Court dismissed defendant's absence defense and ordered payment of management fees and court costs.

Lietas Nr. C31514012 Lietas arhīva Nr. C-0582-15/11 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 10. septembrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Freimane ar tiesas sēžu sekretāri L.Baikovu, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu DzĪB /Nosaukums/prasībā pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2012.gada 11.oktobrī Dzīvokļu īpašnieku biedrība /Nosaukums/ (turpmāk - prasītāja) vērsusies tiesā ar prasību pret /pers. A/ (turpmāk - atbildētāja) par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu parāda piedziņu. Prasībā norādīts, ka atbildētāja ir dzīvokļa īpašuma/Nr./, /adrese/ īpašniece, savukārt prasītāja ir dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekotāja, ar kuru atbildētāja saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto regulējumu nav norēķinājusies kopš 2000.gada 1.aprīļa. Tiesvedības laikā prasītāja ir papildinājusi un precizējusi savu prasījumu, un saskaņā ar 2015.gada 6.augusta prasības pieteikuma gala redakciju prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparāda summu EUR 5076,50 apmērā par īpašuma apsaimniekošanu un sniegtiem pakalpojumiem, kā arī likumiskos nokavējuma procentus EUR 1447,78, kas aprēķināti par laika periodu no 2000.gada 1.maija līdz 2015.gada 31.jūlijam.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu, 14.panta pirmo daļu un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro un piekto daļu, Civillikuma 1779.pantu. 2014.gada 29.oktobrī un 2015.gada 30.janvārī, 2015.gada 22.jūlijā un 2015.gada 26.augustā tiesā saņemti atbildētājas /pers. A/ rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja nevar ierasties uz tiesas sēdi veselības stāvokļa dēļ, paskaidrojumos atbildētāja apraksta savu veselības stāvokli un lūdz atkārtoti atlikt lietas izskatīšanu, norādot, ka uz nākošo tiesas sēdi vienosies ar advokātu un sniegs pierādījumus lietā. 2015.gada 18.februārī, 2015.gada 29.jūlijā tiesa izsūtīja atbildētājai informatīvu vēstuli, kurā norāda, ja atbildētājas veselības stāvoklis liedz iespēju ierasties uz tiesas sēdi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 82.pantu atbildētājai ir tiesības savu interešu aizstāvībai pilnvarot pārstāvi un sniegt papildus paskaidrojumus.

Tiesas sēdē prasītājas DzĪB /Nosaukums/ pilnvarotā pārstāve uzturēja prasību pilnā apmērā uz prasībā norādītajiem argumentiem. Atbildētāja/pers. A/ atkārtoti uz tiesas sēdi nav ieradusies. Tiesa atzina, ka lieta ir izskatāma bez neieradušās atbildētājas, jo tiesas vērtējumā apstāklis, ka atbildētāja sava vecuma un veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdēm, nevar būt pamats tam, lai tiesa neskatītu prasītāja tiesai pieteikto civilstrīdu. Kā redzams no lietas materiāliem, civillieta tiesā ir ierosināta 2012.gadā un lietas izskatīšanas vairākkārt atlikta pēc atbildētājas lūguma.

Ņemot vērā, ka atbildētājai rakstveidā 2015.gada 18.februārī un 2015.gada 29.jūlijā ir izskaidrotas tiesības iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus, pilnvarot pārstāvi savu interešu aizsardzībai tiesā un atbildētāja ir brīdināta, ka turpmāka atbildētājas neierašanās uz tiesas sēdi nebūs pamats lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzina, ka lieta ir izskatāma bez neieradušās atbildētājas.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi lietas materiālus kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma. Kā redzams no lietā pievienotā zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma atbildētāja ir dzīvokļa Nr./adrese/ īpašniece, savukārt prasītāja ir minētās dzīvojamās ēkas apsaimniekotājs. No lietas materiāliem izriet, ka pušu starpā nav ticis noslēgts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas līgums, taču no atbildētājas paskaidrojumiem izriet, ka viņa neapstrīd faktu, ka atbildētājs apsaimnieko minēto īpašumu.

Dzīvokļa īpašnieka pienākumu veikt samaksu par dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, kā arī saņemtiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu līdz 2011.gada 1.janvārim noteic likums “Par dzīvokļa īpašumu”, kura 12.pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam jāsedz nepieciešamie izdevumi, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, un jānorēķinās par saņemtiem komunālajiem pakalpojumiem.

