Appeal court reduced sentence for theft by applying favorable retroactive law and probation terms.
Legislator summary
AI generatedThe Riga Regional Court of Appeal overturned the first-instance verdict's final sentence to impose a six-month suspended sentence with a two-year probation period. The defendant was convicted of theft in three instances, and the court found her attitude and rehabilitation efforts justified a lighter penalty. The court rejected the defense's request for a sentence under the newer, more lenient law, ruling that the principle of non-retroactivity applies because the new law only raised the maximum penalty limit.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 5.pants; Krimināllikuma 35.pants: When a new criminal law provision increases the maximum penalty for an offense, the principle of non-retroactivity prevails, and the defendant must be sentenced according to the law in force at the time of the crime, even if the new law offers more lenient conditions for specific cases.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 12410003512
Lietas arhīva Nr. KA04-0672-14/8
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 1.oktobrī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Logina,
tiesneses S.Amola un D.Kalniņa
rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja krimināllietu sakarā ar apsūdzētās /pers. B/, personas kods /personas kods/, aizstāvja zvērināta
advokāta A.Ādamsona iesniegto apelācijas sūdzību par Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu, un
konstatēja
A r Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu /pers. B/ atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēts
Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā (izdarīts 2012.gada 23.maijā ap plkst.15.00) un sodīta pēc šī panta ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem,
bez mantas konfiskācijas,
atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā (izdarīts 2012.gada 12.jūnijā ap
plkst.16.00-16.30) un sodīta pēc šī panta ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas,
atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā (izdarīts 2012.gada 12.jūnijā ap
plkst.18.00) un sodīta pēc šī panta ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.
Izbeigts kriminālprocess /pers. B/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (izdarīts 2012.gada 6.jūnijā ap plkst.15.40).
Izbeigts kriminālprocess /pers. B/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (izdarīts 2012.gada 9.jūnijā ap plkst.10.30).
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu sods noteikts pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus un galīgais
sods noteikts brīvības atņemšana uz 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.
Soda izciešanas termiņš skaitīts no aizturēšanas brīža.
Soda izciešanas termiņā ieskaitīta aizturēšana no 2012.gada 12.jūnija līdz 2012.gada 14.jūnijam un iepriekšējais apcietinājums no 2012.gada
14.jūnija līdz 2012.gada 28.jūnijam.
Līdz sprieduma stāšanas spēkā atstāts piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā.
Cietušo/pers. C/ un /pers. D/ materiālās kompensācijas pieteikumi atstāti bez izskatīšanas.
Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzība), personu grupā
pēc iepriekšējas vienošanās.
Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu noziedzīgie nodarījumi izdarīti sekojošos apstākļos:
(1) /pers. B/ un persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā, 2012.gada 23.maijā ap plkst.15.00 ievērojot pie SIA „RIMI Latvija” veikala
Jūrmalā, Talsu šosejā 29, ārpusē statīvā novietotus divus kopā saslēgtus velosipēdus, mantkārīgu motīvu vadīti vienojās tos kopīgi nozagt. Realizējot
kopīgo noziedzīgo vienošanos un uzskatot, ka darbojas slepus no apkārtējiem, persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā, ar līdzi paņemtajām
knaiblēm pārknieba /pers. C/ piederošā velosipēda saslēgšanas trosi, pēc kā kopā ar /pers. B/ izņēma no statīva /pers. C/ un /pers. D/ piederošos
velosipēdus un abi ar prettiesiski iegūtajiem velosipēdiem no notikuma vietas aizbrauca.
Tādā veidā persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā, un /pers. B/ personu grupā, nolaupīja /pers. D/ piederošo velosipēdu „SP Hotrock”
Ls 213,99 jeb 304,48 euro vērtībā un /pers. C/ piederošo velosipēdu „Merida Kalahari 550” Ls 60 jeb 87,37 euro vērtībā, nodarot cietušajām /pers. D/,
/pers. C/ materiāla rakstura kaitējumu norādīto summu apmērā.
Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā.
