Court convicts drunk driver of driving under influence and imposes administrative arrest and fine.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving under the influence of alcohol with a concentration of 1.47 promiles. The defendant failed to appear at the hearing, and the court proceeded ex parte based on police evidence and medical reports. Consequently, the court imposed an administrative arrest, a fine, and revoked driving licenses for two years.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta trešā daļa; Ceļu satiksmes likuma 30.pants: Driving under the influence of alcohol constitutes an administrative offense punishable by administrative arrest, fines, and license revocation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.129021719/21
ECLI:LV:RLPT:2019:0717.129021719.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2019.gada 17.jūlijā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska, izskatījusi atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/,
personas kods /personas kods/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.15panta trešās daļas,
Aprakstošā daļa
konstatēja, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas vecākais
inspektors E.Brakovskis 2019.gada 13.jūnijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC370367 par to, ka 2019.gada 8.maijā plkst.00.05
Rīgā, /pers. A/ (turpmāk – pie administratīvās atbildības saucamā persona) vadīja transportlīdzekli VW Touareg, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas
numurs/ pa Matīsa ielu no Valmieras ielas puses Mazā Matīsa ielas virzienā, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē ar minimālo alkohola koncentrāciju
1,47 promiles, kas konstatēts ar medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.2877 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai. Saskaņā ar Ceļu satiksmes
likuma 30.panta pirmo daļu /pers. A/ ir noteikts transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. Protokols sastādīts bez /pers. A/ klātbūtnes,
jo viņš neieradās iepazīties ar administratīvā pārkāpuma protokolu. Ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunkts.
Atbilstoši Latvijas APK 289. 16panta pirmajai daļai šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā,
taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot
divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.
Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Pie administratīvās atbildības saucamā persona uz lietas izskatīšanu, par ko viņam paziņots atbilstoši Latvijas APK 268. 1panta pirmajai un otrajai
daļai, 238.1panta 8.daļai (lietas 38.lapa) nav ieradies, par lietas izskatīšanas atlikšanu nav lūdzis. Ņemot vērā minēto, tiesa saskaņā ar Latvijas APK
260.panta pirmās daļas 1., 2.punktu un otro daļu, 268.panta 2.punktu, 271.panta ceturto daļu atzina, ka lieta izskatāma bez pie administratīvās atbildības
saucamās personas klātbūtnes.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie
administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK 149.15panta trešās daļas.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā
kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas
kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā
izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai
ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par
faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
Pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta pilnībā ar administratīvā pārkāpuma
protokolu Nr.PC370367 (lietas 4.lapa), ar medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.2877 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai un alkometra
izdrukām (lietas 20.-22.lapa) un pārējiem lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas APK prasībām.
Tiesa atzīst, ka gan administratīvā pārkāpuma protokols, gan citi lietā esošie pierādījumi sastādīti pamatojoties uz ziņām par faktiem, ko policijas
darbinieki ieguva, pildot savus darba pienākumus.
Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā.
Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir
pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas
izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos
pierādījums (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija spriedums lietā Nr. SKA-219/2007
11.apakšpunkts).
Ceļu satiksmes likuma 1.panta 28.punkts nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājs ir fiziska persona, kas vada transporta līdzekli [..]. Šis jēdziens uz
personu, kura vadījusi transportlīdzekli attiecas līdz brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja transportlīdzekļa vadītājam,
kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles.
Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka lietā ir objektīvi apstiprināts Latvijas APK 149. 15panta trešās daļas administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts
un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs. Turklāt tiesa nekonstatē procesuālus pārkāpumus, kas būtu par
pamatu administratīvās lietvedības izbeigšanai dotajā lietā, bet uzskata, ka pie administratīvās atbildības saucamai personai bija jāzina un jāpilda
normatīvajos aktos paredzētie pienākumi, kā to paredz Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmā daļa.
Latvijas APK 32.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā
paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem
vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Pie administratīvās atbildības saucamās personas izdarītais pārkāpums apdraud drošību ceļu satiksmē.
Par pie administratīvās atbildības saucamās personas personību noskaidrots, ka viņa deklarētā dzīvesvieta ir /adrese A/, kā faktiskā dzīvesvieta
norādīta /adrese B/, par mantisko stāvokli, apgādājamiem ziņu nav, administratīvi nesodīts.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu un 34.pantu pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus
tiesa nekonstatēja. Tāpat tiesa nekonstatēja Latvijas APK 31.panta otrajā daļā paredzētos apstākļus, kas liegtu pie administratīvās atbildības saucamajai
personai piemērot administratīvo arestu.
Ņemot vērā minēto un administratīvā soda mērķi, tiesa uzskata, ka pie administratīvās atbildības saucamai personai nosakāms Latvijas APK
149.15panta trešās daļas sankcijas ietvaros paredzētais sods, ko tiesa atzīst par samērīgu.
