Court dismissed appeal against administrative fine for water level recording violations at hydroelectric station.

NORAKSTS Lieta Nr.142147911 Lietvedības Nr.1-1479-11/40

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2011.gada 17.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Pujāte

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „GA 21” pārstāvim A.G., atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts vides dienesta pārstāvim O.B.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „GA 21”, reģistrācijas numurs 40003518776 pieteikuma par Valsts vides dienesta ģenerāldirektora 2011.gada 17.janvāra lēmuma Nr.G01/8P atcelšanu. Aprakstošā daļa

[1] 2010.gada 17.septembrī Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Jelgavas sektora vecākais inspektors, veicot pārbaudi Bikstupes dzirnavu hidroelektrostacijā (turpmāk – HES) Bikstupē, Jaunpilī, Jaunpils novadā, kuru apsaimnieko sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „GA 21” konstatēja, ka elektrostacijas operatoram nav hidrotehnisko būvju darbības datu uzskaites žurnāla, kurā jāreģistrē ūdens līmeņa nolasījumi augšbjefā, lejasbjefā, caurplūduma aprēķini un darbības ar novadbūves aizvariem, nav veikti ūdens līmeņa mērījumi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, netiek veikti caurplūduma aprēķini, lejasbjefā nolauzta mērlata.

Par pārbaudes rezultātiem 2010.gada 17.septembrī noformēts pārbaudes akts Nr.137-13/2010. [1.1] 2010.gada 20.septembrī VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Jelgavas sektora vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.AE011454. Administratīvā pārkāpuma protokolā konstatēts, ka SIA „GA 21” pārkāpusi Ūdens apsaimniekošanas likuma 7.panta 1. un 9.punkta, Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumu Nr.736 „Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju” (turpmāk – Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju) 42.3., 49.1., 49.2. un 49.4.apakšpunkta prasības un 2005.gada 30.decembra ūdens resursu lietošanas atļaujas Nr.VET 9056-05-22 (turpmāk – Atļauja) 2.1., 2.2. un 2.3.apakšpunkta prasības, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 64.pantā. [1.2] Izskatījis administratīvā pārkāpuma lietu, VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Jelgavas sektora vecākais inspektors ar 2010.gada 4.oktobra lēmumu Nr.11P/011454 sodīja SIA „GA 21” par LAPK 64.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ar naudas sodu Ls 300 apmērā (turpmāk – sākotnējais lēmums). [1.3] Izskatījis SIA „GA 21” sūdzību par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, VVD ģenerāldirektors ar 2011.gada 17.janvāra lēmumu Nr.G01/8P (turpmāk arī pārsūdzētais lēmums) atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu. [2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „GA 21” (turpmāk – pieteicēja) pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem. [2.1] Ministru kabineta noteikumi neparedz, ka hidrotehnisko būvju darbības datu uzskaites žurnālam jāatrodas HES telpās. [2.2] Ūdens līmeņu mērījumi tiek veikti un tiek reģistrēti hidrotehnisko būvju darbības datu uzskaites žurnālā. Minētos datus ik dienu reģistrē SIA „GA 21” valdes priekšsēdētājs A.L. [2.3] Pieteicējas pārstāvis nav uzaicināts uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu, tādējādi liedzot pieteicējai tiesības, kuras noteiktas LAPK 260.pantā – iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus, izteikt lūgumus. [2.4] Bikstupes dzirnavu HES darbojas automātiskā režīmā, tādēļ operators nav nepieciešams. [2.5] Pārsūdzētais lēmums ir pamatots ar dažādiem normatīvajiem aktiem, taču ir minimāli vērtēti lietas faktiskie apstākļi.

Līdz ar to atzīstams, ka nav konstatēta administratīvā pārkāpuma objektīvā puse. [2.6] 2011.gada 11.janvārī pieteicēja ir iesniegusi VVD Bikstupes HES hidrotehnisko būvju darbības datu uzskaites žurnālu, kurā ir reģistrēti ūdens līmeņu nolasījumi augšbjefā un aptuveni ūdens caurplūduma mērījumi. Līdz ar to pārsūdzētajā lēmumā ir pilnīgi nepamatoti secināts, ka atbilstoši lietā esošajiem pierādījumiem SIA „GA21” pārstāvis līdz lēmuma pieņemšanai nebija iesniedzis hidrotehnisko būvju darbības datu uzskaites žurnālu, neveica ūdens līmeņa mērījumus augšbjefā, lejasbjefā, reizi dienā neveica upes caurplūduma mērījumus. [2.7] Neiztur nekādu kritiku VVD ģenerāldirektora šaubas par iesniegtā Bikstupes HES hidrotehnisko būvju darbības datu uzskates žurnālā reģistrēto datu patiesumu.

