Court imposes administrative arrest, fine, and license revocation for drunk driving despite defendant's absence.

ECLI:LV:ZRT:2020:0417.173032320.1.S

Lietas Nr.173032320

Lietas arhīva Nr. 1-0323-20/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2020. gada 17.aprīlī

Zemgales rajona tiesas

tiesnese Jolanta Bebriša

ar tiesas sēdes sekretāri Ivitu Šali

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētās dzīvesvietas adrese /adrese/,

Jelgavas novads, pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 15 panta ceturtajā daļā.

Aprakstošā daļa

2020. gada 12.aprīlī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors A.

Kuprijanovs sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC429024 par to, ka 2020. gada 12.aprīlī plkst. 21.46 Jaunjelgavas novadā, pa autoceļu P87 Bauska –

Aizkraukle virzienā uz Aizkraukli 71. km, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar minimālo alkohola koncentrāciju

izelpojamā gaisā 2,4288 promiles, kas konstatēta ar alkometru AlcoQuant 6020, Nr.A107326.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts un atbildība par šo pārkāpumu paredzēta

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – Iestādes) pārstāvis un /pers. A/ uz tiesas sēdi Zemgales rajona tiesā 2020.gada 17.aprīlī plkst.10.00 neieradās. Par

tiesas sēdi lietas dalībnieki informēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta kārtībā. Iestāde par neierašanās iemesliem nav ziņojusi un nav lūgusi atlikt

lietas izskatīšanu.

2020.gada 15.aprīlī plkst.16.30 persona, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, tiesu informējusi telefoniski, ka uz tiesas sēdi ierasties nevarēs, jo dzīvo Jelgavā. Lūdz

izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes. /pers. A/ norādījis, ka savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzīst pilnībā un izdarīto nožēlo. Sprieduma norakstu lūdz nosūtīt uz

dzīvesvietas adresi (lietas 16.lapa).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas

izskatīšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteikts, ka iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties tiesas sēdē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona,

tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez lietas dalībnieku klātbūtnes. Tiesnese secina, ka, neierodoties uz tiesas sēdi lietas dalībnieki

nav vēlējušies izmantot savas tiesības piedalīties tiesas sēdē. Bez tam persona, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, piekritusi lietas izskatīšanai bez viņa

klātbūtnes.

Motīvu daļa

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pants nosaka, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj jautājumus, vai ir noticis administratīvs pārkāpums,

vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, kāds sods piemērojams

personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem u.c. izņemtām lietām, garantijas naudu.

Izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā paredzēto

administratīvo pārkāpumu.

Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka aizliegts vadīt transportlīdzekli transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko

transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles.

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem zināms, ka /pers. A/ mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem (lietas 14.lapa).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturto daļu administratīvā atbildība iestājas par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisā vai asins

pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu nepieciešams konstatēt, ka persona vadījusi transportlīdzekli atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē un izelpotā gaisā vai asins pārbaudē konstatētā alkohola

koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

No lietai pievienotā transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr. NB 370896 un tam pievienotajām alkometra AlcoQuant 6020, Nr.A107326 izdrukām redzams, ka

2020.gada 12.aprīlī plkst. 21.47 /pers. A/ konstatēta alkohola koncentrācija izelpas gaisā 2,4288 promiles, bet plkst. 22.03– 2,4380 promiles. /pers. A/ ar parakstu protokolā un

alkometra izdrukās apliecinājis, ka piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem (lietas 5., 6.lapa).

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektora A. Kuprijanova rakstveida

ziņojumā norādīts, ka šā gada 12.aprīlī plkst. 21.40, pildot dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un ceļu satiksmes uzraudzībā kopā ar jaunāko inspektoru

E. Tipaini, Jaunjelgavas novadā uz autoceļa P87 Bauska - Aizkraukle 71.km, pamanījuši transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kuru

vadītājs nepārliecinoši vadījis. Apturot iepriekšminēto transportlīdzekli konstatējis, ka vadītājs ir vīrietis. Uzsākot sarunu ar vīrieti bija jūtama alkohola smaka no izelpas.

Pajautājot, vai nav lietots alkohols, atbildējis, ka ir lietojis alkoholu. Uz vietas tika veikta vadītājam alkohola pārbaude ar alkometru AlcoQuant 6020, Nr.A107326 un tika

konstatētas 2,4288 promiles. Pārbaudot personu tika noskaidrots, ka vadītājs ir /pers. A/, personas kods /personas kods/. /pers. A/ sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols Nr. PC429024 pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtās daļas (lietas 7.lapa).

Faktu, ka 2020.gada 12.aprīlī plkst. 21.46 /pers.A/ Jaunjelgavas novadā, pa autoceļu P87 Bauska - Aizkraukle 71. km virzienā uz Aizkraukli, vadījis transportlīdzekli /TL marka/,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atrodoties alkohola reibumā apstiprina 2020.gada 12.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC429024 (lietas 3.lapa).

/pers. A/ lietā nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus.