(2) Bez tā, /pers. B/ un persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā, 2012.gada 12.jūnijā ap plkst.16.00-16.30 ievērojot pie SIA „RIMI
LATVIA” veikala Jūrmalā, Talsu šosejā 29, ārpusē statīvā novietotus divus velosipēdus, mantkārīgu motīvu vadīti vienojās tos kopīgi nozagt. Realizējot
kopīgo noziedzīgo vienošanos un uzskatot, ka darbojas slepus no apkārtējiem, persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā, ar līdzi paņemtajām
knaiblēm pārknieba /pers. G/ piederošā velosipēda „DBS” saslēgšanas trosi un izņēma velosipēdu no statīva, savukārt, /pers. B/, izņēma no statīva tur pat
blakus brīvi novietoto /pers. H/ piederošo velosipēdu „GT Merida”, pēc kā abi ar prettiesiski iegūtajiem velosipēdiem no notikuma vietas aizbrauca.
Tādā veidā persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā un /pers. B/, personu grupā nolaupīja /pers. G/ piederošo mantu Ls 303 jeb 431,13
euro vērtībā un /pers. H/ piederošo mantu Ls 50 jeb 71,14 euro vērtībā, nodarot cietušajiem materiāla rakstura kaitējumu norādīto summu apmērā.
Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā.
(3) Bez tā /pers. B/ un persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā, 2012.gada 12.jūnijā ap plkst.18.00 ievērojot pie veikala „Elvi” Jūrmalā,
Strēlnieku prospektā 1a, ārpusē statīvā novietotus divus kopā saslēgtus velosipēdus, mantkārīgu motīvu vadīti vienojās tos kopīgi nozagt. Realizējot kopīgo
noziedzīgo vienošanos un uzskatot, ka darbojas slepus no apkārtējiem, persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā, ar līdzi paņemtajām knaiblēm
pārknieba /pers. I/ piederošā velosipēda saslēgšanas trosi, pēc kā kopā ar /pers. B/ izņēma no statīva /pers. I/ piederošos velosipēdus un abi ar prettiesiski
iegūtajiem velosipēdiem no notikuma vietas aizbrauca.
Tādā veidā persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā, un /pers. B/ personu grupā nolaupīja /pers. I/ piederošo velosipēdu „Pegasus Plaza”
Ls 379 jeb 539,27 euro vērtībā ar saslēgšanas trosi Ls 4 jeb 5,69 euro vērtībā un velosipēdu „Cube” Ls 299 jeb 425,44 euro vērtībā ar saslēgšanas trosi
Ls 4 jeb 5,69 euro vērtībā, nodarot cietušajai /pers. I/ materiāla rakstura kaitējumu Ls 686 jeb 976,09 euro apmērā.
Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā.
Bez tā /pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzība), nelielā apmērā.
Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu noziedzīgie nodarījumi izdarīti sekojošos apstākļos:
(1) Tā /pers. B/ un persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā, 2012.gada 6.jūnijā ap plkst.15.40 ievērojot pie SIA „RIMI LATVIA”
veikala Jūrmalā, Viestura ielā 22 ārpusē statīvā novietotu pieslēgtu velosipēdu mantkārīgu motīvu vadīti vienojās to kopīgi nozagt.
Realizējot kopīgo noziedzīgo vienošanos un uzskatot, ka darbojas slepus no apkārtējiem, persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā, ar līdzi
paņemtajām knaiblēm pārknieba /pers. J/ piederošā velosipēda saslēgšanas trosi, kamēr /pers. B/ vēroja apkārtni, lai personas, kurai spriedums stājies
likumīgā spēkā, darbības neievērotu citas personas, pēc kā /pers. B/ izņēma no statīva /pers. J/ piederošos velosipēdu un ar prettiesiski iegūto velosipēdu
no notikuma vietas aizbrauca. Ar nozagto mantu persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā, un /pers. B/ izrīkojās pēc saviem ieskatiem.
Tādā veidā persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā, un /pers. B/ personu grupā nolaupīja /pers. J/ piederošo velosipēdu Ls 200 jeb
284,57 euro vērtībā, t.i. nelielā apmērā, nodarot cietušajai /pers. J/ materiāla rakstura kaitējumu nodarītās summas apmērā.
Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
(2) Bez tā /pers. B/ un persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā, 2012.gada 9.jūnijā ap plkst.10.30 ievērojot pie veikala „Liedags” Jūrmalā,
Ventspils šosejā 32 ārpusē statīvā novietotu pieslēgtu velosipēdu, mantkārīgu motīvu vadīti, vienojās to kopīgi nozagt.
Realizējot kopīgo noziedzīgo vienošanos un uzskatot, ka darbojas slepus no apkārtējiem, persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā, ar līdzi
paņemtajām knaiblēm pārknieba /pers. K/ piederošā velosipēda saslēgšanas trosi, kamēr /pers. B/ atradās veikalā „Liedags” un novērsa citu personu
uzmanību no personas, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā darbībām, pēc persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā, izņēma no statīva /pers. K/
piederošo velosipēdu un ar prettiesiski iegūto velosipēdu no notikuma vietas aizbrauca. Ar nozagto mantu persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā
un /pers. B/ izrīkojās pēc saviem ieskatiem.
Tādā veidā persona, kurai spriedums stājies likumīgā spēkā un /pers. B/, personu grupā nolaupīja 2 /pers. K/ piederošo velosipēdu Ls 160 jeb
227,66 euro vērtībā ar saslēgšanas trosi Ls 18 jeb 25,61 euro vērtībā, t.i. nelielā apmērā, nodarot cietušajai /pers. K/ materiāla rakstura kaitējumu Ls 178
jeb 253,27 euro apmērā.
Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta otrajā daļā.
Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza apsūdzētās /pers. B/ aizstāvis zvērināts advokāts A.Ādamsons, pārsūdzot
pirmās instances tiesas spriedumu daļā par noteikto sodu.
Aizstāvis norāda, ka nepiekrīt prokurores norādītajam tiesas debatēs un spriedumā atspoguļotajiem lietas apstākļiem, kas noveda pie nepareizas
tiesību normu piemērošanas, kā rezultātā /pers. B/ tika notiesāta ar reālu brīvības atņemšanas sodu.
Norāda, ka tiesas spriedumā nepamatoti norādīts, ka /pers. B/ nav dzēsta sodāmība. Nepamatota ir pirmās instances tiesas norāde, ka noziedzīgie
nodarījumi veido recidīvu, tāpēc nav iespējams piemērot nosacītu notiesāšanu. Spriedumā norādīts, ka /pers. B/ ir tiesāta ar Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2005.gada 18.maija un Rīgas apgabaltiesas 2006.gada 29.maija spriedumu, /pers. B/ tika noteikts pamatsods – brīvības atņemšanas
veidā uz trīs gadiem, ar mantas konfiskāciju un papildsods – policijas kontrole uz vienu gadu. 2009.gada 12.janvārī /pers. B/ tika atbrīvota no ieslodzījuma
vietas pēc soda izciešanas. Aizstāvis norādījis uz Krimināllikuma 63.panta trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, uzsverot, ka /pers. B/ sodāmība tika
dzēsta 2012.gada 12.janvārī, savukārt pēc celtās apsūdzības izskatāmajā kriminālprocesā, /pers. B/ pirmo noziegumu izdarīja 2012.gada 23.maijā, līdz ar
to /pers. B/ darbības neveido Krimināllikuma 48.panta nosacījumus, proti, atbildību pastiprinošo apstākli – recidīvu.
Aizstāvis norāda, ka pirmās instances tiesa par atbildību mīkstinošu apstākli nav atzinusi to, ka /pers. B/ labprātīgi atlīdzināja radīto kaitējumu
cietušajiem un tāpēc, pamatojoties uz noslēgtiem izlīgumiem un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 9.punktu, kriminālprocess tika daļēji
izbeigts. Arī kopumā no lietas materiāliem ir redzamas nepārprotamas izmaiņas /pers. B/ personībā - viņai ir pastāvīga dzīvesvieta, ir ārstējusies no
narkotiskās atkarības, strādā pastāvīgā darbā, pilnīgi mainījusi savu paziņu loku, ar visiem spēkiem mēģina atgriezties pie pilnīgi normālas dzīves.
Aizstāvis uzskata, ka ir pamats Krimināllikuma 175.panta redakcijas (pieņemts 2012.gada 13.decembrī, stājies spēkā 2013.gada 1.aprīlī) piemērošanai,
un norāda uz Krimināllikuma 5.panta un likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejās noteikumu 4.punkta un 5.punkta piemērošanas pamatu.
