Court partially allows social benefit claim by ordering partial debt payment for rent period without prior aid.

NORAKSTS Lieta Nr. A420351212 (A00924-13/26)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2013. gada 8. martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Romāns Dončenko, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc J.F. pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru J.F. tiktu piešķirts dzīvokļa pabalsts palielinātā apmērā dzīvokļa parāda nomaksai.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas Sociālā dienesta (turpmāk arī – RSD vai Dienests) 2011. gada

28. novembra lēmumu Nr. RSD-11-7690-ap (turpmāk – Sākotnējais lēmums) J.F. (turpmāk arī – pieteicēja) atteikts piešķirt dzīvokļa pabalstu palielinātā apmērā parāda nomaksai.

[2] Nepiekrītot pieņemtajam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja Rīgas domes Labklājības departamentā. Rīgas domes Labklājības departaments ar 2012. gada 2. janvāra lēmumu Nr. DL-12-1-ap (turpmāk arī – Lēmums) atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu, norādot turpmāko. [2.1] Pieteicēja nelīdzdarbojas savas sociālās situācijas uzlabošanā, nav uzsākusi strādāt algotu darbu, parāds par dzīvokli ir izveidojies laika periodā, kad tam bija cits īrnieks,

1. lappuse no 8 kā arī periodā, kad Dienestā pieteicējai bija piešķirts dzīvokļa pabalsts, bet viņa neveica regulārus maksājumus par dzīvokli, līdz ar to Dienestam bija tiesības atteikt pieteicējai piešķirt dzīvokļa pabalstu palielinātā apmērā parāda nomaksai. [2.2] Analizējot SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iecirkņa „Jugla” izsniegto izdruku, secināms, ka pieteicēja, noslēdzot īres līgumu, jau sāka īrēt dzīvokli ar parādu, bet viņas uzrādītajā īres līgumā nav uzrādīta ne parāda esamība, ne parāda atmaksas kārtība, līdz ar to Sociālajam dienestam nav tiesību apmaksāt parādu par dzīvokli, kas radies periodā, kad pieteicēja nebija tā īrniece. Savukārt periodā, kad pieteicēja uzsāka īrēt dzīvokli, pieteicēja nav veikusi regulārus maksājumus par dzīvokli, kā arī savlaicīgi nav vērsusies pēc palīdzības Dienestā. RSD rīcībā nav informācijas, kādi šajā laika periodā bija pieteicējas ienākumi un kādi bija parāda rašanās cēloņi. [2.3] Sākot no 2010. gada 14. oktobra, pieteicēja ir RSD kliente un saņem sociālo palīdzību, tai skaitā dzīvokļa pabalstu. No SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iecirkņa „Jugla” izsniegtās izdrukas secināms, ka periodā, kad pieteicēja saņēma RSD piešķirto pabalstu dzīvokļa /adrese/, īres un komunālo pakalpojumu apmaksai, pieteicēja nav veikusi regulārus maksājumus par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem. Pieteicējas uzrādītā 2011. gada 31. janvārī noslēgtā dāvinājuma līguma

2.2.4. apakšpunktā ir noteikts, ka dāvinātājs apliecina, ka ir samaksājis visus izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu līdz šā līguma parakstīšanas dienai, tajā skaitā ir samaksājis rēķinus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, izlietoto elektroenerģiju un gāzi, kā arī samaksājis nekustamā īpašuma nodokli. Savukārt no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iecirkņa „Jugla” izsniegtās izdrukas secināms, ka pieteicēja ir saņēmusi īpašumā dzīvokli ar uzkrātu parādu. [2.4] Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka ar pieteicēju nav lietderīgi slēgt trīspusējo līgumu par dzīvokļa parāda atmaksu. [2.5] No Nodarbinātības valsts aģentūras datu bāzē pieejamās informācijas konstatējams, ka pieteicējai 2011. gada 4. augustā un 14. septembrī tika piedāvāts algots darbs. Tā kā pieteicēja nav uzsākusi strādāt algotu darbu, tad uzskatāms, ka viņa aktīvi neiesaistās savu problēmu risināšanā.