Administratīvo aktu nevar pamatot ar amatpersonas subjektīvām sajūtām, ticību vai neticību noteiktu faktu esamībai vai neesamībai. LAPK 243.panta otrajā daļā ir noteikti līdzekļi, ar kuriem ir pierādāma administratīvā pārkāpuma esamība vai neesamība.

[3] Valsts vides dienests (turpmāk arī atbildētājs) tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteicējas pieteikumu neatzīst turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [3.1] Attiecībā uz pieteicējas argumentu, ka lietā nav konstatēta administratīvā pārkāpuma objektīvā puse, atbildētājs paskaidro, ka pieteicējas pārkāpums ir fiksēts ar pārbaudes aktu Nr.137-13/2010, pārbaudes aktam pievienoto videomateriālu. Līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, kā arī lietas izskatīšanas laikā 2010.gada 4.oktobrī, hidrotehnisko būvju darbības datu uzskaites žurnālu pieteicēja nav iesniegusi.

Tādējādi atbildētāja uzskata, ka pieteicējas pārkāpums ir pierādīts. [3.2] Atbildētājs uzskata par apšaubāmiem 2011.gada 11.janvārī VVD iesniegtajā Bikstupes HES hidrotehnisko būvju darbības datu uzskaites žurnālā reģistrētos datus sekojošu iemesli dēļ: 1) žurnālā norādīts, ka mērījumus veica A.L. Pārbaudes laikā noskaidrots, ka A.L. dzīvo un strādā Jēkabpilī un ir apšaubāmi, ka viņš katru dienu plkst.8.00 veicis mērījumus Jaunpils novadā; 2) žurnālā reģistrētie dati ir visu gadu līdzīgi (precīzi atbilstoši ūdens resursu atļaujas Nr.VET 9056-05-22 prasībām), neskatoties uz paliem, kas bija 2010.gada pavasarī;

3) pārbaudes aktam Nr.137-13/2010 pievienotajā videomateriālā fiksētā persona I.J. norāda, ka ūdens līmeņa mērījumi Bikstupes HES augšbjefā, lejasbjefā netiek veikti, kā arī dati žurnālā netiek reģistrēti. [4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis A.G. pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. Papildus paskaidroja, ka Bikstupes HES hidrotehnisko būvju darbības datu uzskaites žurnāls vienmēr atrodas pie viņa un attiecīgos mērījumus regulāri nolasa viņa pārinieks. Atbildētājs ir apšaubījis Bikstupes HES hidrotehnisko būvju darbības datu uzskaites žurnālā reģistrētos datus, taču analoģisks žurnāls sakarā ar 2011.gada janvārī veikto pārbaudi nav apšaubīts.

Videomateriālā fiksētās personas – pašnodarbinātā I.J. norādītais, ka ūdens līmeņa mērījumi Bikstupes HES augšbjefā, lejasbjefā netiek veikti, kā arī dati žurnālā netiek reģistrēti, ir I.J. subjektīvs viedoklis. Pašnodarbinātajai personai nekādi dokumenti nav pieejami. Pieteicējas pārstāvis nevar paskaidrot, no kurienes videomateriālā redzamajai personai rokās ir dokumenti. Varbūt kaut kādi dokumenti HES telpās bija atstāti. Paskaidroja, ka mērlata ir nolauzta lejasbjefā, kur mērījumi nav jānolasa. Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem motīviem.

Papildus paskaidroja, ka Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju nenosaka veikt lejasbjefa mērījumus, taču, izvērtējot esošo situāciju dabā, var noteikt stingrākus ūdens resursu lietošanas nosacījumus, kurus norāda ūdens resursu lietošanas atļaujā. Pieteicēja saņēma ūdens resursu lietošanas atļauju un visu šo laiku nav iesniegusi nekādus iebildumus par to, ka nebūtu jāveic mērījumi lejasbjefā. Arī mērlente bija uzstādīta lejasbjefā. Stingrākus nosacījumus vajadzēja uzstādīt, lai VVD varētu kontrolēt, vai ir pietiekošs ūdens līmenis, lai netiktu nenodarīts kaitējums dabai.

