Legislator Case Law & Legislation
C26151921 / C-0386-22 ECLI:LV:REZT:2022:0517.C26151921.4.S AI generated

Court orders payment for breach of return lease contract including damages and court costs.

Case Number C26151921 / C-0386-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's defense and ordered the plaintiff to receive the full debt, damages, and court costs. The defendant failed to fulfill obligations under a return lease agreement, leading the lessor to terminate the contract and sell the vehicle. The court ruled in favor of the plaintiff based on the Civil Procedure Law provisions regarding debt collection.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law Art. 191; Art. 193; Art. 195: A court must order payment of the principal debt, contractual damages, and legal interest when a party fails to fulfill lease obligations and the contract is terminated.

Keywords

AI generated
return lease contract debt collection contractual damages legal interest court costs contract termination breach of contract

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law Art. 191
Civil Procedure Law Art. 193
Civil Procedure Law Art. 195
Civil Procedure Law Art. 204.1
Civil Procedure Law Art. 37

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:REZT:2022:0517.C26151921.4.S

Civillieta Nr. C 26151921

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rēzeknē, 2022. gada 17. maijā

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Jonikāns,

ar sekretāri I.Stepuli,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu ārvalsts komersanta /Nosaukums A/, Igaunijas Republikas komercreģistra reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, kura vārdā uz pilnvaras pamata rīkojas /Nosaukums E/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasībā pret /pers. D/, personas kods /personas

kods/, par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu pret /pers. D/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu iesniedzis ārvalsts komersants

/Nosaukums A/ (turpmāk arī – prasītājs), kura vārdā uz pilnvaras pamata rīkojas /Nosaukums E/(turpmāk arī – prasītāja pārstāvis). Prasītāja pārstāvis

norāda, ka 2017. gada 17. augustā akciju sabiedrība /Nosaukums B/ un atbildētājs noslēdza atgriezeniskā līzinga līgumu Nr. FL17082017/0151

(turpmāk arī – Līzinga līgums). Saskaņā ar Līzinga līgumu akciju sabiedrība /Nosaukums B/ iegādājās atbildētāja izvēlēto līzinga objektu –

transportlīdzekli /TL marka/ (turpmāk arī – līzinga objekts), iegādājās to par 2 800 euro. Iegādāto līzinga objektu akciju sabiedrība /Nosaukums B/

nodeva atbildētāja turējumā un lietošanā, savukārt atbildētājs apņēmās līzinga objektu līdz 2018. gada 17. augustam pakāpeniski izpirkt, maksājumus

veicot saskaņā ar Līzinga līgumu un maksājumu grafiku. Par piešķirtā līzinga lietošanu līdzēji noteica procentu likmi – fiksēto procentu likmi – 36 procenti

gadā. Par maksājumu kavējumu atbildētājs uzņēmās pienākumu maksāt /nosaukums B/ līgumsodu 0,5 procentu apmērā no termiņā nesamaksātās

summas par katru kavējuma dienu. Atbildētājs ar Līzinga līgumu uzņemtās saistības izpildīja tikai daļēji. Saskaņā ar Līzinga līguma noteikumu

16.3.1.punktu 2018. gada 2. janvārī akciju sabiedrība /Nosaukums B/ atbildētājam nosūtīja paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no Līzinga līguma,

piedāvāja atbildētājam ar Līzinga līgumu uzņemtās saistības izpildīt labprātīgi, pretējā gadījumā nodot transportlīdzekli. Atbildētājs uzņemtās saistības

neizpildīja, akciju sabiedrība /Nosaukums B/ transportlīdzekli pārņēma savā valdījumā. 2018. gada 17. aprīlī akciju sabiedrība /Nosaukums B/

transportlīdzekli par 690 euro pārdeva, saņemto pirkuma maksu 234,92 euro apmērā novirzīja līgumisko procentu par aizdevuma lietošanu dzēšanai,

455,08 euro – pamatparāda dzēšanai. Pirkuma maksa visu saistību dzēšanai nebija pietiekama.

Prasītāja pārstāvis norāda, ka atbildētājs atlikušā parāda samaksu nav veicis. Pirms tam, 2017. gada 21. septembrī, akciju sabiedrība

/Nosaukums B/ kā cedents un prasītājs kā cesionārs noslēdza cesijas līgumu un prasītājs ieguva prasījuma tiesības uz atbildētāja saistībām, ar tiesībām

prasīt visus blakus prasījumus. Prasītājs atbildētāju par cesijas līguma noslēgšanu informēja un labprātīgi izpildīt saistības aicināja 2018. gada 13. jūlijā.

