Court dismisses appeal and orders defendant to pay property damage and litigation costs to landlords.

Lietas arhīva Nr. CA-2412-18/21

ECLI:LV:RAT:2018:0925.C32274317.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2018.gada 25.septembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Lelde Grauda,

tiesnese Inta Zaļā,

tiesnesis Arnis Dundurs,

ar sekretāri Gitu Grēviņu,

piedaloties sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Realty One” pārstāvim zvērinātam advokātam Jurijam Baibakovam, sabiedrības ar ierobežotu

atbildību ,,Timek” pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Pūcem, /pers. A/ pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Bramanim,

2018.gada 5.septembrī atklātā tiesas sēdē Brīvības bulvārī 34, Rīgā, izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Realty One” un

sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Timek” prasībā pret /pers. A/ par zaudējumu piedziņu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 25.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) ,,Realty One” un SIA ,,Timek” 2017.gada 21.decembrī cēlusi prasību Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesā pret /pers. A/, norādot, ka 2017.gada 5.augustā appludināšanas rezultātā nodarīti bojājumi nedzīvojamai telpai Nr.1D, /adrese A/.

Atbildētāja īpašumā ir dzīvoklis /adrese B/.

Atbilstoši ierakstiem zemesgrāmatā /pers. B/ pieder telpas (birojs) /adrese C/, kas atrodas tieši zem atbildētājam piederošā dzīvokļa.

/pers. B/ piederošās telpas uz 2014.gada 2.janvāra Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas līguma Nr.2014-2 pamata apsaimnieko un pārvalda

prasītāja SIA „Realty One”. Saskaņā ar minētā līguma 2.9.punktu prasītāja SIA „Realty One” ir tiesīga iznomāt šo īpašumu, nesaskaņojot to ar

īpašnieku, turklāt līguma 2.10.punkts nosaka, ka prasītāja SIA „Realty One” ir tiesīga slēgt šādus nomas līgumus savā vārdā, bet atbilstoši līguma 2.7.,

2.8. un 2.14.punktiem prasītājai SIA „Realty One” ir pienākums uzturēt šo īpašumu kārtībā un bojājumu gadījumā atjaunot iepriekšējo stāvokli.

SIA „Timek” ir telpu (biroja) /adrese C/ nomniece.

2017.gada 7.augustā ēkas pārvaldniece SIA „Namirs” ir sastādījusi aktu, kurā konstatēts, ka nedzīvojamās telpas nopludināšana ir notikusi

dzīvokļa Nr.2D, /adrese A/, vainas dēļ. Aktā fiksēti šādi bojājumi: bojāti biroja griesti; salieti stikla šķiedras paneļi; bojāti iekaramie profili; bojāts grīdas

segums; ūdens radīti bojājumi kopēšanas aparātam „Kyocera”.

Prasītāja SIA „Realty One” ir veikusi telpu griestu remontu, remonta kopējās izmaksas ir 1558,70 EUR plus PVN, kopā 1886,03 EUR. Šo faktu

apliecina prasības pieteikumam pievienotais 2017.gada 18.augusta izpildīto darbu pieņemšanas nodošanas akts Nr.1 un maksājuma uzdevumi.

Prasītāja SIA „Timek” ir apmaksājusi kopēšanas aparāta „Kyocera” remonta darbus par kopējo summu 1773,80 EUR plus PVN, kopā 2145,43

EUR. Šo faktu apliecina pielikumā esošais rēķins un maksājuma uzdevums.

Abas prasītājas ir nosūtījušas atbildētājam pretenzijas par zaudējumiem, bet atbildētājs nav reaģējis ne uz vienu no tām, nav sedzis zaudējumus.

Pamatojoties uz Dzīvokļu īpašuma likuma 3. un 14. pantu, Civillikuma 1770., 1775., 1779. pantu, prasītājas lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par

labu prasītājai SIA „Realty One” zaudējumus par nekustamā īpašuma remontu 1886,03 EUR un par labu prasītājai SIA „Timek” – zaudējumus par

kopēšanas aparāta „Kyocera” remontu 2145,43 EUR, atzīt prasītāju tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6 % gadā no piespriestās

summas no sprieduma taisīšanas dienas līdz sprieduma izpildes dienai, piedzīt par labu prasītājām no atbildētāja samaksāto valsts nodevu un visus

tiesāšanas izdevumus.

[2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 25.aprīļa spriedumu prasība apmierināta pilnībā.

Spriedumā ir šādi argumenti.

[2.1] Saskaņā ar ierakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/ /pers. A/ ir nekustamā īpašuma – dzīvokļa īpašuma Nr./numurs

B/, kas atrodas /adrese A/, kadastra Nr./numurs C/, – īpašnieks.

Savukārt saskaņā ar ierakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs D/ /pers. B/ ir nekustamā īpašuma – nedzīvojamās telpas

Nr.n.k.I, kas atrodas /adrese A/, kadastra Nr./numurs E/, – īpašnieks.

Ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2013.gada 8.novembra lēmumu Nr.BV-13-6206-ap nekustamam īpašumam piešķirta adrese /adrese C/.

2014.gada 2.janvārī starp /pers. B/ un prasītāju SIA „Realty One” noslēgts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas līgums Nr.2014-2, ar kuru

/pers. B/ nodevis SIA „Realty One” pārvaldīšanā sev piederošās neapdzīvojamās telpas. Apsaimniekošanas līguma 2.9., 2.10.punktā noteikts, ka

apsaimniekotājam, nesaskaņojot ar īpašnieku, ir tiesības iznomāt telpas vai tās daļu, noslēgt savā vārdā, parakstīt, grozīt un lauzt līgumus ar telpu

nomniekiem.

Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas līguma Nr.2014-2 2.14.punktā noteikts apsaimniekotāja pienākums uzturēt telpas kārtībā un ne sliktākā

stāvoklī, kādā tās ir līguma parakstīšanas brīdī. Puses vienojušās, ka, gadījumā ja noticis telpu bojājums, tad iepriekšējā stāvokļa atjaunošana (avārijas

seku novēršana, nomnieku un citu trešo personu darbības vai bezdarbības seku novēršana utt.) ir veicama par SIA „Realty One” līdzekļiem, un atsevišķa

īpašnieka piekrišana šādiem atjaunošanas darbiem nav nepieciešama.

