pārkāpuma apstākļiem nav izteicis.

[12.2] Medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.63 narkotisko (psihotropo) vielu

ietekmes noteikšanai 2005.gada 7.aprīli konstatēts, ka A.B. ir paplašinātas acu

zīlītes, kustības netraucētas, Romberga pozā stabils, pirkstu deguna proves izpilda

precīzi, ir roku pirkstu tremors, domāšana, uztvere, atmiņa, runa netraucēta.

Iespējamie psihotiskie traucējumi nav. Protokola 6.ailē, kurā jānorāda ziņas par

narkotisko, psihotropo, vielu lietošanu, norādīts, ka lieto sīrupus pret

saaukstēšanos. Protokola 7.ailē, kurā uzrāda laboratorisko izmeklējumu rezultātus,

norādīts, ka urīnā atrasts morfīns. Protokola 8.ailē sniegts atzinums, ka A.B. ir

konstatēta narkotiku lietošanas ietekme (lietas lapa 38).

Pieteicējs 2005.gada 13.maijā parakstījis pārbaudes protokolu.

[12.3] No ķīmiski - toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.1982

(medicīniskās pārbaudes protokola Nr.63 pielikums) izriet, ka, veicot A.B. urīna

izmeklēšanu, atrasts morfīns (lietas lapa 37).

[12.4] No policijas darbinieka Roberta Kārkliņa ziņojuma (lietas lapa 39)

izriet, ka 2005.gada 7.aprīlī R.Kārkliņš veicot dienesta pienākumus ap plkst. 22:15

ievēroja automašīnu, kas izbrauca no DUD „Statoil” Brīvības bulvārī uz Garozas

ielu un veica kreiso pagriezienu, pārkāpjot ceļu zīmes 402 „Braukt pa labi”

prasības. Vadītājs A.B. nevarēja uzrādīt derīgu transporta līdzekļa īpašnieka

civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi. Tā kā A.B. pēc operatīvās

informācijas ir iespējamo narkotisko vielu lietotāju sarakstā, viņš tika nogādāts uz

narkoloģisko ekspertīzi, jo radās aizdomas par iespējamo narkotisko vai psihotropo

vielu lietošana.

[13] Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumi Nr.15 „Kārtība, kādā

nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams

narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” nosaka kārtību, kādā konstatējama

narkotisko vielu ietekme.

[13.1] Saskaņā ar šo noteikumu 27.punktu medicīniskās pārbaudes

protokolā, citastarp apstiprina pārbaudāmās personas stāvokli. Minēto noteikumu

27.4., 27.5. un 27.7.apakšpunkts noteic šādus medicīniskās pārbaudes protokolā

apstiprināmos pārbaudītās personas stāvokļus:

1) ir konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids;

2) nav konstatēts (..) narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, bet ir

novērojami funkcionālā stāvokļa traucējumi, līdz ar to nav ieteicama

transportlīdzekļa vadīšana;

3) ir konstatēts konkrētas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēts

narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids.

No minētajām tiesību normām izriet, ka, narkotisko vai psihotropo vielu

lietošanas fakta konstatēšana nav pietiekama, lai atzītu, ka pārbaudītā persona ir

narkotisko vai psihotropo vielu iespaidā. Lai personu atzītu par tādu, kurai ir

konstatēts narkotisko vai psihotropo vielu iespaids, ir vienlaikus jākonstatē gan

konkrētas vielas lietošanas fakts, gan narkotisko vai psihotropo vielu ietekme uz

pārbaudāmo personu.

[13.2] Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.15

"Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un

konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids" 13.punktu medicīniskā

pārbaude ietver:

1) narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu

pārbaudi pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdiem;

2) ārējā izskata (tai skaitā miesas bojājumu esības vai neesības), psihiskā un

emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību

koordinācijas pārbaudi;

3) alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas

fakta laboratorisku noteikšanu un pārbaudes rezultātu fiksēšanu pārbaudes

protokolā.

No minētās tiesību normas izriet, ka narkotisko vai citu apreibinošo vielu

iespaids medicīniskās pārbaudes protokolā tiek konstatēts, laboratoriski nosakot

konkrētas narkotiskās vielas lietošanas faktu, kā arī novērtējot klīniskos simptomus

(uzvedību, runu, veģetatīvi somatisko stāvokli u.c.).

