Court dismisses traffic fine appeal, upholds penalty despite delayed video evidence release.

ECLI:LV:KURT:2020:0831.1A69010420.3.S

Lieta Nr. 1A69010420/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2020.gada 31.augustā

Kurzemes rajona tiesa, tiesnesis Renars Jūrmalis izskatot rakstveida procesā /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2020.gada 7.maija lēmumu Nr. 662,

k o ns t a t ē ja

10.02.2020. LR IeM VP Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk–Iestāde) Patrulpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona

jaunākais inspektors Māris Andrejs sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu PG632723 attiecībā pret /pers. A/ par administratīvo pārkāpumu

paredzētu Latvijas APK 149. 5 panta pirmajā daļā. Pārkāpuma būtībā norādīts, ka 2020.gada 10.februārī, plkst.22.45, Rīgā /pers. A/ vadīja

transportlīdzekli Volvo S60, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Ģenerāļa Radziņa krastmalu no 13.janvāra ielas puses Turgeņeva ielas

virzienā un šķērsoja krustojumu brīdī, kad luksoforā dega aizliedzošais sarkanās gaismas signāls. Pārkāpums fiksēts videoierakstā.

Tādā veidā /pers. A/ pārkāpis Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 45.4.punkta

prasību. Par šo pārkāpumu policijas kārtībnieks sodījis /pers. A/ ar naudas sodu 30 euro apmērā.

Par šo lēmumu /pers. A/ iesniedzis sūdzību, bet ar Iestādes 07.05.2020. lēmumu Nr.662, atstāts negrozīts iepriekšminētais policijas inspektora

lēmums.

05.06.2020. Kurzemes rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība, kurā viņš lūdz atcelt 07.05.2020. lēmumu Nr.662, norādot, ka esot pārliecināts, ka

iebraucot krustojumā sarkanais signāls luksoforā nedega. Vēlējies iepazīties ar lietas materiāliem, kas tam vairākkārt ticis liegts: 18.02.2020 ieradies

Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojā, kur viņam paziņots, ka materiāls ar video tiks ievietots un būs pieejams kopējā sistēmā

21.februārī. Vēlreiz ieradies birojā 24.februārī, kur informēts, ka vēl videoieraksts neesot pievienots sistēmai. Līdz ar to, iztekot sūdzības iesniegšanas

termiņam par lietā pieņemto lēmumu, iesniedzis sūdzību augstākā iestādē. Š.g. 3.martā vēlreiz vērsies Birojā, lūdzot izsniegt videomateriālu, un ar Biroja

30.03.2020. atbildi Nr.20/10/5/2-171124 secinājis, ka videomateriāls pievienots sistēmai š.g. 2.martā, tātad nedēļu pēc pārsūdzības termiņa

notecējuma. Attiecībā uz iesniegto sūdzību par uzlikto sodu, saņēmis Iestādes lēmumu Nr.662. no kura secināms, ka krustojumu esot šķērsojis 22:45:54,

protokols sastādīts 22:49, līdz ar ko rodoties šaubas vai video redzamais auto esot viņa vadītais transportlīdzeklis. No iestādes lēmumā norādītās

motivācijas secināms, ka protokolam pievienotajā video nav tieši redzams luksofora signāls tajā brīdī, kad viņa vadītais auto šķērsojis krustojumu.

2020.gada 1.jūlijā stājās spēkā Administratīvās atbildības likums. Saskaņā ar tā Pārejas noteikumu 2.punktu procesuālās darbības, kas uzsāktas

līdz šā likuma stāšanās spēkā dienai, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas tajā noteiktajā kārtībā. Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai. /pers. A/ sūdzību

tiesai iesniedzis 2020.gada 5.jūnijā, tiesvedība ierosināta 2020.gada 26.jūnijā.

Pārbaudot un izvērtējot /pers. A/ sūdzību, lietas materiālus un pārsūdzēto lēmumu, tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 12 pantā noteiktos apstākļus

Iestādes lēmuma atcelšanai vai grozīšanai.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Pārbaudot un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, pārsūdzētajā lēmumā ietverto pamatojumu, /pers. A/ sūdzībā un iesniegumā norādītos apstākļus,

tiesa atzīst, ka Iestādes amatpersonas pieņemtajā 07.05.2020. lēmumā Nr.662 ietvertais pamatojums par /pers. A/ vainu konstatētajā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā ir pareizs, argumentēts un pilnībā pietiekams, tādēļ tiesa pievienojas Iestādes nolēmuma motivācijai gan šajā daļā, gan arī

norādītajā motivācijā par /pers. A/ piemērojamo sodu.

