Appeal court dismisses claim against city council for delay in land privatization decision process.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42569206

AA43 - 1112 - 09/8

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 18.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Endzelis,

tiesneses K.Krastiņa un L.Vīnkalna,

piedaloties pieteicējam Ā.B. un atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes Rīgas

domes pārstāvjei Evijai Rutkai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz

Ā.B. pieteikumu par Rīgas domes faktiskās rīcības, nepieņemot lēmumu par

zemesgabala (/kadastra numurs/) domājamās daļas nodošanu privatizācijai,

atzīšanu par prettiesisku un Ā.B. tiesības aizskarošu, kā arī pienākuma uzlikšanu

Rīgas domei veikt faktisko rīcību un izsniegt Ā.B. dokumentus, kas nepieciešami

zemesgabala (/kadastra numurs/) domājamās daļas privatizācijai, sakarā ar

Rīgas domes apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2008.gada

29.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 14.novembrī Ā.B. vērsās ar iesniegumu Rīgas domes

Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldē ar ierosinājumu

privatizēt zemesgabala, uz kura atrodas Ā.B. piederošs garāžas īpašums,

domājamās daļas (turpmāk – privatizācijas ierosinājums). Privatizācijas

ierosinājumam pielikumā tika pievienota garāžu īpašuma zemesgrāmatas

apliecības un pases kopija un Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) Lielrīgas

reģionālās nodaļas 2005.gada 9.novembra Nekustamā īpašuma valsts kadastra

reģistra izziņa par ēku (būvju) saistību ar zemi Nr.10b-5.1/861 (turpmāk – VZD

izziņa).

2005.gada 22.novembrī Ā.B. no Rīgas domes saņēma atbildes vēstuli, ka

privatizācijas ierosinājums ir iekļauts privatizācijas reģistrā.

Ā.B. 2006.gada 20.aprīlī iesniedza Rīgas domei atkārtotu iesniegumu ar

lūgumu nevilcinoties rast iespēju pieņemt attiecīgu lēmumu par zemesgabala

nodošanu privatizācijai.

2006.gada 16.maijā tika saņemta atbilde, ka lēmums par zemesgabala

domājamo daļu nodošanu privatizācijai tiks pieņemts divu mēnešu laikā no VZD

izziņas saņemšanas, kas apliecinātu Ā.B. pirmpirkuma tiesības uz minēto

zemesgabala daļu.

Ā.B. 2006.gada 22.maijā atkārtoti iesniedza Rīgas domei iesniegumu ar

lūgumu nekavējoties pārtraukt prettiesisko rīcību, kas saistīta ar novilcinājumu,

pieņemot nolēmumu, un veikt aktīvas darbības, lai mazinātu ar attiecīgu

bezdarbību jau radītās kaitīgās sekas.

[2] 2006.gada 30.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Ā.B.

(turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par Rīgas domes (turpmāk arī - atbildētājs)

faktiskās rīcības, nepieņemot lēmumu par zemesgabala /adrese/, Rīgā, /kadastra

numurs/, (turpmāk arī – zemesgabals) domājamās daļas nodošanu privatizācijai,

atzīšanu par prettiesisku un pieteicēja tiesības aizskarošu un pienākuma

uzlikšanu Rīgas domei veikt faktisko rīcību un izsniegt pieteicējam dokumentus,

kas nepieciešami zemesgabala domājamās daļas privatizācijai.

Pieteikumā norādīti šādi apsvērumi.

[2.1] Rīgas dome apzināti un pretlikumīgi kavē privatizācijas pabeigšanu,

līdz ar to ir aizskartas pieteicēja ar likumu aizsargātās intereses un tiesības.

[2.2] Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un

privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk –

Privatizācijas pabeigšanas likums) 5.panta otrās daļas 1.punktu privatizācijas

ierosinājumu ir tiesīga iesniegt persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām

(būvēm), kas atrodas uz šā zemesgabala, ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Saskaņā ar minētā likuma 7.panta ceturto daļu lēmumu par pašvaldībai

piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai pieņem

pašvaldības dome (padome) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad

saņemts privatizācijas ierosinājums un visi privatizācijas dokumenti, kas

apliecina personas pirmpirkuma tiesības.

Līdz ar to konstatējams, ka Rīgas domei bija iespējams izlemt jautājumu

par zemesgabala nodošanu privatizācijai divu mēnešu laikā pēc privatizācijas

ierosinājuma saņemšanas, t.i., līdz 2006.gada februārim, jo pieteicējs bija

iesniedzis visus privatizācijai nepieciešamos dokumentus. Konkrētajā laika

posmā pašvaldībai bija pienākums izvērtēt, vai konkrētais zemesgabals ir

nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības

komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kā to

paredz likums „Par pašvaldībām” un Privatizācijas pabeigšanas likums.

[2.3] Rīgas dome ir pārkāpusi Administratīvā procesa likuma (turpmāk –

APL) 7.panta tiesiskuma principu, 10.panta tiesiskās paļāvības principu un

12.panta demokrātiskas iekārtas principu.

[2.4] Rīgas dome ar faktisko rīcību (bezdarbību), nepieņemot lēmumu

par zemesgabala domājamās daļas nodošanu privatizācijai likumā noteiktajā

termiņā un kārtībā, ir aizskārusi pieteicēja ar likumu aizsargātās intereses un

tiesības, tādējādi Rīgas domes faktiskā rīcība atzīstama par pretlikumīgu.

[3] Rīgas dome rakstveida paskaidrojumos tiesai norādīja, ka prasību

neatzīst, uzskata pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu.

Rīgas dome paskaidrojumos norādījusi šādus apsvērumus.

[3.1] No likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”

(turpmāk – Privatizācijas likums) pašvaldības īpašuma objekta definīcijas izriet,

ka pašvaldības īpašuma objekts minētā likuma izpratnē var būt arī nekustamā

īpašuma domājamā daļa.

Saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 5.panta otrās daļas 1.punktu

apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu līdz 2006.gada 31.augustam

bija tiesīga iesniegt persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas

atrodas uz šā zemesgabala, ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

[3.2] Privatizācijas ierosinājumi saņemti no deviņiem apbūves, kas atrodas

uz zemesgabala, kopīpašniekiem.

Atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma 9.panta septītajai daļai, ja

persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot

vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir

pirmpirkuma tiesības, un šis zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām

personām.

Tātad, lai netiktu aizskartas citu apbūves kopīpašnieku likumīgās tiesības

uz zemesgabala domājamo daļu privatizāciju vai zemesgabala daļas

proporcionāli viņu īpašumā esošajai apbūves daļai nomu, pieteicējam var tikt

privatizēta tikai zemesgabala domājamā daļa.

[3.3] Turklāt Privatizācijas pabeigšanas likuma 6.panta devītajā daļā ir

noteikts, ka pašvaldības dome (padome) nav tiesīga nodot privatizācijai

apbūvētu zemesgabalu un neapbūvētu zemesgabalu, par kuru līdz pabeigšanas

datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums.

Tādēļ, lai Rīgas domei būtu iespējams pieņemt Privatizācijas pabeigšanas

likuma 6.panta otrajā daļā paredzēto lēmumu, nepieciešams precīzi noteikt to

zemesgabala domājamo daļu apjomu, kuru bija tiesības ierosināt privatizēt

pieteicējam.

[3.4] Privatizācijas likumā un Privatizācijas pabeigšanas likumā nav

noteikta kārtība, kādā tiek noteiktas katram apbūves īpašniekam atbilstošās

zemesgabala domājamās daļas.

Situācijas risinājumam tika veikta vairākkārtēja sarakste ar VZD, kuras

rezultātā 2006.gada 30.jūnijā Rīgas domē saņemts VZD izraksts no būves

tehniskās inventarizācijas lietas par būves sadalījumu domājamās daļās, kurā

norādīts iespējamo domājamo daļu skaits, ko aizņem katra atsevišķa būve.