[14] A.B. 2005.gada 7.aprīlī saskaņā ar Noteikumiem Nr.15 ir veikta

medicīniskā pārbaude narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes

noteikšanai. Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātā Nr.1982 [12.3] izdarīts

slēdziens, ka A.B. urīnā atrasts morfīns. Medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.63

[12.2] ir dots atzinums, ka A.B. ir konstatēta narkotiku lietošanas ietekme. Tāpat

minētajā protokolā konstatēts, ka A.B. ir paplašinātas acu zīlītes, kā arī ir roku

pirkstu tremors.

Morfīns saskaņā ar likumu „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un

piemērošanas kārtību” ir iekļauts 1.saraksta 16.punktā - aizliegtās sevišķi bīstamās

narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas – preparāti, kas izgatavoti

no jebkura veida magonēm, ja tie satur narkotiski aktīvos opija alkaloīdus: morfīnu,

kodeīnu, tebaīnu (ekstrakti, uzlējumi un novārījumi ar aktīvās vielas saturu jebkurā

daudzumā). Līdz ar to nav pamatots pieteicēja apgalvojums, ka morfīns nav

narkotika, bet gan medikaments.

[15] Ņemot vērā iepriekš minēto tiesas ieskatā ar administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.KP048922, medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.63, ķīmiski -

toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.1982, policijas darbinieka Roberta

Kārkliņa ziņojumu ir pierādīts fakts, ka A.B. 2005.gada 7.aprīlī plkst. 22:15 Jelgavā

vadīja automašīnu, atrodoties narkotisko vielu iespaidā.

[16] Nepamatots ir pieteicēja pārstāvja tiesas sēdē izteiktais arguments, ka

Lēmums pieņemts ignorējot MK noteikumos Nr.15 paredzēto kārtību.

[16.1] Kā minēts iepriekš [13.2] medicīniskā pārbaude, kādā konstatējams

narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, atbilstoši MK noteikumu Nr.15

13.punktam, ietver sevī vairākas medicīniskās manipulācijas, kas tiek konstatētas

medicīniskās pārbaudes protokolā, laboratoriski nosakot konkrētas narkotiskās

vielas lietošanas faktu, kā arī novērtējot klīniskos simptomus (uzvedību, runu,

veģetatīvi somatisko stāvokli u.c.) un pārbaudāmās personas sniegto informāciju.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.15 20., 23., 25., 26., 28. un 29.punktu, lai

konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu, medicīniskajā pārbaudē

veic bioloģiskās vides laboratoriskos izmeklējumus (20.punkts). Datus par

materiālu paraugu ņemšanu ieraksta medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas

žurnālā (23.punkts). Materiālu paraugus ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai

nodod kopā ar nosūtījumu ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai, kurā norāda

pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai

dzimšanas gadu, adresi, nosūtītāju iestādi, tās ārstniecības personas vārdu un

uzvārdu, kura ņēma paraugu, materiālu uzskaitījumu, īsu lietas apstākļu aprakstu,

medicīniskās apskates rezultātus, klīnisko diagnozi, protokola numuru un adresi, uz

kuru nosūtāma atbilde (25.punkts). Pēc analīžu rezultātu saņemšanas ārsts, kurš

veicis medicīnisko pārbaudi, sniedz galīgo atzinumu, sastāda medicīniskās

pārbaudes protokolu (divos eksemplāros), piešķir tam numuru, kā arī ieraksta

medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnālā. Ja transportlīdzekļa vadītājs,

kuram veikta medicīniskā pārbaude, nepiekrīt analīžu rezultātiem, galīgo atzinumu

sniedz un medicīniskās pārbaudes protokolu sastāda pēc atkārtotas materiālu

paraugu analīžu veikšanas (26.punkts). Medicīniskās pārbaudes rezultātus

pārbaudāmajam transportlīdzekļa vadītājam paziņo mutiski. Pēc pārbaudāmā

transportlīdzekļa vadītāja mutiska pieprasījuma izsniedz rakstisku medicīniskās

pārbaudes atzinumu (28.punkts). Pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs

medicīniskās pārbaudes protokolā ar parakstu apliecina, ka medicīniskā pārbaude

veikta viņam (29.punkts).