Latvijas APK 149.5 panta pirmās daļas dispozīcijā paredzēta tāda pārkāpēja rīcība, kā braukšana, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, un par to

likumdevējs transportlīdzekļa vadītājam paredzējis naudas sodu no trīsdesmit līdz simt četrdesmit euro apmērā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksa paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, un šie

pierādīšanas līdzekļi ir uzskaitīti 243.1 pantā.

Pierādīšanas pienākums administratīvo pārkāpumu lietā noteikts iestādei. Minētais nozīmē to, ka arī personai kura tiek saukt pie administratīvās

atbildības, izsakot savus aizstāvības argumentus, tos jāpamato ar konkrētiem pierādījumiem.

Lietā Iestādes fiksētie pierādījumi nerada tiesai saprātīgas šaubas /pers. A/ vainu viņam uzrādītajā administratīvajā pārkāpumā, kvalificētu pēc

Latvijas APK 149.5 panta pirmās daļas, izdarīšanā.

No Iestādes fiksētā pierādījuma–notikuma videoieraksta secināms, ka videoieraksts izdarīts ar videoierīci, uzstādītu policijas auto. No tās novietnes

vietas nav frontāli (tieši) redzamas luksofora gaismas ierīces. Tajā paša laikā videoieraksts ir veikts diennakts tumšajā laikā un nepārprotami pēc trīs vienu

virs otra izvietoto luksofora gaismas ierīču signālu maiņas ir secināms to darbības algoritms (kāds signāls darbojas un kādā laika periodā). No

videoieraksta secināms, ka plkst.22:45:50 luksoforā iedegas vidējā gaismas ierīce (dzeltenais) signāls, bet plkst. 22:45:54 to nomaina augšējais

(sarkanās) gaismas signāls. Ierakstā nepārprotami redzams, ka plkst.22:45:55 krustojumu šķērso tumšas krāsas transportlīdzeklis, un policijas

transportlīdzeklis uzsāk sekošanu tam. Pēc tā apturēšanas redzams tumšas krāsas transportlīdzekļa identificējošais valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/.

No videoierakstā fiksētā redzams, ka aiz automašīnas ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, brīdī kad tā šķērso iepriekšminēto

krustojumu, nav redzama kustībā neviena cita transportlīdzekļa. Saskaņā ar protokolā fiksētajām ziņām transportlīdzekļa /reģistrācijas numurs/vadītājs

bijis /pers. A/, ko neapstrīd arī pats sūdzības iesniedzējs, jo 2020.gada 24.februārī VP RRP KPP reģistrētajā sūdzībā /pers. A/ paskaidro, ka 2020.gada

10.februārī, brauca pa Ģenerāļa Radziņa krastmalu no Krasta ielas virzienā, šķērsojot Turgeņeva ielu un tika apturēts. Policijas darbinieks sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG632723 par CSN 45.4.punkta pārkāpumu. Skaidro, ka ir pārliecināts, ka luksoforā nedega sarkanās

gaismas signāls.

Iepriekšminētie pierādījumi, kā arī pārkāpuma protokola pārkāpuma būtībā norādītais nerada tiesai šaubas par pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku

un izdarīšanas apstākļiem, bez tam sūdzībā /pers. A/ arī pats norādījis, ka neesot šķērsojis regulējamo krustojumu, kad luksoforā dega sarkanais gaismas

signāls, vadot ceļu satiksmē transportlīdzekli ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/.

Tajā pašā laikā /pers. A/ kā ceļu satiksmes dalībniekiem, kurš ieguvis transportlīdzekļa vadītāja apliecību (tātad kā personai, kura izgājusi to

iegūšanai noteiktu apmācības programmu) būtu jāzina, ka luksoforā degošs dzeltens gaismas signāls, saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 45.2. punktu,

arī ir kustību aizliedzošs signāls un ar to ir aizliegts iebraukt regulējumā krustojumā, izņemot izņēmuma gadījumus, paredzētus noteikumu 54.punktā, kā arī

minētais signāls brīdina par gaidāmo signālu maiņu luksoforā.