[3.5] Rīgas pilsētas pašvaldībai ir jāpieņem konkrētu izsvērtu un pamatotu

lēmumu par konkrētu juridiski identificējamu zemesgabalu, turklāt atbilstoši

APL 65.panta trešajai daļai pašvaldībai Privatizācijas pabeigšanas likuma

6.panta otrajā daļā paredzētās rīcības brīvības ietvaros jāizdara lietderības

apsvērumi un jāizvērtē, vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes

funkciju vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes

iekārtas likumu.

[3.6] Zemesgabals daļēji atrodas ielas sarkanajās līnijās. Aizsargjoslu

likums nosaka, ka sarkanā līnija ir pašvaldības apstiprinātajā teritorijas

plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī

inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju. Ielu, ceļu un

laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana atbilst likuma „Par

pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajai pašvaldības

autonomajai funkcijai – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu

un sanitāro tīrību.

Rīgas domes Satiksmes departaments 2006.gada 2.janvāra vēstulē Nr.DS-

06-4-dv ierosina veikt zemesgabala sadali un privatizācijai nodot zemesgabala

daļu ārpus ielas sarkano līniju robežām.

Rīgas domes Īpašuma departaments 2006.gada 4.jūlija vēstulē Nr.1-11/DI-

06-430-ap informēja pieteicēju par faktu, ka zemesgabala daļa atrodas ielas

sarkano līniju robežās, kā arī par tālākajām darbībām šā jautājuma risināšanā.

Ar Rīgas domes 2007.gada 9.oktobra lēmumu Nr.2908 uzsākti grozījumi

Rīgas domes 2006.gada 7.februāra saistošo noteikumu Nr.38 „Rīgas vēsturiskā

centra un tā aizsardzības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”

grafiskajā daļā, koriģējot ielu sarkano līniju aizsargjoslu izvietojumu, kuru

izstrādes gaitā tiks izvērtēti garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (turpmāk

- GĪKS) „Grostona” iesniegtie priekšlikumi par ielu sarkano līniju izmaiņām.

Šobrīd sarkano līniju grozījumu risinājums nav saskaņots un nav stājies spēkā.

[3.7] Pašreiz Rīgas domes Īpašuma departamenta Zemju pārvalde ir

izstrādājusi un sagatavojusi saskaņošanai zemesgabala robežu korekcijas plāna

projektu, kurā paredzēts izveidot vairākus zemesgabalus. Līdz ar to mainīsies

garāžu ēkām piesaistīto zemesgabalu robežas, to platības, kadastra apzīmējumi,

kā arī zemesgabala domājamās daļas, uz kurām pieteicējam ir pirmpirkuma

tiesības.

Tikai pēc attiecīgo teritorijas plānojuma grozījumu stāšanās spēkā [3.6]

varēs izstrādāt un saskaņot zemesgabala robežu korekcijas plānu.

Ja Rīgas domē tiks atteikta sarkano līniju koriģēšana atbilstoši garāžu

īpašnieku iesniegtajiem priekšlikumiem, visas garāžas neatradīsies uz

zemesgabala, mainīsies garāžu īpašnieku domājamo daļu lietderīgā platība.

Ņemot vērā minēto, pašreiz nav iespējams noteikt garāžu īpašuma

domājamām daļām atbilstošas zemesgabala domājamās daļas, tādēļ nav

iespējams izpildīt Privatizācijas pabeigšanas likuma nosacījumus.

Pēc zemesgabala sadalīšanas Rīgas dome atkārtoti lūgs VZD informāciju

par pieteicējam piederošā nekustamā īpašuma domājamai daļai piekritīgā

zemesgabala domājamo daļu, pēc kā saņemšanas jautājumu par nodošanu

privatizācijai varēs sagatavot izskatīšanai Rīgas domē.

[3.8] Lēmuma par zemesgabala daļas nodošanu privatizācijai vai pamatota

atteikuma par pieteicēja privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu pieņemšanas

termiņa tecējums saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 7.panta pirmo

daļu skaitāms no brīža, kad saņemti lēmuma pieņemšanai nepieciešamie

dokumenti. Apgalvojums, ka Rīgas domes rīcībā jau kopš 2005.gada

14.novembra ir visi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, neatbilst

patiesībai.

[3.9] Rīgas pilsētas pašvaldības darbības, sagatavojot un apkopojot

nepieciešamos dokumentus un veicot saraksti, lai sagatavotu jautājumu par

zemesgabala daļas nodošanu privatizācijai vai atteikumu privatizēt zemesgabalu

izskatīšanai Rīgas domes sēdē, nevar tikt uzskatītas par iestādes faktisko rīcību

APL izpratnē, jo tās ir vērstas uz administratīvā akta izdošanu.

[3.10] Rīgas pilsētas pašvaldībā ir saņemts un reģistrēts 10 741

privatizācijas ierosinājums. Faktiski nav iespējams īstenot Privatizācijas

pabeigšanas likuma 6.panta otrajā daļā un 7.panta ceturtajā daļā noteikto termiņu

attiecīga Rīgas domes lēmuma pieņemšanai. Valsts pārvaldes iekārtas likuma

10.panta trešajā daļā noteikts, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs,

pie kā pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.

Saskaņā ar minētā panta piektajā daļā noteikto labas pārvaldības principu

attiecīgie jautājumi pēc iespējas tiek izskatīti tādā secībā, kādā personas ir

iesniegušas privatizācijas ierosinājumus.

[3.11] Prasījumu par pienākuma uzlikšanu Rīgas domei izsniegt

pieteicējam dokumentus, kas nepieciešami zemesgabala domājamās daļas

privatizācijai, uzskata par nepamatotu un neizpildāmu, jo Rīgas domes rīcībā

nav šādu dokumentu.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 29.augusta spriedumu Ā.B.

pieteikums apmierināts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Tiesa konstatēja turpmākos faktiskos apstākļus, par kuriem nav strīda.

[4.1.1] Rīgas domei ir nostiprinātas īpašumtiesības uz zemesgabalu ar

kopējo platību 20 833 m2, kas atrodas /adrese/, Rīgā, /kadastra numurs/,

ierakstītas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas /nodalījuma numurs/ (lietas lapa 63).

[4.1.2] Pieteicējs ir garāžas Nr.203 163/11034 domājamo daļu no būves,

kas atrodas /adrese/, Rīgā, /kadastra numurs/, īpašnieks. Īpašums ierakstīts

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas /nodalījuma numurs/ (lietas lapa 8).

[4.1.3] Pieteicējs 2005.gada 6.oktobrī vērsies Rīgas domē ar lūgumu

detalizēti sniegt visu informāciju par zemesgabala zem garāžas privatizācijas

nosacījumiem un iespējām (lietas lapa 41), uz ko Rīgas domes Īpašuma

departamenta 2005.gada 25.oktobra atbildes vēstulē norādīts, ka privatizācijas

ierosinājumu tiesīga iesniegt persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm),

kas atrodas uz šā zemesgabala, ir nostiprinātas zemesgrāmatā un ka ierosinājums

iesniedzams līdz 2006.gada 31.augustam (lietas lapa 43).

[4.1.4] Pieteicējs 2005.gada 14.novembrī vērsies Rīgas domē ar

ierosinājumu privatizēt zemesgabala domājamās daļas un pirmpirkuma tiesību

apliecinošiem dokumentiem (lietas lapa 9), uz ko Rīgas domes Īpašuma

departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldes 2005.gada 22.novembra atbildes

vēstulē norādīts, ka pieteicēja privatizācijas ierosinājums iekļauts privatizācijas

ierosinājumu reģistrā (lietas lapa 10).