Atbildētājs interesi par parādsaistību dzēšanu nav izrādījis, saistības nav dzēsis. Saistību neizpildes rezultātā neatmaksātā aizdevuma pamatsumma sastāda

2 613,46 euro, līgumsods – 32,55 euro. Tāpat par laika periodu no līguma laušanas – 2018. gada 2. janvāra, līdz 2021. gada 29. septembrim, prasītājs

aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 586,85 euro apmērā, kas ir 6 procenti gadā no parāda pamatsummas. Pamatojoties uz Civillikuma 1587.,

1589.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1716., 1717., 1720., 1756., 1943.pantu, Komerclikuma 463., 464., 465., 466., 467.pantu, Civilprocesa likuma 1.,

41., 128., 129., 130.pantu prasītāja pārstāvis lūdz piedzīt no atbildētāja, par labu prasītājam, pamatparādu 2 613,46 euro apmērā, līgumsodu

32,55 euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus 586,85 euro apmērā, kopā 3 232,86 euro, kā arī samaksātos tiesas izdevumus, nosakot

tiesības saņemt likumiskos 6 procentus gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildes dienai (lietas 4.-7.lapa).

[2] Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pantam

pusēm ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 1., 4., 60.-68.lapa).

[2.1] Prasītāja pārstāvja – /Nosaukums E/ pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. Tiesa uzskata par iespējamu skatīt lietu bez prasītāja

pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē, jo prasītāja pārstāvim pienācīgā kārtā paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu (lietas 4., 68.lapa). No prasītāja pārstāvja

saņemts lūgums lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes tiesas sēdē. Prasītājs prasību uztur pilnā apmērā (lietas 69., 70.lapa).

[2.2] Atbildētājs – /pers. D/, uz tiesas sēdi neieradās. Tiesa uzskata par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē, jo

atbildētājam pienācīgā kārtā paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu (lietas 64., 68.lapa). Atbildētājs viņa neierašanos attaisnojošus iemeslus tiesai

savlaicīgi nav paziņojis, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par prasības pieteikumu nav iesniedzis, iebildumus pret

prasību nav cēlis.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi un novērtējusi tiesas sēdē iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma.

[4] 2017. gada 17. augustā akciju sabiedrība /Nosaukums B/ (turpmāk arī – līzinga devējs) un atbildētājs parakstījuši atgriezeniskā līzinga

līgumu Nr. FL17082017/0151 (Līzinga līgumu). Līdzēji vienojušies, ka akciju sabiedrība /Nosaukums B/ atbildētājam izraudzītā un norādītā līzinga

objekta – automašīnas /TL marka/, šasijas Nr./šasijas numurs/, iegādei aizdod 2 800 euro, savukārt atbildētājs apņemas samaksāt līzinga devējam

Līzinga līguma maksājumus un citus pamatotus maksājumus saskaņā ar maksājumu grafiku un līguma noteikumiem. Par Līzinga līguma noformēšanu

noteikta komisija 294 euro apmērā, kas pieskaitīta transportlīdzekļa izpirkuma maksājumiem, un kopējā līzinga summa sastāda 3 094 euro. Maksājumu

grafiks ir noslēgtā Līzinga līguma neatņemama sastāvdaļa. Par piešķirtā līzinga lietošanu līdzēji noteikuši procentu likmi – 36 procenti gadā, no

neizmaksātās līzinga objekta vērtības par visu faktisko finansējuma izmantošanas laiku līdz līguma izbeigšanai. Par maksājuma saistību neizpildi vai

nepienācīgu izpildi atbildētājs, saskaņā ar Līzinga līguma 15.3.punktu uzņēmies pienākumu maksāt līzinga devējam līgumsodu – 0,5 procentus, no

savlaicīgi nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu, bet pēc līguma izbeigšanas likumiskos procentus. Līzinga līguma 16.3.2., 16.4.punktā līdzēji

vienojušies, ka līzinga devējs ir tiesīgs, rakstiski informējot, vienpusēji atkāpties no Līzinga līguma, ja atbildētājs pilnībā vai daļēji nav veicis termiņā līgumā

