Landlord's claim dismissed due to statute of limitations; court orders plaintiff to pay court costs.

Lietas arhīva Nr. C-0677-18/23

ECLI:LV:RVPT:2018:1206.C30523516.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 6.decembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: priekšsēdētāja S. Meliņa

ar sekretāri M.Bērziņu

piedaloties prasītājas pārstāvim zvērinātam advokātam Normundam Šlitkem, atbildētāju /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/,

/pers. E/ pārstāvim zvērinātam advokātam Rinaldam Auziņam, atbildētājas /pers. F/ pārstāvim /pers. G/,

2018. gada 6. novembrī atklātā tiesas sēdē Abrenes ielā 8, Rīgā, izskatīja civillietu SIA “Latzemes nekustamie

īpašumi” prasībā pret /pers. H/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. I/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ par zemes nomas tiesisko

attiecību konstatāciju un nomas maksas parāda piedziņu, un

konstatēja:

2016.gada 1.martā tiesā celta maksātnespējīgās AS “REVERSED” prasība pret /pers. H/, /pers. B/, /pers. C/, /pers.

I/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. J/ par zemes nomas tiesisko attiecību konstatāciju un parāda piedziņu, kurā pieteikti prasījumi:

1. atzīt, ka starp zemes gabala /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, īpašnieku un valdītāju maksātnespējīgo AS

“REVERSED” kā iznomātāju un ēkas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem /pers. H/, /pers. B/, /pers. I/ (laikā no

01.01.2008.-04.10.2009.), /pers. C/ (laikā no 05.10.2009.-31.12.2009.), /pers. D/, /pers. E/, /pers. J/, kā nomniekiem laikā

no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības.

a. atzīt, ka nomas priekšmets ir zemes nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra nr. /numurs A/, daļā 912 kv.m. platībā.

b. atzīt, ka nomas maksa ir 5% gadā no zemes kadastrālās vērtības, papildus maksājot pievienotās vērtības nodokli

laikā no 01.01.2008. līdz 31.10.2009 un 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības, papildus maksājot pievienotās vērtības

nodokli laikā no 01.11.2009. līdz 31.12.2009.

2. Piedzīt no /pers. H/ par labu prasītājam zemes nomas maksas parādu par 2008. un 2009. gadu 1566.91 euro

apmērā un pievienotās vērtības nodokli 329.05 euro apmērā, kopā 1895.97 euro.

3. Piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājam zemes nomas maksas parādu par 2008. un 2009. gadu 1532.76 euro

apmērā un pievienotās vērtības nodokli 321.88 euro apmērā, kopā 1854.64 euro.

4. Piedzīt no /pers. I/ par labu prasītājam zemes nomas maksas parādu par laiku no 01.01.2008. līdz 04.10.2009.

1309.88 euro apmērā un pievienotās vērtības nodokli 275.08 euro apmērā, kopā 1584.96 euro.

5. Piedzīt no /pers. C/ par labu prasītājam zemes nomas maksas parādu par laiku no 05.10.2009.-31.12.2009.204.44

euro apmērā, pievienotās vērtības nodokli 42.93 euro apmērā, kopā 247.37 euro.

6. Piedzīt no /pers. D/ par labu prasītājam zemes nomas maksas parādu par 2008. un 2009. gadu 1884.78 euro

apmērā un pievienotās vērtības nodokli 395.80 euro apmērā, kopā 2280.58 euro.

7. Piedzīt no /pers. E/ par labu prasītājam zemes nomas maksas parādu par 2008. un 2009. gadu 1543.24 euro

apmērā un pievienotās vērtības nodokli 324.08 euro apmērā, kopā 1867.32 euro.

8. Piedzīt no /pers. J/ par labu prasītājam zemes nomas maksas parādu par 2008. un 2009. gadu 1872.84 euro

apmērā un pievienotās vērtības nodokli 393.30 euro apmērā, kopā 2266,13 euro.