2015.gada 27.februārī prasītāja SIA „Realty One” noslēgusi neapdzīvojamo telpu nomas līgumu Nr.17, ar kuru prasītājai SIA „Timek” iznomātas

neapdzīvojamās telpas /adrese C/.

[2.2] Tiesa atzīst, ka prasītājai SIA „Realty One” ir prasījuma tiesības prasībā par zaudējumu, kas radušies nedzīvojamo telpu /adrese C/,

appludināšanas rezultātā, piedziņu, jo atbilstoši 2014.gada 2.janvāra nekustamā īpašuma apsaimniekošanas līguma Nr.2014-2 2.14.punktam prasītāja

SIA „Realty One” ir apņēmusies par saviem līdzekļiem atjaunot telpu iepriekšējo stāvokli, ja tas ir sabojāts trešo personu darbības vai bezdarbības

rezultātā, līdz ar to prasītājai ir arī tiesības prasīt iespējamu bojājumu rezultātā radušos zaudējumus atlīdzību.

Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētāja pārstāvja atsauci uz apsaimniekošanas līguma 2.11.punktu kā pamatojumu prasījuma tiesību neesamībai, jo

SIA „Realty One” ir cēlusi prasību nevis nekustamā īpašuma īpašnieka vārdā, lūdzot atlīdzināt īpašniekam nodarītos zaudējumus, bet gan savu aizskarto

tiesību un interešu aizsardzībai, lūdzot atlīdzināt zaudējumus – mantisku pametumu, kas SIA „Realty One” radušies appludināšanas seku novēršanas

rezultātā.

No SIA „Namirs” 2017.gada 7.augustā sastādītā akta par dzīvokļa Nr.1D appludināšanu izriet, 2017.gada 5.augustā notikusi nedzīvojamās telpas

Nr.1D, /adrese A/, appludināšana, sanitārtehnisko iekārtu un aukstā ūdens padeves ūdensvada bojājumu dēļ; appludināšana notikusi dzīvokļa Nr.2D

īpašnieka /pers. A/ vainas dēļ. Aktā fiksēti šādi bojājumi: 40 kvadrātmetru platībā bojāti biroja griesti; salieti stikla šķiedras paneļi; bojāti iekaramie

profili; 25 kvadrātmetru platībā bojāts grīdas segums; nedaudz ūdens uztecējis kopēšanas aparātam „Kyocera”. Aktā norādīts, ka dzīvokļa remonta vai

ar dzīvokļa remontu saistītie izdevumi jāsedz dzīvokļa Nr.2D īpašniekam /pers. A/.

Minēto aktu ir parakstījis dzīvokļa Nr.2D īpašnieks /pers. A/, līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir piedalījies appludinātā dzīvokļa

apskatē un bojājumu fiksēšanā. Akta saturā nav redzams, ka atbildētājs būtu izteicis kādus iebildumus par aktā fiksēto appludināšanas faktu, tā iemesliem

un konstatētajiem bojājumiem. No akta konstatējams, ka viens tā eksemplārs ir izsniegts /pers. A/.

Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu

šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām

personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu,

ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku

drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā.

No minētā izriet arī dzīvokļa īpašnieka pienākums uzturēt kārtībā savā atsevišķā īpašumā esošās inženierkomunikācijas un to elementus, lai novērstu

iespējamu kaitējumu gan savām, gan citu personu interesēm to bojājumu rezultātā.

Ievērojot aktā minēto, tiesa uzskata, ka ir pierādīta atbildētāja kā dzīvokļa Nr.2D, /adrese A/, īpašnieka vaina nedzīvojamās telpas Nr.1D, /adrese

A/, appludināšanā.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka akts ir sastādīts 2017.gada 7.augustā (nevis 8.jūlijā), par ko šaubas izteica atbildētāja pārstāvis, jo aktā ir fiksēts

datums, kad notikusi appludināšana, tas ir, 2017.gada 5.augusts, kam, savukārt, secīgi ir sekojošas darbības bojājumu novēršanai.

[2.3] Prasītāja SIA „Realty One” kā pierādījumu prasības pamatotībai ir iesniegusi 2017.gada 14.augusta Lokālo tāmi Nr.1, kuru sastādījusi SIA

„Anzaserviss”, un 2017.gada 18.augusta izpildīto darbu pieņemšanas nodošanas aktu Nr.1, kuru parakstījusi SIA „Anzaserviss” kā izpildītāja un SIA

„Realty One” kā pasūtītāja.

Minētajos dokumentos ir norādīts plānoto un izpildīto darbu apjoms telpai /adrese C/, un kopējās faktiskās remontdarbu izmaksas ir norādītas

1558,70 EUR (PVN 327,33 EUR) apmērā, kopumā 1886,03 EUR.

Lietas materiālos redzams, ka SIA „Realty One” veikusi maksājumu uz SIA „Anzaserviss” norēķinu kontu 2017.gada 21.augustā 1000 EUR

apmērā, bet 2017.gada 30.augustā – 886,03 EUR apmērā.

2018.gada 17.augustā prasītāja SIA „Realty One” nosūtījusi atbildētājam paziņojumu, kurā atbildētājs informēts par remontdarbu izmaksu apmēru

un lūgts 7 dienu laikā atlīdzināt izmaksas vai sniegt pamatotus iebildumus.

