Court dismisses defendant's eviction request and orders eviction from shared property after divorce. Defendant loses rights to residence. Court rules in favor of plaintiff.

Lietas Nr. C33377215

Lietas arhīva Nr. C-1529-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 9.jūnijā

Rīgas rajona tiesa:

tiesnese Santa Bernharde

ar sekretāri Gitu Iubuli,

piedaloties prasītājai /pers. A/ un tulkam Ārim Kormim-Vintem,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. C/ par dzīvojamo telpu lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 31.jūlijā Rīgas rajona tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums pret /pers. C/ par dzīvojamo telpu lietošanas tiesību

izbeigšanu un izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka, gatavojoties laulības noslēgšanai ar atbildētāju un uzsākot kopdzīvi, prasītāja piekrita ziņu deklarācijai par

atbildētāja dzīvesvietu viņai piederošajā nekustamajā īpašumā, jo tobrīd atbildētājam Latvijā nebija deklarētās dzīvesvietas un nebija iespējams iesniegt

pieteikumu laulības reģistrācijai.

Atbildētājs 2006.gada 25.maijā deklarēja savu dzīvesvietu nekustamajā īpašumā /adrese A/, bet laulība pušu starpā noslēgta 2006.gada

14.oktobrī, kaut gan faktiskais pamats dzīvesvietas deklarācijai nekustamajā īpašumā bija ģimenes izveidošana un laulības noslēgšana.

Kopdzīve neizdevās un 2012.gada 29.novembrī Rīgas rajona tiesā tika šķirta pušu laulība (civillieta Nr.C33296811). Prasītāja norāda, ka

situācija ģimenē bija saspringta, jo atbildētājs bieži lietoja alkoholu, mājās rīkoja skandālus, pazemoja un fiziski iespaidoja prasītāju un bērnus. Tā kā

laulība ir šķirta, pusēm vairs nav kopējas saimniecības.

Prasītāja norāda, ka pušu starpā nav noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums, un prasītāja to arī neplāno noslēgt, līdz ar to atbildētājam nav

tiesiska pamata lietot dzīvojamās telpas - nekustamo īpašumu /adrese A/.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta otro daļu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu un

5.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 24.pantu un 43.panta ceturto daļu, prasītāja lūdz tiesu atzīst, ka atbildētājs ir zaudējis dzīvojamo telpu /adrese

A/, Salaspils novadā, lietošanas tiesības; lūdz izlikt atbildētāju no dzīvojamām telpām /adrese A/, Salaspils novadā, bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas.

[2] 2016.gada 3.maijā Rīgas rajona tiesā saņemts atbildētāja lūgums atlikt lietas izskatīšanu uz diviem mēnešiem sakarā ar viņa braukšanu uz

ārzemēm strādāt. Lūgumā arī norādīts, ka atbildētājs risina domstarpības ar prasītāju. Pusēm ir kopējs budžets un ģimene.

[3] Tiesas sēdē prasītāja /pers. A/ norādīja, ka pušu laulība ir šķirta pirms četriem gadiem. Nekustamais īpašums /adrese A/, pieder prasītājai.

Ar atbildētāju īres līgums nav noslēgts. Atbildētājs savu dzīvesvietu deklarēja /adrese A/, pirms laulības noslēgšanas. Uzturlīdzekļus nesniedz, par dzīvokli

nemaksā. Norādīja, ka puses nespēj labprātīgi vienoties par to, ka atbildētājam jāatstāj dzīvoklis /adrese A/. Norādīja, ka atbildētājs personīgās lietas

glabā pagrabā.

Tiesas sēdē atbildētājs /pers. C/ neieradās. Par tiesas sēdes vietu un laiku viņam paziņots likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz viņa

deklarēto dzīvesvietas adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja

vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā, ka atbildētājam par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

Motīvu daļa

[4] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Prasītāja lūdz tiesu izbeigt nekustamā īpašuma /adrese A/, lietošanas tiesības atbildētājam un izlikt viņu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās

telpas ierādīšanas.

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta otro daļu personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja

tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības,

svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Līdz ar to tiesai ir būtiski konstatēt, vai uz atbildētāju ir attiecināms kāds no Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta otrajā daļā minētajiem

gadījumiem.

No lietā esošās Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Salaspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ Zemesgrāmatu apliecības

kopijas redzams, ka nekustamais īpašums /adrese A/, Salaspils novadā, pieder prasītājai.

Pārbaudot lietā esošos materiālus, tiesa negūst apstiprinājumu, ka atbildētājs ir nekustamā īpašuma /adrese A/, Salaspils novadā, īrnieks.

Tāpat lietā nav citu pierādījumu, kas būtu par pamatu tiesai uzskatīt, ka atbildētājam ir īpašuma lietošanas tiesības uz laulības, radniecības,

svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

No Tiesu informācijas sistēmā pieejamās informācijas redzams, ka ar Rīgas rajona tiesas 2012.gada 29.novembra spriedumu šķirta pušu

laulība.

Saskaņā ar Civillikuma 91.panta pirmās daļas 1.punktu katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir manta, kas laulātajam piederējusi pirms

laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu.

Kā redzams no prasības pieteikumā norādītā, puses laulību noslēgušas 2006.gada 14.oktobrī, bet nekustamo īpašumu /adrese A/, Salaspils

novadā, prasītāja iegādājusies uz 2005.gada 24.augusta pirkuma līguma pamata, proti, vairāk nekā gadu pirms laulības noslēgšanas ar atbildētāju. Līdz ar

to arī saskaņā ar Civillikuma 91.panta pirmās daļas 1.punktu tiesai nerodas šaubas, ka minētais nekustamais īpašums ir prasītājas atsevišķa manta.

Tāpat tiesa ņem vērā, ka atbildētājs prasītājas norādīto nav apstrīdējis, prasībai nav iebildis, kā arī pierādījumus par līdzekļu ieguldīšanu

nekustamā īpašuma uzturēšanai tiesā nav iesniedzis.

Ņemot vērā minēto un to, ka no lietā esošajiem pierādījumiem nav redzams, ka atbildētājam ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi nekustamajā

īpašumā /adrese A/, Salaspils novadā, tiesa atzīst prasītājas prasību par pamatotu un apmierināmu.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Ņemot vērā, ka ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2015.gada 3.augusta lēmumu prasītāja ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas par prasības

celšanu tiesā, un prasība ir apmierināma, no atbildētāja par labu valstij piedzenama nesamaksātā valsts nodeva 71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 12,20 euro apmērā.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un

mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums

izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesa atzīst, ka

atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 42., 77., 97., 190., 193., 195. un 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Atzīt, ka /pers. C/, personas kods /personas kods/, ir zaudējis nekustamā īpašuma /adrese A/, Salaspils novadā, kadastra Nr./numurs/, lietošanas

tiesības un izlikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, ar visām viņiem piederošajām mantām no nekustamā īpašuma /adrese A/, Salaspils novadā,

bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nesamaksāto valsts nodevu 71,14 euro apmērā.

Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr.LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: šeit ierakstāmi dati lietas identificēšanai.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,20 euro apmērā.

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no tā pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese S.Bernharde