9. Noteikt prasītāja tiesības saņemt 6% no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

10. Lemt par tiesāšanās izdevumu piedziņu no atbildētājiem par labu prasītājam.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs 2008. un 2009.gadā bija nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra nr. /numurs

A/, kopīpašnieks, kura valdījumā esošā zemes nekustamā īpašuma daļa tiek lietota un izmantota, tostarp, daudzdzīvokļu

dzīvojamās ēkas /adrese/ (turpmāk arī - Ēka) uzturēšanai, tādējādi zemes īpašnieka un dzīvojamās mājas dzīvokļu

īpašnieku starpā ir izveidojušās t.s. zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības.

Starp prasītāju un ēkas dzīvokļu īpašniekiem zemes nomas līgums par 2008. un 2009.gadu rakstveidā nebija noslēgts.

Sekojoši, starp pusēm pastāvošās zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības regulēja likuma “Par zemes reformu Latvijas

Republikas pilsētas” 12. panta 2.1 daļas noteikumi, kā arī citi spēkā esošie normatīvie akti, tostarp Civillikuma 2142.,

1534.pants, Pievienotās vērtības nodokļa 34.panta 7.punkts.

Zemes nomas maksa 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, ja puses nav rakstveidā vienojušās par ko citu, stājās

spēkā 2009. gada 1. novembrī. Līdz 2009.gada 31.oktobrim nomas maksu noteica tiesa un tā parasti tika noteikta 5%

apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Neskatoties uz Satversmes tiesas spriedumu lietā 2008-36-01, ar kuru nomas maksas

ierobežojums 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības tika atzīts par neatbilstošu Satversmes 105.pantam, tas neatņem

tiesības tiesām nomas maksu noteikt tādu, kas atbilst normālām ekonomiskām attiecībām, kur nomas maksa par laika

posmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. oktobrim var būt 5% apmērā, kas arī atbilst judikatūrai (SKC

535/2007) un pašreizējai tiesu praksei (sal. lieta C28324915).

Citē Civillikuma 2142.pantu, likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu.

Ņemot vērā minēto, ir konstatējamas zemes nomas līguma būtiskās sastāvdaļas:

- Iznomātais nekustamais īpašums: ir zemes nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra nr. /numurs A/, AS

“REVERSED” valdījumā esošā daļa 912 kv.m. platībā (šādu platību ēkas dzīvokļu īpašnieki, to pilnvarnieka personā,

nomāja no bijušās zemes gabala īpašnieces); Nomas maksa: 5% gadā no zemes kadastrālās vērtības laikā no

01.01.2008.-31.10.2009. un 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības laikā no 01.11.2009.-31.12.2009. (papildus maksājams

pievienotās vērtības nodoklis).

Tā kā Ēkas īpašnieki nav veikuši nomas maksas samaksu, par laiku no 01.01.2008. līdz 31.12.2009. gadu ir izveidojies

zemes nomas maksas parāds.

Minētais parāds ēkas kopīpašniekiem (dzīvokļu īpašniekiem) ir jānes samērīgi ar viņu daļām (Civillikuma 1071. pants).

Citē Civillikuma 1402.pantu un norāda, ka likumiskās zemes nomas gadījumā pušu starpā ir nodibinātas nomas tiesiskās

attiecības, kuru būtiskās sastāvdaļas ir noteiktas ar likumu - ar konkrētām no šī likumiskās nomas izrietošajām saistībām.

Citē Civillikuma 2112.pantu. Piespiedu nomas situācijā nenotiek zemes nodošana nomniekam, jo zeme jau vēsturisko

notikumu rezultātā atrodas mājas īpašnieku lietojumā [..] Šo situāciju regulē likums, un tāpēc pareizāks [kā piespiedu noma]

ir apzīmējums likumiskā no ma (autora izcēlums), [..] līdz ar to var apšaubīt pat [rakstveida] līguma slēgšanas

nepieciešamību, ja līgumu grib saukt par zemes nomas līgumu.