[3] 2012. gada 16. janvārī tiesā saņemts J.F. pieteikums un 2012. gada 1. februārī, kā arī 2012. gada 20. martā saņemti pieteikuma papildinājumi par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru viņai tiktu piešķirts dzīvokļa pabalsts palielinātā apmērā dzīvokļa parāda nomaksai. Pieteikumā un tā papildinājumos norādīti turpmāk minētie apsvērumi. [3.1] Pieteicēja ir trešās grupas invalīde, vientuļa māte, bezdarbniece, kas nav spējīga apmaksāt komunālos pakalpojumus. Pieteicējai turklāt pasliktinās redze. [3.2] Sociālais darbinieks pieteicējai ieteica pārrakstīt dzīvokli uz pieteicējas vārda, jo tad viņai tikšot segta parāda lielākā daļa. Dzīvoklis piederēja pieteicējas tēvam S.F., bet kopš 2001. gada viņš kopā ar savu sievu L.F. dzīvo citur.

2. lappuse no 8 [3.3] Par dzīvokļa pārrakstīšanu pieteicēja samaksāja Ls 250, bet palīdzība īres parāda dzēšanā viņai tika atteikta divas reizes. Atteikums tika pamatots ar to, ka tas ir tēva parāds. Pieteicēja nesaprot, kāpēc, ievērojot minēto, viņai tika ieteikts pārrakstīt dzīvokli. Pieteicēja šo naudu būtu samaksājusi par dzīvokļa īri. [3.4] Pēdējā atteikumā pieteicēja uzzināja, ka viņai ir ticis piedāvāts darbs. Pieteicēja par to neko iepriekš nezināja. [3.5] Pieteicējai atteikts sniegt palīdzību dzīvokļa īres parāda dzēšanā, jo dāvinājuma līguma punktā noteikts, ka pieteicējas tēvs viņai dzīvokli atdod bez parādiem, bet patiesībā parāds ir.

Pieteicēja un viņas tēvs nezināja, ka līgumā nav minēts šis parāds, jo notārs viņiem līgumu pārtulkoja tikai daļēji. Kad pieteicēja aizgāja pie notāra un izstāstīja par radušos situāciju, notārs piekrita izdarīt izmaiņas šajā līgumā, bet par to pieteicējai būtu jāmaksā Ls 38. Taču pieteicējas rīcībā šobrīd nav tādu naudas līdzekļu, lai varētu minēto summu samaksāt. [3.6] Pieteicēja nav pati pēc savas iniciatīvas atteikusies no bezdarbnieka statusa, uz to „uzstāja” pieteicējas sociālais darbinieks, jo viņa nevarot strādāt.

Sociālais darbinieks teica, ja pieteicēja neies strādāt, viņai būs jāapmeklē bezdarbniekiem paredzētie semināri, kurus pieteicēja nevar apmeklēt, jo viņai jārūpējas par bērnu, kurš vēl neiet bērnudārzā. [3.7] Pirmajā reizē, kad pieteicēja vērsās Sociālās palīdzības nodaļā (2009. gadā), viņai tika atteikts palīdzēt, paskaidrojot, ka ne viņas vecākiem, ne viņai nepienākas palīdzība. Kad pieteicējai tika atteikta palīdzība, viņa nezināja, kur vērsties. Tikai vēlāk pieteicēja uzzināja par Labklājības departamentu, tad arī nekavējoties vērsās Labklājības departamentā ar iesniegumu.

Labklājības departamentā pieteicēju nosūtīja uz Vidzemes priekšpilsētas Sociālās palīdzības nodaļu, kur noteica pabalstu. Pēc tam Labklājības departamentā pieteicējai ieteica vērsties pie Vidzemes priekšpilsētas Sociālās nodaļas galvenās inspektores, kas pieteicējai apsolīja palīdzēt nomaksāt īres parādu. Pēc tam inspektore pieteicēju nosūtīja pie personas, kura nodarbojas ar dzīvokļu īres parādiem. Tur pieteicējai ieteica dzīvokli pārrakstīt uz sava vārda, norādot, ka pēc tam viņai tikšot sniegta palīdzība. [3.8] Pašreiz pieteicēja saņem invaliditātes pensiju Ls 75, no tiem Ls 7 tiek atskaitīti, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir pārmaksājusi Ls 39.