[4.1.5] Rīgas domes Īpašuma departamenta 2006.gada 18.janvārī

sagatavotajā pašvaldības nekustamā īpašuma objekta – apbūvēta zemes gabala

informācijas lapā konstatēts, ka zemesgabals daļēji atrodas ielas sarkanajās

līnijās, ņemot vērā to, lai nodrošinātu likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās

daļas 2.punkta izpildi, atzīts, ka zemes gabals nepieciešams pašvaldību funkciju

nodrošināšanai un saglabājams pašvaldības īpašumā (lietas lapa 59-65).

[4.1.6] Pieteicējs 2006.gada 20.aprīlī (Rīgas domē saņemts 2006.gada

24.aprīlī) vērsies Rīgas domē ar lūgumu nevilcinoties rast iespēju pieņemt

attiecīgu lēmumu par zemesgabala nodošanu vai nenodošanu privatizācijai

(lietas lapa 11), uz ko Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašuma

atsavināšanas pārvaldes 2006.gada 16.maija atbildes vēstulē skaidrots, ka Rīgas

dome no VZD ir pieprasījusi izziņu par pieteicējam piederošo domājamo daļu

no visām uz zemesgabala esošajām ēkām (būvēm), lai varētu noteikt, uz kādu

zemesgabala daļu pieteicējam ir pirmpirkuma tiesības (lietas lapa 12-13).

[4.1.7] Rīgas domes Īpašuma departaments 2006.gada 25.aprīlī vērsies

VZD ar lūgumu sniegt ziņas no nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmas par kopīpašniekam piederošo domājamo daļu no ēku nekustamā

īpašuma, t.i., no visām uz zemesgabala esošajām ēkām (būvēm) un par

pieteicējam piederošo domājamo daļu no visām uz zemesgabala esošajām ēkām

(būvēm) (lietas lapa 66), uz ko VZD 2006.gada 10.maija atbildes vēstulē

norādīts, ka pieteicējam pieder 163/11034 domājamās daļas no garāžas. Par

pārējām pieteicējam piederošām daļām no pārējām ēkām (būvēm), kuras atrodas

/adrese/, Rīgā, VZD rīcībā nav informācijas (lietas lapa 67).

[4.1.8] Pieteicējs 2006.gada 22.maijā vērsies Rīgas domē ar lūgumu sniegt

informāciju, kādus konkrēti dokumentus kopš 2005.gada 14.novembra ir un bija

nepieciešams iegūt, lai varētu izskatīt privatizācijas ierosinājumu, kā arī, kad tie

ir pieprasīti konkrētai iestādei un saņemti. Rīgas domes Īpašuma departamenta

2006.gada 4.jūlija atbildes vēstulē precizēts, ka VZD izziņā norādītas

domājamās daļas, kas pieteicējam pieder no konkrētās būves, nevis no visa ēku

(būvju) kopīpašuma, kas atrodas uz zemesgabala (lietas lapa 16-17).

Rīgas dome 2006.gada 25.aprīlī VZD ir nosūtījusi vēstuli ar lūgumu sniegt

informāciju par pieteicējam piederošo domājamo daļu no visām uz zemesgabala

esošajām ēkām (būvēm). VZD atbildē norādīts, ka tās rīcībā tādas informācijas,

proti, par pieteicējam domājamo daļu no visām uz konkrētā zemesgabala

esošajām ēkām (būvēm) nav. 2006.gada 23.maijā Rīgas dome atkārtoti vērsās

VZD.

[4.1.9] Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvalde

2006.gada 23.maija vēstulē VZD lūdz sniegt informāciju, vai turpmāk VZD

Rīgas domes iestādēm un ēku (būvju) kopīpašniekiem sniegs ziņas no

nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas par kopīpašniekam

piederošo domājamo daļu no ēku nekustamā īpašuma, tas ir, no visām uz

zemesgabala esošajām ēkām (būvēm) (lietas lapa 68), uz ko VZD (2006.gada

13.jūnija atbildes vēstule) sagatavojis izrakstu no būves tehniskās

inventarizācijas lietas par būves sadalījumu domājamās daļās (lietas lapa 69-

75).

[4.1.10] Pieteicējs gan 2006.gada 30.maijā, gan 2006.gada 11.augustā

(Rīgas domē saņemts 2006.gada 14.augustā) atkārtoti vērsies Rīgas domē ar

ierosinājumu privatizēt zemesgabala domājamās daļas (lietas lapa 18-19, 86-

87), uz ko Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldes

2006.gada 28.jūnija un 2006.gada 3.novembra atbildes vēstulē (lietas lapa 20-

21, 88) norādīts, ka pieteicējam nav tiesību ierosināt tās zemesgabala daļas

privatizāciju, uz kuras atrodas citām personām piederoša apbūve, papildus

informējot par jaunatklātiem apstākļiem, ka zemesgabala daļa atrodas ielas

sarkano līniju robežās.

[4.1.11] Pieteicējs 2006.gada 10.jūlijā vērsies Rīgas domē ar lūgumu sniegt

informāciju, kādi ierobežojumi vai apgrūtinājumi, saskaņā ar kādu dokumentu

un kopš kura laika ir noteikti zemesgabalam (lietas lapa 22), uz ko Rīgas domes

Pilsētas attīstības departamenta 2006.gada 19.jūlija atbildes vēstulē norādīts, ka

daļa zemesgabala saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam

(apstiprināts ar Rīgas domes 2005.gada 20.decembra lēmumu Nr.749, stājies

spēkā 2006.gada 4.janvārī) un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas

teritorijas plānojumu (apstiprināts ar Rīgas domes 2006.gada 7.februāra lēmumu

Nr.832, stājies spēkā 2006.gada 4.martā) atrodas ielu sarkanajās līnijās (lietas

lapa 23).

[4.2] Saskaņā ar APL 89.pantu faktiskā rīcība ir iestādes darbība publisko

tiesību jomā jebkurā citādā veidā, nevis izdodot administratīvo aktu, ja

privātpersonai uz šo darbību ir tiesības vai tai šīs darbības rezultātā ir radies vai

var rasties tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Faktiskā rīcība ir arī iestādes

bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar tiesību normām bija vai ir pienākums izpildīt

kādu darbību, kā arī iestādes sniegta izziņa.

[4.3] Pieteicējs laikā no 2005.gada 1.novembra līdz 2006.gada 14.augustam

Rīgas domē ir vērsies ar septiņiem iesniegumiem, no kuriem trīs ir privatizācijas

ierosinājumi. Izvērtējot pārējos iesniegumus, tiesa konstatēja, ka nākamo

iesniegumu mērķis faktiski ir tāds pats, proti, turpmākajos iesniegumos

pieteicējs, nesagaidījis sev vēlamo rezultātu, lūdz pārtraukt prettiesisko rīcību,

nepieņemot lēmumu sakarā ar privatizācijas ierosinājumu, un atgādina Rīgas

domei, ka tai ir saistoši Privatizācijas pabeigšanas likumā noteiktie lēmuma

pieņemšanas termiņi.

Tātad arī nākamo iesniegumu mērķis ir nevis atbilžu saņemšana pēc būtības

– faktiskā rīcība, bet lēmuma par zemesgabala nodošanu privatizācijai

pieņemšana jeb administratīvā akta izdošana.

Tiesa secināja, ka pieteicējs nevēlas faktisko rīcību – atbilžu saņemšanu uz

saviem iesniegumiem, bet vēlas administratīvā akta izdošanu – Rīgas domes

lēmuma par zemesgabala nodošanu privatizācijai pieņemšanu.

Tādējādi secināms, ka pieteikums ir iesniegts par tāda labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, ar kuru privatizācijai tiktu nodots pieteicējam

piederošās būves domājamajai daļai piekritīgās Rīgas pilsētas pašvaldībai

piederošā zemesgabala /adrese/, Rīgā domājamās daļas.