Dalīto zemes un daudzdzīvokļu ēkas nekustamo īpašumu īpašnieku starpā pastāvošo likumisko nomas tiesisko

attiecību gadījumā saistību tiesību būtiskās sastāvdaļas pusēm ir zināmas, jo ir noteiktas ar likumu (nomas maksa) un

administratīvo aktu (nomājamā platība). Zemes likumīgās jeb t.s. piespiedu nomas gadījumā zemes īpašnieks (iznomātājs)

savu likumā noteikto obligāto pienākumu noslēgt zemes nomas līgumu defacto jau ir izpildījis ar brīdi, kad ir “nodevis” ēkai

funkcionāli nepieciešamo jeb piesaistīto zemes gabalu nomniekam, no savas puses ievērojot Civillikuma 2130.-2131.pantā

noteiktos iznomātāja pienākumus, sekojoši, zemes (piespiedu) nomas līgums jeb likumiskā noma ir kvalificējama kā pušu

tiesiskās attiecības, kur saistības ir nodibinātas ar likumu un pastāv vien nomnieka saistība - maksāt nomas maksu un

rūpēties par nomājamo īpašumu. Ar likumu vai lietas “nodošanu” noslēgto zemes nomas līgumu grozīt, noslēdzot

(parakstot) rakstisku konsensuāllīgumu ir zemes īpašnieka tiesība, bet ne pienākums, jo tas ir līgums par citu jautājumu

noregulēšanu apstākļos, kur jau izveidojušās nomas attiecības.

Apstāklis, ka nomas līgums zemes likumīgās nomas gadījumā ir noslēgts bez pušu gribas (izņēmums no Civillikuma

1427.panta, skat. spriedumu lietā SKC-244/2006), nemaina nomnieka saistību, kas izriet no šī līguma un likuma, apjomu, kā

arī tā juridisko dabu.

Ja persona izvairās šādā gadījumā slēgt līgumu, tad strīds risināms tiesā ar prasību vai nu uzlikt par pienākumu noslēgt

līgumu, vai atzīt, ka šāds līgums [..] starp pusēm ir noslēgts (skat. spriedumu lietā SKC -43/2011 un tiesneses Zāģeres

atsevišķās domas).

No minētā izriet, ka nomas maksas parāda piedziņai (saskaņā ar zemes nomas līgumu, kas noslēgts, nododot zemi

nomas lietošanā un netraucējot nomniekam tās lietošanu) zemes īpašniekam nav jāveic jebkādi pasākumi vai jāievēro

ārpustiesas kārtība strīda noregulēšanai. Ēkas īpašnieki savas saistības, kas izriet no normatīvajiem aktiem, nepilda.

Prasība pamatota ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētas” 12.panta 2.1 daļu, Civillikuma 2124.,

2125.pantu, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34.panta septīto daļu, Civillikuma 1071., 1838.pantu.

2016.gada 13.maijā tiesā saņemti /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. J/ rakstveida

paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst. Paskaidro, ka starp prasītāju un ēkas dzīvokļu īpašniekiem nav

rakstveidā noslēgta līguma par zemes nomu.

Citē likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1daļu un norāda, ka tikai tādā gadījumā, ja

puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa saskaņā ar šo pašu likuma normu ir nosakāma piecu vai sešu procentu

apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Atsaucas uz likuma 54.panta pirmo daļu un norāda, ka nepiekrīt prasītājas

apgalvojumam, ka nomas maksas parāda piedziņai zemes īpašniekam neesot jāveic nekādi pasākumi vai jāievēro ārpustiesas

kārtība strīda noregulēšanai. Nav strīda par to, ka līdz pat prasības celšanai prasītāja nav griezusies ne pie viena no

atbildētājiem ar lūgumu noslēgt zemes gabala nomas līgumu un noregulēt zemes nomas tiesiskās attiecības. Ceļot prasību

tiesā, tiek nepamatoti pasliktināta atbildētāju situācija, jo prasības apmierināšanas gadījumā no atbildētājiem var tikt piedzīti

tiesāšanās izdevumi, taču atbildētāji nav vainojami pie tā, ka prasītāja savlaicīgi un likumā noteiktajā vienošanās kārtībā nav

vēlējusies atrisināt un noregulēt zemes nomas tiesiskās attiecības, kā arī pie tā, ka prasītājas administratore, ignorējot

