Court convicted defendant of four shoplifting offenses and ordered restitution to three victims.

Lietas arhīva Nr. K30-1792-19/38

ECLI:LV:RVPT:2019:1113.11087051119.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 13.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Linda Dīzenberga,

piedaloties prokuroram Kristapam Tretjukam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

1) /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

2019.gada 1.aprīlī plkst.08.16 /pers. A/ zādzības izdarīšanas nolūkā atradās Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā – SIA)

“MAXIMA Latvija” veikala “Maxima” telpās Rīgā, Kr.Barona ielā 30. /pers. A/, brīvi piekļūstot veikalā izvietotajām precēm, uzskatot, ka viņa darbības

neviens nenovēro, mantkārīgu motīvu vadīts, īstenojot savu noziedzīgo nodomu, tīši no plaukta paņēma un līdzi paņemtajā sporta somā ielika SIA

“MAXIMA Latvija” piederošas preces, proti, divus iepakojumus ar kafijas pupiņām “Lavazza Espresso”, katru 22,53 euro vērtībā, kopā 45,06 euro

vērtībā un divus iepakojumus ar kafijas pupiņām “Lavazza Oro”, katru 22,53 euro vērtībā, kopā 45,06 euro vērtībā. Pēc kā, nenorēķinoties par

paņemtajām precēm kasē, /pers. A/ ar nolaupītajām precēm izgāja no veikala telpām, tādējādi atstājot noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu.

Tādā veidā /pers. A/ slepeni nolaupīja SIA “MAXIMA Latvija” piederošās preces un prettiesiski ieguva svešas mantas savā valdījumā, lai tālāk ar

tām rīkotos kā ar savām, nodarot SIA “MAXIMA Latvija” materiālo zaudējumu 90,12 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

2) /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

2019.gada 18.martā plkst.10.28 /pers. A/, mantkārīgā nolūkā, ar mērķi izdarīt zādzību no veikala, iegāja SIA “RIMI Latvia” piederošajā veikalā

“Express – Brīvība”, kas atrodas Rīgā, Brīvības ielā 49/53. Realizējot noziedzīgu nolūku, /pers. A/ piegāja pie veikala iepirkšanās zālē esošajiem

plauktiem un izmantojot brīdi, kad viņam netiek pievērsta uzmanība, no tiem paņēma sekojošas preces: šokolādi “Milka Alpine”, 4 gabalus, vienas

šokolādes vērtība 1,39 euro, par kopējo vērtību 5,56 euro; šokolādi “Ritter Sport riekstu”, 4 gabalus, vienas šokolādes vērtība 1,99 euro, par kopējo

vērtību 7,96 euro; šokolādi “Mad Milk”, 18 gabalus, vienas šokolādes vērtība 1,29 euro, par kopējo vērtību 23,22 euro, bet pavisam par kopējo

summu 36,74 euro.

Paņemot preces, /pers. A/ uzreiz tās paslēpa – slepeni ielika savā līdzi paņemtajā somā, pagāja garām kasei nesamaksājot, izgāja no veikala ārā, lai

ar preci varētu rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Tādā veidā /pers. A/ nozaga svešu kustamu mantu par kopējo summu 36,74 euro, t.i., nelielā apmērā, un nodarīja SIA “RIMI Latvia” kaitējumu

36,74 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

3) /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

2019.gada 19.martā plkst.09.01 /pers. A/, mantkārīgā nolūkā, ar mērķi izdarīt zādzību no veikala, iegāja SIA “RIMI Latvia” piederošajā veikalā

“Express – Brīvība”, kas atrodas Rīgā, Brīvības ielā 49/53. Realizējot noziedzīgu nolūku, /pers. A/ piegāja pie veikala iepirkšanās zālē esošajiem

plauktiem un izmantojot brīdi, kad viņam netiek pievērsta uzmanība, no tiem paņēma sekojošas preces: lobītus lazdu riekstus, 6 iepakojumus, viena

iepakojuma vērtība 5,25 euro, par kopējo vērtību 31,50 euro; valriekstu pusītes “Zelta rieksts”, 1 iepakojumu, vērtība 2,29 euro, bet pavisam par

kopējo summu 33,79 euro.