[4.4] Arī nekustamā īpašuma domājamā daļa var būt privatizācijas objekts

minētā likuma izpratnē. Tāpat Privatizācijas likuma 64.panta pirmajā daļā

noteikts, ka tiesības uz privatizējama apbūvēta zemesgabala pirmpirkumu ir uz

šā zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašniekam.

Saskaņā ar Privatizācijas likuma 65.panta pirmo daļu apbūvēta zemesgabala

privatizācijas ierosinājumu bija tiesīga iesniegt persona, kuras īpašuma tiesības

uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz šā zemesgabala, ir nostiprinātas zemesgrāmatā,

kā arī persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz šā

zemesgabala, nav nostiprinātas zemesgrāmatā likumos noteikto ierobežojumu

dēļ, bet kura ieguvusi tiesības uz šīm ēkām (būvēm) privatizācijas rezultātā.

[4.5] Saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 7.panta ceturto daļu

lēmumu par pašvaldībai piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala

nodošanu privatizācijai pieņem pašvaldības dome (padome) ne vēlāk kā divu

mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas ierosinājums un visi

privatizācijai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma

tiesības.

[4.6] Pārbaudot lietā esošos materiālus, konstatējams, ka pieteicējam pieder

163/11034 domājamās daļas no atsevišķās būves, kas atrodas uz Rīgas domei

piederoša zemesgabala, ko apliecina gan lietā esošā zemesgrāmatu apliecība

(lietas lapa 8), gan VZD izziņa (lietas lapa 35-37). Par minētā zemesgabala

domājamo daļu privatizāciju pieteicējs ar privatizācijas ierosinājumu vērsās

pašvaldībā 2005.gada 14.novembrī, ierosinot privatizāciju uz pirmpirkumu

tiesību pamata kā persona, kuras īpašuma tiesības uz būvi, kas atrodas uz

zemesgabala, ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Ievērojot to, ka pieteicējs ar privatizācijas ierosinājumu Rīgas domē vērsās

kā uz zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašnieks, kura īpašuma tiesības ir

nostiprinātas zemesgrāmatā, tiesa secināja, ka likumdevējs pašvaldībai nav

paredzējis ilgāku laiku kā divus mēnešus šāda lēmuma pieņemšanai, un

atbildētājs nevar atsaukties uz Privatizācijas pabeigšanas likuma pārejas

noteikumos (14.punkts) noteikto termiņa pagarinājumu privatizācijas

iesnieguma izskatīšanai, jo šajā normā regulēts jautājums par tāda veida

privatizācijas iesniegumu izskatīšanu, kurus iesniegušas personas bez

pirmpirkuma tiesībām.

Pieteicējs Rīgas domei vienlaicīgi ar privatizācijas ierosinājumu iesniedza

zemesgrāmatu apliecības kopiju un VZD izziņu. Rīgas domes Īpašuma

departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldes 2005.gada 22.novembra atbildes

vēstulē (lietas lapa 10) uz privatizācijas ierosinājumu norādīts, ka pieteicēja

privatizācijas ierosinājums iekļauts privatizācijas ierosinājumu reģistrā un ka

dokumenti, kas nepieciešami jautājuma par zemesgabala domājamām daļām

izskatīšanai Rīgas domē, pieprasīti Zemju pārvaldei. Minētajā vēstulē Rīgas

dome nav norādījusi, ka pieteicējs nebūtu iesniedzis visus privatizācijai

nepieciešamos dokumentus, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības.

Saskaņā ar APL 55.panta 1.punktu administratīvo lietu iestādē ierosina uz

iesnieguma pamata, līdz ar to ar minētā privatizācijas ierosinājuma iesniegšanu

iestādē bija uzsākts administratīvais process un pašvaldības nekustamais

īpašums tika pakļauts privatizācijas procesu regulējošajām tiesību normām,

tādējādi Rīgas domei, saņemot privatizācijas ierosinājumu, bija jāuzsāk

zemesgabala privatizācija Privatizācijas pabeigšanas likumā un Privatizācijas

likumā noteiktajā kārtībā un termiņos.

[4.7] Izvērtējot atbildētāja darbības, tiesa konstatēja, ka Rīgas dome ir

pieļāvusi nepamatotu vilcināšanos, un tikai pēc pieteicēja atkārtotā iesnieguma

(lietas lapa 11) Rīgas domes 2006.gada 16.maija atbildes vēstulē pieteicējam

(lietas lapa 12) norādīts, ka, lai sagatavotu jautājumu izskatīšanai Rīgas domē, ir

nepieciešams apkopot dokumentus un informāciju, kas raksturo konkrēto

zemesgabalu, tas ir, nepieciešami dokumenti, kas apliecina Rīgas pilsētas

pašvaldības īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu, nepieciešama informācija,

vai zemesgabals ir iznomāts, kādā teritorijā saskaņā ar Rīgas attīstības plānu

zemesgabals atrodas un kādi ir tā turpmākās izmantošanas nosacījumi, kā arī

nepieciešams apkopot atzinumus no Rīgas domes iestādēm, lai noskaidrotu, vai

konkrētais zemesgabals ir nepieciešams Rīgas pilsētas pašvaldībai. Kā arī, ka

lēmums par zemesgabala domājamo daļu nodošanu privatizācijai būtu jāpieņem

divu mēnešu laikā no Rīgas domes VZD pieprasītās izziņas par pieteicējam

piederošo domājamo daļu no visām uz zemesgabala esošajām būvēm. Turklāt,

kā izriet no lietas materiāliem, pieprasījumu VZD par domājamo daļu

noteikšanu privatizācijas vajadzībām Rīgas dome ir sagatavojusi tikai 2006.gada

25.aprīlī (lietas lapa 66).

Secināms, ka atbildētājs ilgstoši (sešus mēnešus) prettiesiski nav veicis tam

ar likumu noteikto pienākumu – pieņemt lēmumu (tas ir – apzināt lietas

faktiskos apstākļus, iegūt un izvērtēt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo

informāciju), un tikai 2006.gada maijā sāk apzināt lēmuma pieņemšanai

nepieciešamo informāciju.

Tiesa konstatēja, ka apstākļus, ka zemesgabals atrodas ielu sarkano līniju

robežās, tādēļ nav pieļaujama pašvaldības īpašuma objekta daļas ielu sarkanajās

līnijās nodošana privatizācijai, jo tā būs nepieciešama pašvaldības autonomu

funkciju – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro

tīrību nodrošināšanai, Rīgas dome pirmo reizi norāda tikai 2006.gada 4.jūlija

vēstulē (lietas lapa 17), bet joprojām saistībā ar pieteicēja privatizācijas

ierosinājumu nekāda veida lēmums (administratīvs akts) pieņemts netiek.

[4.8] Attiecībā par atbildētāja norādīto par nepieciešamību iegūt izziņas par

pieteicējam piederošo domājamo daļu no visām uz zemesgabala esošajām

būvēm, tiesa norādīja, ka nav pamatots Rīgas domes arguments, ka pieteicējs

nebija iesniedzis visus privatizācijai nepieciešamos dokumentus, kas apliecina

personas pirmpirkuma tiesības. Personas pirmpirkuma tiesības apliecina

zemesgrāmatu apliecība un VZD izziņa par pieteicējam piederošās ēkas

(garāžas) saistību ar zemesgabalu. Gan privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas

laikā, gan arī šobrīd par oficiālu atzīstama VZD uzturētā Kadastra informācija

par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Privatizācijas

ierosinājuma brīdī VZD izziņā ietvertā informācija bija aktuāla un nevarēja radīt

pamatotas šaubas par tās patiesumu. Tādējādi tas, kādas būves domājamai daļai

piekrītošas zemesgabala daļas ir tiesīgs privatizēt pieteicējs, nekādā veidā

neietekmē personas pirmpirkuma tiesību esamību, ja indivīds to ir apliecinājis ar

dokumentiem, par kuru spēkā esamību un tiesiskumu nav strīda. Konkrētās

privatizējamās zemesgabala vienības noteikšana ir sekundārs aspekts, kuras

noteikšanas pienākums gulstas uz Rīgas domi.