noteikto maksājumu vai tā daļu un kavējums ilgst 10 dienas. Līzinga devēja vienpusējas atkāpšanās no Līzinga līguma gadījumā, atbildētājs uzņēmies

saistības, pēc līzinga devēja pieprasījuma, nekavējoties nodot līzinga objektu līzinga devējam un 7 darba dienu laikā samaksāt visus līguma maksājumus,

kā arī citas naudas summas, kas pienākas līzinga devējam (lietas 10.-21.lapa). 2017. gada 17. augustā akciju sabiedrība /Nosaukums B/ atbildētājam,

automašīnas iegādei, izsniegusi Līzinga līgumā nolīgto naudas summu – 2 800 euro (lietas 22.lapa). Tiesa secina, ka līdzēji līgumu noslēguši atbilstoši

Civillikuma 1533.pantam, jo starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām ar nolūku savstarpēji saistīties.

Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu, akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par

piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bija zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas

tiesība. Parakstot līgumu, atbildētājam bija zināms gan līguma priekšmets, gan ikmēneša maksājuma summa, gan kopējā atmaksājamā summa, gan

piemērotā procentu likme, gan tiesiskās sekas līguma nepildīšanas gadījumā.

[5] Atbildētājs uzņemtās saistības pildīja tikai daļēji, aizdevumu pilnā apmērā neatmaksāja. Aizdevuma atmaksai atbildētājs veica tikai 2

(divus) maksājumus, pēdējo 2017. gada 19. oktobrī, kopā atmaksāja aizdevumu 25,46 euro apmērā un līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu

185,74 euro apmērā (lietas 4., 58.lapa).

Akciju sabiedrība /Nosaukums B/ Līzinga līgumu pirms termiņa vienpusēji izbeidza, pēc Līzinga līguma darbības izbeigšanas līzinga objekta

– automašīnas, turējumu pieprasīja nodot viņam pamatoti, jo Līzinga līguma 16.3.2., 16.4.punktā līzinga devējs un atbildētājs vienojās, ka akciju

sabiedrība /Nosaukums B/ ir tiesīga vienpusēji atkāpties no Līzinga līguma, ja atbildētājs pilnībā vai daļēji nav veicis termiņā līgumā noteikto maksājumu

vai tā daļu un kavējums ilgst 10 dienas. Akciju sabiedrības /Nosaukums B/ vienpusējas atkāpšanās no Līzinga līguma gadījumā, atbildētājs uzņēmās

saistības nekavējoties pēc akciju sabiedrības /Nosaukums B/ pieprasījuma nodot līzinga objektu akciju sabiedrībai /Nosaukums B/ (lietas 17., 18.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos

apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Akciju sabiedrība /Nosaukums B/ atbildētājam nosūtījusi 2018. gada 2. janvāra paziņojumu par Līzinga līguma darbības vienpusēju

izbeigšanu, kurā lūgusi nodot transportlīdzekli akciju sabiedrībai /Nosaukums B/, aicinājusi ar Līzinga līgumu uzņemtās saistības izpildīt labprātīgi. Līzinga

līgums lauzts 2018. gada 2. janvārī (lietas 23., 24.lapa).

Tiesiskā attiecība līgumā ir līdzēju brīvas gribas izpausmes rezultātā radīts noteikts tiesību un pienākumu apjoms, kas aizņēmēja sākotnējām

tiesībām saņemt aizdevumu vēlāk rada atbilstošu pienākumu to atdot. Tiesiskā attiecība kā līdzēju pienākumu un tiesību kopums pastāv līdz saistībā

noteikto tiesību un pienākumu pilnīgai izpildei, tostarp līdz procentu un, ja pielīgts, līgumsoda samaksai. Kreditors savu pienākumu pēc noslēgtās saistības

pilnībā ir izpildījis ar aizdevuma izsniegšanas brīdi, kas rada aizņēmējam pienākumu precīzi izpildīt vienošanos par aizdevuma dzēšanas maksājumu

veikšanu līgumā noteiktajā laikā. Kreditora vienpusēja atkāpšanās no līguma, kuru tas jau ir izpildījis un pieprasījums visu aizdevumu atdot, ir iepriekš

noteikto aizņēmējam labvēlīgo aizdevuma atmaksāšanas noteikumu anulēšana atbilstoši līgumam. Vienas puses atkāpšanās no līguma (līguma laušana)

neatbrīvo līguma noteikumus neizpildījušo pusi no līgumsaistību izpildes, un nepārtrauc to tiesisko attiecību, kuras sakarā līgums noslēgts.