Paņemot preces, /pers. A/ uzreiz tās paslēpa – slepeni ielika savā līdzi paņemtajā somā, pagāja garām kasei nesamaksājot, izgāja no veikala ārā, lai

ar preci varētu rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Tādā veidā /pers. A/ nozaga svešu kustamu mantu par kopējo summu 33,79 euro, t.i., nelielā apmērā, un nodarīja SIA “RIMI Latvia” kaitējumu

33,79 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

4) /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

2019.gada 2.maijā plkst.08.23 /pers. A/, mantkārīgā nolūkā, ar mērķi izdarīt zādzību no veikala, iegāja SIA “ANADA” piederošajā veikalā

“LATS”, kas atrodas Rīgā, Cēsu ielā 18. Realizējot noziedzīgu nolūku, /pers. A/ piegāja pie veikala iepirkšanās zālē esošajiem plauktiem un izmantojot

brīdi, kad viņam netiek pievērsta uzmanība, no tiem paņēma sekojošas preces: zobu pastu “Colgate Max White”, 3 iepakojumus, viena iepakojuma

vērtība 1,75 euro, par kopējo vērtību 5,25 euro; zobu pastu “BAM 3D White”, 12 iepakojumus, viena iepakojuma vērtība 1,69 euro, par kopējo

vērtību 20,28 euro, bet pavisam par kopējo summu 25,53 euro.

Paņemot preces, /pers. A/ uzreiz tās paslēpa – slepeni ielika savā līdzi paņemtajā somā, pagāja garām kasei nesamaksājot, izgāja no veikala ārā, lai

ar preci varētu rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Tādā veidā /pers. A/ nozaga svešu kustamu mantu par kopējo summu 25,53 euro, t.i., nelielā apmērā, un nodarīja SIA “ANADA” kaitējumu

25,53 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais sevi par vainīgu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas

atzina pilnībā un izdarīto nožēloja.

Apsūdzētais cietušo SIA “RIMI Latvia” pieteikto materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu 70,53 euro apmērā, SIA “ANADA” pieteikto

materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu 23,78 euro apmērā, SIA “MAXIMA Latvija” pieteikto materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu

90,12 euro apmērā atzina pilnībā.

Apsūdzētais piekrita lietas izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes. Tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un

sekas, noskaidrojot, ka pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai piekrīt prokurors un apsūdzētais saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pieņēma

lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.

Apsūdzētā vaina viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ir pierādīta, un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā netiek dots.

Apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas tiesa atzīst par pareizu, un par izdarītajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētais ir sodāms.

Nosakot apsūdzētam soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. un 46.panta nosacījumus.

Tiesas izmeklēšanā pārbaudīti sekojoši apsūdzētā personu raksturojošie dati: /pers. A/, dzimis /datums/(1.sējums lietas lapa 23, 2.sējums, lietas

lapa 68, 123), agrāk administratīvi sodīts (2.sējums, lietas lapa 132-133), agrāk sodīts (1.sējums, lietas lapa 27-34, 2.sējums, lietas lapa 133-138, 195-

202, 205-207), pēdējās divas reizes: 1) 2018.gada 30.oktobrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas

un 50.panta piektās daļas ar brīvības atņemšanu uz 9 mēnešiem, spriedums stājies spēkā 2019.gada 19.martā, sods izciests 2019.gada 3.jūnijā (1.sējums

lietas lapa 111-113, 119), 2) 2019.gada 28.oktobrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, 175.panta

trešās daļas, 180.panta pirmās daļas, 270.panta pirmās daļas un 50.panta pirmās un trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 7 mēnešiem, spriedums

nav stājies spēkā (1.sējums lietas lapa 109-110,).

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas klasificējas kā

mazāk smagi noziegumi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka viņš vaļsirdīgi atzinās un nožēloja

izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmo daļu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tiesa konstatē to, ka noziedzīgie nodarījumi veido

noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Izvērtējot nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību

raksturojošās ziņas, konstatēto atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākli.

Tiesa ņem vērā to, ka soda piemērošanai jābūt individualizētai, nosakot sodu jāņem vērā izdarītā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā

personība, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, un to, ka nav pieļaujams kādu no minētajiem faktiem ignorēt vai pieminēt formāli, neizvērtējot to

būtību. Nav pieļaujams kādam no minētajiem faktiem piešķirt pārāk lielu nozīmi salīdzinājumā ar citiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta un Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 1.jūlija kopsapulces lēmuma „Par vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda

noteikšanā” 2., 4.punktu).

Lemjot jautājumu par kriminālsoda piemērošanu, tiesa ņem vērā noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, to, ka apsūdzētajam

inkriminētie noziedzīgie nodarījumi apdraud cietušo mantiskās intereses.

Tiesa ņem vērā faktu, ka apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu rezultātā cietušajiem SIA “RIMI Latvia” radīti zaudējumi 70,53 euro apmērā,

SIA “ANADA” radīti zaudējumi 23,78 euro apmērā, SIA “MAXIMA Latvija” radīti zaudējumi 90,12 euro apmērā.

Tāpat tiesa ņem vērā tiesas izmeklēšanā konstatētās ziņas attiecībā uz apsūdzētā personību.

Savukārt, izvērtējot nosakāmā soda mēru, tiesa ņem vērā konstatēto apsūdzētā atbildību mīkstinošo un atbildību pastiprinošo apstākli.

Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinoša apstākļa esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros, un

liedz tiesai tiesības piespriest minimālo sodu, jo pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai

noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumā lietā

Nr.SKK01-74/06).