Neņemot vērā atbildētāja iebildumus, ka veiktā remonta summa ir nesamērīgi liela, atzīstams, ka nav pamata apšaubīt remontdarbu izdevumu

summu, jo norādītie remontdarbi atbilst konstatētajiem bojājumiem un to izvietojumam. Līdz ar to attiecīgo remontdarbu veikšanas nepieciešamība ir

tiešas sekas ūdens noplūdes rezultātā radītajiem bojājumiem. Savukārt tam apstāklim, ka appludināšanas aktā norādītā virsmas platība (40 kvadrātmetri)

ir mazāka nekā tāmē un izpildīto darbu aktā norādītā (42 kvadrātmetri), tiesas ieskatā ir objektīvs pamatojums, jo remontdarbu mērķis ir novērst

bojājumu, ne tikai pārklājot bojājuma vietu, bet arī padarot to vizuāli neredzamu un iederīgu kopējā telpā, kas praktiski nav iespējams, neskarot lielāku

platību, ne tikai konkrēto bojājuma vietu.

Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt tāmē norādītās materiālu un remontdarbu izmaksu apmēru. Tas apstāklis, ka, iespējams, tirgū ir pieejami arī

zemākas cenas materiāli vai remontdarbu veicēji, pats par sevi nedod pamatu apšaubīt veikto maksājumu pamatotību. Atbildētājs lietā ir izteicis formālus

iebildumus par remontdarbu izmaksu apmēru, norādot uz to nesamērīgumu, bet nav pierādījis savu iebildumu pamatotību atbilstoši Civilprocesa likuma

93.pantā noteiktajam.

Tiesa konstatē, ka kopš nedzīvojamās telpas Nr.1 D, /adrese A/, nopludināšanas, par ko atbildētājam bija zināms, viņš nav iesaistījies

appludināšanas seku novēršanā, nav reaģējis uz prasītāja nosūtīto paziņojumu un lūgumu atlīdzināt radušās izmaksas, nekādus iebildumus celtajai prasībai

līdz pat tiesas sēdes dienai nav izteicis.

Tādējādi tiesa uzskata par pierādītu un pamatotu prasītājas SIA „Realty One” prasību par zaudējumu piedziņu par nekustamā īpašuma remontu

1886,03 EUR apmērā.

[2.4] Saskaņā ar 2017.gada 7.augusta aktu par nedzīvojamo telpu Nr.1D, /adrese A/, appludināšanu konstatēts, ka ūdens noplūde ir skārusi arī

kustamu mantu – telpās esošo kopēšanas aparātu „Kyocera”.

Prasītājas SIA „Timek” kā pierādījumu kopēšanas aparāta bojājumiem ir iesniegusi SIA „Biroja Tehnika” 2017.gada 15.augusta defektācijas aktu

Nr.2017- 33/BTDA, kurā norādīts, ka 2017.gada 14.augustā veikts kopētāja „Kyocera FSC8025MFP”, sērijas Nr.Q731401968, tehniskā stāvokļa

novērtējums, kā rezultātā konstatēts, ka kopētājam ūdens un mitruma ietekmē ir bojāta pamatplate, motoru vadības plate, vadības paneļa bloks, attēla

pārneses lenta un 2 fotocilindru bloki; bojājumu rezultātā kopētāju nevar izmantot tam paredzētajam nolūkam. Kopējās remonta izmaksas, ieskaitot

transportu, defektāciju un detaļu nomaiņu, ir 1773,08 EUR (bez PVN).

No avansa rēķina Nr.BT0118 izriet, ka SIA „Biroja Tehnika” izsniegusi rēķinu SIA „Timek” par biroja tehnikas („Kyocera FS-C8025MFP”,

sērijas Nr.Q731401968) remontu par summu 1773,08 EUR un PVN 372,35 EUR, kopumā 2145,43 EUR.

Lietas materiālos redzams, ka prasītāja SIA „Timek” 2017.gada 12.oktobrī ir veikusi maksājumu 2145,43 EUR apmērā SIA „Biroja Tehnika”,

maksājuma pamatojumā norādot „Rēķins Nr.BT0118”.

Prasītājas SIA „Timek” pilnvarotais pārstāvis 2017.gada 11.oktobrī nosūtījis atbildētājam pretenziju par 2145,43 EUR samaksu, kurā atbildētājs

informēts par to, ka 2017.gada 5.augustā notikušās dzīvokļa Nr.1D, /adrese A/ , noliešanas rezultātā ir bojāts kopēšanas aparāts „Kyocera”, kuru

prasītāja nomāja no SIA „Biroja Tehnika”, kā arī informēts par prasītājas segto remonta darbu izmaksām, lūdzot tās atlīdzināt.

Tiesa kritiski vērtē atbildētāja iebildumus par to, ka ir apšaubāma detaļu nomaiņa kopēšanas aparātam un nav iespējams identificēt, vai tieši

konkrētais kopēšanas aparāts ir ticis saliets, jo iebildumi pēc satura ir vērtējami kā formāli, balstīti uz atbildētāja subjektīvām šaubām par atbildētāju un

remonta darbu veicēju godprātību, nevis uz konkrētām atbildētāja rīcībā esošām ziņām un pierādījumiem.

Tiesa, vērtējot lietā esošos pierādījumus, secina, ka ar 2017.gada 7.augusta aktu Nr.3 par nedzīvojamo telpu appludināšanu un 2017.gada

15.augusta defektācijas aktu Nr.2017-33/BTDA ir pierādīts, ka appludināšanas rezultātā ir bojāts kopēšanas aparāts, tāpēc tam ir bijis nepieciešams

remonts. Savukārt ar rēķinu un maksājuma uzdevumu prasītāja SIA „Timek” ir pierādījusi zaudējuma apmēru.

Tiesas ieskatā gan aktā norādītā kopēšanas iekārta „Kyocera”, kas akta sastādīšanas laikā ir atradusies appludinātajās telpās un kuru ir skārusi

ūdens noplūde, gan defektācijas akta sastādīšanas datums, kas tūlītēji seko negadījuma datumam, un norādītie iekārtas bojājumi, kuru iemesls ir ūdens un

mitruma ietekme, ļauj secināt, ka remonts veikts tieši appludināšanas rezultātā bojātajam kopētājam.

Tiesas ieskatā kritiski vērtējams un apšaubāms ir atbildētāja apgalvojums, ka remontā ir nodots cits kopētājs, jo maz ticams ir apstāklis, ka

prasītājas lietošanā atradās vairāki vienas markas kopētāji, kuri vienlaicīgi nebija darba kārtībā ūdens un mitruma ietekmes rezultātā izraisītu bojājumu

dēļ.

Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Savukārt Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir

pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesas ieskatā atbildētāja vaina ir pilnībā pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem, kas ļauj izdarīt secinājumu, ka atbildētājs minētos zaudējumus ir

izdarījis prettiesiskas bezdarbības rezultātā, proti: nav pienācīgi rūpējies par dzīvokļa īpašumā esošo sanitārtehnisko iekārtu un ūdensvada tehnisko

stāvokli.

Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināta pilnā apmērā.

[2.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja par labu katrai prasītājai ir piedzenama samaksātā valsts nodeva, par labu SIA

„Realty One” piedzenot samaksāto valsts nodevu 187,45 EUR apmērā, bet par labu SIA „Timek” – samaksāto valsts nodevu 208,55 EUR apmērā,

savukārt par labu prasītājai SIA „Timek” ir piedzenami samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu un ceturto daļu no atbildētāja par labu SIA „Realty One”

piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi zvērināta advokāta palīdzības samaksai 282,90 EUR, bet par labu SIA „Timek” – ar lietas vešanu saistītie

izdevumi zvērināta advokāta palīdzības samaksai 321,81 EUR.

[2.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu spriedumā nosakāmas prasītāju tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja

likumiskos nokavējuma procentus 6 % apmērā gadā no nesamaksātās piedzenamo zaudējumu summas.

[3] Apelācijas sūdzību par minēto spriedumu iesniedzis atbildētājs, norādot, ka spriedumu pārsūdz pilnībā.

Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[3.1] Atbildētājs uzskata, ka SIA ,,Realty One” nav prasījuma tiesību, jo šādas tiesības ar 2014.gada 2.janvāra Nekustamā īpašuma

apsaimniekošanas līgumu Nr.2014-2 telpu īpašnieks tai nav piešķīris.

Telpu īpašnieks /pers. B/ prasītājai (SIA ,,Realty One”) kā telpu pārvaldītājam, ir piešķīris celt prasību tiesā tikai ar telpu īpašnieka /pers. B/

rakstisku piekrišanu. Minētā tiesība izriet no Apsaimniekošanas līguma 2.11.punkta, tas ir, uz atsevišķa pilnvarojuma pamata. Savukārt atsevišķs

pilnvarojums netika iesniegts.

Atbildētājs uzskata, ka tiesas vērtējums ir kļūdains, secinot, ka prasītājai (SIA ,,Realty One”) šādas tiesības ir piešķirtas ar Apsaimniekošanas

līguma 2.9., 2.10., 2.14.punktu. Minētie līguma punkti, kā minēts tiesas spriedumā (2.–3.lpp), dod tiesības prasītājai, nesaskaņojot ar īpašnieku, iznomāt

telpas vai tās dalu, noslēgt savā vārdā, parakstīt, grozīt un lauzt līgumus ar telpu nomniekiem. Kā arī pienākums uzturēt telpas kārtībā un ne sliktākā

stāvoklī, kādā tās ir līguma parakstīšanas brīdī. Savukārt, kā noteikts līguma 2.14.punktā, apsaimniekotāja pienākums ir uzturēt telpas kārtībā un ne

sliktākā stāvoklī, kādā tās ir līguma parakstīšanas brīdī. Puses vienojušās, ka, gadījumā ja noticis telpu bojājums, tad iepriekšējā stāvokļa atjaunošana

(avārijas seku novēršana, nomnieku un citu trešo personu darbības vai bezdarbības seku novēršana utt.) ir veicama par prasītāja (SIA ,,Realty One”)

līdzekļiem, un atsevišķa īpašnieka piekrišana šādiem atjaunošanas darbiem nav nepieciešama.

Atbildētājs uzskata, ka nav pamata secinājumam, ja prasītāja (SIA ,,Realty One”) ir apņēmusies par saviem līdzekļiem atjaunot telpu iepriekšējo

stāvokli, ja tas ir sabojāts trešo personu darbības vai bezdarbības rezultātā, tad līdz ar to prasītājai (SIA ,,Realty One”) ir arī tiesības prasīt iespējamu

bojājumu rezultātā radušos zaudējumu atlīdzību.

Atbildētājs vērš uzmanību, ka šādas tiesības neizriet prasītājai ne no līguma 2.9., 2.10.punkta, ne 2.14.punkta, bet šādas tiesības izriet no līguma

2.11.punkta. Taču, lai prasītāja (SIA ,,Realty One”) celtu šādu prasību tiesā, jābūt atsevišķam pilnvarojumam no /pers. B/.

[3.2] Atbildētājs uzskata, ka tiesas apgalvojumam par atbildētāja vainu nav pamatojuma, jo nav neviena pierādījuma, ka atbildētājs nav pienācīgi

rūpējies par dzīvokļa īpašumā esošo sanitārtehnisko iekārtu un ūdensvada tehnisko stāvokli.

Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 93.panta ceturto daļu, norāda, ka tiesa nevērsa uzmanību uz to, ka nav iesniegti pierādījumi. Atbildētājs

uzskata, ka prasītājas nav pierādījušas ne atbildētāja vainu zaudējumu nodarīšanā, ne cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un atbildētāja prettiesisko

darbību vai bezdarbību zaudējumu nodarīšanā.

[3.3] Tiesa spriedumā konstatē, ka prasītājas ir pierādījušas savas prasījuma tiesības un prasījumu pamatotību ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem –

dokumentiem: 2014.gada 2.janvāra Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas līgumu Nr.2014-2; 2017.gada 7.augustā ēkas pārvaldnieka SIA ,,Namirs”

aktu; 2017.gada 14.augusta Lokālo tāmi Nr.1; 2017.gada 18.augusta izpildīto darbu pieņemšanas nodošanas aktu Nr.1; SIA ,,Realty One” maksājuma

uzdevumiem; SIA ,,Biroja Tehnika” 2017.gada 15.augusta defektācijas aktu Nr.2017-33/BTDA; SIA ,,Timek” maksājuma uzdevumu.

