Court convicts defendant of administrative offense for violating police control rules and imposes a fine.

Lietas Nr. 115007615

Lietas arhīva Nr. 1-0076-15/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgava 2015.gada 19.martā

Jelgavas tiesas tiesnese I.Salaka,

ar tiesas sēdes sekretāri D.Protizāni,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. C/, dzimis /datums/, personas kods:/personas kods/, deklarētā

dzīves vieta: /adrese/, faktiskā dzīves vieta: /adrese/,

saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 177.panta.

Aprakstošā daļa

2015.gada 10.februārī Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk- VP Zemgales RP) Jelgavas iecirkņa

Kārtības policijas nodaļas inspektores J.Markus š.g. 9.februārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC128426 un tam pievienotie

administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2015.gada 23.janvārī plkst.02.20 /pers. C/, kuram ar Zemgales apgabaltiesas 2009.gada 22.janvāra

spriedumu piemērots papildsods- policijas kontrole, bez policijas atļaujas neatradās savā dzīvesvietā ( /adrese/), ar ko pārkāpis policijas kontroles

noteikumus, kas norādīti 2015.gada 15.janvāra lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu 1.1.punktā.

Protokolā norādīts, ka /pers. C/ ir pārkāpis Latvijas sodu izpildes kodeksa „Pārejas noteikumi” 24.punkta 1.a) apakšpunktu, 2. un

4.apakšpunktu, vienlaikus neievērojot MK noteikumu Nr.479 (30.06.2008) „Papildsoda- policijas kontrole- īstenošanas kārtība” III nodaļas

25.punktu, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 177.pantā.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Latvijas APK 260.panta otrā daļa nosaka personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Par tiesas

sēdes laiku un vietu /pers. C/ paziņots Latvijas APK 268. 1panta noteiktā kārtībā, 2015.gada 11.februārī nosūtot tiesas pavēsti uz viņa deklarēto un

faktisko dzīves vietu. Atbilstoši Paziņošanas likuma 8.panta trešajai daļai, dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu

septītajā dienā pēc nodošanas pastā. /pers. C/ uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem tiesu neinformēja un lūgumus par administratīvās lietas

izskatīšanas atlikšanu neizteica. Tiesnese secina, ka tādējādi /pers. C/ nevēlas realizēt savas pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un

lieta izskatāma bez viņa klātbūtnes.

Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. C/ ar parakstu apliecināja, ka ir iepazinies ar protokola saturu un viņam izskaidrotas Latvijas APK

260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmis protokola eksemplāru. Piezīmes par

protokola saturu /pers. C/ neizteica.

Rakstveida paskaidrojumā (lietas 6.lapa) /pers. C/ paskaidroja, ka 2015.gada 23.janvārī plkst.02.20 neesot atradies savā dzīvesvietā

/adrese/, jo bijis pie savas civilsievas un bērna mātes /pers. F/, /adrese/. Pēc atbrīvošanās Jelgavas pašvaldībā dabūjis atļauju no 2015.gada 19.janvāra

līdz 2015.gada 27.janvārim uzturēties pie savas civilsievas sociālā mājā /adrese/. Neesot padomājis, ka vajadzētu paziņot policijas darbiniekiem policijas

kontroles jomā, jo domājis, ka viss esot centralizēti un dome policijai paziņos. Vairāk nekas tāds neatkārtošoties un dzīvesvietas maiņas gadījumā obligāti

ziņošot policijas darbiniekiem policijas kontroles jomā. Atzīstot, ka pārkāpis policijas kontroli.

Izteikt lūgumus, papildinājumus un iesniegt pierādījumus /pers. C/ nevēlējās.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka /pers. C/ ir izdarījis Latvijas APK 177.pantā

paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus.

Latvijas APK 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši

un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 177.pantam, par policijas kontroles tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek

naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajai tiesību normai, nepieciešams konstatēt faktu, ka persona, kurai noteikts

papildsods- policijas kontrole, ir tīši pārkāpusi noteiktās kontroles noteikumus.

Latvijas APK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi,

personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesnese konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokolā PC Nr.128426 norādītās ziņas ir pamatotas ar sekojošiem pierādīšanas līdzekļiem-

VP Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores J.Markus ziņojumu, lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā

pārkāpuma lietā, lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu u.c.