Latvijas APK 29.panta ceturtajā daļā noteikts, ka personām par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai
citu apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas
tiesības. Savukārt Latvijas APK 293.pantā paredzēts aizliegums noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, ko piemēro atpūtas kuģu vadītājiem,
kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana. Šā panta trešajā daļā noteikts, ka atpūtas
kuģu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu vadīšanas tiesību
atņemšanas termiņam.
Latvijas APK 312.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka transportlīdzekļu [..]vadītāji [..] uzskatāmas par sodītām ar speciālo tiesību atņemšanu no
dienas, kad pieņemts lēmums par šo tiesību atņemšanu. Ja transportlīdzekļa [..] vadītājs, kam atņemtas transportlīdzekļu [..] vadīšanas tiesības, izvairās
nodot vadītāja apliecību un turpina vadīt transportlīdzekli [..] laikā, kad transportlīdzekļu[..] vadīšanas tiesības viņam atņemtas, Valsts policija vai Valsts
robežsardze pagarina tiesību atņemšanas termiņu par attiecīgo laika posmu, kurā nelikumīgi izmantota vadītāja apliecība.
Saskaņā ar Latvijas APK 317.pantu lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un
lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums.
Atbilstoši Latvijas APK 2991.pantam pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.
Latvijas APK 258.panta trešā daļa nosaka, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz izdevumus,
kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr.915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola
koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” 5. un 6.punktu, ja iestāde, kuras darbinieks veica
personas pārbaudi ar portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā vai nosūtīja personu uz medicīnisko pārbaudi (turpmāk -
iestāde), nosūta institūcijai (amatpersonai) izskatīšanai lietas materiālus par administratīvo pārkāpumu, materiāliem pievieno šo noteikumu 3.punktā
minētos izdevumus apliecinošos dokumentus un informāciju par iestādes budžeta kontu, kurā personai jāiemaksā izdevumiem atbilstošā summa.
Institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (turpmāk - lēmums), rakstiski informē personu par pienākumu 30 dienu
laikā no dienas, kad lēmums stājies spēkā, labprātīgi segt lēmumā norādītos izdevumus; iestādes budžeta kontu, kurā ir veicama iemaksa; lēmuma
piespiedu izpildi, ja labprātīgi netiks segti lēmumā norādītie izdevumi.
Kā redzams no lietas materiāliem, pie administratīvās atbildības saucamajai personai alkohola koncentrācijas konstatēšanai veikta medicīniskā
pārbaude un konstatēta alkohola koncentrācija 1,47 promiles izelpas gaisā (lietas 20.-22.lapa), līdz ar to izdevumi 44,20 EUR apmērā par pārbaudi
alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai jāsedz pie administratīvās atbildības saucamai personai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 22.pantu, 32.panta pirmo un otro daļu, 149.15panta trešo daļu, 243.pantu, 244.pantu,
271.panta ceturto daļu, 272.pantu, 274.pantu, 289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16panta pirmo un ceturto daļu, 289.17panta pirmo un otro daļu,
289.18panta pirmo daļu, APK 299.1pantu, 312.panta pirmo un otro daļu, 317.pantu tiesa
nosprieda
atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/ administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 149.15panta trešajā
daļā un sodīt ar administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm, naudas sodu EUR 850 (astoņi simti piecdesmit euro) apmērā, atņemot transportlīdzekļa
vadīšanas tiesības un atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem un gadījumā, ja /pers. A/ nav atpūtas kuģa vadīšanas tiesību, aizliegt tās iegūt
uz 2 (diviem) gadiem.
Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā - saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts
Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.129021719/21.
Uzlikt par pienākumu /pers. A/ pēc naudas soda nomaksas nekavējoties klātienē, pasta sūtījumā vai elektroniski iesniegt maksājumu apliecinošu
dokumentu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, norādot lietas numuru.
Sprieduma izpildi par administratīvo arestu uzdot izpildīt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknim.
Noteikt, ka /pers. A/, personas kods /personas kods/ labprātīgi 30 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā jāiemaksā 15,65 EUR (piecpadsmit
euro 65 centi) Valsts policijas kontā - saņēmējs: Valsts policija, reģistrācijas Nr.90000099040, bankas kods: TRELLV22, konta
Nr.LV96TREL2140091033000, iemaksas mērķis: /pers. A/ 2019.gada 13.jūnija administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC370367.
Pēc pārbaudes izdevumu nomaksas, nekavējoties iesnieg maksājumu apliecinošu dokumentu Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojā, Gaujas ielā 15, Rīgā.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 17.jūlijā.
Tiesnese L.Podoļska