Atbildētāja ieskatā prasītāju iesniegtie pierādījumi ir apšaubāmi un apstrīdami. Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē argumentēja, ka ir nepieciešams

iesniegt papildu pierādījumus par it kā nodarītajiem zaudējumiem prasītājām no atbildētāja puses.

Prasītāja (SIA ,,Realty One”) apgalvo, ka defektācijas aktā konstatētos bojājumus un Lokālajā tāmē Nr.1 uzskaitītos darbus ir veikusi SIA

,,Anzaserviss”.

No publiski pieejamās informācijas (Būvniecības informācijas sistēmas) izriet, ka SIA ,,Anzaserviss” nav reģistrējusi savu saimniecisko darbību

būvniecības pakalpojumu jomā. Tas nozīmē, ka šai sabiedrībai nav neviena būvniecības speciālista ar patstāvīgām prakses tiesībām kādā no būvniecības

jomām.

Būvniecības likuma 22.panta pirmā daļa paredz, ka, lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kā arī arhitektūras vai

elektroenerģētikas jomā, komersants reģistrējas būvkomersantu reģistrā, iesniedzot informāciju par visiem uz darba līguma pamata nodarbinātajiem

būvspeciālistiem. Būvniecības likuma 22.panta otrā daļa noteic, ka komersants ir tiesīgs darboties tādās būvniecības jomās, kurās tam ir attiecīgi

būvspeciālists. Savukārt Būvniecības likuma 13.pants noteic, ka būvspeciālisti ir personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras,

būvniecības vai elektroenerģētikas jomā reglamentētās profesijās.

Minētais dod pamatu apšaubīt un kritiski vērtēt 2017.gada 14.augusta Lokālo tāmi Nr.1, kuru sastādījusi SIA ,,Anzaserviss”, jo nav iespējams

objektīvi izvērtēt vai Lokālā tāmē Nr.1 iekļautie darbi un to apjoms atbilst tiem defektiem, kuri konstatēti ar 2017.gada 7.augusta ēkas pārvaldnieka SIA

,,Namirs” aktu. Būvniecības darbu izpildes tāmi var sagatavot tikai persona, kurai ir attiecīgs sertifikāts kādā no būvniecības jomām. Tas savukārt dod

pamatu apšaubīt, vai vispār šie darbi būtu veikti, jo SIA ,,Anzaserviss” nav nemaz tiesību sniegt būvniecības pakalpojumus būvniecības jomā.

Ņemot vērā minēto, atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteica lūgumu veikt ekspertīzi par SIA ,,Anzaserviss” veiktajiem darbiem un noskaidrot no

neatkarīga eksperta vai 08.07.2017. Aktā Nr.3 ,,Par 1D dzīvokļa appludināšanu” sadaļā ,,Bojāto vietu apraksts” norādīto defektu cēlonis ir dzīvokļa

appludināšanas pieteiktais gadījums, vai Lokālā tāmē Nr.1 ,,Ofisa griestu atjaunošana” norādītie būvdarbi ir saistīti ar 08.07.2017. Aktā Nr.3 noteikto

defektu novēršanu, vai šo defektu apjoms ir atbilstošs Lokālā tāmē Nr.1 ,,Ofisa griestu atjaunošana” pozīcijas noteikto būvdarbu apjomam.

Turklāt atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka pie defektācijas akta ir norādītas piecas foto bildes, no kurām, iespējams, varētu redzēt

patieso bojājumu apmēru un cēloni. Ne atbildētāja, ne atbildētāja pārstāvja rīcībā šādas bildes nav.

Tiesa atbildētāja lūgumu par pierādījumu izprasīšanu noraidīja. Atbildētājs uzskata, ka minētie pierādījumi ir būtiski. Tāpat atbildētājs uzskata, ka

tikai ar Lokālo tāmi Nr.1 un darbu pieņemšanas nodošanas aktu un maksājuma uzdevumiem no prasītājas (SIA ,,Realty One”) nevar pierādīt, ka SIA

,,Anzaserviss” ir novērsis defektācijas aktā konstatētos bojājumus.

Tāpēc atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteica lūgumu izprasīt no SIA ,,Anzaserviss” vai prasītājas (SIA ,,Realty One”) būvniecības darbu

izpilddokumentāciju, kurā ietilpst preču pavadzīmes rēķini un to apmaksas dokumentācija, maksājumu kvītis, čeki u.c. maksājumu apliecinoša

dokumentācija par Lokālā tāmē Nr.1 ,,Ofisa griestu atjaunošana” sadaļā ,,Būvdarbu nosaukums” trešajā daļā norādīto materiālu iegādi.

Tas, ka šādi pierādījumi atrodas pie prasītājas (SIA ,,Realty One”), norādīts Lokālajā tāmē Nr.1, ka ,,Izpilddokumentācija nodota Pasūtītājam”.

Tiesa atbildētāja pārstāvja lūgumu par pierādījumu izprasīšanu noraidīja.

[3.4] Kā redzams 2017.gada 7.augusta ēkas pārvaldnieka SIA ,,Namirs” aktā, tad tajā norādīts, ka ūdens ir skāris kopēšanas aparātu tikai

nedaudz.

Savukārt jau no vēlāk iesniegtajiem prasītājas (SIA ,,Timek”) dokumentiem izriet, ka kopēšanas aparāts ir pilnībā sabojāts, par ko liecina SIA

,,Biroja Tehnika” 2017.gada 15.augusta defektācijas akts Nr.2017-33/BTDA.

No minētā defektācijas akta izriet, ka kopētājam ūdens un mitruma ietekmē ir bojāta pamatplate, motoru vadības plate, vadības paneļa bloks,

attēla pārneses lenta un 2 fotocilindru bloki; bojājumu rezultātā kopētāju nevar izmantot tam paredzētajam nolūkam.