Atbildētājs nodevis un līzinga devējs pieņēmis līzinga objektu – automašīnu /TL marka/, šasijas Nr./šasijas numurs/. Akciju sabiedrība

/Nosaukums B/ automašīnu par 690 euro pārdevusi, saņemto pirkuma maksu 234,92 euro apmērā novirzījusi līgumisko procentu par aizdevuma

lietošanu dzēšanai, 455,08 euro novirzījusi pamatparāda daļējai dzēšanai (lietas 4., 25., 58.lapa). Pēc līzinga objekta pārdošanas atbildētāja neatmaksātā

pamatparāda summa samazinājusies un sastāda 2 613,46 euro.

Tiesa secina, ka atbildētājs nav ievērojis Civillikuma 1943.panta prasības, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis.

Līzinga devējs līgumu lauzis, līzinga objektu pieņēmis, to realizējis un pirkuma maksu saistību daļējai dzēšanai novirzījis tiesiski, neskatoties

arī uz pirms tam noslēgto cesiju (par ko spriedumā norādīts turpmāk), jo paziņojums par notikušo cesiju atbildētājam nosūtīts 2018. gada 13. jūlijā. Kā

tas noteikts Civillikuma 1804.pantā, agrākais kreditors, neraugoties uz cesiju, vēl joprojām skaitās par tādu līdz tam laikam, kamēr cesionārs nav dabūjis

apmierinājumu no parādnieka, vai nav cēlis pret to prasību, vai vismaz nav tam pienācīgā kārtā par cesiju paziņojis. Līdz tam pašam laikam var arī parādu

samaksāt cedentam, kā arī noslēgt ar viņu izlīgumu, un tāpat viņam paliek arī prasības tiesība.

[6] 2017. gada 21. septembrī akciju sabiedrība /Nosaukums B/ (līzinga devējs) kā cedents un prasītājs kā cesionārs noslēguši cesijas

līgumu. Cedents cedējis cesionāram visus cedentam piederošus prasījumu portfeļus, kas radušies cedenta veiktās komercdarbības rezultātā [..]. Ar

2017. gada 21. septembra cesijas līgumu, pieņemšanas – nodošanas aktu cedētas, t.sk., arī prasījuma tiesības pret atbildētāju. Cedents un cesionārs

vienojušies, ka cedents cedē prasījumus kopā ar visām pie tiem piederīgām un cesijas brīdī pastāvošām un nākotnē iegūstamām tiesībām un blakus

prasījumiem, tai skaitā, bet ne tikai tiesībām pieprasīt līgumsodu un/vai nokavējuma procentus un/vai procentus par kapitāla lietošanu, jebkāda veida

garantijām un galvojumiem, kas nodrošina ar šo līgumu cedētos prasījumus (lietas 26.-28.lapa).

Civilprocesa likuma 77.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka, ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona

beidz pastāvēt, prasījuma cesija, parāda pārvede un citi apstākļi), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam. Tiesību pārņemšana iespējama

jebkurā procesa stadijā.

Cesija ir prasījuma pāreja no viena kreditora citam, dotajā gadījumā, pēc tiesiska darījuma. Ar cesijas līgumu no cedenta cesionāram

pārgājusi prasījuma tiesība. Ar cesiju jauns prasījums nav radies, bet gan pārveidots esošais, aizstājot vienu kreditoru ar citu. Cesijas līgums noslēgts

atbilstoši Civillikuma 1798.pantam, jo cesionāram cedēti no 2017. gada 17. augustā starp akciju sabiedrību /Nosaukums B/ un atbildētāju noslēgtā

atgriezeniskā līzinga līguma Nr. FL17082017/0151 izrietošie prasījumi.

Civillikuma 1801.pants nosaka, ka slēdzot cesijas līgumu parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir

spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Tiesa secina, ka noslēdzot cesijas līgumu, atbildētāja statuss nav mainījies, līdz ar ko, cesijai nav vajadzīga arī

atbildētāja piekrišana.