Tiesas ieskatā, regulējama krustojuma šķērsošana pie to aizliedzošiem apstākļiem (konkrētajā lietā, - braukt aizliedzoša gaismas signāla), ir

uzskatāms par vienu no rupjākiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Lietas materiālos ietvertās ziņas norāda uz to, ka ceļu satiksme ir noritējusi atbilstošos un jebkuram vadītājam pietiekamas pārredzamības

apstākļos. Jāņem vērā to, ka bijis tumšais diennakts laiks, kad luksoforā degošie signāli ir pārredzami labāk nekā gaišajā diennakts laikā, pie tam bijusi

satiksme ar mazu intensitāti. Regulējama krustojuma darbības algoritms tiek nodrošināts ar luksofora palīdzību un ceļu apzīmējumiem. Vienīgais signāls,

kas atļauj netraucētu kustību jebkuram autovadītājam iebraucot krustojumā ir zaļas krāsas gaismas signāls. Dzeltenas un sarkanas krāsas gaismas signāls

ir aizliedzošs kustībai un tikai izņēmuma gadījumos ir atļauts pabeigt iesāktus manevrus pie iedegta dzeltenas krāsas gaismas signāla.

Atļautais maksimālais braukšanas ātrums pilsētā, kas noteikts 50 km/h, taisnvirziena kustība un laba pārredzamība šajā ceļa posmā norāda uz to,

ka konkrētajā gadījumā nekādi izņēmuma apstākļi, kas attaisnotu /pers. A/ rīcību lietā nav konstatējami.

No lietvedības materiāliem secināms, ka Iestāde, saņemot /pers. A/ sūdzību par administratīvā pārkāpuma protokolā PG632723 pieņemto

lēmumu, uzliekot viņam naudas sodu 30 euro apmērā, ir pārbaudījusi viņa aizstāvības argumentus, pieprasot informāciju Rīgas domes satiksmes

departamentam (lietas 25.lapa), par luksoforu darbību pārkāpuma izdarīšanas vietā.

No departamenta 29.03.2020. sniegtās atbildes secināms, ka minētajā krustojumā, kuru šķērsoja /pers. A/ vadītais transportlīdzeklis, jebkura

luksofora dzeltenās gaismas signāla darbības laiks ir 4 sekundes. Minētais laiks ir pilnībā pietiekams, pie nosacījuma, lai persona, kura vada

transportlīdzekli, nepārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā, savlaicīgi samazinātu ātrumu un apstātos pie luksofora, kad tajā deg kustību

aizliedzošs gaismas signāls. Lietā netiek konstatēti un arī pats /pers. A/ savā sūdzībā nav norādījis uz apstākļu esamību, pie kuriem tam saskaņā ar Ceļu

satiksmes noteikumu 54.punktā paredzētajiem izņēmuma gadījumiem, būtu radusies nepieciešamība šķērsot krustojumu pie satiksmi aizliedzoša signāla

luksoforā.

Departamenta 29.03.2020. sniegtās atbildes materiālos iekļautā krustojuma shēma kopumā ar Iestādes videoierakstā redzamo uzskatāmi un

pietiekami vizualizē /pers. A/ pārkāpuma izdarīšanas vietu, brauktuvju un gājēju pārejas izvietojumu, šajā ceļa posmā organizēto ceļa satiksmi, un dod

pietiekošu priekšstatu par viņa vadītā transportlīdzekļa kustības virzienu un pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem. /pers. A/ vēlāk sniegtais paskaidrojums ir

pretrunā ar policijas darbinieku paskaidrojumos un ziņojumos norādītajiem pārkāpuma konstatēšanas apstākļiem, jo policijas darbinieki norāda tikai uz

/pers. A/ kā vienīgā transportlīdzekļa vadītāju, kurš šķērsojis gājēju pāreju pie aizliedzoša (sarkanās) gaismas signāla, aiz tā nav konstatēti citi

transportlīdzekļi. Video ir redzams, ka pirms /pers. A/ krustojumu šķērso kravas transportlīdzeklis un aiz tā braucošais /pers. A/ vadītais

transportlīdzeklis nepārprotami pārvietojas ātrāk nekā pirmais transportlīdzeklis, cenšoties paspēt pārbraukt krustojumu, neraugoties uz to, ka luksoforā

jau krustojumā iebraucot kravas transportlīdzeklim, tajā bija iededzies dzeltenais (tātad satiksmi aizliedzošs) luksofora signāls. Līdz ar to /pers. A/

vadītais transportlīdzeklis iebrauc krustojumā, kad luksoforā jau bija iededzies sarkanais signāls. Ņemot vērā luksoforu darbības algoritmu un

videoierakstā redzamo, tādejādi ir secināms, ka luksoforā jau laika intervālā no 4 līdz 5 sekundēm bijis ieslēgti satiksmi aizliedzošie signāli (sākumā

dzeltenais un sekojoši sarkanais).