Prasītāja (SIA ,,Timek”) nav iesniegusi apliecinošus dokumentus, ka, pirmkārt, uzskaitītās detaļas ir nomainītas, otrkārt, nav neviena pierādījuma,

ka uzskaitīto detaļu bojājums ir cēloniskā sakarā ar ūdens un mitruma ietekmi.

Atbildētājam ir pamatotas šaubas, vai ūdens un mitruma ietekmē kopēšanas aparātam varēja rasties šādi bojājumi, tamdēļ pieņem, ka prasītāja

(SIA ,,Timek”) un/vai SIA ,,Biroja Tehnika” iespējams vēlas nelabticīgi iedzīvoties uz atbildētāja rēķina.

No publiski pieejamās informācijas tīmekļa vietnē (http://esc.lv) redzams, ka tieši tāds pats kopēšanas aparāts tikai jauns maksā 3201,53 EUR,

savukārt prasītāja (SIA ,,Timek”) pieprasa segt zaudējumus 2145,43 EUR apmērā. Atbildētājs pieļauj, ka salietais kopēšanas aparāts nebija jauns,

tamdēļ summa, kuru pieprasa prasītāja (SIA „Timek”) par zaudējumiem, ir šķietami neadekvāta, jo faktiski sasniedz jauna kopēšanas aparāta izmaksas.

Turklāt atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka uz defektācijas akta, kuru sastādīja SIA „Namirs”, nav SIA „Timek” pārstāvju paraksta, kas

varētu apliecināt šādu ziņu patiesumu, ka kopēšanas aparāts ir saliets un cik lielā apmērā. Tas nozīmē, ka nav zināms, cik ilgu laiku kopēšanas aparāts

bija ūdens mitruma ietekmē iekams prasītāja SIA „Timek” kopēšanas aparātu aizgādāja uz SIA „Biroju Tehnika”.

Atbilstoši Civillikuma 1776.pantam cietušajam zaudējumu novēršanai jāveic tādi pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi. Tiesību aizskārējs

var prasīt atlīdzināmo zaudējumu apmēra samazinājumu tādā apmērā, kādā cietušais, ievērojot pienācīgu rūpību (1646.p.), varēja zaudējumus novērst,

izņemot gadījumu, kad tiesību aizskārums izdarīts ļaunā nolūkā. Cietušajam ir tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis iespējams

izvairīties, veicot šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus.

Tiesa spriedumā atsaucas uz Civillikuma 1431.pantu, kurā noteikts, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo

personu, uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga

interese un ierunas tiesība.

Minētā tiesību norma tiek attiecināta uz atbildētāju tādā ziņā, ka viņš ir parakstījis defektācijas aktu, kurā nepārprotami atzinis savu vainu telpu

appludināšanā.

Atbildētājs vēlas vērst tiesas uzmanību, ka nevienai no pieaicinātām personām nav speciālo zināšanu ūdens noplūdes cēloņa noteikšanā.

Neviens nepārbaudīja ūdens applūšanas cēloni, jo varbūt ūdens applūšanas cēlonis bija mājas kopējā inženierkomunikācijas problēma. Neviens no

klātesošajiem nepārbaudīja vai applūšanas cēlonis ir atbildētāja iekšējo inženierkomunikāciju aukstā ūdens noplūde vai kas cits. Lietā nav neviena

pierādījuma, kas pierādītu faktu, no kuras dzīvokļa vietas notika ūdens noplūde.

Atbildētājs vēlas vērst uzmanību, ka starp SIA ,,Realty One” un SIA ,,Timek” noslēgts Līgums Nr.17 ,,Par nedzīvojamo telpu nomu”, kura 10.4.4.

punktā ir noteikts, ka: ,,Gadījumā, ja bojājumi ir nodarīti citu, 10.4.2. un 10.4.3. neminēto, personu darbības rezultātā, tad nomniekam ir pienākums

atlīdzināt Iznomātājam pusi no Izdevumiem, kas ir saistīti ar to novēršanu.”. Tas dod pamatu pieņēmumam, ka prasītāja (SIA ,,Realty One”), iespējams,

ir saņēmusi pusi no uzrādīto zaudējumu atlīdzības no prasītājas (SIA ,,Timek”). Ja prasītāja SIA ,,Realty One” nav saņēmusi maksu no SIA ,,Timek”, tad

kāpēc atbildētājam vienam būtu jāsedz pilna zaudējumu summa, ja šo prasītāju savstarpēji noslēgtais līgums uzliek pienākumu SIA ,,Timek” segt pusi no

uzrādītajiem zaudējumiem.

[4] Tiesas sēdē prasītāju pārstāvji prasību uzturēja, apelācijas sūdzību neatzina.

Atbildētāja pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību, prasību neatzina.

Motīvu daļa

[5] Noklausoties pušu pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudot un izvērtējot lietas materiālus, tiesas kolēģija uzskata, ka prasība ir apmierināma

pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā,

kā lūgts šajā sūdzībā.

Civilprocesa likuma 432.panta piektajā daļā ir noteikts – ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums

ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas veiktā pierādījumu analīze, atsauce uz tiesību normām ir pareiza, lietas faktiskajiem apstākļiem

atbilstoša, līdz ar to tiesas kolēģija tai pievienojas.

Papildus tiesas kolēģija norāda turpmāk minēto.

[6] Atbildētājs parakstījis SIA ,,Namirs” 2017.gada 7.augusta aktu par 2017.gada 5.augustā notikušo nedzīvojamās telpas Nr.1D, /adrese A/,

appludināšanu.

Kā pareizi secinājusi pirmās instances tiesa, tad atbildētājs piedalījies telpu, kas atrodas zem viņam piederošā īpašuma, apsekošanā, aktu

parakstījis bez piebilduma, ka nepiekrīt kaut kam no tajā fiksētā.

Aktā norādītas gan appludinātās telpas, gan fiksēti bojājumi: 40 kvadrātmetru platībā bojāti biroja griesti; salieti stikla šķiedras paneļi; bojāti

iekaramie profili; 25 kvadrātmetru platībā bojāts grīdas segums; nedaudz ūdens uztecējis kopēšanas aparātam ,,Kyocera”. Aktā norādīts arī, ka

appludināšana notikusi dzīvokļa Nr.2D īpašnieka /pers. A/ vainas dēļ, sanitārtehnisko iekārtu un aukstā ūdens padeves ūdensvada bojājumu dēļ.

