Court dismissed defendant's silence and allowed creditor's debt collection claim under simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-03078-24/28

ECLI:LV:RPT:2024:0112.C771192423.4.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024.gada 12.janvārī

Tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Pujate,

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu SIA “Julianus Portfolio” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2023.gada 5.jūnijā Rīgas pilsētas tiesā saņemts SIA “Intrum Latvia” (pēc nosaukuma maiņas – SIA “Julianus Portfolio”) (turpmāk arī –

prasītājs) prasības pieteikums vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. B/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu.

[1.1] Tiesā celtajā prasībā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu 958,79 euro, līgumsodu par rēķinu samaksas

kavējumu 29,03 euro, likumiskos nokavējuma procentus 117,26 euro, parāda piedziņas izdevumus 6,99 euro, valsts nodevu 166,81 euro, kā arī atzīt

prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6 % no simta gadā no galvenā parāda par laiku līdz sprieduma izpildei.

[1.2] Prasībā norādīti šādi argumenti:

starp SIA “BITE Latvija” un atbildētāju noslēgti vairāki līgumi, ar kuriem atbildētājam piešķirtas mobilās iekārtas, kā arī tika noslēgti vairāki

pakalpojuma līgumi;

atbildētājs neveica maksājumus, līdz ar to atbildētājam izveidojies parāds, un SIA “BITE Latvija” vienpusēji atkāpās no noslēgtajiem

līgumiem;

2021.gada 23.aprīlī SIA “BITE Latvija” cedēja prasītājam prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no minētajiem līgumiem.

[1.2] Prasība pamatota ar atsauci uz Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministra kabineta noteikumiem Nr.61 “Noteikumi par parāda

atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”, un Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756.,

1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828., 1832., 1835., 1934., 1943., 1946.pantu.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] Prasības pieteikuma noraksts atbildētājam nosūtīts uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2023.gada 8.jūlijam, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot

atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Vienlaikus atbildētājam izskaidrotas Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās lietas dalībnieku procesuālās tiesības, tajā skaitā – tiesības pieteikt

noraidījumu tiesas sastāvam, papildus informējot, ka lietu skatīs tiesnese I.Pujate.

[2.1] Atbildētājs līdz lietas izskatīšanai nav sniedzis paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas

sēdē.

[3] 2023.gada 28.novembrī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, informējot, ka tiesas nolēmums būs pieejams

tiešsaistes sistēmā no 2024.gada 12.janvāra.

Ņemot vērā to, ka prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, kā arī pusēm

nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tiesa atzīst, ka puses Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā ir informētas

par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

[4] Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas

izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, noteikta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsināto spriedumu, kura motīvu

daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa, kā to noteic šā panta otrā daļa.

[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[8] Civillikuma 1793.pants noteic, ka prasījumu var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma. Cesionārs gan

neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau

pastāvošām tiesībām [..] un vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru, kā to noteic Civillikuma 1806.pants.

[9] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Civillikuma 1587.panta prasībām tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa,

kādu viņš saņēmis.

Tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, kā to paredz Civillikuma 1838.pants.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Atbilstoši Civillikuma 1589.panta prasībām vienpusēja atkāpšanās no līguma ir

pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams

galvenais parāds 958,79 euro apmērā.

[10] Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pants noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam

radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.

Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punkts

noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas

atbilst par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt

kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav

sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; savukārt, par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda

atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņas izdevumu 6,99 euro piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz

Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu un Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu.

[11] Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu,

vai uz likumu, kā to paredz Civillikuma 1756.pants.

Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas ierunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā, kas paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa atzīst, ka prasība par likumisko nokavējuma procentu 117,26 euro, kas aprēķināti par laiku no 2021.gada 18.maija līdz 2023.gada

1.jūnijam, piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma, piedzenot minēto summu no atbildētāja.

[12] Civillikuma 1716.pants paredz, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, kā to paredz Civillikuma 1717.pants. Savukārt Civillikuma 1720.pantā

noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.panta prasībām, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu. Parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kā to paredz Civillikuma 1652.panta

pirmās daļas 3.punkts.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par līgumsoda 29,03 euro, kas aprēķināts par līguma darbības laiku līdz 2020.gada 30.oktobrim, un

nepārsniedz 10 % no pamatparāda summas, piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierinātam.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus, līdz ar to prasītāja samaksātā valsts nodeva 166,81 euro apmērā piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.

[14] Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma labprātīgās izpildes termiņa

notecējuma līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja sešus procentus no simta gadā no kopējās piedzītās summas 1 278,88 euro,

ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[15] Civilprocesa likuma 39.panta otrā daļa noteic, ka ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu,

izsniegšanu, tulkošanu, rakstveida pierādījumu atgriešanu saistīto izdevumu apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Summas, kas

nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida

pierādījumu atgriešanu, iemaksā valsts, kā to noteic Civilprocesa 40.panta pirmā daļa.

2022.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14.punkts noteic, ka

izdevumu apmērs vienam pasta sūtījumam, ar kuru tiek nosūtītas tiesas pavēstes vai citi tiesas dokumenti, veido 2 euro. Savukārt šo noteikumu

15.punkts noteic, ka ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu

apjomu lietā, un lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu

izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek pieskaitīti 5 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteiktajam tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos.

[15.1] Ņemot vērā to, ka konkrētajā lietā nosūtīti trīs pasta sūtījumi (3 x 2,00 euro = 6,00 euro) un veikta elektroniski saņemtā prasības

pieteikuma, kura apjoms nepārsniedz 250 lapas, izdrukāšana nosūtīšanai atbildētājam (5,00 euro), kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 11,00

euro apmērā piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa nosaka atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39., 42., 97., 189.-195., 204.1, 250.26 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Julianus Portfolio”, reģ.Nr.40203088409, 1 278,88 euro (viens tūkstotis

divi simti septiņdesmit astoņi euro un astoņdesmit astoņi centi), kas sastāv no:

- galvenā parāda 958,79 euro;

- parāda piedziņas izdevumiem 6,99 euro;

- likumiskajiem nokavējuma procentiem 117,26 euro, kas aprēķināti par laiku no 2021.gada 18.maija līdz 2023.gada 1.jūnijam;

- līgumsoda 29,03 euro;

- valsts nodevas 166,81 euro.

Samaksa prasītāja labā izdarāma AS “Luminor Bank” norēķinu kontā Nr.LV43RIKO0000081667899, maksājuma mērķī norādot: /pers. B/,

1581135.

Noteikt SIA “Julianus Portfolio” tiesības par laiku no sprieduma labprātīgās izpildes termiņa notecējuma līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 (sešus) % gadā, no kopējās piedzītās parāda summas 1 278,88 euro,

vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,00 euro (vienpadsmit euro).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā Tiesu administrācijas, reģ.Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma

mērķī norādot – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C771192423.

Izskaidrot /pers. B/, ka maksājuma dokuments, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas tiesā,

pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums sastādīts 2024.gada 12.janvārī.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2024.gada 9.februārī.

Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Pujate