Maksātnespējas likuma tiesību normas, nenodrošina efektīvu maksātnespējas procesa gaitu. Neviens no Latvijas

Republikas spēkā esošajiem likumdošanas aktiem neuzliek pienākumu atbildētājiem nodarboties ārzemes īpašnieku

noskaidrošanu un piedāvājumu izteikšanu sakarā ar zemes nomu. Šāds pienākums gulstas tieši uz zemes īpašnieku -

prasītāju lietā, kurš vēlas gūt labumu no savas zemes izmantošanas. Atbildētājiem nekad nav bijis piestādīts nedz zemes

nomas maksājumu aprēķins, nedz izstādīti apmaksas rēķini, nedz arī norādīti maksājumu veikšanas rekvizīti, tādēļ nevienam

no atbildētājiem pat nav bijis iespējams labprātīgi izrādīt savu labo gribu un veikt jebkādus maksājumus zemes nomas

sakarā.

Prasītāja nav pievienojusi pierādījumus, ka tieši zemes gabala daļa 912 kvadrātmetru platībā ir nepieciešama

dzīvojamās ēkas /adrese/ funkcionālajai uzturēšanai un būtu noteikta pārdzīvojamajai ēkai piesaistāmo zemes gabalu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka zemes īpašnieks savu likumā noteikto obligāto pienākumu noslēgt zemes nomas līgumu

de facto esot jau izpildījis ar brīdi, kad esot nodevis ēkai funkcionāli nepieciešamo jeb piesaistīto zemes gabalu

nomniekam, ievērojot Civillikuma 2130., 2131.pantā noteiktos iznomātāja pienākumus. Taču šādam apgalvojumam nevar

piekrist, jo kamēr nav pieprasīta un nolīgta nomas maksa, nomniekam uz brīvprātības pamata nerodas pienākums to

maksāt saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu.

2000.gadā dzīvokļu īpašniekiem slēdzot pirkuma līgumus ar Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju par

dzīvokļu privatizāciju, katrā pirkuma līgumā tika norādīta patiesā dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala

platība, kura sastāda 680 kvadrātmetrus (līgumu 11.punkts), līdz ar ko prasībā norādītā zemes gabala platība 912

kvadrātmetru apjomā ir nepareiza un nav ne ar ko pamatota. Arī VAS „Privatizācijas aģentūra” 2015.gada 9.janvārī

izsniegusi izziņu Nr. 1.17/133, kas apstiprina minēto dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību 680

kvadrātmetru apjomā. Citē likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta pirmo daļu. Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2013.gada 9.jūlija Spriedumā lietā Nr. SKA-

159/2013 norādījis, ka darbības funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanā kā privatizācijas procesa sastāvdaļa ir

izpildītas līdz ar dzīvojamās mājas privatizācijas procesa pabeigšanu un šādi noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemes

gabala robežas un platība kļūst saistoša gan personām, kas iegūst īpašumā dzīvokli, gan zemes īpašniekam. Pie līdzīgas

atziņas nonācis arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2009.gada 21.janvāra Spriedumā

lietā Nr. SKC-3, konstatējot, ka saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1.panta

16.punktu dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai ir tiesisko un organizatoriski tehnisko darbību kopums, kas jāveic,

lai noteiktu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu un reģistrētu šo māju vai māju un zemi zemesgrāmatā

līdz dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanai. No minētās tiesību normas izriet, ka, veicot dzīvojamās mājas

sagatavošanu privatizācijai, viena no šā procesa darbībām ir dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala

noteikšana.