Tiesas kolēģijas ieskatā atbildētājs, parakstot aktu, atbilstoši Civillikuma 1431.pantam bez ierunām ir atzinis savu vainu, līdz ar to atzinis arī aktā

konstatēto bojājumu nodarīšanu.

Ja ūdens noplūdes cēlonis nebija atbildētājam piederošā ūdensvada daļa vai sanitārtehniskā iekārta, tad pilnīgi loģiski būtu sagaidāms, ka attiecīga

akta sastādīšanai atbildētājs uzaicinātu apsekot viņam piederošās telpas un sanitāri tehniskās iekārtas, nevis bez ierunām parakstītu iepriekš minēto aktu,

ar kuru atzītu savu vainu.

Nenoliedzami, ka dzīvē mēdz būt gadījumi, kad jau pēc akta parakstīšanas tiek konstatēti citi apstākļi, kuri nebija zināmi akta parakstīšanas brīdī

vai kuriem netika pievērsta pietiekama uzmanība, parakstot aktu, un šis vēlāk konstatētais norāda uz to, ka aktā fiksētais pilnībā vai kādā daļā neatbilst

faktiski esošajam.

Tiesas kolēģijas ieskatā, ja atbildētājs jau pēc akta parakstīšanas sāka šaubīties par savu vainu vai ūdens noplūdes cēloni, viņam bez liekas

kavēšanās attiecīgi arī vajadzēja reaģēt. Konkrētajā gadījumā iebildumi celti tikai pirmās instances tiesas sēdes laikā 2018.gada 11.aprīlī, tas ir, 8

mēnešus pēc notikušās appludināšanas. Tā kā pirmreizējie iebildumi celti tikai tad, kad pilnībā likvidētas bojājuma sekas, tostarp veikta noplūdi izraisījušā

ūdensvada un sanitāri tehniskā mezgla nomaiņa vai remonts, kā arī veikts zem atbildētājam piederošā īpašuma esošo telpu remonts, pilnībā atjaunojot

telpu iepriekšējo, pirms appludināšanas stāvokli, atbildētāja pirmās instances tiesas sēdes laikā un apelācijas sūdzībā izteiktie iebildumi un šaubas tiesas

kolēģijas ieskatā vērtējami kā izvairīšanās no atbildības.

Līdz ar to apelatora norādei, ka nav neviena pierādījuma, ka atbildētājs nav pienācīgi rūpējies par dzīvokļa īpašumā esošo sanitārtehnisko iekārtu

un ūdensvada tehnisko stāvokli, nav izšķirošas nozīmes. Iespējams, ka atbildētājs tiešām ir rūpējies par sanitārtehnisko iekārtu un ūdensvada tehnisko

stāvokli bet, piemēram, 2017.gada 5.augustā atstājis atvērtu krānu, kā rezultātā notikusi noplūde, vai arī atbildētājam piederošajās telpās uzstādītās

ierīces bijušas ražotāja brāķis. Tiesas kolēģijas ieskatā par šādu faktu esību nepieciešams norādīt ,,īstajā laikā un īstajā vietā”, nevis izvirzīt pieņēmumus

pirmreizēji tiesas sēdē pēc tam, kad sakarā ar to, ka strīds par vainu un bojājumu cēloni nepastāvēja, ir veikta pilnīga seku likvidācija.

Arī apelatora atsauce uz Civilprocesa likuma 93.panta ceturto daļu tiesas kolēģijas ieskatā ir nepamatota.

Atbildētājs nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus saistībā ar celto prasību. Iebildumi pret prasību sākotnēji izteikti tikai un vienīgi tiesas sēdes,

kurā lieta tika izskatīta pēc būtības, gaitā. Atbildētāja apgalvojumiem tiesa nav piešķīrusi ticamību, ir tos atspēkojusi spriedumā. Šādos apstākļos loģiski

būtu sagaidāms, ka atbildētājs pievieno savu pozīciju apstiprinošus pierādījumus attiecībā uz vainu vismaz apelācijas sūdzībai, ja reiz tas netika izdarīts

pirmās instances tiesā, taču arī apelācijas instancē šādi pierādījumi netika iesniegti.

Līdz ar to kritiski vērtējams apelācijas sūdzībā ietvertais arguments, ka prasītājas nav pierādījušas ne atbildētāja vainu zaudējumu nodarīšanā, ne

cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un atbildētāja prettiesisko darbību vai bezdarbību zaudējumu nodarīšanā.

[7] Tāpat arī apelatora atsauce uz Būvniecības likumu un tajā esošo normu citējums tiesas kolēģijas ieskatā ir nepamatots.

Nedz citētās Būvniecības likuma normas, nedz citi normatīvi neaizliedz prasītājam pašam saviem spēkiem vai ar jebkuras citas personas dalību

veikt telpu kosmētisko remontu. Respektīvi, tiesību normas pieļauj, ka gan griestus, gan sienas drīkst krāsot un špaktelēt gan pats telpu īpašnieks, gan

viņa ģimenes locekļi, gan jebkura viņa vai viņa pārstāvja pieaicināta persona. Minētais attiecas arī uz grīdas seguma nomaiņu. Civiltiesībās darbojas

princips, ka viss, kas nav aizliegts, ir atļauts, līdz ar to remontu darbu veicēja izvēle nevar būt par pamatu celtās prasības noraidīšanai. Savukārt jautājums

par kvalitāti, kas, protams, ir atkarīga no remonta darbu veicēja profesionalitātes, un darbu apmaksas kārtību nav izskatāmā strīda priekšmets.

[8] Apelatora atsauce uz abu prasītāju starpā noslēgto līgumu un tajā pielīgto atbildības sadalījumu neattiecas uz atbildētāju, bet gan skar prasītāju

savstarpējas attiecības.

