Court fully supports landlord's claim for unpaid property management fees and statutory interest against absent tenant.

Lieta Nr. C29 4609 20

Lietas arhīva Nr. C-1995-21/5

ECLI:LV:RLPT:2021:0420.C29460920.3.S

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021. gada 20. aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Sanita Rūtenberga

ar tiesas sēžu sekretāri Eviju Pavloviču

2021. gada 13. aprīlī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par

galvenā parāda un procentu piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniegts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasības pieteikums pret

/pers. A/ par galvenā parāda un procentu piedziņu un ierosināta civillieta.

Pamatojoties uz Civillikuma 863, 1071., 1587., 1716., 1759., 1765. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu, likuma “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam galveno parādu 3541,25

EUR par laiku no 2018. gada 1. decembra līdz 2020. gada 31. oktobrim un likumiskos procentus 96,66 EUR par laika periodu no 2019. gada 10.

janvāra līdz 2020. gada 31. martam.

Prasības pieteikumā norādīts, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīšanā saskaņā ar 2016. gada 8.

jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-16-418-lī atrodas dzīvojamā māja /adrese/. Pamatojoties uz 2017. gada 27. novembra Rīgas pilsētas

būvvaldes lēmumu Nr. BV-17-194-ls “Par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Purvciema un Dārzciema apkaimē”, adrese /adrese/ ir

mainīta uz adresi /adrese/. Saskaņā ar zemesgrāmatas izdruku no 2008. gada 11. septembra īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese/ reģistrētas /pers. A/.

Parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem sāka veidoties no 2018. gada 1. decembra līdz 2020. gada

31. oktobrim. Pamatparāds ir 3541,25 EUR, likumiskie procenti 96,66 EUR aprēķināti saskaņā ar Civillikuma 1759. panta un 1765. panta

nosacījumiem par periodu no 2019. gada 10. janvāra līdz 2020. gada 31. martam.

Atbildētāja nav iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par celto prasību.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē neieradās un rakstveidā lūdza tiesu izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja piedalīšanās, norādot, ka celto prasību uztur

pilnā apmērā. Atbildētāja tiesas sēdē neieradās, par neierašanās iemesliem neziņoja, atlikt lietas izskatīšanu nelūdza. Civillieta tika izskatīta bez prasītāja

pārstāvja un atbildētājas piedalīšanās saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmās daļas noteikumiem.

Tā kā atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību un nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta nosacījumiem tiesa taisa lietā aizmugurisku spriedumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas

2. punktam ir pamats taisīt saīsinātu spriedumu, to sastādot atbilstoši Civilprocesa likuma 194. panta otrās daļas nosacījumiem.

Motīvu daļa

Novērtējot civillietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka celtā prasība ir pilnībā apmierināma.

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 8. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta astotajā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai

pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja šā likuma 51. pantā noteiktajā kārtībā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas

dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto

pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos

nodokļus;

5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; 6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā

esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu

cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa

īpašumā; 7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas

nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī

nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; 8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus; 9) ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos

dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus; 10) atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka

neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu; 11) iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas

pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.

Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar līgumu vai pēc parašas, bet 1662. pants paredz, ka nokavējums uzliek parādniekam pienākumu

pilnā apmērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus.

Civillikuma 1071. pants noteic, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes

kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 10. panta pirmās daļas noteikumiem puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Atbilstoši Civilprocesa

likuma 93. panta pirmās daļas noteikumiem katrai pusei jāpierāda tie fakti, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu - procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

cita starpā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājam jāpiedzen tiesas izdevumi – valsts nodeva 380,16

EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 EUR.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu tiesa

n o s p r i e d a :

Prasību pilnībā apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods ) par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” (reģistrācijas numurs

40103362321) galveno parādu 3541,25 EUR par laiku no 2018. gada 1. decembra līdz 2020. gada 31. oktobrim, likumiskos procentus 96,66 EUR

par laiku no 2019. gada 10. janvāra līdz 2020. gada 31. martam un tiesas izdevumus 385,53 EUR, kopā 4023,44 EUR.

Labprātīgi izpildot spriedumu, samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontā LV 83

PARX 0013 0443 80019 akciju sabiedrībā “Citadele banka”.

Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesā.

Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese Sanita Rūtenberga