Arī saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 01.01.2011.) 10.panta 1., 3. un 8.punktam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Saskaņā ar prasītājas lietā iesniegtiem aprēķiniem atbildētāja dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksu un maksu par saņemtiem pamatpakalpojumiem nav maksājusi kopš 2000.gada 1.aprīļa un aprēķinātais parāds par minētiem pakalpojumiem par laika posmu līdz 2015.gada 31.jūlijam sastāda EUR 5076,50.

Lietas materiāliem pievienots parāda aprēķina atšifrējums par visu parāda periodu, kā arī prasītāja biedru kopsapulces protokoli, ar kuriem pamatoti apsaimniekotāja ikmēneša rēķinos iekļautās ekspluatācijas izmaksas. Atbildētāja rakstveida iebildumos nav apstrīdējusi, kādu no prasītājas aprēķinā iekļautām pozīcijām. Rakstveida iebildumos atbildētāja ir norādījusi uz savu veselības stāvokli, kā arī faktiem, ka /adrese/ nama iedzīvotāji tika iemitināti nepabeigtā celtnē un atbildētāja prasītājas darbību uzskata par prettiesisku.

Minētie iebildumi nav sasaistāmi ar izskatāmās prasības priekšmetu un nevar ietekmēt lietas izskatīšanas rezultātu. Tā kā atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību, proti, nav sniegti iebildumi, ka prasītāja neveic apsaimniekošanu vai nenodrošina pakalpojumu sniegšanu, tiesa atzīst, ka prasība par prasībā norādītā pamatparāda 5076,50 EUR piedziņu ir atzīstama par pamatu un apmierināmu, jo kā tiesas sēdē tiesai paskaidroja prasītājas pārstāve atbildētāja apmaksu par apsaimniekošanu un sniegtiem pamatpakalpojumiem nav veikusi no 2000.gada 1.aprīļa.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu. Savukārt Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja ilgstošā laika periodā ir pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas prasību par likumisko nokavējuma procentu 1447,78 EUR piedziņu, kas aprēķināti par laika periodu no 2001.gada 1.maija līdz 2015.gada 31.jūlijam. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas sastādīto likumisko procentu aprēķina pamatotību, un arī atbildētāja pret to nav iebildusi. Ievērojot minēto un pamatojoties uz lietā nodibinātajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka prasība par apsaimniekošanas maksas un sniegto komunālo pakalpojumu parāda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu ir pierādīta, pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa nosaka, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei, saņemt no atbildētāja likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājai proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Tiesas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā ir 6524,28 EUR, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktam, no atbildētājas ir piedzenama valsts nodeva 495,71 EUR.

Ņemot vērā, ka prasītājs, iesniedzot prasību ir samaksājis valsts nodevu 294,28 EUR apmērā, bet par prasības pieaugumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.pantu ir bijis atbrīvots no valsts nodevas samaksas, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodevas daļa 294,28 un samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70, bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu par labu valstij no atbildētājas ir piedzenama nesamaksātā valsts nodevas daļa 201,43 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētājas par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma un pavēšu nosūtīšanu, ko nav sedzis prasītājas veiktais maksājums 4,70 EUR apmērā. No lietā esošās izziņas redzams, ka kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda 24,00 EUR, līdz ar ko no atbildētājas ir piedzenami 19,30 EUR. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34., 35.panta 1.daļas 1.punkta, 41.panta 1.daļas, 92.-97.pantu, 189.-195., 204.1pantu, tiesa n o s p r i e d a:

prasību apmierināt. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu DzĪB /Nosaukums/reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu 5076,50 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 1447,78 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2001.gada 1.maija līdz 2015.gada 31.jūlijam, un tiesas izdevumus 298,98 EUR, kopā 6823,26 EUR (seši tūkstoši astoņi simti divdesmit trīs euro un 26 centi). Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 201,43 EUR (divi simti viens euro 43 centi), kas iemaksājami Valsts kasē, reģistrācijas nr. 90000050138, konta Nr. LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22; iemaksas mērķis: 21499, kā arī jānorāda dati personas vai lietas identificēšanai. Atzīt prasītājai DzĪB /Nosaukums/ reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 19,30 EUR (deviņpadsmit euro un 30 centus), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316. Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā. Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 18.septembra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese A.Freimane