Atbildētāja pārstāvja rīcībā nav informācijas par to, ka 2011.gada janvārī veiktajā pārbaudē identisks žurnāls nav apšaubīts. Šajā žurnālā mērījumi visticamāk reģistrēti par 24 dienām 2011.gadā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietas materiālus, uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.

[6] Ūdens apsaimniekošanas likuma 7.panta 1.punktā noteikts, ka ūdens resursu lietotāja pienākums ir, lietojot ūdens resursus, ievērot ūdensobjektam noteiktos izmantošanas mērķus, vides kvalitātes mērķus un kvalitātes normatīvus, atļauju nosacījumus, veselības aizsardzības, būvniecības, zivsaimniecības noteikumus un citas normatīvajos aktos ietvertās prasības. Minētā likuma 7.panta 9.punktā noteikts, ka ūdens resursu lietotāja pienākums ir veikt monitoringu atļaujās vai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā.

Noteikumu par ūdens resursu lietošanas atļauju 42.3.apakšpunktā noteikts, ka ūdens resursu lietošanas datu uzskaitē ūdens lietotājs izmanto hidrotehnisko būvju darbības datu uzskaites žurnālu (5.pielikums). Minēto noteikumu 49.1.apakšpunktā noteikts, ka, uzskaitot hidrotehnisko būvju darbības datus, ūdens lietotājs būves augšbjefā pie aizsprosta (ja hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir lielāka par diviem megavatiem – arī lejasbjefā) ūdens līmeņu nolasījumus veic, izmantojot nepārtrauktas uzskaites ūdens līmeņa mērītāju, vai manuāli ar mērlatu.

Veicot ūdens līmeņa nolasījumus manuāli, to veic reizi dienā (plūdu, ilgstoša lietus un citos ārkārtējos gadījumos – arī biežāk). Šo noteikumu 49.2.apakšpunkts paredz, ka, uzskaitot hidrotehnisko būvju darbības datus, ūdens lietotājs hidrotehnisko būvju darbības uzskaites žurnālā atzīmē visas darbības, kas veiktas ar novadbūves aizvariem. Noteikumu 49.4.apakšpunkts noteic, ka, uzskaitot hidrotehnisko būvju darbības datus, ūdens lietotājs nodrošina caurplūduma uzskaiti. Ja caurplūduma uzskaiti veic aprēķinu ceļā, datus uzskaites žurnālā ieraksta reizi mēnesī.

Atļaujas 2.1.apakšpunkts paredz, ka, nosakot ūdens līmeņus hidrobūves augšbjefā un lejasbjefā, jāizmanto ūdens līmeņu mērīšanas iekārtas (latas), kas piesaistītas valstī pieņemtajai Baltijas jūras augstumu sistēmai. Atļaujas 2.2.apakšpunkts noteic, ka Bikstupes dzirnavu HES darbības uzskaitē datus jāreģistrē hidrotehnisko būvju darbības datu uzskaites žurnālā, kas iekārtots saskaņā ar Noteikumu par ūdens resursu lietošanas atļauju 5.pielikuma prasībām un 2.tabulā noteiktajam grafikam. Atļaujas 2.3.apakšpunkts noteic, ka ieraksta pareizību un atbilstību mēraparātu rādījumiem reizi mēnesī ar parakstu jāapliecina atbildīgai personai.

LAPK 64.pants noteic, ka par hidrotehnisko vai citu darbu patvaļīgu veikšanu ūdens objektos vai to aizsargjoslās; hidroelektrostaciju tehnisko noteikumu, ekspluatācijas noteikumu un ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu; ūdens objekta ūdenslīmeņa režīma un noteces regulēšanai nepieciešamo hidrotehnisko būvju neuzturēšanu ekspluatācijas kārtībā; ūdenssaimniecisko būvju vai ietaišu ekspluatācijas noteikumu un aizsargjoslu noteikumu pārkāpšanu; ūdens objektu ekspluatācijas noteikumu vai hidrotehnisko būvju drošuma programmas pārkāpšanu; hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai; hidroelektrostaciju ekspluatēšanu bez hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta vai ar sertifikātu, kam beidzies derīguma termiņš;

A un B klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju ekspluatāciju bez valdītāja civiltiesiskās apdrošināšanas, uzliek naudas sodu (..) juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem. Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši šai tiesību normai, nepieciešams konstatēt, ka tā pārkāpusi ūdensobjekta (hidrotehniskās būves) ekspluatācijas noteikumus un ūdens resursu lietošanas atļaujas (konkrēti ūdens resursu lietošanas uzskaites) nosacījumus. Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 64.panta un sodīta ar naudas sodu Ls 300 apmērā.

