Appeal court dismissed appeal against administrative penalty for public order breach and drunk driving. Appeal court dismissed appeal against administrative penalty for public order breach and drunk driving. Appeal court dismissed appeal against administrative penalty for public order breach and drunk driving.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court dismissed the applicant's appeal against the Regional Police's decision to impose a fine for an administrative offense under Article 167 of the Administrative Offences Code. The applicant argued that police testimony was false, his health was not checked, and he was not properly informed of case materials. The appellate court rejected these claims, noting that the first-instance court correctly evaluated all evidence and that disagreement with findings does not imply a lack of objective assessment.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. panta otrās daļas 1. punkts; 289.13 pants; 289.22 pants: An appeal against an administrative penalty decision is inadmissible if the first-instance court properly evaluated the evidence and the decision is legally sound, even if a party disagrees with the conclusions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lieta Nr.142212211 143/AA43-0707-13/15 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2013.gada 13.jūnijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents M.Birzgalis, tiesneši K.Berķis un A.Šteinberga
rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par A.E., personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.panta sakarā ar A.E. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 30.novembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2011.gada 17.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Saulkrastu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 463585 par to, ka A.E. 2011.gada 17.martā plkst.09.10 Saulkrastu novadā, /adrese/, pie Informācijas centra, būdams alkohola reibumā, uzvedās agresīvi un lamājās ar rupjiem necenzētiem vārdiem, ar ko traucēja sabiedrisko mieru un kārtību, izdarot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 167.pantā paredzēto pārkāpumu. Ar Saulkrastu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka 2011.gada 28.marta lēmumu Nr.035/PA463585 (turpmāk – sākotnējais lēmums) A.E. uzlikts naudas sods Ls 50 apmērā, kā arī uzdots segt alkohola ietekmes pārbaudes izdevumus Ls 11 apmērā.
[2] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka 2011.gada 31.maija lēmumu Nr.2478 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi. [2.1] 2011.gada 17.marta protokolā norādītie vārdi, kurus pieteicējs lietojis administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī un vietā, atzīstami par necenzētiem vārdiem. Lietā esošie pierādījumi apstiprina, ka pieteicējs izdarījis LAPK 167.panta pārkāpumu. [2.2] Pieteicējs iepazīstināts ar lietas materiāliem, jo to kopijas 2011.gada 12.maijā nosūtītas pieteicējam pa pastu. Pieteicējs pienācīgā kārtā iepazīstināts ar tam veiktās alkohola ietekmes pārbaudes rezultātiem, ko apliecina pieteicēja paraksts uz pārbaudes protokola.
[3] 2011.gada 4.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā minēti šādi pieteicēja argumenti. [3.1] Lēmumā iekļautās policijas darbinieku un /Nosaukums/ darbinieces liecības ir nepatiesas. [3.2] Policijas iecirknī viņa veselības stāvokli nepārbaudīja; tieši pretēji – pēc daudzkārtējiem lūgumiem iedot viņam korvalolu neviens pie viņa kameras nepienāca, un viņš varēja arī nomirt. [3.3] Pieteicējs nav ticis iepazīstināts ar lietas materiāliem un nav tos saņēmis arī pa pastu. [3.4] Lieciniece pirmā viņus aizskāra ar to, ka nosauca viņus par pēdējiem bomžiem.
[4] Atbildētāja paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, balstoties uz Lēmumā minētajiem apstākļiem.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 30.novembra spriedumu Lēmums atstāts negrozīts, bet A.E. pieteikums noraidīts. Spriedums motivēts šādi. [5.1] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 167.pantā paredzēto pārkāpumu, piemērojot viņam naudas sodu Ls 50 apmērā, kā arī par to, vai pieteicējam ir pienākums atlīdzināt alkohola ietekmes pārbaudes veikšanas izdevumus Ls
11 apmērā. [5.2] LAPK 167.pants (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā) paredz, ka par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību,- uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. Pieteicējs saskaņā ar minēto tiesību normu ir saukts pie atbildības par to, ka pie informācijas centra, būdams alkohola reibumā, uzvedās agresīvi un lamājās necenzētiem vārdiem, ar to traucēdams sabiedrisko kārtību un mieru. [5.3] Kaut arī tiesas sēdē vienā no paskaidrojumiem, kā arī apstrīdēšanas iesniegumā pieteicējs ir noliedzis necenzētu vārdu lietošanu, vienā no paskaidrojumiem viņš tomēr ir atzinis, ka lamuvārdi viņam varētu būt izsprukuši, taču viņš uzskata, ka nevienu tieši nav aizskāris.