Turklāt pieteicējai un viņas meitai ir izrakstītas zāles, kuras pieteicējai netiek kompensētas. Vēl pieteicēja saņem bērna pabalstu Ls 8 un alimentus Ls 35. Pieteicēja nesaprot, kā lai ar šādu mantisko stāvokli samaksā par dzīvokli un aprūpē savu bērnu.

[4] Paskaidrojumā tiesai atbildētāju – Rīgas pilsētas pašvaldību – pārstāvošā iestāde – Rīgas domes Labklājības departaments – norāda, ka neatzīst prasību, pamatojoties uz Lēmuma argumentāciju.

Motīvu daļa

3. lappuse no 8 [5] Izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.

[6] Pieteicēja ir vērsusies tiesā ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu piešķirta sociālā palīdzība dzīvokļa parāda apmaksas veidā. Izskatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai jāpārbauda, vai pieteicējam atbilstoši lietā konstatētajiem apstākļiem ir vai nav tiesības uz labvēlīgu administratīvo aktu. Turklāt lieta jāizskata atbilstoši lietas izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2009. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. SKA-345/2009 10. punktu, 2010. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-302/2010

8. punktu). Tomēr no šā vispārīgā principa ir izņēmumi. Proti, Senāts ir atzinis, ka, lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai parasti jāvērtē spēkā esošā tiesību norma, taču uz sociālajās tiesībās noteikto labumu gūšanu attiecas izņēmums, proti, sociālo tiesību jomā tiesiskās situācijas maiņa neietekmē tiesības, kuras personai bija brīdī, kad tā ar iesniegumu par labuma saņemšanu vērsās iestādē (sk. Senāta 2007. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-431/2007 14. punktu, 2009. gada

6. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-334/2009 11. punktu). Tas nozīmē, ka vispārīgi, pārbaudot prasījuma pamatotību lietā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai būtu jāpiemēro tiesību normas, kas ir spēkā lietas iztiesāšanas laikā. Taču lietās par sociālajās tiesībās paredzēto labumu iegūšanu tiesai pieteicēja tiesības uz attiecīgā labuma gūšanu ir jāvērtē pēc tām tiesību normām, kuras bija spēkā, kad persona sākotnēji vērsās iestādē ar iesniegumu par prasītā labuma (statusa, pabalsta) saņemšanu. Kā izriet no Sākotnējā lēmuma, konkrētajā gadījumā pieteicēja ar lūgumu apmaksāt dzīvokļa parādu iestādē vērsās 2011. gada 27. oktobrī. Tādēļ tiesa pamatosies uz tām tiesību normām, kas bija spēkā brīdī, kad pieteicēja vērsās iestādē.

[9] Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldība no pamatbudžeta izmaksā pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu. Savukārt šā panta piektā daļa noteic, ka dzīvokļa pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumus. Uz minēto normu pamata izdoti Rīgas domes 2004. gada 17. februāra saistošie noteikumi Nr. 56 “Par dzīvokļa pabalstu Rīgas iedzīvotājiem” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.56), kuri noteica Rīgas pašvaldības pabalsta dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību (noteikumu 1.1. apakšpunkts). Atbilstoši šo saistošo noteikumu 1.2. apakšpunktam tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu tostarp ir ģimenei, kas deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā 12 mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas, dzīvo atbilstoši norādītajai

