Court dismissed defendant's defense and ordered full payment of condominium management debt plus interest.

Lietas Nr. C36098415

Lietas arhīva Nr. C-0317-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Talsi 2016.gada 28.jūnijā

Talsu rajona tiesa

tiesnese V.Pavlovska

ar tiesas sēžu sekretāri I.Grunsbergu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē maza apmēra prasību Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Talsu namsaimnieks” prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu un

konstatēja:

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Talsu namsaimnieks” iesniedza prasību pret /pers. A/ par apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda

EUR 1470,81 un tiesas izdevumu piedziņu.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1425., 1765., 1775., 1779.pantu, likuma „Dzīvokļu īpašums” 10.panta pirmo, otro, trešo daļu, 13.panta pirmo,

otro daļu, 14.panta otro daļu, 16.panta trešo daļu, likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” 6., 8., 12.panta pirmo daļu, 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta

noteikumiem Nr.1013.

Prasībā norādīts, ka no 2008.gada 5.jūnija līdz 2011.gada 3.oktobrim atbildētājs bija dzīvokļa īpašuma Nr.28, /adrese/, īpašnieks. 2008.gada

22.septembrī SIA ,,Talsu namu pārvalde” un atbildētājs noslēdza Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu un prasītājs

apņēmās apsaimniekot atbildētāja īpašuma daļu, savukārt atbildētājs – savlaicīgi veikt visus maksājumus. 2009.gada 22.decembrī prasītājs no SIA

,,Talsu namu pārvalde” pārņēma daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. 2009.gada 25.septembrī SIA ,,Talsu namsaimnieks” un dzīvojamās mājas

/adrese/, dzīvokļu īpašnieki noslēdza dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu. Atbildētājs līgumu nav parakstījis, bet viņam līgums ir saistošs.

Prasītājs lūdz piedzīt parādu par laiku no 2008.gada oktobra līdz 2011.gada 3.oktobrim.

Prasītājs lūdz lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas, nav zināma viņa atrašanās vieta, tāpēc viņam par tiesas sēdi paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma

59.pantu, ievietojot sludinājumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis, bet atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai, paskaidrojuma neiesniegšana nav

šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata bez lietas dalībnieku klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus un uzklausījusi paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Talsu namsaimnieks”

prasība ir pamatota un apmierināma.

Pamatojoties uz Talsu novada domes 2009.gada 22.decembra lēmumu Nr.570 un 2010.gada 29.jūlija Reorganizācijas līgumu, SIA „Talsu

namsaimnieks” pārņēma Talsu novada pašvaldības īpašumu un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanas funkciju.

Saskaņā ar SIA „Talsu namu pārvalde” reorganizāciju, Talsu novada dome nodeva mājīpašumu /adrese/, SIA „Talsu namsaimnieks”

apsaimniekošanā (nodošanas-pieņemšanas akts lietas 33.lapa).

Saskaņā ar ierakstu Talsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Talsu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, kadastra numurs /numurs

B/, /pers. A/ bija dzīvokļa Nr.28, /adrese/ īpašnieks laikā no 2008.gada 5.jūnija, līdz 2011.gada 3.oktobrim, kad īpašums pārdots izsolē.

2008.gada 22.septembrī SIA ,,Talsu namu pārvalde” un /pers. A/ noslēdza Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

līgumu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, SIA “Talsu namu pārvalde” vienojās apsaimniekot /pers. A/ piederošo nekustamo īpašumu, savukārt īpašnieks

vienojās segt apsaimniekotāja izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā arī funkcionāli ar dzīvojamo māju saistīto ēku un būvju, un mājai piesaistītā

zemes gabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņa īpašumā esošās kopīpašuma domājamās daļas lielumam pēc Talsu pilsētas domes

apstiprinātām vai mājas kopīpašnieku kopsapulcē nolemtām likmēm.

2009.gada 25.septembrī dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopība noslēdza Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu.