Ar lietā iegūtajiem pierādījumiem konstatēts, ka /pers. C/ ar Zemgales apgabaltiesas 2009.gada 22.janvāra spriedumu atzīts par vainīgu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 253.1panta pirmajā daļā, 253.2panta pirmajā daļā un saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta

pirmo daļu viņam noteikts galīgais sods brīvības atņemšana uz 6 gadiem, bez mantas konfiskācijas ar policijas kontroli uz 2 gadiem.

No lietā iegūtajiem pierādījumiem redzams, ka pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas un kontroles lietas iekārtošanas, kā arī konkrēta

ierobežojuma- aizlieguma atstāt dzīvesvietu /adrese/, no plkst.22.00 līdz 06.00 piemērošanas 2015.gada 23.janvārī pēc plkst.22.00 (konkrēti

plkst.02.20) /pers. C/ norādītajā dzīves vietā neatradās.

Ar IeM Informācijas centra Soda reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas 13.lapa) konstatēts, ka /pers. C/ no

2006.gada ir 4 spēkā esoši administratīvie sodi, jo neviens no uzliktajiem naudas sodiem nav izpildīts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka /pers. C/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un tiesnesei nav radušās

pamatotas šaubas par to, ka viņš pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, izciešot ar tiesas nolēmumu papildsodu- policijas kontroli, 2015.gada

23.janvārī neatradās savā dzīves vietā, tādējādi pārkāpjot 2015.gada 15.janvāra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu 1.1.apakšapunktu, kas

piemēroti saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa sadaļas „Pārejas noteikumi” 24.punkta 1.apakšpuknkta a)punktu, kā arī 2. un 4.apakšpunktu,

vienlaikus pārkāpjot arī MK 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 „Papildsoda- policijas kontrole- īstenošanas kārtība” III daļas 25.punktu

(minētos noteikumus atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa „Pārejas noteikumu” 24.punkta 4.apakšpunktam (21.07.2011. likuma redakcijā, kas

stājās spēkā 01.10.2011.) piemēro policijas kontroles īstenošanai.

MK 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 „Papildsoda- policijas kontrole- īstenošanas kārtība” III nodaļas 25.punkts nosaka, ka par

policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par

policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu noteiktos pienākumus.

Tiesnese atzīst, ka tādējādi /pers. C/ ar savām darbībām ir izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, ir

pārkāpis policijas kontroles noteikumus un viņa vaina pierādīta ar administratīvās lietas materiāliem kopumā- ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.

PC128426, 2015.gada 23.janvāra lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, VP Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas inspektora J.Markus ziņojumu, 2015.gada 15.janvāra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu un citiem rakstveida

pierādījumiem.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,

/pers. C/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 177.panta soda sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, vainas pakāpi un mantisko stāvokli,

proti, algotu darbu nestrādā, reģistrējies kā bezdarbnieks, apgādājamo nav, administratīvi sodīts. Atbildību mīkstinoši apstākļi saskaņā ar Latvijas APK

33.pantu nav konstatēti. Par atbildību pastiprinošo apstākli saskaņā ar Latvijas APK 34.panta otro daļu tiek atzīts, ka pārkāpumu izdarījusi persona, kas

agrāk izdarījusi noziegumu.

Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķa sasniegšanai /pers. C/ ir

piemērojams naudas sods tādā apmērā, kas ir samērīgs ar izdarītā pārkāpuma raksturu un smagumu. Nosakot naudas soda apmēru, tiesnese ņem vērā,

ka pārkāpums ir izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos un persona, būdama sodīta par smagu noziegumu izdarīšanu, ir izvairījusies no papildsoda

izpildes.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 213., 244., 268.1., 270., 272., 275., 289.6 - 289.7 ., 289.13 un 289.16 -

289.18 un 299.pantu tiesnese

no s pri e da

atzīt par vainīgu /pers. C/, personas kods: /personas kods/, Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt

ar naudas sodu 30,- (trīsdesmit) euro apmērā.

Pilns nolēmums sastādīts 2015.gada 19.martā.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību

iesniedzot Jelgavas tiesā.

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta trešo daļu dokuments kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā

pēc tā nodošanas pastā.

Naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no nolēmuma saņemšanas dienas, naudas sodu iemaksājot to sekojošā kontā: kods 0551 naudas

sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesā 202.kabinetā.

Maksājuma dokumentā uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs un administratīvā pārkāpuma protokola numurs.

Tiesnese I.Salaka