Aizstāvi apelācijas sūdzībā lūdz atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par noteikto sodu, nosakot /pers. B/ sodu, ievērojot Krimināllikuma
175.panta otrās daļas redakciju pēc 2013.gada 1.aprīļa, piespriežot ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu vai arī piemērot Krimināllikuma 55.pantu, /pers.
B/ notiesājot nosacīti.
Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2014.gada 19.maija lēmumu apelācijas sūdzības pieņemta izskatīšanai rakstveida procesā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 559.pantu noraidījums tiesas sastāvam nav pieteikts, kā arī nav iesniegti iebildumi pret lietas iztiesāšanu
mutvārdu procesā.
Prokurors Kriminālprocesa likuma 559.panta piektās daļas 2.punktā noteiktās tiesības iesniegt viedokli par iesniegto apelācijas sūdzību
neizmantoja.
Pārbaudījusi lietas materiālus, kā arī apsvērusi apelācijas sūdzības motīvus, tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams
daļā par /pers. B/ noteikto galīgo sodu.
/pers. B/ noziedzīgās darbības kvalificētas pareizi, un viņas vaina noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta ar lietā esošiem pierādījumiem,
pamatoti tiesas izmeklēšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nav veikta pierādījumu pārbaude. Šajā daļā spriedums nav apstrīdēts, tā
pārvērtēšanai nav pamata.
Tiesu kolēģija atzīst, ka /pers. B/ pirmās instances noteiktais sods un tā apmērs par katru noziedzīgu nodarījumu, kā arī galīgā soda apmērs
atbilst Krimināllikuma 35.un 46.panta nosacījumiem, kā arī 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu
6.punktā noteiktajam, proti, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības
atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.
Pirmās instances tiesa par noziedzīgiem nodarījumiem ir noteikusi apmērā, kas ir maksimāli pietuvināts likuma sankcijā par attiecīgo noziedzīgo
nodarījumu paredzētai minimālai robežai, un galīgais sods ir noteikts, piemērojot labvēlīgāko daļējo sodu saskaitīšanas principu, līdz ar to soda apmēra
samazināšanai nav pamata.
Pirmās instances tiesa pareizi norādījusi, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. B/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc
Krimināllikuma 175.panta otrās daļas ir smagi noziegumi.
Par /pers. B/ personību pirmās instances tiesa noskaidroja, ka viņa agrāk sodīta (3.sēj. l.l.147-159), pēdējo reizi ar Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2005.gada 18.maija un Rīgas apgabaltiesas 2006.gada 29.maija spriedumu (3.sēj.l.l. 172-183) pēc
Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas un 175.panta ceturtās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, galīgais
sods noteikts brīvības atņemšana uz 3 (trīs) gadiem ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu, atbrīvota pēc
soda izciešanas 2009.gada 12.janvārī. Ir deklarētā dzīvesvieta (3.sēj.l.l. 135), bērnu nav un nav precējusies (3.sēj.l.l.137-139),
sastāv Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas uzskaitē no 19.06.2011.(3.sēj. l.l. 165), strādā algotu
darbu AS „Prisma Latvija” un no darbavietas raksturota pozitīvi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli pirmās instances tiesa pamatoti atzina vainas
atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.
Tiesu kolēģija uzskata, ka nav pamata par /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīt to, ka viņa ir atlīdzinājuši radīto kaitējumu cietušajiem, uz ko
savā apelācijas sūdzībā norādīja aizstāvis.
Tiesu kolēģija atzīst, ka norāda, ka minētais apstāklis kā atbildību mīkstinošs ir attiecināms tikai uz /pers. B/ Krimināllikuma 180.panta pirmajā
daļā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem daļā, par kuriem ir noslēgts izlīgums ar cietušajiem un kriminālprocess ir izbeigts, taču nav pamata
vienlaikus š o apstākli atzīt par atbildību mīkstinošu apstākli attiecībā uz Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem
nodarījumiem, par kuriem /pers. B/ minētajā kriminālprocesā atzīta par vainīgu un sodīta, jo ar šiem noziedzīgiem nodarījumiem cietušajiem nodarītais
kaitējumu /pers. B/ nav atlīdzinājusi.