Tiesas ieskatā apsūdzētajam sods nosakāms tieši brīvības atņemšanas veidā un nav pamata viņam piemērot nosacītas notiesāšanas nosacījumus,

savukārt Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā paredzētie alternatīvie soda veidi – naudas sods un piespiedu darbs – neatbilstu ne izdarīto

noziedzīgo nodarījumu raksturam, ne radītajam kaitējumam, ne ziņām, kas iegūtas par viņa personību, kā arī nesasniegs soda mērķi un nebūs lietderīgs

soda veids apsūdzētajam dotās krimināllietas ietvaros, jo tiesa neiegūst pārliecību, ka vainīgais, neizciešot reālas brīvības atņemšanas sodu, turpmāk

neizdarīs likumpārkāpumus, tā kā būdams agrāk sodīts un nekādus secinājumus priekš sevis nav izdarījis, nav pārvērtējis savu attieksmi pret noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanu, nav iekļāvies sabiedrības vispārpieņemtajās uzvedības normās, bet turpinājis izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus.

Šādos apstākļos tiesa apsūdzētā personību vērtē negatīvi, tendētu uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, un viņa labošana ir iespējama tikai ar reālu

brīvības atņemšanu, kas pietuvināta panta sankcijā noteiktajai minimālai robežai.

Nosakot apsūdzētajam sodu brīvības atņemšanas veidā, tiesas ieskatā, tiks sasniegts Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definētais soda

preventīvais mērķis, proti, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto

personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Lemjot par soda noteikšanu, tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.pantu ir izmantojis savas tiesības sadarboties

ar tiesu, izvēloties vienkāršāku procesa veidu.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētajam ir nosakāms sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās un otrās daļas

noteikumiem, un, ievērojot izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā personību, sods nosakāms daļēji saskaitot

piespriestos sodus.

Ņemot vērā to, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 28.oktobra spriedums nav stājies spēkā, dotās lietas ietvaros galīgais

sods nav nosakāms.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22.pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās

ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmo daļu cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā

kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā. Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās

kompensācijas apmērs [..].

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst cietušo SIA “RIMI Latvia” pieteikto materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu 70,53 euro apmērā, SIA

“ANADA” pieteikto materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu 23,78 euro apmērā, SIA “MAXIMA Latvija” pieteikto materiālā kaitējuma

kompensācijas pieteikumu 90,12 euro apmērā par pamatotu, apmierināmu un piedzenamu no apsūdzētā.

Tiesa uzskata, ka materiālā kaitējuma kompensācijas piedzenamais apmērs pierādīts ar lietā esošajiem pierādījumiem, un minētie zaudējumi, kas

radušies cietušajiem, ir tiešā cēloniskā sakarā ar apsūdzētā noziedzīgajām darbībām.

Apsūdzētajam pirmstiesas procesā piemērotie drošības līdzekļi – pieteikšanās policijas iestādē un nodošana policijas uzraudzībā, ir grozāmi uz

drošības līdzekli – apcietinājums, tādā veidā nodrošinot sprieduma izpildi.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu pirmo daļu un 135.pantu lietiskos pierādījumus pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā – diskus,

kas glabājas pie krimināllietas materiāliem – atzīt par dokumentiem un turpināt glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto, un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.pantu tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma (izdarīts 2019.gada 1.aprīlī) izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, un

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trim) mēnešiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma (izdarīts 2019.gada 18.martā) izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā,

un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trim) mēnešiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma (izdarīts 2019.gada 19.martā) izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā,

un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trim) mēnešiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma (izdarīts 2019.gada 2.maijā) izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, un

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trim) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu piespriestos sodus daļēji saskaitīt, un galīgo sodu noteikt – brīvības atņemšana uz 10

(desmit) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu ieskaitīt soda izciešanā dotajā lietā īslaicīgās aizturēšanas vietā pavadīto laiku no 2019.gada

26.marta līdz 2019.gada 28.martam, 2019.gada 3.maiju.

Soda izciešanas sākumu skaitīt no 2019.gada 13.novembra.

Piemērotos drošības līdzekļus – pieteikšanās policijas iestādē un nodošana policijas uzraudzībā – grozīt uz drošības līdzekli – apcietinājums.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “RIMI Latvia” pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju 70,53 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “ANADA” pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju 23,78 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “MAXIMA Latvija” pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju 90,12 euro apmērā.

Noteikt /pers.A/ 30 dienu termiņu kaitējuma kompensācijas labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma

apliecinošu dokumentu.

Lietiskos pierādījumus pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā – CD-R diskus, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem – atzīt par dokumentiem

un turpināt glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Pilna sprieduma pieejamības datums – 2019.gada 6.decembrī.

Tiesnese Linda Dīzenberga