Tiesai nav saprotams, kādā veidā atbildētājs ir nonācis pie secinājuma, ka

pieteicējam varētu piederēt domājamās daļas no citām (visām) uz zemesgabala

esošām ēkām (būvēm). Kā saprotams no atbildētāja sniegtajiem

paskaidrojumiem, šāds secinājums, iespējams, radies no atbildētāja pieņēmuma,

ka, ja pieteicējam piederēs domājamās daļas no visa zemesgabala, tad viņam

automātiski piederēs arī domājamās daļas no visām uz zemesgabala esošajām

būvēm. Tiesa atzina šādu atbildētāja uzskatu par nepamatotu, jo nav nekādu

nedz faktisku, nedz tiesisku apstākļu, kas norādītu uz šādas varbūtības

pastāvēšanu. Līdz ar to tiesa arī atzina par nepamatotu atbildētāja izvirzīto

priekšnosacījumu par šāda veida izziņas nepieciešamību un iegūšanu no VZD.

Tiesas ieskatā lēmums Rīgas domei jāpieņem, vadoties no tiem tiesiskajiem

un faktiskajiem apstākļiem, kas ir spēkā privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas

brīdī. Tas izriet no Privatizācijas pabeigšanas likuma 7.panta ceturtās daļas.

Normā ietvertais termiņš un nosacījumi ir nepieciešami tiesiskajai stabilitātei, lai

administratīvais process iegūtu galīgu un noturīgu noslēgumu, turklāt, lai

privatizācijas subjektam radītu tiesisku paļāvību uz šo tiesisko un faktisko

stabilitāti, proti, ka brīdī, kad tiks iesniegts privatizācijas ierosinājums, netiks

meklēti dažādi iemesli, lai radītu pamatu tā noraidījumam. Personai, iesniedzot

privatizācijas ierosinājumu un pirmpirkuma tiesības apliecinošos dokumentus, ir

zināms tās tiesiskais stāvoklis, kādā tā atrodas un ka tā droši var pretendēt uz

privatizāciju. Taču, ja pēc pieteikuma iesniegšanas tiek risināts jautājums par

pirmpirkuma tiesības apliecinošu dokumentu esamību, var rasties pamatotas

šaubas par to, vai netiek aizskartas privatizācijas subjekta publiski subjektīvās

tiesības paļauties uz to tiesisko un faktisko situāciju, kas bija spēkā privatizācijas

ierosinājuma iesniegšanas brīdī.

[4.9] Ievērojot minēto, tiesa secināja, ka pieteicējs ir privatizācijas subjekts,

kuram bija tiesības vērsties pašvaldībā ar privatizācijas ierosinājumu par

pašvaldībai piederoša zemesgabala domājamās daļas privatizāciju, un Rīgas

domei bija jāpieņem lēmums par šī privatizācijas objekta nodošanu

privatizācijai. Tā kā tikai Rīgas dome ir tiesīga pieņemt Privatizācijas

pabeigšanas likuma 6.panta otrajā daļā noteikto lēmumu, pašvaldības

struktūrvienību, komiteju, komisiju vai citu institūciju iebildumi pret konkrētā

pašvaldības zemesgabala nodošanu privatizācijai sakarā ar nepieciešamajām

izmaiņām Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā

nevar būt par pamatu tam, lai privatizācijas ierosinājumu neizskatītu pēc būtības

Privatizācijas pabeigšanas likumā noteiktajā termiņā.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 29.augusta spriedumu

Rīgas dome iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot pieteikumu noraidīt,

pamatojoties ur turpmāko.

[5.1] Tiesa spriedumā secinājusi, ka Rīgas pašvaldība ir atteikusi

pieteicējam izdot labvēlīgu administratīvo aktu, taču konkrētajā gadījumā Rīgas

dome nav atteikusi izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu. Lēmums

saskaņā ar Privatiozācijas pabeigšanas likuma 6.panta sesto daļu un 7.panta

ceturto daļu nav pieņemts.

[5.2] Tiesa vērtējusi normatīvajos aktos noteikto atsevišķa apbūvēta

zemesgabala privatizācijas kārtību, bet nav vērtējusi kārtību, kādā pieņemams

lēmums par nodošanu privatizācijai vai atteikumu to nodot privatizācijai.

Saskaņā ar Privatizācijas likumā lietoto terminu un jēdzienu skaidrojumu

īpašuma objekts ir privatizācijas rezultātā vai citos likumos un normatīvajos

aktos paredzētajos gadījumos īpašumā iegūtās ar zemi cieši saistītās ēkas un

būves.

Savukārt konkrētajā gadījumā pieteikums iesniegts par atsevišķa apbūvēta

zemesgabala domājamo daļu privatizāciju, kuru privatizācijas kārtību noteic

Privatizācijas likuma VII daļa.

[5.3] Tiesa nav vērtējusi Rīgas domes iesniegtos pierādījumus un nav

ņēmusi vērā, ka iestāde saskaņā ar APL 56.panta piekto daļu pēc iespējas sniedz

iesniedzējam nepieciešamo informāciju vai cita veida palīdzību jautājuma

sekmīgai atrisināšanai atbilstoši iesniedzēja interesēm, kā arī APL 59.panta

pirmajā daļā noteikto par informācijas iegūšanu. Rīgas pašvaldība, apzinot lietas

faktiskos apstākļus un konstatējot, ka uz apbūvēta zemesgabala atrodas gandrīz

600 ēku (būvju) īpašniekiem piederošas ēkas (būves), kuru īpašumtiesības ir

nostiprinātas domājamās daļās, uzsāka veikt darbības, lai nodrošinātu citu

privātpersonu, kopīpašnieku, tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

Pirmpirkuma tiesības ir ne tikai pieteicējam, bet arī pārējiem ēku (būvju)

kopīpašniekiem saskaņā ar Privatizācijas likuma 64.panta pirmo daļu un Valsts

un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 4.punktu un

5.panta ceturto daļu.

Līdz ar to Rīgas domes rīcība ir ierobežota ar to, ka ir nepieciešams precīzi

noteikt katrai ēku (būvju) domājamai daļai piekritīgo zemesgabala domājamo

daļu, kā arī ņemt vērā citu ēku (būvju) kopīpašnieku tiesības un tiesiskās

intereses.

Tiesa ir nepareizi interpretējusi Privatizācijas pabeigšanas likuma pārejas

noteikumu 14.punktu, secinot, ka likumdevējs šajā normā regulējis tikai tādu

privatizācijas ierosinājumu izskatīšanu, kuru iesniegušas personas bez

pirmpirkuma tiesībām. Īpašuma objekta pirmpirkuma tiesības noteiktas

Privatizācijas likuma 35.panta pirmajā daļā, savukārt atsevišķa apbūvēta

zemesgabala – minētā likuma 64.panta pirmajā daļā.

[5.4] Tiesa nav ievērojusi APL 254.panta prasības. Minētā panta otrās daļas

2.punkts paredz, ka tiesa spriedumā nosaka administratīvā akta saturu un

izdošanas termiņu, ja iestādei vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi.

Lietderības apsvērumi nav jāizdara, ja tas ir satura izvēles administratīvais akts

(65.panta trešā daļa). Taču tiesa jau ir izdarījusi visus nepieciešamos

apsvērumus un nonākusi pie secinājuma, ka pareizs var būt tikai viena konkrēta

satura administratīvais akts. Tiesa nav veikusi lietderības apsvērumu

izvērtēšanu, bet formāli vērtējusi likumā noteikto lēmuma pieņemšanas termiņa

nokavējumu, kā arī nav vērtējusi, vai tiks ievērotas citu ēku (būvju)

kopīpašnieku tiesības un tiesiskās intereses.