Tiesas ieskatā, ja telpu remonta izdevumi tiktu apmaksāti starp prasītājām līdzīgās daļās, tad atbildētājs tik un tā nevarētu izvairīties no to atmaksas.

Respektīvi, šajā gadījumā ½ no telpu remonta summas atbildētājam būtu jāatlīdzina katrai no prasītājām, taču tas neietekmētu kopējās atlīdzināmās

summas apmēru, jo, mainot saskaitāmos vietām, summa nemainās.

[9] Apelatora viedoklis attiecībā uz SIA ,,Realty One” prasījuma tiesībām ir kļūdains, jo tieši šī sabiedrība ir veikusi remonta darbu apmaksu

saistībā ar tās un telpu īpašnieka savstarpējām attiecībām. Prasība nav celta telpu īpašnieka vārdā, līdz ar to prasība nav defektīva un nav pamata

tiesvedības izbeigšanai.

[10] Arī par biroja tehnikas remontu tiesas kolēģija apelatora argumentus vērtē kritiski.

Jaunas tehnikas cena nedrīkst būt mazāka par lietotas tehnikas remontā ieguldītajiem līdzekļiem, kas konkrētajā gadījumā arī nav noticis, jo remonts

ir izmaksājis lētāk nekā jaunas iekārtas iegāde.

Arguments, ka ūdens ietekmē cietusī biroja tehnika nebija jauna, bet bija lietota, atstājams bez ievērības, jo bojātās detaļās nav iespējams nomainīt

pret darba kārtībā esošām citām mazlietotām detaļām, bet gan tiek veikta bojāto detaļu nomaiņa ar jaunām.

Arguments, ka prasītājas vēlas iedzīvoties uz atbildētāja rēķina vērtējams kritiski, jo tam nav nekāda loģiska pamatojuma.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu spriedumā nosakāmas prasītāju tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja

likumiskos nokavējuma procentus 6 % apmērā gadā no nesamaksātās piedzenamo zaudējumu atlīdzības summas.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Līdz ar to no atbildētāja par labu katrai prasītājai ir piedzenama tās samaksātā valsts nodeva – par labu SIA „Realty One” piedzenama tās

samaksātā valsts nodeva 187,45 EUR apmērā, bet par labu SIA „Timek” – tās samaksātā valsts nodeva 208,55 EUR apmērā. Tāpat par labu prasītājai

SIA „Timek” ir piedzenami tās samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos

apmēros: atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 EUR, —

to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

No zvērināta advokāta Jāņa Pūces 2018.gada 3.aprīļa rēķina Nr.3/04/2018 un 2018.gada 10.aprīļa maksājuma uzdevuma Nr.192 izriet, ka

SIA „Timek” radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 750,20 EUR (lietas 49.–50.lapa).

No zvērināta advokāta Jurija Baibakova 2017.gada 18.oktobra rēķina Nr.JB17161.01i, 2017.gada 27.decembra rēķina Nr.JB17161.02i,

2017.gada 27.oktobra maksājuma uzdevuma Nr.605 un 2018.gada 5.janvāra maksājuma uzdevuma Nr.645 izriet, ka SIA „Realty One” radušies ar

lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 647,71 EUR (lietas 59.–66.lapa).

Ņemot vērā to, ka SIA „Timek” labā prasība apmierināma 2145,43 EUR apmērā, no atbildētāja par labu SIA „Timek” ir piedzenami izdevumi

advokāta palīdzības samaksai 643,63 EUR apmērā (2145,43 EUR x 30 % = 643,63 EUR).

Ņemot vērā to, ka SIA „Realty One” labā prasība apmierināma 1886,03 EUR apmērā, no atbildētāja par labu SIA „Realty One” ir piedzenami

izdevumi advokāta palīdzības samaksai 565,81 EUR apmērā (1886,03 EUR x 30 % = 565,81 EUR).

Prasītājas SIA „Timek” samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi pilnībā ietver izdevumus, kas lietā radušies saistībā ar tiesas pavēstu

piegādāšanu un izsniegšanu.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[15] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa strīdu izspriedusi pareizi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432. un 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,Realty One”, reģistrācijas Nr.50003627451, zaudējumu atlīdzību 1886,03

EUR apmērā un tiesāšanās izdevumus – samaksāto valsts nodevu 187,45 EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus zvērināta advokāta palīdzības

samaksai 565,81 EUR, kopā piedzenot EUR 2639,29 (divi tūkstoši seši simti trīsdesmit deviņi euro, 29 centi).

Noteikt SIA „Realty One”, reģistrācijas Nr.50003627451, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas

kods/, likumiskos procentus 6 % (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās piedzenamās summas 1886,03 EUR (viens tūkstotis astoņi simti

astoņdesmit seši euro, 3 centi).

Piedzīto summu samaksa veicama SIA ,,Realty One”, reģistrācijas Nr.50003627451, norēķinu kontā Nr.LV57HABA0551036241586 AS

„Swedbank”.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Timek”, reģistrācijas Nr.40103736182, zaudējumu atlīdzību 2145,43 EUR un

tiesāšanās izdevumus – samaksāto valsts nodevu 208,55 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus

zvērināta advokāta palīdzības samaksai 643,63 EUR, kopā piedzenot 3002,31 EUR (trīs tūkstoši divi euro, 31 cents).

Noteikt SIA „Timek”, reģistrācijas Nr.40103736182, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas

kods/, likumiskos procentus 6 % (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās piedzenamās summas 2145,43 EUR (divi tūkstoši viens simts

četrdesmit pieci euro, 43 centi).

Piedzīto summu samaksa veicama SIA „Timek”, reģistrācijas Nr.40103736182, norēķinu kontā Nr.LV80HABA0551038577708 AS

„Swedbank”.

Noteikt sprieduma daļā par piedziņu labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Civillietu

departamentam, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Spriedums tiesas kancelejā pieejams no 2018.gada 25.septembra.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) Lelde Grauda

Tiesnese (paraksts) Inta Zaļā

Tiesnesis (paraksts) Arnis Dundurs