[7] Administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, lai personu administratīvi sodītu (un lēmums par sodīšanu būtu tiesisks un pamatots), jākonstatē LAPK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums – administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse (sal. Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-571/2006 8.punkts). Pārkāpuma objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kā arī apstākļus personas saukšanai pie administratīvās atbildības konstatē, izvērtējot lietā esošos pierādījumus.

[8] Kā konstatējams no lietas materiāliem, 2010.gada 17.septembrī, veicot pārbaudi Bikstupes dzirnavu HES, kuru apsaimnieko pieteicēja, tika konstatēts, ka elektrostacijas operatoram nav hidrotehnisko būvju darbības datu uzskaites žurnāla, ka ūdenskrātuves līmeņa svārstības ūdenskrātuvē un lejasbjefā ilgstoši netiek reģistrētas, caurplūduma aprēķini netiek veikti, ka lejasbjefā nolauzta mērlata. Hidrotehnisko būvju darbības datu uzskaites žurnāls iesniegts VVD 2011.gada 11.janvārī. Tiesa lietā konstatē šādus pierādījumus. [8.1] VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes 2010.gada 17.septembra pārbaudes akts Nr.137- 13/2010. [8.2] 2010.gada 20.septembra administratīvā pārkāpuma protokols Nr. AEO11454. [8.3] Pārbaudes aktam pievienotais videomateriāls. [8.4] Bikstupes HES hidrotehnisko būvju darbības datu uzskaites žurnāls. [8.5] Ūdens resursu lietošanas atļauja Nr.VET9056-05-222 ar 2.pielikumu. [9] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku paskaidrojumiem, tiesa secina, ka pieteicējas darbībās pamatoti konstatēts ūdensobjekta (hidrotehniskās būves) ekspluatācijas noteikumu un ūdens resursu lietošanas atļaujas (konkrēti ūdens resursu lietošanas uzskaites) nosacījumu pārkāpums un to pierāda 2010.gada 17.septembra pārbaudes akts Nr.137- 13/2010, administratīvā pārkāpuma protokols Nr. AEO11454, videomateriāls.

Pārbaudot pieteicējas pieteikumā izklāstītos argumentus par lietas apstākļiem, protokolu par administratīvo pārkāpumu, pārbaudes aktu, videomateriālu, tiesa dod priekšroku iestādes iesniegtajiem pierādījumiem un atzīst, ka ir pierādīts, ka pieteicēja nav ievērojusi ūdensobjekta (hidrotehniskās būves) ekspluatācijas noteikumus un ūdens resursu lietošanas atļaujas (konkrēti ūdens resursu lietošanas uzskaites) nosacījumus. Tiesas ieskatā lietā nav konstatējams, ka VVD darbinieks būtu neobjektīvs un personiski ieinteresēts, lai pieteicēja nepamatoti tiktu saukta pie administratīvās atbildības.

No lietas materiāliem neizriet apstākļi, kas būtu par pamatu secinājumam, ka VVD darbinieks apzināti būtu protokolā vai pārbaudes aktā fiksējis nepatiesas ziņas. Uz šādiem apstākļiem nenorāda arī pieteicējas pārstāvis. Tiesas ieskatā atbildētājs pamatoti apšaubījis Bikstupes HES hidrotehnisko būvju darbības datu uzskates žurnālā reģistrētos datus. Atbilstoši žurnālā norādītajam mērījumus katru dienu veica A.L. Pārbaudē noskaidrots, ka A.L. dzīvo un strādā Jēkabpilī, tāpēc pastāv šaubas, ka persona, katru dienu plkst.8:00 veica mērījumus Jaunpils novadā.