Atbilstoši Satversmes 92. pantā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai ir jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek

prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Kļūdains ir uzskats, ka pastāv princips, kas uzliek tiesnesim pienākumu jebkuras šaubas tulkot par labu pie atbildības saucamajai

personai. No kriminālprocesa pamatprincipa - nevainīguma prezumpcijas - izrietošajam principam in dubio pro reo (šaubas par labu apsūdzētajam) radniecīgais publiskajā

pārvaldē piemērojamais princips in dubio pro civis (šaubas par labu cilvēkam) nozīmē, ka iestādei, lemjot par privātpersonai nelabvēlīga lēmuma izdošanu, un tiesai to

kontrolējot, pamatotu šaubu gadījumā tās jātulko par labu indivīdam. Ar pamatotām šaubām šī principa kontekstā nav saprotamas jebkuras šaubas, bet gan tādas, kas ir

vērstas uz lietas izlemšanai izšķirošiem aspektiem un kuras lietas izskatīšanas gaitā, noskaidrojot un izvērtējot visus būtiskos lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, nav

iespējams novērst (salīdzinājumam sk. Senāta 2009. gada 28. augusta lēmuma lietā Nr. SKA- 331-09 13. punktu) (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2013. gada 22. augusta

spriedumu lietā Nr. 142010709 9.3. punktu).

Tiesnese norāda, ka personas nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Tiesai ir jāinterpretē šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus

lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšana ir pierādīta pilnībā, vērtējot visus lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā. Pierādījumi ir

pietiekami, pieļaujami un ticami, lai novērstu jebkādas šaubas par to, ka tieši /pers. A/ 2020.gada 12.aprīlī plkst. 21.46 Jaunjelgavas novadā, pa autoceļu P87 Bauska -

Aizkraukle 71. km virzienā uz Aizkraukli, vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā

gaisā, kas pārsniedz 1,5 promiles – 2,4288 promiles, kas konstatēts ar alkometru AlcoQuant 6020, Nr.A107326, tā pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 1.

punkta a) apakšpunktu.

Tātad /pers.A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā.

Nosakot sodu /pers. A/ atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantam, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe,

atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Tāpat tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu,

kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtās daļas sankcija par šo izdarīto administratīvo pārkāpumu paredz sodu administratīvā aresta veidā no desmit

līdz piecpadsmit diennaktīm, naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz četriem gadiem.

No Informācijas centra izdrukas par personas administratīvajiem pārkāpumiem redzams, ka /pers. A/ vienu reizi administratīvi sodīts (lietas 13.lapa)

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1.punktu /pers. A/ atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina apstāklis, ka viņš vaļsirdīgi

nožēlojis izdarīto. Atbildību pastiprinošus apstākļus atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.pantam tiesnese nekonstatē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.pantā noteiktie apstākļi administratīvā aresta nepiemērošanai lietā nav konstatēti.

Ņemot vērā lietā konstatētos soda ietekmējošos apstākļus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ iespējams piemērot minimālo par pārkāpumu paredzēto sodu saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtās daļas sankciju.

Ministru kabineta 2018. gada 27.novembra noteikumi Nr. 719 „Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu

apreibinošu vielu ietekmi” 10. punkts nosaka, ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda ar Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola

koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, vai lielāka par to, pārbaudes izdevumus 15,65 euro apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs. Tā kā /pers.

A/ konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz pieļaujamo, tad viņam ir jāsedz izdevumi, kas saistīti ar alkohola ietekmes pārbaudi 15,65 euro apmērā.

Automašīna /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2020. gada 12.aprīlī, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257. panta pirmo

daļu, izņemta un nodota glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā (lietas 8., 9., 10., 11.-12. lapa).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.1 pantu, lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu jānosaka, kas darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem. Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.1 panta 2. punktā noteikts, ka lietas, kuras bijušas lietotas administratīvā pārkāpuma izdarīšanai, ir konfiscējamas vai atdodamas

atpakaļ to īpašniekam. No lietā esošās izdrukas no CSDD datu bāzes redzams, ka transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, īpašnieks ir

/pers. A/ (lietas 15.lapa). Tiesnese atzīst, ka šī administratīvā pārkāpuma lietā izņemtā automašīna pēc naudas soda samaksas atdodama tās īpašniekam /pers. A/.

/pers. A/ transportlīdzekļa vadītāja apliecība nav izņemta un nav pievienota lietas materiāliem. Tā kā transportlīdzekļa vadītājam tiek piemērots sods transportlīdzekļa

vadīšanas tiesību atņemšana, tad saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 309.panta nosacījumiem, viņam uzliekams pienākums nederīgo transportlīdzekļa

vadītāja apliecību 10 dienu laikā no nolēmuma paziņošanas dienas nodot Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts policijā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.1 panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30

dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 29., 31.-34. pantu, 149.15 panta ceturto daļu, 258. panta trešo daļu, 289.6, 289.7, 289.16, 289.17, 289.18 un 318. pantu,

tiesnese

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta

ceturtajā daļā un piemērot viņam administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm, naudas sodu 1200,00 EUR (viens tūkstotis divi simti euro) apmērā, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Spriedumu izpildei daļā par administratīvo arestu nosūtīt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknim.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas konstatēšanai veiktajām pārbaudēm 15,65 EUR (piecpadsmit euro 65

centu) apmērā, nosakot termiņu šo izdevumu labprātīgai samaksai 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Uzlikt pienākumu /pers. A/ 10 (desmit) dienu laikā no nolēmuma paziņošanas dienas nederīgo transportlīdzekļa vadītāja apliecību nodot Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai

Valsts policijā.

Transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pēc naudas soda nomaksas atdot tās īpašniekam /pers. A/.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas kancelejā - 2020. gada 17.aprīļa var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales

rajona tiesā.

Tiesnese J. Bebriša