Prasītāja ir pievienojusi savam prasības pieteikumam zemes robežu plānu, kurš pēc prasītājas domām pamato zemes

gabala daļas 912 kvadrātmetru platībā piesaisti dzīvojamajai ēkai /adrese/, taču jau 2001.gada 8.janvārī Rīgas pilsētas

galvenā arhitekte R. Bula savā vēstulē LR Saeimas deputātam J. Sokolovskim norādījusi, ka Mērnieku kompānijas „??” SIA

zemes gabala /adrese/ robežu plāns neatbilst plānam, kāds izmantots, izstrādājot kopējo piesaistāmo zemes gabalu plānu

kvartālam. Šis pierādījums apstiprina jau iepriekš minēto patieso dzīvojamajai ēkai /adrese/, piesaistāmā zemes gabala

platību 680 kvadrātmetru apjomā.

Norāda, ka zemes noma, arī piespiedu nomas gadījumā ir uzskatāma par komercdarījumu, uz kura pamata abām

pusēm rodas noteiktas saistības vienai pret otru, zemes īpašniekam gūstot peļņu no savas zemes izmantošanas. Ar

2010.gada 1.janvārī spēkā stājušos Komerclikuma D daļu tika noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst

triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Ņemot vērā, ka Komerclikuma noteikumi attiecībā uz

komercdarījumiem kā lex specialis attiecināmi pret Civillikumā vispārīgi noteikto 10 gadu noilguma termiņu, tad

komercdarījumiem piemērojami Komerclikuma noteikumi. Citē Komerclikuma 388., 389.pantu. Ievērojot minētās normas,

vispirms vērtējamas prasītāja prasījuma tiesības atbilstoši Komerclikuma normām, kas nosaka, kādā kārtībā

komercdarījumu dalībnieki var aizsargāt savas aizskartās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tajā skaitā normas, kas

nosaka prasības noilgumu. Citē Komerclikuma 406.pantu, Pārejas noteikumu 16.punktu un secina, ka noilguma termiņš no

komercdarījuma izrietošajiem prasījumiem, kuri slēgti, piemēram, līdz 2010.gadam iestājas 2013.gada 1.janvārī, jo

normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi. Citē Civillikuma 1896.pantu un

norāda, ka tā kā nav strīda par to, ka prasītājs nav nekādi izlietojis savas iespējamās prasījuma tiesības pret atbildētājiem,

nedz lūdzot noslēgt nomas līguma, nedz samaksāt zemes nomas maksu, nedz arī jebkādā citā veidā griežoties pie

atbildētājiem, ir uzskatāms, ka prasītājs ir zaudējis savas prasījuma tiesības 2013.gada 1.janvārī, jo prasība celta tikai

2016.gada 29.februārī, tādēļ prasība ir noraidāma.

Arī likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1daļa neuzliek pienākumu zemes nomniekiem

nomaksāt īpašniekam pievienotās vērtības nodokli, tātad arī šāds prasītājas izvirzītais prasījums ir noraidāms kā

nepamatots.

Iebildumi pamatoti ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta 2.1daļu, likuma „Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.pantu, Komerclikuma 388., 389., 406.pantu, Pārejas noteikumu 16.punktu,

Civillikuma 1427., 1896.pantu.

2017.gada 7.februārī tiesā saņemti /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. J/ papildus rakstveida

paskaidrojumi, kuros norādīts, ka 2015.gada 7.decembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, apelācijas kārtībā

skatot civillietu Nr. C30595914, kur prasītājs un daļa atbildētāju (dzīvokļu īpašnieki) ir identiski šai lietai, cita starpā ir

nospriedusi atzīt, ka starp zemes gabala Rīgā, /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, īpašnieku un valdītāju MAS “Reversed",

kā iznomātāju un ēkas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem /pers. H/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. J/, kā

nomniekiem laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības; atzīt,

ka nomas priekšmets ir zemes nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/daļa 680 kvm platībā. Spriedums ir

stājies likumīgā spēkā.