Kā tiesas sēdē paskaidroja pieteicējas pārstāvis, A.L. datus tikai nolasīja, tad telefoniski ziņoja pieteicējas pārstāvim, kurš datus reģistrēja žurnālā. Pats pārstāvis Bikstupes HES ir reti. Pieteicējas pārstāvja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus par žurnāla esamību uz pārbaudes veikšanas laiku un datu reģistrēšanu tajā vērtē kritiski, jo tiesa apšauba, ka persona, kurai netiek maksāts nekāds atalgojums, katru dienu tieši plkst.8.00 speciāli brauc pietiekoši lielu attālumu, lai nolasītu mērījumus un tad telefoniski ziņo valdes loceklim, kurš datus reģistrē žurnālā.

Tiesa piešķir lielāku ticamību videomateriālā redzamās personas sniegtajiem paskaidrojumiem, ka mērījumi netiek veikti un ka datu uzskaites žurnāla nav. Tāpat šaubas par žurnālā norādīto mērījumu pareizību liecina arī atbildētājas konstatētais apstāklis, ka žurnālā reģistrētie dati ir visu gadu līdzīgi, neskatoties uz paliem, kas bija 2010.gada pavasarī. Savukārt pieteicējas pārstāvja paskaidrojumiem, ka nekādu palu 2010.gada pavasarī Bikstupes HES nebija, tiesa nepiešķir ticamību, jo, kā norādīja tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis, tad objektā viņš ir reizi mēnesī, reizi divos mēnešos.

[10] Nav pamatots pieteicējas arguments, ka atbildētājs nav ievērojis LAPK 260.punkta prasības. Kā tiesas sēdē paskaidroja pieteicējas pārstāvis, tad informāciju izskatāmajā lietā saņēma ar novēlošanos, tā kā vēstules tika sūtītas uz uzņēmuma juridisko adresi nevis pieteicējas pārstāvim. Tiesas ieskatā atbildētājs ir rīkojies atbilstoši likuma prasībām, nosūtot vēstules uz pieteicējas juridisko adresi. Apstāklis, ka pieteicējas pārstāvis nav bijis sasniedzams juridiskajā adresē nevar būt par pamatu atzīt, ka atbildētājs nav ievērojis LAPK 260.panta prasības. Turklāt pieteicēja ir izmantojusi savas tiesības un ir apstrīdējusi sākotnējo lēmumu un arī pārsūdzējusi VVD lēmumu tiesā.

[11] Nav pamatots pieteicējas arguments, ka ūdens līmeņa mērījumi lejasbjefā nav jāreģistrē, jo atbilstoši Atļaujas 2.pielikuma 2.tabulas 1.punktam ūdens līmeņa mērījumi ir jāveic arī lejasbjefā. Pieteicēja atļauju nav apstrīdējusi, kā arī atbilstoši pārsūdzētajā lēmumā norādītajam visā Atļaujas lietošanas laikā nav vērsies reģionālajā vides pārvaldē par tās nosacījumu pārskatīšanu. [12] Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. LAPK 64.pantā noteikts sods, kas piemērojams par izdarīto pārkāpumu, proti, naudas sods juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicējai par izdarīto pārkāpumu piemērots naudas sods Ls 300 apmērā. Atbildētājs pieteicējai ir noteicis administratīvo sodu tuvu minimālajai robežai, ko paredzējis likumdevējs par konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Tiesa konstatē, ka pārsūdzētajā lēmumā ir atrunāti atbildētāja izdarītie lietderības apsvērumi, norādīts, ka nepastāv LAPK 33.pantā noteiktie atbildību mīkstinošie un LAPK 34.pantā noteiktie atbildību pastiprinošie apstākļi. Tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā atbildētājs, nosakot soda apmēru, ir izvērtējis soda samērīgumu un ir izdarījis lietderības apsvērumus. Pārsūdzētais lēmums pieņemts ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un atbilst materiālo tiesību normām. Pārējos pieteicējas iebildumus tiesa nevērtē, jo tie nespēj ietekmēt tiesas spriedumu pēc būtības.

[13] Ņemot vērā spriedumā izklāstītos apsvērumus, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums kā nepamatots ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-290.pantu, 291.panta pirmo daļu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Valsts vides dienesta ģenerāldirektora 2011.gada 17.janvāra lēmumu Nr.G01/8P, bet sabiedrības ar ierobežotu atbildību „GA 21” pieteikumu noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā. Spriedums sastādīts 2011.gada 17.novembrī.

Tiesnese /paraksts/ S.Pujāte NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Pujāte Rēzeknē, 2011.gada 17.novembrī