Līguma 6.punktā puses vienojās par maksājumu apmēru un maksāšanas kārtību.

Līdz 2011.gada 1.janvārim spēkā bija likums ,,Par dzīvokļa īpašumu” un minētā likuma 12.pants noteica, ka dzīvokļa īpašnieks sedz

nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar

zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tā par arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku

sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.(..).

Minētā likuma 27.1panta piektā daļa noteica, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja

“par” balsojuši vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašnieku skaita.

Minēto līgumu ir parakstījusi vairāk kā puse no īpašniekiem, tādēļ līgums bija saistošs arī /pers. A/.

Sākot no 2008.gada oktobra mēneša sāk veidoties parāds par apsaimniekošanu, koplietošanas elektroenerģiju, TV antenu, ūdens apgādi,

kanalizāciju, ūdens tarifu, atkritumu izvešanu.

No 2011.gada 1.janvāra līdz parāda aprēķināšanas periodam, spēkā ir Dzīvokļa īpašuma likums.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), 2.punktā noteikts

pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, 4.punktā noteikts pienākums maksāt uz

dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus.

Šī likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,

kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

2008.gada oktobra līdz 2011.gada 3.oktobrim ir aprēķināts parāds EUR 1470,81: mājas pārvaldīšanas maksa EUR 345,29, elektroenerģija EUR

2,40, apkure EUR 805,81, ūdens uzsildīšana EUR 66,58, cirkulācija EUR 107,11, ūdensapgāde EUR 19,04, kanalizācija EUR 22,24, pastāvīgais tarifs

EUR 24,56, atkritumu izvešana EUR 77,78.

Kopumā atbildētājs ir saņēmis pakalpojumus par EUR 2196,29, samaksājis EUR 727,48, parāds par apsaimniekošanu un pakalpojumiem ir

EUR 1470,81. Pēdējais maksājums 2011.gada 17.martā Ls 300 apmērā.

Atbildētājs ir saņēmis prasītāja sniegtos pakalpojumus, nav cēlis pretenzijas par pakalpojumu kvalitāti. Atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieka

pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem un par apsaimniekošanu uzliek minētais likums, tāpēc pamatota ir prasība piedzīt parādu

EUR 1470,81, jo viena nekustamā īpašuma domājamās daļas uzturēšana nevar notikt uz citu dzīvokļu īpašnieku rēķina.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, atbildētāja pienākums ir pierādīt, ka samaksa izdarīta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

No atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama valsts nodeva EUR 220,62(15 procenti no prasības summas EUR 1470,81), ar tiesas pavēstu

piegādāšanu saistītie izdevumi EUR 4,70, ar sludinājuma ievietošanu saistītie izdevumi EUR 15,94.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1panta 2.daļai, nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka: „Civilprocesa likuma 195.pantā ietvertajai normai ir imperatīvs raksturs. Proti, tiesai minētās normas

izpratnē, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu (..) ir pienākums, neatkarīgi no prasībā izteiktajiem lūgumiem, noteikt prasītājam tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus” (skat. Senāta 2007. gada 14. februāra spriedumu lietā Nr. SKC-75/2007).

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no paša

kapitāla (Civillikuma 1765.pantā noteiktie likumiskie procenti).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193.pantu, tiesa

Rezolutīvā daļa

nosprieda:

Apmierināt pilnā apjomā Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Talsu namsaimnieks” prasību.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „Talsu namsaimnieks” parādu EUR 1470,81, valsts nodevu EUR 220,62, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

EUR 20,64, kopā EUR 1712,07(viens tūkstotis septiņi simti divpadsmit euro un 07 centi).

Parādu maksāt SIA „Talsu namsaimnieks” reģistrācijas Nr.41203035896 A/S SEB Banka, UNLALV2X, kontā /konta nr./.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu-desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Atzīt SIA „Talsu namsaimnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus procentus) no simta

gadā no paša kapitāla.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Talsu rajona tiesā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2

pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese V.Pavlovska