Lai tiesa uzdotu Rīgas domei pieņemt konkrēta satura lēmumu, tiesai bija

jākonstatē, vai pieteicējam piederošās ēkas (būves) domājamās daļas atrodas ielu

sarkanajās līnijās vai ārpus tām, tādējādi konstatējot, vai minētā zemesgabala

domājamās daļas ir vai nav nepieciešamas Rīgas pilsētas pašvaldības autonomo

funkciju pildīšanai saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta otrās daļas

2.punktam.

2008.gada 18.martā Rīgas dome pieņēma konceptuālu lēmumu Nr.3508

„Par atteikumu nodot privatizācijai (atsavināšanai) Rīgas pilsētas pašvaldībai

piederošus vai piekrītošus zemesgabalus (zemesgabalu daļas), kas atrodas ceļa,

ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei

nepieciešamajā teritorijā”, nosakot, ka ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī

inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamajā teritorijā ir nepieciešami

likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās pašvaldības

autonomās funkcijas izpildes nodrošināšanai.

[5.5] Tiesa var vērtēt pašvaldības domes rīcības motīvu un argumentu

pamatotību, taču tiesai ir ierobežotas iespējas pilnvērtīgi izvērtēt konkrēta satura

īpašuma nepieciešamību attiecīgam mērķim. Tiesa neveic lietderības

apsvērumus. Tiesas funkcija ir kontrolēt valsts pārvaldes darbības tiesiskumu,

nevis valsts pārvaldes vietā pieņemt lēmumu par lietderību (sk., Augstākās tiesas

Senāta Administratīvo lietu departamenta 07.09.2004 sprieduma Nr.SKA-120 6.

un 13.punktu).

[6] Par apelācijas sūdzību pieteicējs iesniedza paskaidrojumu norādot, ka

apelācijas sūdzība ir nepamatota, pamatojoties uz turpmāko.

[6.1] Pieteicējs privatizācijas iesniegumu iesniedza Rīgas domē 2005.gada

14.novembrī, tas ir, pirms tika pieņemti Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.34

„Par Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam un tā grafiskās daļas un

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, kā arī Rīgas

domes saistošie noteikumi Nr.38 „Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības

zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, kuri radīja situāciju, ka

zemesgabala daļa atrodas ielas sarkanajās līnijās.

[6.2] Atsavināt attiecīgo zemesgabalu, uz kura atrodas arī pieteicējam

piederoša būve, bija ierosinājušas divas personas. Līdz ar to nav pamata

atsaukties uz 591 personu, kuras varēs privatizēt attiecīgā zemesgabala

domājamās daļas tikai par naudu, jo tām uz zemesgabala atrodas īpašumā esošas

ēkas.

[6.3] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka strīdus zemesgabals tiks

nodots privatizācijai pēc jautājuma par ielu sarkanajām līnijām atrisināšanas,

tādējādi atbilstoši „Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas sertifikātu

izmantošanas pabeigšanas likuma” nosacījumiem par iespējamiem lēmumiem

tiesa ir norādījusi Rīgas domes pieņemamā lēmuma saturu – nodot attiecīgā

zemesgabala domājamo daļu privatizācijai.

________________ O.Priedītis

[7] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā

norādītajiem motīviem.

Pieteicējs apelācijas sūdzību neatzina un norādīja, ka neskatoties uz to, ka

Rīgas dome ir izdevusi pieteicējam labvēlīgu lēmumu, vēlas tiesas spriedumu, ar

kuru ir atzīts atbildētāja rīcības prettiesiskums ilgstošā administratīvā akta

neizdošanā, kā arī norādīja uz to, ka administratīvais akts, ar kuru apmierināts

pieteicēja lūgums un nolemts nodot privatizācijai atsevišķa apbūvēta

zemesgabala Rīgā, /adrese/, daļu, nav tiesisks, jo nenoteic nekādus termiņus.

Motīvu daļa

[8] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas

materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka atbildētāja apelācijas sūdzība

ir pamatota, savukārt pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[9] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa [4.1] pareizi konstatējusi

lietas apstākļus, tāpēc tos atkārtoti šajā spriedumā neatreferēs.

[10] Pieteikumā ietverti divi prasījumi:

1) atzīt par prettiesisku un pieteicēja tiesības aizskarošu Rīgas domes

faktisko rīcību, nepieņemot lēmumu par zemesgabala domājamās daļas

nodošanu privatizācijai,

2) uzlikt Rīgas domei par pienākumu veikt faktisko rīcību un izsniegt

pieteicējam dokumentus, kas nepieciešami zemesgabala domājamās daļas

privatizācijai.

Vispirms noskaidrojams, kādi pieteicēja prasījumi ir izlemjami sprieduma

rezolutīvajā daļā.

Viens no pieteikumā izteiktajiem prasījumiem pēc būtības ir labvēlīga

administratīvā akta izdošana, proti, par zemes gabala nodošanu privatizācijai,

izsniedzot pieteicējam attiecīgus dokumentus. Tātad pieteikuma priekšmests ir

labvēlīga administratīvā akta izdošana. Tā kā attiecīgā zemesgabala daļa lietas

iztiesāšanas laikā ir nodota privatizācijai ar 2009.gada 26.marta lēmumu, šajā

aspektā tiesiskais strīds beidza pastāvēt. Tajā pat laikā no pieteicēja

paskaidrojumiem un pieteikumā ietvertā pirmā prasījuma ir redzams, ka lietā ir

strīds arī par to, vai iestādes darbības, kas izpaudušās kā savlaicīga zemes gabala

daļas nenodošana privatizācijai, ir bijušas tiesiskas.

Kaut arī pieteicējs pieteikumā ietvēris prasījumu atzīt par prettiesisku

iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā nepieņemot lēmumu par

zemesgabala domājamās daļas nodošanu privatizācijai, tomēr šāda iestādes

rīcība nav vērtējama kā faktiskā rīcība, jo runa ir nevis par faktisku seku

radīšanu, bet administratīvā akta izdošanu.

Taisnīgs administratīvā akta izdošanas process sastāv no divām daļām –

taisnīga un tiesību normām atbilstoša procesa un taisnīga un tiesību normām

atbilstoša rezultāta. Fakts, ka iestāde ir nonākusi pie taisnīga un tiesību normām

atbilstoša rezultāta, neizslēdz prettiesiskumu attiecīgā lēmuma pieņemšanas

procesā. Savukārt taisnīgs un tiesību normām atbilstošs lēmuma pieņemšanas

process pats par sevi nenodrošina taisnīgu un tiesisku rezultātu. Līdz ar to arī

gadījumā, ja konkrētā administratīvā procesa rezultāts ir personai labvēlīgs, tai ir

tiesības uz attiecīgā lēmuma pieņemšanas procesa tiesiskuma pārbaudi tiesā.

Pieteicējs var ne tikai pārsūdzēt administratīvajā procesā pieņemto lēmumu

(procesa rezultātu) materiālo tiesību izpratnē, bet arī lūgt tiesu izvērtēt konkrētā

lēmuma pieņemšanas procesuālos aspektus.

Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka lietā nav taisāms spriedums par Rīgas

domes faktisko rīcību vai pieteicējām labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ir

taisāms spriedums par zemesgabala Rīgā, /adrese/ domājamās daļas nodošanu

privatizācijai procesa tiesiskumu.

[11] Konkrētajā gadījumā pieteikums pašvaldībā iesniegts par atsevišķa

apbūvēta zemesgabala domājamo daļu privatizāciju.

Saskaņā ar Privatizācijas likuma 64.panta pirmo daļu tiesības uz

privatizējama apbūvēta zemesgabala pirmpirkumu ir uz šā zemesgabala esošā

īpašuma objekta īpašniekam. Ņemot vērā, ka uz attiecīgā zemesgabala ir

vairākas ēkas, kuru īpašniekiem ir nostiprinātas īpašumtiesības zemesgrāmatā,

tajā skaitā arī pieteicējam, visiem ēku īpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības uz

attiecīgā zemesgabala privatizāciju.