[7] 2018. gada 13. jūlijā prasītājs atbildētājam nosūtījis paziņojumu par notikušo cesiju, pieprasījis samaksāt līgumā noteiktos maksājumus

(lietas 29.-33.lapa). Atbildētājs saistības nav pildījis, parādsaistības nav dzēsis.

Tiesa uzskata, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 2 613,46 euro apmērā, jo

atbildētājs nav pildījis savas saistības, nav pienācīgi un savlaicīgi veicis maksājumus. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek

līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no

līguma, [..].

Tādējādi atbildētājs nav ievērojis Civillikuma 1828.panta prasības, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro,

negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, t.i., prettiesīgi novilcinājis saistības izpildīšanu, jo saskaņā ar Civillikuma

1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

[8] Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi

vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Par maksājumu kavējumu atbildētājs uzņēmies pienākumu maksāt līgumsodu. Tiesa secina, ka līgumsods par maksājumu kavējumu, par

laiku no 2017. gada 17. novembra līdz 2018. gada 2. janvārim, sastāda 32,55 euro, jo saskaņā ar Līzinga līguma 15.3.punktu, līgumsods noteikts 0,5

procenti no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu (lietas 17., 58.lapa).

Līgumsodam ir zaudējumu atlīdzināšanas vai, kā konkrētajā gadījumā, sodīšanas funkcija. Līgumsods ir saistības pastiprinājums un

iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta un kļuvis par atbildības izpausmi, jo pastiprinājums izrādījies nepietiekams, lai

atturētu atbildētāju no saistības pārkāpuma. Līgumsoda kā saistības pastiprinājuma uzdevums ir ietekmēt atbildētāja gribu, iedarbojoties uz viņa

mantiskajām interesēm.

Terminēta saistība izbeidzas, ja termiņa ietvaros nav noticis pārkāpums, kas izraisa līgumsoda maksāšanas vai citas sekas. Līgumā ir

noteikts tā spēkā esības termiņš, bet iepriekš ir noticis saistības pārkāpums un jau radusies tiesība prasīt līgumsodu. Atbildētājs uzņemtās saistības nav

izpildījis arī līdz lietas izskatīšanas brīdim.

[9] Tiesa uzskata, ka no atbildētāja piedzenama ne tikai neatmaksātā aizdevuma pamatsumma un līgumsods, bet arī likumiskie nokavējuma

procenti. Likumiskie nokavējuma procenti no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami 586,85 euro apmērā, piedzenami par laika periodu sākot ar

nākamo dienu pēc līguma laušanas – 2018. gada 3. janvāri (nevis 2018. gada 2. janvāri, kas ir pēdējā līguma spēkā esības diena), līdz prasības aprēķina

sagatavošanas dienai – 2021. gada 29. septembrim (lietas 58.lapa), jo atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, t.i., prettiesīgi novilcinājis saistības izpildīšanu.

Saistības nepildīšana, citam pienākošās summas paturēšana pie sevis, nozīmē sveša kapitāla lietošanu, par ko pēc likuma pienākas procentu samaksa.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs. Likumiskie procenti ir seši procenti no simta gadā. Likumiskie procenti

aprēķināti no pamatparāda summas – 2 613,46 euro, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.panta ceturto daļu procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

[10] Tiesa secina, ka atbildētāja parādsaistības pret prasītāju sastāda – neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 2 613,46 euro apmērā,

līgumsods, par laiku no 2017. gada 17. novembra līdz 2018. gada 2. janvārim, 32,55 euro apmērā un likumiskie nokavējuma procenti, par laiku no

2018. gada 3. janvāra līdz 2021. gada 29. septembrim, 586,85 euro apmērā, kopā 3 232,86 euro. Atbildētājs savas saistības nav pildījis, pierādījumus,

ka samaksa izdarīta, atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, nav piestādījis.

[11] Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka tiesai, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā jānorāda arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Judikatūrā (sk. Augstākās tiesas

Senāta 2007. gada 14. februāra spriedumu lietā Nr. SKC-75, 2009. gada 25. novembra lēmumu lietā Nr. SPC-111, 2013. gada 26. aprīļa

spriedumu lietā Nr. SKC-1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesai minētās normas izpratnē,

apmierinot prasību par naudas summas piedziņu, ir pienākums neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus. Sprieduma nepildīšana, citam pienākošās summas paturēšana pie sevis, nozīmē sveša kapitāla lietošanu, par ko pēc

likuma pienākas procentu samaksa.