Atbildētājas/pers. H/ un /pers. I/ paskaidrojumus un iebildumus par prasību nav iesniegušas.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 6.oktobra lēmumu nolemts aizstāt civillietā Nr.

C30523516 prasītāju AS “Latzemes aktīvi” (iepriekš MAS “REVERSED”), reģ. Nr. 40003347400, ar tiesību pārņēmēju

SIA “Latzemes nekustamie īpašumi”, reģ. Nr. 40203074979 un aizstāt atbildētāju /pers. J/ ar viņa tiesību pārņēmēju /pers.

F/.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē uzturēja prasību uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un motīviem.

Atbildētāju/pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ pārstāvis tiesas sēdē uzturēja tiesā sniegtos rakstveida

paskaidrojumus un lūdza prasību noraidīt.

Atbildētājas/pers. F/ pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina.

Atbildētājas/pers. H/, /pers. I/ tiesas sēdē nav ieradušās.

Tiesa konstatē, ka tiesas dokumenti - prasības pieteikuma noraksts un pavēste uz tiesas sēdi atbildētājai /pers. H/ ir

savlaicīgi nosūtīti uz deklarēto dzīvesvietu. Šādos apstākļos ir uzskatāms, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta

piektajai daļai un 56.1 panta otrajai daļai, atbildētājai ir piegādāts gan prasības pieteikums, gan pavēste uz tiesu.

Tiesa konstatē, ka prasības pieteikuma noraksts pavēste uz tiesas sēdi atbildētajai /pers. I/ ir savlaicīgi nosūtīti saskaņā

ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu

vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr.

1348/2000. Šādos apstākļos ir uzskatāms, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.2 panta pirmajai daļai un 56.1panta otrajai

daļai, atbildētājai ir piegādāts gan prasības pieteikums, gan pavēste uz tiesu.

Šādos apstākļos tiesa atbildētāju /pers. H/ un /pers. I/ neierašanos atzīst par neattaisnojošu, neatrod pamata lietas

izskatīšanas atlikšanai un atrod par iespējamu izskatīt lietu atbildētāju /pers. H/ un /pers. I/ prombūtnē.

Noklausoties prasītāja pārstāvja un atbildētāju pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudot rakstveida

pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma, vadoties no sekojošiem

motīviem.

Lietā nodibināts, ka AS “Latzemes aktīvi” (iepriekš MAS “REVERSED”) 2008. un 2009.gadā bija nekustamā īpašuma

/adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, kopīpašnieks, kura valdījumā esošā zemes daļa tiek lietota un izmantota, daudzdzīvokļu

dzīvojamās ēkas /adrese/ uzturēšanai (lpp. 11-12, 13-15).

Lietā nav strīda, ka atbildētāji 2008. un 2009.gadā bija nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/,

dzīvojamās ēkas kopīpašnieki (lpp. 16-23).

Piespiedu nomas tiesiskās attiecības pastāv piespiedu dalītā īpašuma gadījumos, kad uz zemes uzcelta ēka ir

patstāvīgs īpašuma objekts un pieder citai personai, nevis zemes īpašniekam.

Tādējādi tiesa atzīst, ka starp pusēm laikā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, proti, laika periodā

par kuru celta prasība, pastāvēja piespiedu nomas tiesiskās attiecības un piespiedu nomas attiecību pastāvēšanu pušu

starpā atbildētāji neapstrīd.

Atbildētāji lietā cēluši iebildumus pret prasību,, norādot, ka saskaņā ar Komerclikuma 406.panta noteikumiem ir

iestājies prasības noilgums.

Tiesa secina, ka Komerclikuma 406.panta piemērošanai nepieciešams nodibināt, ka zemes īpašnieks konkrētajā

situācijā uzskatāms par komersantu un ka tā darbība saistībā ar strīdus zemes gabalu uzskatāma par komercdarbību, proti,

vai pušu attiecības piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās saskatāmas komercdarījuma pazīmes.