[12] Saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 6.panta otro daļu

pašvaldības dome (padome) lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta,

kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai vai

pamatotu atteikumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu pieņem četru

mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas.

Savukārt no Privatizācijas pabeigšanas likuma 7.panta ceturtās daļas izriet,

ka lēmumu par pašvaldībai piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala

nodošanu privatizācijai pieņem pašvaldības dome (padome) ne vēlāk kā divu

mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas ierosinājums un visi

privatizācijai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma

tiesības.

Atbilstoši Privatizācijas likuma 31.panta trešajai daļai pašvaldība apkopo

ierosinājumus un pieņem lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu

privatizācijai. Lēmumu pieņem attiecīgās pilsētas dome, rajona padome, pagasta

padome vai novada dome.

Saskaņā ar šīm normām pašvaldības dome izskata privatizācijas

ierosinājumu un lemj par attiecīgā pašvaldības zemesgabala nodošanu

privatizācijai vai atteikumu nodot privatizācijai, tas ir, vērtē faktus, kas

nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

Tāpat, zemesgabala nepieciešamība valsts pārvaldes funkciju vai

pašvaldības komercdarbības funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes

iekārtas likumu ir ar likumu noteikts kritērijs, kurš pašvaldībai jāņem vērā,

pieņemot attiecīgu lēmumu.

Saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 10.panta otro daļu lēmumu

par zemesgabala privatizācijas turpināšanu atbilstoši kopīpašniekam piederošās

ēkas (būves) domājamai daļai pieņem privatizāciju veicošā institūcija. Ņemot

vērā minēto, kā arī Privatizācijas likuma 71.pantu un Privatizācijas pabeigšanas

likuma 9.pantu, kas noteic, ka zemesgabalam nosakāma gan tā platība, gan

noteikta cena, lai pieņemtu attiecīgu lēmumu, ir jāveic darbības, lai varētu

noteikt precīzu privatizējamā zemesgabala platību, tajā skaitā domājamās daļas

apmēru, un cenu.

[13] Kā izriet no lietas materiāliem, Rīgas dome, izvērtējot lietas apstākļus,

administratīvā akta izdošanā veica sekojošas darbības.

Pieteicēja 2005.gada 14.novembra privatizācijas ierosinājumam bija

pievienota Zemesgrāmatas apliecības kopija par pieteicējam piederošo garāžas

īpašumu (8.lietas lapa) un Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas

Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra 2005.gada 9.novembra izziņa par

ēku (būvju) saistību ar zemi (35. – 37.lietas lapa).

Ar Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldes

2005.gada 22.novembra vēstuli pieteicējs tika informēts, ka pieteicēja

privatizācijas ierosinājums iekļauts Privatizācijas ierosinājumu reģistrā

(10.lietas lapa).

Ar Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldes

2006.gada 16.maija vēstuli (12.lietas lapa) pieteicējam tika norādīts, ka, lai

sagatavotu zemesgabala Rīgā, /adrese/ privatizācijas jautājumu izskatīšanai

Rīgas domē, ir nepieciešams apkopot dokumentus un informāciju, kas raksturo

konkrēto zemesgabalu, tas ir, nepieciešami dokumenti, kas apliecina Rīgas

pilsētas pašvaldības īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu, nepieciešama

informācija, vai zemesgabals iznomāts, kādā teritorijā saskaņā ar Rīgas attīstības

plānu zemesgabals atrodas un kādi ir tā turpmākās izmantošanas nosacījumi u.c.

Bez tam ir nepieciešams apkopot atzinumus no Rīgas domes iestādēm, lai

noskaidrotu, vai konkrētais zemesgabals ir nepieciešams Rīgas pilsētas

pašvaldībai.

Tāpat arī norādīts uz termiņiem, kādā laikā pašvaldības domei jāpieņem

lēmumu par zemesgabala nodošanu privatizācijai saskaņā ar Privatizācijas

pabeigšanas likuma 7.panta ceturto daļu, proti, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no

dienas, kad saņemts privatizācijas ierosinājums un visi privatizācijai

nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības.

Tāpat pieteicējam atbildēts (Rīgas domes Īpašuma departamenta 2006.gada

4.jūlija vēstule, 16.lietas lapa), ka dokumentu sagatavošanas laikā konstatēts, ka

zemesgabala daļa atrodas ielas sarkano līniju robežās un par tālākajām darbībām

šī jautājuma risināšanā un, par cik līgums par attiecīgā zemesgabala nomu ir

noslēgts ar BO GĪKS „Grostona” un zemesgabala sadalīšanai ir nepieciešama

nomnieka piekrišana, ir lūgta BO GĪKS „Grostona” priekšsēdētāja piekrišana

attiecīgā zemesgabala sadalīšanai.

[14] Kā izriet no lietas materiāliem, uz zemesgabala atrodas 491 ēku

(būvju) īpašumi un privatizācijas ierosinājumi saņemti no deviņiem apbūves,

kas atrodas uz zemesgabala, kopīpašniekiem.

Lai noskaidrotu katram kopīpašniekam piekrītošās zemesgabala domājamās

daļas, situācijas risinājumam tika veikta sarakste ar Valsts zemes dienesta

Lielrīgas reģionālo nodaļu, kuras rezultātā 2006.gada 30.jūnijā Rīgas domes

Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldē saņemts VZD Lielrīgas

reģionālās nodaļas izraksts no būves tehniskās inventarizācijas lietas par būves

Rīgā, Veselas ielā 19 sadalījumu domājamās daļās, kurā norādīts vien iespējamo

domājamo daļu skaits, ko aizņem katra atsevišķa būve (lietas 70. – 75.lapa).

Tāpat Rīgas dome dokumentu sagatavošanas gaitā noskaidroja, ka daļa no

zemesgabala atrodas ielas sarkano līniju koridorā, kas nepieļauj attiecīgo

īpašuma daļu privatizēt. Šajā gadījumā, kā secinājusi Rīgas dome izdotajā

Lēmumā, zemesgabals nepieciešams ielas un tās infrastruktūras izveidei un

iekārtošanai, tādējādi apbūve ielas sarkano līniju koridorā nojaucama.

Rīgas dome ar 2005.gada 20.decembra lēmumu Nr.749 apstiprināja Rīgas

teritorijas plānojumu 2006. - 2018.gadam, un tā grafisko daļu un teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumus, izdodot kā Rīgas domes saistošos

noteikumus Nr.34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”,

saskaņā ar kuriem zemesgabals daļēji atrodas ielas sarkanajās līnijās. Rīgas

domes Satiksmes departaments 2006.gada 2.janvāra vēstulē (121.lietas lapa)

ierosināja veikt zemesgabala sadali un privatizācijai nodot zemesgabala daļu

ārpus ielas sarkano līniju robežām. Rīgas domes īpašuma departaments

2006.gada 4.jūlija vēstulē (16.lietas lapa) informēja pieteicēju par faktu, ka

Zemesgabala daļa atrodas ielas sarkano līniju robežās, kā arī par tālākajām

darbībām šī jautājuma risināšanā.

Lēmuma pieņemšanas gaitā tika izstrādāts zemesgabala robežu korekcijas

plāna projekts, kurā paredzēts izveidot vairākus zemesgabalus, līdz ar to

mainīsies garāžu ēkām Rīgā, /adrese/, piesaistīto zemesgabalu robežas, to

platības, kadastra apzīmējumi, kā arī Zemesgabala domājamās daļas, uz kurām

pieteicējam ir pirmpirkuma tiesības.

Apgabaltiesas ieskatā šajā stadijā nebija iespējams pieņemt pamatotu

lēmumu par zemesgabala privatizāciju, jo nebija saņemti visi privatizācijai

nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības uz

noteiktu zemesgabala domājamo daļu apjomu.