Ievērojot minēto, kā arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 29. janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 paustās

atziņas, ka: „[..] sprieduma izpildes nokavējums izpildes stadijā rodas, ja piespriestie naudas maksājumi nav veikti sprieduma labprātīgas izpildes

noteiktajā termiņā. Šādos gadījumos procentu maksāšanas pienākuma izpilde sākas ne ātrāk kā brīdī, kad spriedums stājies likumīgā spēkā un notecējis

termiņš tā labprātīgai izpildei”, ir nosakāmas prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus – sešus procentus gadā, no ar

spriedumu piedzītās (ne vien par pamatparādu, ja tā atmaksa nenotiks sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā, bet arī par citiem prasījumiem,

kuri atbildētājam jāveic šajā termiņā, tostarp par piedzītajām summām, kas izriet no apmierinātajiem blakus prasījumiem, kā arī par piedzītajiem

tiesāšanās izdevumiem (Senāta Civillietu departamenta senatoru 2021. gada 15. decembra kopsapulces lēmums)) summas, par laiku no dienas, kad

beidzies tiesas noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu

pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu (visas ar spriedumu piedzītās summas lielumu).

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu, 41.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu, 39.panta

pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu no atbildētāja, par labu prasītājam, piedzenami lietā samaksātie tiesas izdevumi, un proti: samaksātā valsts

nodeva par prasību, kas novērtējama naudas summā, 363,95 euro apmērā (320 euro plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2 134 euro

(konkrētajā gadījumā – 1 098,86 euro)) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,93 euro apmērā, kopā 369,88 euro (lietas 8., 9., 51.lapa).

Prasītājs iemaksājis lielāku valsts nodevu, nekā to nosaka likums – 383,07 euro. Pārmaksātā valsts nodevas daļa sastāda 19,12 (383,07 –

363,95) euro. Pārmaksātā valsts nodevas daļa 19,12 euro apmērā ir atmaksājama, atmaksājama saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas

1.punktu un trešo daļu, jo samaksātā valsts nodeva atmaksājama, ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, daļā par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājam

nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 191., 193., 195.pantu, tiesa

NOSPRIEDA

Ārvalsts komersanta /Nosaukums A/, Igaunijas Republikas komercreģistra reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kura vārdā uz pilnvaras

pamata rīkojas /Nosaukums E/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasību pret /pers. D/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu

apmierināt.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu ārvalsts komersantam /Nosaukums A/, Igaunijas Republikas komercreģistra

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu 2 613,46 (divi tūkstoši seši simti trīspadsmit euro 46 centi) euro apmērā, līgumsodu, par laiku no

2017. gada 17. novembra līdz 2018. gada 2. janvārim, 32,55 (trīsdesmit divi euro 55 centi) euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus, par laiku

no 2018. gada 3. janvāra līdz 2021. gada 29. septembrim, 586,85 (pieci simti astoņdesmit seši euro 85 centi) euro apmērā, kopā 3 232,86 (trīs tūkstoši

divi simti trīsdesmit divi euro 86 centi) euro, kā arī samaksātos tiesas izdevumus 369,88 (trīs simti sešdesmit deviņi euro 88 centi) euro apmērā, kopā

3 602,74 (trīs tūkstoši seši simti divi euro 74 centi) euro, nosakot tiesības saņemt likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no ar spriedumu piedzītās –

3 602,74 euro, summas par laiku no dienas, kad beidzies tiesas noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai).

Atmaksāt ārvalsts komersantam /Nosaukums A/, Igaunijas Republikas komercreģistra reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, Valsts kases

kontā Nr.LV55TREL1060190911200 pārmaksātās valsts nodevas daļu 19,12 (deviņpadsmit euro 12 centi) euro apmērā.

Prasītājam piekrītošo naudas summu samaksa/atmaksa veicama /Nosaukums E/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, norādītajā

kredītiestādes – akciju sabiedrības /Nosaukums D/, kontā Nr./konta numurs/.

Noteikt /pers.D/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma, daļā par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, labprātīgai

izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2022. gada 17. maija, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis A.Jonikāns