Lai noteiktu Komerclikuma 406.panta tvērumu, jānosaka normas mērķis. No noilguma institūta publisko interešu

viedokļa ir secināms, ka saīsinātā noilguma noteikšana komerctiesībās nav saistāma ar saistību rašanās pamatu, bet gan ar

jomu, kurā prasījums pastāv – komerctiesiskās apgrozības jomu. Komercdarījumi ir visi tie komersanta darījumi, ko tas

noslēdzis savas komercdarbības ietvaros, turklāt šo jēdzienu ir jāuztver paplašināti, saprotot ar to katru darbību vai rīcību,

kas rada kādas prasījuma tiesības un kas ir vērstas uz darbībām gūt ekonomisku labumu. Komerclikuma 406.panta tvērums

attiecas uz ikvienu prasījumu, kurš izriet no komerctiesiskās aprites jeb, citiem vārdiem, ir komerctiesiskas dabas. (Dr.iur.

Jānis Kārkliņš, Noilgums piespiedu nomas attiecībās komerctiesībās, Jurista Vārds, 27.02.2018/Nr.9 (1015)).

Saskaņā ar Komerclikuma 1.panta otro daļu, komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas

gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem.

Savukārt, minētā panta trešā daļa nosaka, ka saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par

atlīdzību.

Saskaņā ar Komerclikuma 388. un 389.pantu, komercdarījumi ir komersanta tiesiski darījumi, kas saistīti ar

komercdarbību. Ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par

komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību

aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.

Ievērojot, ka zemes īpašnieks ir komersants un saskaņā ar Komerclikuma 1.pantu jebkuras komercsabiedrības

darbības jēga peļņas gūšana, kā arī to, ka sabiedrība īpašuma tiesības uz zemes gabalu, uz kuras atrodas atbildētājam

piederošas ēkas (būves), ir ieguvusi uz pirkuma līguma pamata, t.i., veicot komercdarījumu, tiesa atzīst, ka pušu starpā

pastāvošās tiesiskās attiecības (kuru ietvaros sabiedrība, piemēram, iznomā zemes īpašumu un pieprasa zemes nomas

maksu), pēc būtības ir komercdarījums.

Ņemot vērā augstāk norādīto, tiesa atzīst, ka darbības, ko zemes īpašnieks SIA “Latzemes nekustamie īpašumi” veic

ar savu nekustamo īpašumu, tai skaitā zemes nomas maksas pieprasīšana no atbildētājiem, tiek veikta sabiedrības tiesisko

darījumu, kas saistīti ar tās komercdarbību, ietvaros.

Tiesa atzīst, ka fakts, ka pušu starpā rakstveida nav noslēgts zemes nomas līgums, nemaina šo attiecību

komercdarījuma dabu.

Tādējādi tiesa uzskata, ka prasītāja prasījuma tiesības par nomas maksas piedziņu ir ierobežotas ar Komerclikuma

normām, kas nosaka, kādā kārtībā komercdarījuma dalībnieki var aizsargāt savas aizskartās tiesības un ar likumu

aizsargātās intereses, tajā skaitā, kas nosaka prasības noilgumu.

Ņemot vērā Komerclikuma Pārejas noteikumu 16.panta nosacījumus, tiesa atzīst, ka noilguma termiņš no

komercdarījuma izrietošiem prasījumiem, kuri noslēgti līdz 2010.gadam, var iestāties 2013.gada 1.janvārī, ja normatīvajos

aktos nav noteikts citādi.

Civillikuma 1896.pants nosaka, ka noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku,

kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne

arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem – lai

nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem – lai termiņš jau būtu notecējis Civillikuma 1893.pants

nosaka, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likumā noteiktā termiņā. Savukārt Civillikuma

1910.pants nosaka, ka ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas nevien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība.