[15] Kā izriet no lietas materiāliem, Pilsētas attīstības departaments

2006.gada 14.jūnijā, pēc saskaņošanas ar citām Rīgas domes institūcijām atzina

par pamatotu zemesgabala Rīgā, /adrese/ sadalīšanu, atdalot no tā zemesgabala

daļu ielas sarkanajās līnijās un koriģējot tā robežas, atbilstoši ielu sarkanajām

līnijām.

Sakarā ar minēto Rīgas domes Zemju pārvalde 2006.gada 22.jūnijā vērsās

ar priekšlikumu (126.lietas lapa) pie garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības

(turpmāk arī - GĪKS) ,,Grostona” par zemesgabala Rīgā, /adrese/ sadalīšanu,

atdalot zemesgabala daļas ielu sarkano līniju robežās. Ņemot vērā GĪKS

„Grostona” piekrišanu, Zemju pārvalde uzsāka zemesgabala Rīgā, /adrese/

robežu korekcijas projekta izstrādi.

Ar minēto projektu tika iepazīstināti GĪKS ,,Grostona” pārstāvji.

Ar GĪKS ,,Grostona” valdes priekšsēdētāja iesniegumu norādīts, ka GĪKS

,,Grostona” garāžu īpašnieki nepiekrīt minētajam projektam (133.lietas lapa), un

lūgts veikt sarkano līniju pārnešanu saskaņā ar reālo situāciju, neizveidojot

jaunu zemesgabalu, nepiešķirot tam jaunu kadastra apzīmējumu un nereģistrējot

to zemesgrāmatā. Ņemot vērā minēto, Satiksmes departaments piekritis

Grostonas ielas sarkano līniju koriģēšanai, veidojot to kā strupceļu un neatdalot

no zemesgabala Rīgā, /adrese/ daļu, kas atrodas ielas sarkano līniju robežās,

savukārt nepiekrita Jāņa Daliņa ielas sarkano līniju koriģēšanai, iznesot tās ārpus

zemesgabala Rīgā, /adrese/ robežām atbilstoši GĪKS ,,Grostona” iesniegtajam

priekšlikumam (135.lietas lapa).

Kā norāda atbildētājs, pamatojoties uz Satiksmes departamenta un Pilsētas

attīstības departamenta viedokļiem attiecīgajā jautājumā, GĪKS ,,Grostona”

minētajās iestādēs iesniedza teritorijas plānojuma grozījumus, kā rezultātā

garāžas atrastos ārpus ielas sarkanajām līnijām.

Ar Rīgas domes 2007.gada 9.oktobra lēmumu Nr. 2908 uzsākti grozījumi

Rīgas domes 2006.gada 7.februāra saistošo noteikumu Nr.38 ,,Rīgas vēsturiskā

centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”

grafiskajā daļā, koriģējot ielu sarkano līniju un aizsargjoslu izvietojumu.

Grozījumu izstrādes gaitā izvērtēti GĪKS ,,Grostona” priekšlikumi par ielu

sarkano līniju izmaiņām.

Apgabaltiesa konstatē, ka uz attiecīgo brīdi GĪKS ,,Grostona” garāžu

īpašnieku, tai skaitā Ā.B. īpašuma domājamās daļas noteiktas no visām

GĪKS ,,Grostona” lietojuma teritorijā esošajām garāžām, garāžu īpašuma

domājamo daļu lietderīgā platība var mainīties atkarībā no sarkano līniju

koriģēšanas, līdz ar to arī Zemesgabala platība, ja tas sadalāms atbilstoši sarkano

līniju atrašanās vietai.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa secina, ka arī attiecīgajā procesa stadijā

nebija iespējams noteikt pieteicēja garāžai piesaistāmo zemes gabalu, kamēr

nebija pieņemts lēmums par Pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem,

koriģējot zemes gabalu /adrese/, Rīgā tā, lai uz zemes gabala esošās būves

neatrastos ielas sarkanajās līnijās.

[16] Rīgas dome, pamatojoties uz 2007.gada 9.oktobra lēmumu, uzsāka

grozījumu izstrādi Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumu grafiskajā daļā, koriģējot aizsargjoslu

izvietojumu.

2008.gada 18.martā Rīgas dome pieņēma lēmumu Nr.3508 „Par atteikumu

nodot privatizācijai (atsavināšanai) Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošus vai

piekrītošus zemesgabalus (zemesgabalu daļas), kas atrodas ceļa, ielas vai

piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamajā

teritorijā”, kurā noteica, ka atsevišķi zemesgabali un to daļas nepieciešamas

pašvaldības autonomās funkcijas izpildei. Tikai ņemot vērā minēto lēmumu,

atbildētājam bija iespēja noteikt atsevišķā apbūvētā zemesgabalā ārpus ielas

sarkanajām līnijām esošo ēku (būvju) sastāvu un precīzu zemesgabala

domājamo daļu apmēru, kas nododams privatizācijai, kā arī noteikt katras

apbūves īpašniekam piekritīgās domājamās daļas apmēru no zemesgabala, uz

kura tā atrodas.

Rīgas domes Īpašuma departaments ar 2008.gada 16.jūlija lēmumu nolēma

apturēt pieteicēja privatizācijas ierosinājuma izskatīšanu, līdz likumā noteiktā

kārtībā tiks izskatīts GĪKS ,,Grostona” priekšlikums par ielas sarkano līniju

izmaiņām zemesgabala teritorijā. Minētais lēmums ar Rīgas domes 2008.gada

3.septembra lēmumu ir ticis atcelts (195.lietas lapa), un pieteicējs ar Rīgas

domes Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldes 2008.gada

12.novembra vēstuli tika aicināts izteikt savu viedokli 10 dienu laikā par,

iespējams, nelabvēlīga lēmuma pieņemšanu sakarā ar pieteicēja privatizācijas

ierosinājumu (204.lietas lapa). Pieteicēja viedoklis rakstveidā saņemts

2008.gada 24.novembrī.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa secina, ka atbildētājs ir ievērojis APL

62.panta pirmajā daļā noteikto uzklausīšanas pienākumu attiecībā pret

pieteicēju.

[17] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka ar Rīgas domes Pilsētas

īpašuma un privatizācijas lietu komitejas 2009.gada 23.februāra sēdes protokola

lēmumu nolemts virzīt zemesgabala privatizācijas projektu izskatīšanai Rīgas

domes sēdē, savukārt Lēmums pieņemts 2009.gada 17.martā.

Apgabaltiesas ieskatā Lēmums ir pieņemts saskaņā ar Privatizācijas

pabeigšanas likuma 7.panta ceturto daļu, tas ir, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no

dienas, kad saņemti visi privatizācijai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina

personas pirmpirkuma tiesības.

[18] Ņemot vērā iepriekš minēto, Adminisratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

Rīgas domes 2009.gada 26.marta lēmuma Nr.4-6/DIA-09-209-nd pieņemšanas

process ir veikts bez nepamatotas vilcināšanās un saskaņā ar normatīvo aktu

prasībām, noskaidrojot nepieciešamo informāciju lēmuma pieņemšanai un pēc

visu dokumentu saņemšanas, tādējādi ir atzīstams par tiesisku.

Adminisratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir kļūdaini

novērtējusi lietas tiesiskos apstākļus, līdz ar to taisījusi lietā nepamatotu

spriedumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Ā.B. pieteikumu atzīt par nepamatotu un noraidīt.

Rīgas domes 2009.gada 26.marta lēmuma Nr.4-6/DIA-09-209-nd

pieņemšanas procesu atzīt par tiesisku.

Spriedumu 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kasācijas sūdzību

iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) V.Endzelis

Tiesneses (paraksts) K.Krastiņa

(paraksts) L.Vīnkalna

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis V.Endzelis

Rīgā, 2009.gada 18.maijā