4. lappuse no 8 adresei, ja vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 200 katram ģimenes loceklim mēnesī. Šo noteikumu 2.7. apakšpunkts paredzēja, ka Sociālajam dienestam ir tiesības piešķirt dzīvokļa pabalstu palielinātā apmērā parāda par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, pamatsummas nomaksai. Šis Sociālā dienesta lēmums ir pamats trīspusēja līguma “Par dzīvokļa parāda atmaksu” noslēgšanai. Saistošo noteikumu Nr. 56 3. nodaļā reglamentēta Sociālā dienesta līdzdalība dzīvokļa parāda nomaksā. Noteikumu 3.1. apakšpunkts noteica, ka Sociālais dienests izskata iespēju palīdzēt nomaksāt dzīvokļa parādu valsts pensiju saņēmējiem, sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem. Noteikumu 3.3. apakšpunkts paredzēja, ka mēneša laikā pēc 1. pielikumā minēto dokumentu, kā arī izdevumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem apliecinošu dokumentu saņemšanas sociālā darba speciālists izanalizē situāciju, veic pārrunas ar palīdzības pieprasītāju un nama apsaimniekotāju, sagatavo priekšlikumu lietas risinājumam, kā arī par iespējām pieņemt lēmumu par trīspusēja līguma “Par dzīvokļa parāda atmaksu” noslēgšanu. Noteikumu 3.5. apakšpunkts noteica, ka atbilstoši Sociālā dienesta lēmumam sociālā darba speciālists organizē trīspusēja līguma noslēgšanu starp Sociālo dienestu, nama apsaimniekotāju un personu, kura noslēgusi īres vai apsaimniekošanas līgumu ar nama apsaimniekotāju.

[10] Atteikums piešķirt pieteicējai dzīvokļa pabalstu palielinātā apmērā parāda nomaksai pamatots ar saistošo noteikumu 2.5. un 2.7. apakšpunktu. Saistošo noteikumu Nr. 56 2.5. apakšpunkts noteica, ja palīdzības pieprasītājs nemaksā par dzīvokli savu maksājumu daļu pilnā apmērā vai sniedz nepatiesas ziņas, vai nepilda noslēgto vienošanos par līdzdarbību, Rīgas Sociālais dienests var atteikt piešķirt (pilnībā vai daļēji) dzīvokļa pabalstu. Vienošanās par līdzdarbību veidlapas paraugu apstiprina ar Rīgas domes Labklājības departamenta direktora rīkojumu. Dzīvokļa pabalsts netiek piešķirts, ja: 1) atsevišķi dzīvojošs palīdzības pieprasītājs ir noslēdzis uztura līgumu; 2) palīdzības pieprasītājam un/vai viņa ģimenes locekļiem pieder īpašums, izņemot šo saistošo noteikumu 1. pielikuma 10. punktā minētos; 3) ir stājies spēkā tiesas spriedums par palīdzības pieprasītāja izlikšanu no dzīvokļa, izņemot gadījumus, kad palīdzības pieprasītājs iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku; 4) palīdzības pieprasītājs ir darbspējīgā vecumā un neveic noteiktos līdzdarbības pienākumus. Rīgas Sociālais dienests ir tiesīgs samazināt dzīvokļa pabalstu proporcionāli līdzdarbību neveikušo personu skaitam; 5) palīdzības pieprasītājam ir naudas līdzekļu uzkrājumi.

[11] Tiesa secina, ka personai, vēršoties RSD ar lūgumu piešķirt dzīvokļa pabalstu, vienlaikus ir tiesības pieprasīt to palielinātā apmērā iepriekš radušās dzīvokļa parāda pamatsummas apmaksai. Tiesas ieskatā tas nozīmē, ka persona var iestādei lūgt pabalstu

5. lappuse no 8 dzīvokļa parāda pamatsummas atmaksai tikai tādā gadījumā, ja personai tiek piešķirts dzīvokļa pabalsts īres maksas un komunālo pakalpojumu nomaksai.

[12] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāko. [12.1] 2010. gada 4. martā pieteicēja noslēgusi dzīvokļa /adrese/, īres līgumu, kas šā līguma noslēgšanas brīdī piederēja pieteicējas tēvam. Īres līguma noslēgšanas brīdī dzīvokļa īpašnieks par dzīvokļa apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem bija uzkrājis parādu Ls 1023,17 apmērā. [12.2] Laika periodā no 2010. gada 4. marta līdz 14. oktobrim dzīvokļa parāds pieauga vēl par Ls 241,27. [12.3] Pieteicēja no 2010. gada 14. oktobra ir RSD kliente un saņem sociālo palīdzību, tai skaitā pabalstu dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu apmaksai. [12.4] Laika periodā no 2010. gada 14. oktobra līdz 2011. gada 31. janvārim dzīvokļa parāds pieauga vēl par Ls 134,69. [12.5] Pieteicēja 2011. gada 31. janvārī saņēma dāvinājumā minēto dzīvokli. Saskaņā ar dzīvokļa dāvinājuma līguma 2.2.4. apakšpunktu dāvinātājs apliecina, ka citstarp ir samaksājis rēķinus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem (lietas 11. lapa). Savukārt no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iecirkņa „Jugla” 2011. gada 17. novembra izziņas konstatējams, ka iepriekš uzkrātais parāds nav dzēsts (lietas 33. lapa). [12.6] Laika periodā no 2011. gada 31. janvāra līdz 31. oktobrim dzīvokļa parāds pieauga vēl par Ls 14,66.