Lieciniece L.Z. 2011.gada 17.marta iesniegumā norāda, ka pie /Nosaukums/ atradās vairākas personas alkohola reibumā, kuras lietoja alkoholiskos dzērienus. Pēc aizrādījuma, ka sabiedriskā vietā dzert nedrīkst, viena no personām sāka uzvesties ļoti agresīvi, sāka lamāties necenzētiem vārdiem, nāca informācijas centra telpās. Saulkrastu novada pašvaldības policijas kārtībnieks O.B. 2011.gada 17.marta ziņojumā norāda, ka, ierodoties notikuma vietā, personas jau bija iznākušas no informācijas centra telpām. Pēc centra darbinieces lūguma tika aizturēti un iecirkņa dežūrdaļā nogādāti divi vīrieši, no kuriem viens turpināja agresīvi uzvesties un lamājās necenzētiem vārdiem.
Kārtībnieks arī norāda, kādus lamuvārdus pieteicējs ir lietojis. Tiesas sēdē L.Z. liecināja, ka pēc aizrādījuma, ka sabiedriskā vietā alkoholu nedrīkst lietot, pieteicējs ienācis informācijas centra telpās, nozākājis darbinieces un lietojis necenzētus vārdus. Lieciniece norādīja vienu no vārdiem, kādus pieteicējs ir lietojis. Kad piebrauca pašvaldības policija, viņš jau bija izgājis no informācijas centra un iegājis tuvējā veikalā. Darbinieces norādīja uz agresīvāko, ar kuru bija konflikts. Liecinieks J.D. tiesas sēdē liecināja, ka ar pieteicēju bija atbraukuši uz jūru, bet ledus bija pakusis, tādēļ viņi devušies uz pilsētu, kur pie informācijas centra satikuši dažus vietējos cilvēkus.
Ieradušās informācijas centra darbinieces un nosaukušas viņus par bomžiem, dzinušas prom. Pieteicējs iegājis telpā, bet liecinieks palicis ārā, tāpēc nezinot, par ko viņi runājuši. Tad pieteicējs iznācis ārā un viņi devušies uz veikalu. Atbraukusī policija viņus aizturējusi. Liecinieks neatceras, vai pieteicējs ir lietojis necenzētus vārdus. [5.4] Izvērtējot pieteicēja paskaidrojumus, liecinieku liecības un citus dokumentus, kā arī uzklausot tiesas sēdē pašu pieteicēju, tiesa nonāk pie pārliecības, ka pieteicējs ir vainojams viņam piedēvētajā administratīvajā pārkāpumā, proti, sīkajā huligānismā.
Pierādījumi kopumā (konkrēti, L.Z. liecība un paša pieteicēja 2011.gada 21.marta iesniegums) norāda, ka pieteicējs ir lietojis lamuvārdus, turklāt liecinieces L.Z. liecība kopsakarā ar paša pieteicēja attieksmi tiesas sēdē tiesas ieskatā pierāda, ka pieteicēja vārdu nolūks ir bijis aizskart citas personas. Lamāšanās ar necenzētiem vārdiem ir notikusi tūrisma informācijas centra telpās vai tā tuvumā, kas atzīstama par publisku, tātad sabiedrisku vietu. Tādējādi ar pieteicēja rīcību ir traucēts sabiedriskais miers un kārtība.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējs pamatoti ir saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 167.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu. [5.5] Par nepamatotiem tiesa atzīst pieteicēja iebildumus par it kā pieļautiem pārkāpumiem administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā. Uz pieteicēja iebildumu, ka policijas iecirknī nepārbaudīja viņa veselības stāvokli, tiesa norāda, ka uz šādu faktu pieteicējs nav norādījis nedz 2011.gada 17.marta, nedz 21.marta paskaidrojumā, nedz arī apstrīdēšanas iesniegumā.
Līdz ar to pirmoreiz šādu iebildumu pieteicējs izvirza tikai pieteikumā tiesai. Otrkārt, no citiem lietas materiāliem neizriet, ka pieteicējam būtu bijušas veselības problēmas aizturēšanas laikā. Saskaņā ar administratīvās aizturēšanas protokolu pieteicējs aizturēts 2011.gada 17.martā no plkst.9.50 līdz plkst.12.10. Tostarp protokolā norādīts, ka sūdzības par savu veselības stāvokli pieteicējs nav izteicis, un pieteicējs protokolu ir parakstījis bez iebildumiem. Pieteicējs arī iebilst, ka nav ticis iepazīstināts ar lietas materiāliem un nav tos saņēmis arī pa pastu.