Taču tiesu kolēģija uzskata, ka minētais apstāklis ir ņemams vērā, lemjot par /pers. B/ nosakāmo galīgo sodu.
Vienlaicīgi tiesu kolēģija atzīst par pamatotu aizstāvja apelācijas sūdzībā norādīto, ka nav pamata /pers. B/ recidīvu atzīt kā atbildību pastiprinošu
apstākli.
Pirmās instances tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli atzina to, ka noziedzīgais
nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.
Tiesu kolēģija atzīst, ka šāds pirmās instances tiesas atzinums nav pamatots.
Krimināllikuma 27.pants nosaka, ka noziedzīga nodarījuma recidīvu veido personas izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums pēc šīs personas
notiesāšanas par agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta.
Krimināllikuma 63.panta trešās daļas 5.punkts nosaka, ka par nesodītām atzīstamas pēc diviem gadiem - personas, kas izcietušas brīvības
atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem. Minētā panta ceturtā daļa nosaka, ka sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā
izcietusi pamatsodu un papildsodu.
Ņemot vērā, ka /pers. B/ pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2005.gada 18.maija un Rīgas apgabaltiesas
2006.gada 29.maija sprieduma pamatsodu – brīvības atņemšanu uz trīs gadiem izcietusi 2009.gada 12.janvārī (3.sēj.l.l.158), tādējādi
papildsods – policijas kontrole uz 1 gadu ir uzskatāms par izciestu 2010.gada 12.janvārī, pēc kura /pers. B/ sākās sodāmības
dzēšanas termiņš - divi gadi. Līdz ar to /pers. B/ sodāmība ir dzēsta 2012.gada 12.janvārī.
Noziedzīgus nodarījumus, par kuriem /pers. B/ ir saukta pie kriminālatbildības šajā krimināllietā, /pers. B/ ir izdarījusi, sākot ar 2012.gada 23.maiju.
Tādējādi tiesu kolēģija atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 63.panta trešās daļas 5.punktā un ceturtajā daļā noteikto uz noziedzīgo nodarījumu
izdarīšanas laiku izskatāmajā krimināllietā /pers. B/ atzīstama par nesodītu.
Krimināllikuma 63.panta devītā daļa nosaka, ka sodāmības dzēšana un noņemšana anulē visas izdarītā noziedzīgā nodarījuma krimināltiesiskās
sekas.
Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesu kolēģija atzīst, ka nav likumīga pamata /pers. B/ atzīt pa atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar
Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu to, kas izdarītie noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, un ka nepastāv arī
Krimināllikuma 55.panta vienpadsmitās daļas nosacījumi, kas nepieļauj piemērot /pers. B/ nosacītu notiesāšanu.
Bez tam, vērtējot /pers. B/ personību raksturojošos materiālus kopsakarā ar citiem krimināllietas materiāliem, tiesu kolēģijai ir radies pietiekams
pamats pārliecībai, ka /pers. B/ var atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas un turpmāk neizdarīt likumpārkāpumus.
Šādu pārliecību tiesu kolēģija gūst ņemot vērā faktu, ka pēc reāla brīvības atņemšanas soda izciešanas 2009.gada 12.janvārī /pers. B/, atrodoties
brīvībā vairāk kā trīs gadus, ir spējusi atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas, ka noziedzīgie nodarījumi izskatāmajā lietā ir izdarīti nelielā laika
posmā, un pēc šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas līdz lietas iztiesāšanai apelācijas instances tiesā, tas ir, laika periodā vairāk par diviem gadiem,
tiesas rīcībā nav ziņu par /pers. B/ citiem izdarītiem likumpārkāpumiem.