[13] Tiesa konstatē, ka pieteicēja lūgusi apmaksāt dzīvokļa parādu, kas veidojies pie dažādiem faktiskajiem apstākļiem. Proti, parāds veidojies: 1) laikā, kad pieteicēja neīrēja šo dzīvokli; 2) laikā, kad pieteicēja īrēja šo dzīvokli, bet nesaņēma pabalstu dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu apmaksai; 3) laikā, kad pieteicēja īrēja šo dzīvokli (un pārņēma īpašumā) un saņēma pabalstu dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu apmaksai. Turpmāk tiesa pārbaudīs, vai pieteicējai varētu tikt piešķirta sociālā palīdzība dzīvokļa parāda apmaksai atsevišķi par katru no trim iepriekš minētajiem parāda veidošanās posmiem. [13.1] Tiesa uzskata par pilnīgi pamatotu atbildētāju pārstāvošās iestādes viedokli, ka RSD nav tiesību apmaksāt parādu par dzīvokli, kas radies periodā, kad pieteicēja nav bijusi tā īrniece. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 32. pants noteic, ka sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā. Tiesas ieskatā sociālā palīdzība dzīvokļa parāda apmaksai var pienākties tikai tādai personai, kurai krīzes situācijas dēļ šāds parāds ir izveidojies. No lietas materiāliem nepārprotami izriet, ka dzīvokļa parāds līdz 2010. gada 4. martam ir izveidojies citai personai, tādējādi pieteicējai nav tiesību lūgt apmaksāt citas personas parādsaistības. Līdz ar to pieteikums šajā daļā ir noraidāms.

6. lappuse no 8 [13.2] Attiecībā par laika periodu, kad pieteicēja saņēma pabalstu dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu apmaksai, tiesa norāda, ka šis sociālās palīdzības veids jau pats par sevi ir vērsts uz to, lai palīdzētu personai apmaksāt dzīvokļa īri un komunālos pakalpojumus, un tam jābūt aprēķinātam tā, lai personai neveidotos turpmāki parādi. No lietas materiāliem neizriet, ka pieteicēja būtu apstrīdējusi viņai piešķirtā pabalsta apmēru vai vismaz būtu Dienestam darījusi zināmu, ka viņai piešķirtais pabalsts nav pietiekošs pamatvajadzību apmierināšanai.

Apstāklis, ka laika periodā, kad pieteicēja saņēma pabalstu dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu apmaksai, parāds turpināja pieaugt, liecina vienīgi par to, ka pieteicēja nav ar pienācīgu rūpību plānojusi savus izdevumus, pieļaujot parāda summas palielināšanos. Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka pieteicējai pamatoti atteikts piešķirt pabalstu dzīvokļa parāda apmaksai attiecībā par periodu, kad pieteicēja saņēma pabalstu dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu apmaksai un parāds turpināja pieaugt, proti, par laika periodu no 2010. gada 14. oktobra līdz 2011. gada 31. oktobrim.