Tiesa nepiešķir ticamību /pers. A/ paskaidrojuma saturam, apšaubot policijas fiksētā viņa izdarīto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, šo uzskatu

pamatā saistot ar apstākli, ka viņam savlaicīgi nav izsniegts videoieraksta materiāls. Tajā pašā laikā no administratīvā pārkāpuma protokola ir secināms,

ka video ir pievienots protokolam. Tiesu prakse līdzīga satura lietās ir secināms, ka policijas transportlīdzeklī, ar ko tiek veikts videoieraksts atrodošajā

tehniskajā iekārtā pie protokolu sastādīšanas uz vietas ir iespējams atskaņot ierakstīto video gadījumos, ja persona, kura tiek saukta pie administratīvās

atbildības, apšauba pārkāpuma konstatēšanas faktu vai citus apstākļus. Protokola saturam /pers. A/ ir piekritis, kas apstiprinās ar viņa parakstu

protokolā, nekādus lūgumus nav pieteicis un nav izteicis nekādas iebildes. Tāpat lietas materiālos nav ziņu, ka policijas darbinieku rīcību /pers. A/ būtu

apstrīdējis likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot sūdzību par tā rīcību tā priekšniekam.

Videoieraksts ir tikai viens no pierādīšanas līdzekļiem un nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta lielāka pierādīšanas spēka pār citiem

pierādījumiem. Policijas darbinieka administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētās ziņas apstiprinās ar pārējiem pierādījumiem lietā.

Protokola pārkāpuma būtībā norādītie apstākļi norāda uz /pers. A/ neuzmanību, piedaloties ceļu satiksmē, jo tam bija jāparedz un tas varēja

paredzēt iespējamu kaitīgu seku iestāšanos. Tādejādi viņa rīcības subjektīvo pusi raksturo vieglprātība un šāda rīcība, - šķērsojot krustojumu pie

aizliedzoša signāla, nav pieļaujama, jo pie noteiktu apstākļu sakritības var novest pie traģiskām sekām.

Pieņemot lēmumu par soda uzlikšanu, policijas inspektors transportlīdzekļa vadītājam ir piemērojis minimālo sankcijā iespējamo sodu trīsdesmit

euro apmērā, lai gan lietā nav konstatēts neviens atbildību mīkstinošs apstāklis.

Tiesa vērš uzmanību uz Latvijas APK 22.pantā norādīto, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu audzinātu

likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus (tātad

administratīvam sodam ir arī preventīvs mērķis). Tiesas ieskatā, /pers. A/ piemērotais sods, nekonstatējot nevienu atbildību mīkstinošu apstākli nav

samērīgs ar /pers. A/ nodarījuma raksturu, pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem un paša pausto attieksmi, bet tiesa nevar pasliktināt personas, kura saukta

pie administratīvās atbildības, stāvokli, līdz ar ko piemērotais administratīvais sods nav grozāms.

/pers. A/ tiesības pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu nav tikušas ierobežotas. Līdz ar to viņa sūdzībā norādītie apstākļi par to, ka viņam savlaicīgi nav

izsniegti videomateriāli nevar ietekmēt lietas izskatīšanu pēc būtības. Tomēr šie apstākļi norāda uz to, ka netiek ievēroti labas pārvaldības principi

administratīvās attiecībās starp indivīdu un valsti vai pašvaldību. Valsts policijai kā valsts institūcijai ir nesalīdzināmi lielāki cilvēku un materiālu resursi

attiecībā pret personu, pret kuru ir tikusi ierosināta administratīvā lietvedība. Likumdevējs speciālā likumā ir noteicis šīs personas tiesības, lietas

izskatīšanas termiņu un iestādes pienākumus. /pers. A/ norādītie apstākļi norāda uz to, ka Valsts policijai likumdevēja noteiktās lietvedības prasības

neizpilda savlaicīgi. Pienākums uzraudzīt un organizēt administratīvo lietvedību savlaicīgu šos procesus ir Valsts policijas attiecīgo struktūrvienību vadībai.

Par minētajiem apstākļiem ir pieņemams blakus lēmums, kurš ir nosūtāms Valsts policijas vadībai, saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu 235.panta

pirmo daļu, nolūkā panākt minēto normu izpildi.

Pie šo apstākļu kopuma, tiesa uzskata, ka LR IeM VP KRP Kārtības policijas pārvaldes 07.05.2020. lēmums Nr.662 atstājams negrozāms, bet

sūdzība noraidāma.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13, 289.18 pantu, Administratīvās atbildības

likuma 235.panta pirmā daļu, tiesa

no s pri e da

atstāt negrozītu LR IeM VP Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 07.05.2020. lēmumu Nr.662, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 10 darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Kurzemes rajona tiesā.

Blakuslēmumu nosūtīt Valsts policijai.

Spriedums pieejams no 2020.gada 31.augusta.

Tiesnesis R.Jūrmalis