Tiesību doktrīnā norādīts, ka noilguma institūts civiltiesībās veidots ar mērķi novērst nenoteiktību mantiskajās attiecībās,

radīt skaidrību tad, ja kāda persona ilgstoši neīsteno tiesības vai neprasa novērst iespējamo strīdu par tām (..). Nesaprātīgi

būt pieļaut, ka iespējamais parādnieks uz mūžīgiem laikiem atrodas zem parāda atprasīšanas vai vismaz tiesāšanās Damokla

zobena un nevar plānot savu darbību, izslēdzot šādus draudus (K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļā. Mācību grāmata. –

Rīga: Tiesu namu aģentūra, 276.lpp.).

Tiesa atzīst, ka prasītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta noteikumiem, nav iesniedzis pierādījumus

Komerclikumā noteiktā prasības celšanas noilguma apturēšanai vai pārtraukšanai attiecībā uz atbildētāju, kā arī vispār

neatzīst Komerclikuma attiecināmību uz izskatāmo strīdu.

Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Minētais labas ticības

princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un pienākumi jāpilda,

ņemot vērā pretējās puses intereses. Tādējādi nav pieļaujams savas tiesības izmantot pretēji labas ticības principam, laicīgi

nebrīdinot par nomas maksas kavējuma termiņu, tādējādi pretlikumīgi nodarot otrai pusei zaudējumus, proti, sabiedrība

nedrīkst savas tiesības izmantot pretēji labas ticības principam.

Ņemot vērā augstāk norādīto, tiesa atzīst, ka prasītāja prasījumam par zemes nomas maksas par laiku no 2008.gada

1.janvāra lī d z 2009.gada 31.decembrim iestājies prasības tiesības noilgums, kas ir par pamatu minēto prasījumu

noraidīšanai.

Tā kā prasības noilgums ir pastāvīgs pamats prasības noraidīšanai, tiesa atzīst, ka nav pamata analizēt citus prasītāja

argumentus un atbildētāju iebildumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42. panta otrajai daļai, ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas vai ja prasītājs atsakās

no prasības, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

Ceļot prasību, prasītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 10. punktu, bija atbrīvots no tiesas

izdevumu samaksas. Minētā likuma norma nosaka, ka no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti

administratori – prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process [..].

Ņemot vērā, ka prasītājs nav maksātnespējīgs, noraidot prasību pilnībā, no prasītāja valsts labā piedzenami iepriekš

nesamaksātie tiesas izdevumi- valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Valsts nodeva par noraidīto

prasījuma nemantisko daļu- nomas attiecību atzīšanu ir EUR 70,00, bet par mantisko prasījuma daļu, ko veido kopējais

nomas maksas parāds EUR 11996,97 apmērā, valsts nodeva ir EUR 676,26, savukārt, ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi lietā ar vienu prasītāju un septiņiem atbildētājiem ir EUR 15,62.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumus, prasītājam ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei

daļā par naudas summu piedziņu.

Pamatojoties uz minēto un vadoties Civilprocesa likuma 8. un 97. panta, tiesa

nosprieda:

SIA “Latzemes nekustamie īpašumi” prasību pret /pers. H/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. I/, /pers. D/, /pers. E/ un

/pers. F/ par zemes nomas tiesisko attiecību konstatāciju un nomas maksas parāda piedziņu noraidīt pilnībā.

Piedzīt no SIA “LATZEMES NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI” , reģ. nr. 40203074979 par labu valstij tiesas izdevumus-

valsts nodevu EUR 746,26 ( septiņi simti četrdesmit seši eiro 26 eirocenti ) , samaksu veicot: Saņēmējs- Valsts kase,

reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr.LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, un iesniedzot tiesā

dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu, sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā 10 dienu termiņa laikā no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Piedzīt no SIA “LATZEMES NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI, reģ. nr. 40203074979 par labu valstij ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus EUR 15,62, samaksu veicot: saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, klasifikācijas kods 21499, iesniedzot tiesā dokumentu, kas apliecina

ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā 10 dienu termiņa laikā no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības (pasludināšanas) dienas Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese S. Meliņa