Taču tiesa konstatē, ka tikai apstrīdēšanas iesniegumā pieteicējs izsakās, ka nav iepazīstināts ar alkohola koncentrācijas pārbaudes protokolu un tam pievienotajām izdrukām. Citu iesniegumu par vēlēšanos iepazīties ar lietas materiāliem lietā nav. Turklāt pretēji pieteicēja teiktajam gan pārbaudes protokolā, gan mēraparāta izdrukās ir pieteicēja paraksts, kas liecina, ka viņš ar šiem dokumentiem ir iepazīstināts. Savukārt uz pieteicēja iebildumu, ka lieciniece pirmā viņu apvainojusi, tiesa norāda, ka izskatāmajā lietā tiek izvērtēta tikai pieteicēja rīcība, izdarot administratīvo pārkāpumu – sīko huligānismu.
Šīs lietas ietvaros nevar tikt izskatītas pieteicēja pretenzijas par liecinieces rīcību, un tās arī nevar ietekmēt šīs lietas iznākumu. [5.6] LAPK 167.panta sankcija paredz uzlikt pārkāpējam naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemērot administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. Pieteicējam ir piemērots minimālais tiesību normas sankcijā paredzētais soda veids uz apmērs, līdz ar to sods nevar tikt uzskatīts par nesamērīgu. [5.7] Tiesa atzīst, ka alkohola koncentrācijas pārbaude pieteicējam veikta pamatoti, jo pārbaudes rezultāts varēja ietekmēt lietas iznākumu.
Lietā atrodas personas pārbaudes protokols un tam pievienotās alkometra rādījumu izdrukas, kas apstiprina alkohola koncentrāciju pieteicēja izelpas gaisā attiecīgi 1,41 un 1,38 promiļu apmērā. Šis pārbaudes protokols kopā ar izdrukām ir pārbaudes izdevumus apliecinošs dokuments saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr.915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” 3.1.punktu.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pamatoti gan veicis alkohola koncentrācijas pārbaudi, gan noteicis pārbaudes izdevumu segšanu 11 latu apmērā.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 30.novembra spriedumu A.E. iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa lietu ir izskatījusi pavirši un neobjektīvi, neņemot vērā to, ka liecinieku un policijas darbinieku paskaidrojumi un liecības nesakrīt. [7] Saskaņā ar LAPK 289.21panta otro daļu apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa [8] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota.
[9] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa spriedumā ir pareizi noskaidrojusi faktiskos apstākļus un piemērojusi tiem atbilstošu tiesisko regulējumu, spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, tāpēc saskaņā ar LAPK 289.13panta trešās daļas noteikumiem apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. šā sprieduma
5.1. - 5.7.punktu), to neatkārtojot.
[10] Attiecībā uz apelācijas sūdzības argumentiem Administratīvā apgabaltiesa secina, ka tie galvenokārt ir attiecināmi uz pirmās instances tiesas veikto pierādījumu izvērtējumu. Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs apelācijas sūdzībā nav norādījis, kas tieši nesakrīt liecinieku un policijas darbinieku sniegtajos paskaidrojumos un liecībās. Apgabaltiesa nepiekrīt pieteicēja argumentam, ka pirmās instances tiesa lietu ir izskatījusi pavirši un neobjektīvi, jo tas neatbilst lietā konstatētajiem apstākļiem, proti, no pirmās instances tiesas sprieduma izriet, ka tiesa ir izvērtējusi visus lietā esošos pierādījumus un priekšroku devusi policijas darbinieka sastādītajiem dokumentiem, kā arī liecinieces L.Z. liecībām un pamatoti secinājusi, ka pieteicējs ir izdarījis pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 167.pantā. Tas vien, ka kāds no lietas dalībnieks nepiekrīt tiesas izdarītajiem secinājumiem, nenozīmē, ka tiesa nav izvērtējusi pierādījumus vispusīgi, pilnīgi un objektīvi.
[11] Ņemot vērā iepriekš minēto, apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un nav pamata tā atcelšanai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
289. panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, 289.22panta pirmo un otro daļu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
Atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka 2011.gada 31.maija lēmumu Nr.2478 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 463585) par A.E., personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.panta, bet A.E. sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesnesis referents M.Birzgalis
Tiesneši K.Berķis
A.Šteinberga