Bez tam, no lietas materiāliem redzams, ka šajā laika periodā /pers. B/ ir nodibinājusi arī darba attiecības un kopš
2013.gada 25.oktobra strādā AS “Prisma Latvija”, no kuras tiek raksturota izteikti pozitīvi (4.sēj. l.l.92). Tāpat arī laikā no
2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 29.septembrim /pers. B/ labprātīgi ir izgājusi ārstēšanās kursu no narkotisko vielu atkarības
Sanktpēterburgas eparhijas Koņevas Dievmātes ikonas dievnama rehabilitācijas centrā, kurā rekomendēja sevi kā cilvēks, kas
tiecas pēc garīgas un tikumīgas pilnības (4.sēj.l.l.57), kā arī izskatāmās lietas ietvaros /pers. B/ labprātīgi ir atlīdzinājusi diviem
cietušajiem nodarīto materiālo kaitējumu. Ar minētajiem cietušajiem ir noslēgts izlīgums un kriminālprocess šajā daļā pret /pers.
B/ ir izbeigts.
Tiesu kolēģija ņem vērā arī papildus apelācijas instances tiesā saņemto /Nosaukums/ 2014.gada 9.septembrī izsniegtās
izziņas kopiju, no kuras redzams, ka /pers. B/ mācās minētās ģimnāzijas /numurs/ klasē, vakarā nodaļā (4.sēj.l.l.125), kā arī
neatstāj bez ievērības Valsts probācijas dienesta (VPD) Rīgas teritoriālās struktūrvienības Zemgales priekšpilsētas filiāles
informāciju par /pers. B/, no kuras izriet, ka /pers. B/, atrodoties dienesta uzraudzībā no 2014.gada 30.jūnija sakarā ar Rīgas
pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2014.gada 10.jūnija spriedumu, pārbaudes laikā pilda visus Krimināllikuma 55.pantā noteiktos
nosacījumus u n Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.pantā noteiktos pienākumus. /pers. B/ ar VPD sadarbojas, sniedz
nepieciešamo informāciju par sevi, iesniedz dokumentus, ierodas VPD noteiktajā laikā (4.sēj.l.l.125).
Ņemot vērā iepriekšminēto un /pers. B/ pirmās instances tiesā pausto attieksmi par vainu un nožēlu par izdarīto, tiesu kolēģija uzskata, ka
krimināllietas materiālos esošās ziņas par /pers. B/ dot pamatu atzīt, ka /pers. B/ ir izvērtējusi savu rīcību un ir izdarījusi pareizus secinājumus par
likumpārkāpumu izdarīšanas nepieļaujamību, un ir veikusi virkni pasākumu savas personības pilnveidošanai un attīstībai. Līdz ar to tiesu kolēģijas ieskatā
tieši ar nosacītu soda un noziedzīgo nodarījumu raksturam un apsūdzētās personībai atbilstoša pārbaudes laika noteikšanu attiecībā pret /pers. B/ ir
iespējams panākt Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi, tai skaitā, - resocializēt sodīto personu.
Tiesu kolēģija atzīst, ka konkrētajā gadījumā piemērot Krimināllikuma 5.panta otrās daļas nosacījumus par labvēlīgāka
likuma atpakaļejošo spēku un noteikt apsūdzētajai par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem soda veidu, kāds nebija
paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrās daļas redakcijā pēc līdz 2013.gada 1.aprīlim, kā to apelācijas sūdzībā lūdza aizstāvis,
n a v tiesiska pamata. 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 4.punktā noteikts, ka
personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām likuma normām,
kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā. Minētajā tiesību normā izdarīta tikai viena atruna par to, ka maksimālais soda
apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir
paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.
Tādējādi, ievērojot to, ka noziedzīgo nodarījumu /pers. B/ noziedzīgus nodarījumus ir izdarījusi pirms iepriekš minētā
likuma spēkā stāšanās, sods viņai ir nosakāms pēc tās Krimināllikuma normas, kura bija spēkā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas
laikā.
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 561.1panta pirmo daļu, 563.panta 1.1 daļas 2.punktu, Rīgas apgabaltiesas
Krimināllietu tiesu kolēģija
nosprieda:
Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu atcelt daļā par /pers. B/ noteikto galīgo sodu.
/pers. B/ saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgo sodu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, noteikt brīvības atņemšanu 6 (sešiem)
mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 (diviem) gadiem.
Pārējā daļā Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā Kriminālprocesa likuma 574. un
575.pantos paredzētajos gadījumos, iesniedzot kasācijas sūdzību vai kasācijas protestu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā.
Tiesnese I.Logina
Tiesnese S.Amola
Tiesnese D.Kalniņa