[16.2] No medicīniskās pārbaudes protokola Nr.63 narkotisko (psihotropo)

vielu ietekmes noteikšanai ir redzams, ka medicīnisko pārbaudi A.B. veicis

Jelgavas narkoloģijas slimnīcas ārsts narkologs G.V. 2005.gada 7.aprīlī. Protokolu

parakstījis G.V.. Dati par materiālu paraugu ņemšanu ierakstīti medicīniskās

pārbaudes faktu reģistrācijas žurnālā (lietas lapa 111-113). No ķīmiski –

toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.1982 redzams, ka pamatojoties uz

ārsta narkologa G.V. nosūtījumu eksperts – ķīmiķis izmeklējis A.B. asinis un urīnu.

Analīzes noņemtas 2005.gada 7.aprīlī, saņemtas – 2005.gada 13.aprīlī un

izmeklēšana pabeigta 2005.gada 27.aprīlī. Jelgavas narkoloģiskajā slimnīcā analīžu

rezultāti saņemti 2005.gada 3.maijā. Pieteicējs pārbaudes protokolā par narkotisko

vielu ietekmes noteikšanas rezultātiem parakstījies 2005.gada 13.maijā.

[16.3] No lietas materiāliem nav konstatējams, ka medicīniskās pārbaudes

protokols Nr.63 tika sastādīts pirms analīžu rezultātu saņemšanas kā to norāda

pieteicēja pārstāvis. Protokola 7.ailē fiksēti laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Veicot 2005.gada 7.aprīlī medicīnisko pārbaudi ārsts narkologs nevarēja konstatēt

urīnā morfīnu, jo analīžu rezultāti slimnīcā tika saņemti tikai 2005.gada 3.maijā.

Līdz ar to ir secināms, ka ārsts, kurš veicis medicīnisko pārbaudi, ir sniedzis galīgo

atzinumu pēc analīžu rezultātu saņemšanas, sastādot medicīniskās pārbaudes

protokolu.

Tāpat lietā nav konstatējams, ka pieteicējs pēc analīžu noņemšanas, būtu

slimnīcā interesējies par analīžu rezultātiem vai pieprasījis izsniegt viņam rakstisku

medicīniskās pārbaudes atzinumu. Ar pārbaudes protokolā par narkotisko vielu

ietekmes noteikšanas rezultātiem pieteicējs iepazinies 2005.gada 13.maijā

neizsakot nekādas pretenzijas par to. Tādejādi nebija nekāda pamata pēc atkārtotas

materiālu paraugu analīžu veikšanas. Savukārt apstāklim, ka protokolā nav norādīts

datums, kad sniegts galīgais atzinums, nav nozīmes lietā, jo atzinums sniegts par

2005.gada 7.aprīlī konstatētajiem faktiem, kas arī norādīts pārbaudes protokolā.

[17] Atbilstoši MK noteikumu Nr.15 20.punktam, lai konstatētu narkotisko

vai citu apreibinošo vielu iespaidu, medicīniskajā pārbaudē veic bioloģiskās vides

laboratoriskos izmeklējumus. Kā izriet no šo noteikumu 19.punkta bioloģiskā vide

šo noteikumu izpratnē ir asinis, urīns vai siekalas. Saskaņā ar minēto noteikumu

22.punktu, ja medicīnisko pārbaudi narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida

konstatēšanai nevar veikt pilnā apjomā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu

iespaida klīnisko simptomu noteikšana ir apgrūtināta pārbaudāmā transportlīdzekļa

vadītāja vispārējā stāvokļa dēļ, novērtē konstatējamos klīniskos simptomus un veic

laboratoriskos izmeklējumus divās dažādās bioloģiskajās vidēs. No minētās tiesību

normas izriet, ka ir pieļaujama medicīniskās izmeklēšanas veikšana divās dažādās

bioloģiskajās vidēs, tostarp asinīs un urīnā. Turklāt no minētās tiesību normas, kā

arī MK noteikumiem Nr.15 kopumā neizriet, ka personas atzīšanai par tādu, kas ir

narkotisko vielu iespaidā, būtu nepieciešams konstatēt narkotiskās vai psihotropās

vielas visās bioloģiskajās vidēs. Tieši otrādi, ievērojot narkotisko vielu atšķirīgās

ķīmiskās īpašībās, tostarp sadalīšanās ātrumu dažādās vidēs, minēto noteikumu

mērķis bija radīt tādu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu visu aizliegto

narkotisko un psihotropo vielu efektīvu noteikšanu. Līdz ar to nepamatots ir

pieteicēja pārstāvja arguments, ka medicīniskajā pārbaudē nekādas aizliegtās vielas

netika atrastas, jo A.B. gadījumā asinīs nekas netika atrasts.