Līdz ar to pieteikums šajā daļā ir noraidāms. [13.3] Attiecībā par laika periodu, kad pieteicēja īrēja dzīvokli, bet nesaņēma pabalstu dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu apmaksai, tiesa konstatē turpmāko. Lēmumā norādīts: „(..) periodā, kad uzsākāt īrēt dzīvokli, neesat veikusi regulārus maksājumus par dzīvokli, kā arī savlaicīgi nevērsāties pēc palīdzības [Rīgas] Sociālajā dienestā. [Rīgas] Sociālajam dienestam nav informācijas, kādi šajā laika periodā bija Jūsu ienākumi un kādi bija parāda rašanās cēloņi.” Šajā sakarā tiesa norāda, ka tiesas ieskatā atteikums piešķirt pabalstu dzīvokļa parāda apmaksai nevar tikt pamatots ar to, ka persona, kurai šāds parāds izveidojies, nebija lūgusi sociālo palīdzību uzreiz.

Jāatzīst, ka ideālā gadījumā, ja persona vērstos palīdzības saņemšanai savlaicīgi, tātad, jau iepriekš prognozējot to, ka nevarēs nomaksāt dzīvokļa īri un komunālos pakalpojumus, parādam nemaz nevajadzētu izveidoties. Taču tiesas ieskatā šāds sociālās palīdzības veids – pabalsts palielinātā apmērā iepriekš radušās dzīvokļa parāda pamatsummas apmaksai – ir ieviests tieši tāpēc, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri, nonākot krīzes situācijā, objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ savlaicīgi nesaņēma palīdzību dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu apmaksai.

Attiecībā par Lēmumā minēto, ka iestādes rīcībā nav bijis informācijas, kādi šajā laika periodā bija pieteicējas ienākumi un kādi bija parāda rašanās cēloņi, tiesa norāda, ka neredz iemeslus tam, lai administratīvā procesa virzības laikā iestādē šī informācija nevarētu būt noskaidrota atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59. pantā noteiktajam. Turklāt tiesa vērš uzmanību, ka attiecībā par parāda rašanās cēloņiem pieteicēja iestādei bija norādījusi, proti, pieteicēja skaidrojusi parāda izveidošanos ar nepieciešamību sakrāt naudu dzīvokļa dāvinājuma darījuma noformēšanai, kā viņai to bija ieteikusi darīt sociālā darbiniece.

Tiesa konstatē, ka šo apstākli iestāde nav vērtējusi. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka iestādei ir nepieciešams izdarīt lietderības apsvērumus un lemt par izdošanas izvēles (šajā gadījumā – labvēlīga vai nelabvēlīga) administratīvā akta izdošanu, proti, lemt par dzīvokļa parāda daļēju apmaksu pieteicējai par periodu, kad pieteicēja īrēja dzīvokli, bet nesaņēma pabalstu dzīvokļa īres un

7. lappuse no 8 komunālo pakalpojumu apmaksai (no 2010. gada 4. marta līdz 14. oktobrim) un izveidojās parāds Ls 241,27.

[14] APL 126. panta pirmā daļa noteic, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts (..), tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu (..). Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2012. gada 20. janvāra lēmumu pieteicējai samazināts valsts nodevas apmērs līdz Ls 2. Ievērojot to, ka tiesa daļēji apmierināja pieteicējas pieteikumu un pieteicēja bija daļēji atbrīvota no valsts nodevas samaksas par pieteikuma iesniegšanu, tad, atbilstoši APL

126. panta pirmajai daļai, valsts nodeva Ls 2 apmērā piespriežama no atbildētāja.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu, 254. panta trešo daļu, 289.-291. pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

daļēji apmierināt J.F. pieteikumu. Noraidīt J.F. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu piešķirts dzīvokļa pabalsts palielinātā apmērā parāda par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas /adrese/, lietošanu, pamatsummas nomaksai par periodiem līdz 2010. gada

4. martam un no 2010. gada 14. oktobra līdz 2011. gada 31. janvārim. Uzlikt par pienākumu Rīgas domes Labklājības departamentam viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot administratīvo aktu, izdarot lietderības apsvērumus un izlemjot par pabalsta palielinātā apmērā parāda par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas /adrese/, lietošanu, pamatsummas nomaksai Ls 241,27 apmērā par periodu no 2010. gada 4. marta līdz 14. oktobrim. Piespriest no atbildētājas – Rīgas pilsētas pašvaldības – par labu J.F. valsts nodevu Ls

2 (divi lati) apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) R.Dončenko

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis R.Dončenko

8. lappuse no 8