[18] Tiesa kritiski vērtē A.B. pieteikumā minēto argumentu, ka viņa

organismā konstatētās vielas ir ārsta izrakstīti medikamenti „Homeovox”,

„Amopen”, „Tussipini” sīrups un kompleksais priežu sīrups, kuru lietošanas

instrukcijā nav norādes, ka tajos ir narkotiskā viela un tāpēc nav konstatējama

vainas forma - nodoms.

Kā izriet no Zāļu valsts aģentūras 2005.gada 25.augusta vēstules Nr.1-3-

13/820 (lietas 90 lapa) neviens no iepriekšminētiem medikamentiem nesatur

narkotisko vielu – morfīnu. Līdz ar to A.B. 2005.gada 7.aprīlī bioloģiskajā vidē

konstatētā narkotiskā viela - morfīns nav identificējama ar medikamentu -

„Homeovox”, „Amopen”, „Tussipini” sīrups un kompleksais priežu sīrups –

lietošanas faktu.

Nodoms vai neuzmanība raksturo administratīvā pārkāpuma sastāva

subjektīvo pusi. Subjektīvās puses esamību vai neesamību konstatē, vērtējot

objektīvo pusi. Tā kā tiesa, vērtējot medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.63

atzina, ka pamatoti, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.15, ir dots atzinums, ka A.B.

konstatēta narkotiku lietošanas ietekme, objektīvā puse liecina par subjektīvās

puses - nodoma esamību, proti, A.B. apzināti pieļāva tādu seku iestāšanos, kas liedz

viņam vadīt transportlīdzekli.

[19] Tiesa pilnībā piekrīt pieteicēja pārstāvim tai ziņā, ka, piemērojot

administratīvo sodu, jāievēro nevainīguma prezumpcija - nevienu nevar atzīt par

vainīgu un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, saskaņā

ar administratīvā procesa principu - in dubio pro civis, (visas šaubas par labu

cilvēkam) pierādīšanas nastai jāgulstas pēc iespējas uz amatpersonu, un šaubu

gadījumā risinājumam jābūt par labu indivīdam. Publiskajās tiesībās visas šaubas

par vainu tulkojamas par labu indivīdam. Taču tiesas ieskatā konkrētajā lietā ir

pietiekami pierādījumu un nepastāv šaubas par to, ka pieteicējs ir izdarījis

administratīvo pārkāpumu.

[20] Saskaņā ar LAPK 30.panta otro daļu, ja persona izdarījusi vairākus

administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā

pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas

ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu.

Par smagāku pārkāpumu LAPK atzīst LAPK 149.15 panta piektajā daļā

minēto pārkāpumu - par transportu līdzekļa vadīšanu atrodoties narkotisko,

psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Par šādu pārkāpumu

transportlīdzekļa vadītāju soda ar naudas sodu no 400 līdz 500 latiem un atņem

transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem.

Pieteicējam par CSN 39.2., 236., 35.3 un 293.2 punktu pārkāpšanu tika

piemērots administratīvais naudas sods 450 latu apmērā un atņemtas transporta

līdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem.

Tiesa uzskata, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, tas ir, to, ka pieteicējs

vienlaicīgi izdarījis vairākus administratīvos pārkāpumus, viņam piemērotais sods

uzskatāms par taisnīgu un samērīgu ar nodarīto.

[21] Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka Valsts policijas Jelgavas

pilsētas un rajona policijas pārvaldes 2005.gada 28.jūnija lēmums Nr.B/34 ir

tiesisks. Līdz ar to pieteicēja prasība atcelt šo Lēmumu ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.

pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt A.B. pieteikumu par Valsts policijas Jelgavas pilsētas un rajona

policijas pārvaldes 2005.gada 28.jūnija lēmuma Nr.B/34 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) L. Andersone

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese____________________________L.Andersone

Administratīvā rajona tiesa

Rīgā, 2007.gada 6.novembrī