Appeal court vacated bail release order and credited pre-trial detention to suspended sentence term.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court vacated the first-instance judgment's order to release the defendant on bail pending the verdict's legal effect. The court found that the defendant had already served the entire three-month suspended sentence while detained since January, making the release order legally flawed. Consequently, the court reinstated the detention order, credited the pre-trial time against the sentence, and declared the defendant had already served the penalty.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 38. panta 2.1 daļa; Krimināllikuma 52. panta 4. daļa; Kriminālprocesa likums 563. pants: When a suspended sentence is served in pre-trial detention, the court must credit that time against the sentence term and cannot order release pending the verdict's legal effect if the detention period exceeds the sentence duration.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11210063514
Lietas arhīva Nr. KA06-0158-16/6
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2016.gada 11.maijā
Zemgales apgabaltiesa
tiesnesis referents V.Sprudzāns
tiesneši E.Lenšs un V.Donāns
sakarā ar Jēkabpils rajona prokuratūras prokurores Ivetas Gailes apelācijas protestu apelācijas kārtībā rakstveida procesā iztiesāja
krimināllietu, kurā ar Jēkabpils rajona tiesas 2016.gada 23.marta spriedumu
/pers. D/, personas kods /personas kods/,
atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 175.panta 3.daļā un 185.panta 1.daļā, un sodīts:
- pēc Krimināllikuma 175.panta 3.daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas;
- pēc Krimināllikuma 185.panta 1.daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 1. un 3.daļu galīgais sods /pers. D/ noteikts pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, pilnībā saskaitot
piespriestos sodus – brīvības atņemšana uz 3 (trim) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.
/pers. D/ drošības līdzeklis apcietinājums atstāts līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Iztiesājot lietu rakstveida procesā, apelācijas instances tiesa
no s k a i dro ja
ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. D/ atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka izdarīja svešas kustamas mantas slepenu
nolaupīšanu (zādzību) personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, iekļūstot telpā, kas noticis šādos apstākļos:
2014.gada naktī no 16. uz 17.jūliju, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar
personu, kas nebija sasniegusi vecumu, no kura saucama pie kriminālatbildības, un pret kuru kriminālprocess daļā izbeigts, nolūkā izdarīt zādzību aizgāja
līdz SIA ,,/nosaukums/” degvielas uzpildes stacijas noliktavai /adrese/, /Nosaukums A/. Tur /pers. D/ un persona, kas nebija sasniegusi vecumu, no kura
saucama pie kriminālatbildības, un pret kuru kriminālprocess daļā izbeigts, kopīgiem spēkiem sabojājot noliktavas loga bloka konstrukcijas, caur logu
iekļuva noliktavas telpās, kur, mantkārīgu tieksmju vadīti, kopīgiem spēkiem, slepeni nozaga 4 viena litra iepakojumus ,,Mājas” saldējuma par summu
10,48 euro, 111 iepakojumus saldējuma „VIVA” par summu 72,61 euro, 22 iepakojumus saldējuma ,,Mājas rupjmaize” par summu 11,98 euro, 22
iepakojumus saldējuma ,,Carskoje” par summu 9,58 euro, 18 pudeles 1,25 litri tilpuma dzēriena ,,Coca-Cola” par summu 15,84 euro, 9 pudeles 1,25
litri tilpuma dzēriena ,,Sprite” par summu 7,92 euro, 3 pakas tomātu sulas par summu 2,87 euro, nodarot SIA ,,/nosaukums/” materiālo zaudējumu par
kopējo summu 131,28 euro.
Šādas apsūdzētā /pers. D/ darbības pirmās instances tiesa kvalificēja pēc Krimināllikuma 175.panta 3.daļas.
Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. D/ atzīts par vainīgu un sodīts arī par to, ka viņš izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu, kas
noticis šādos apstākļos:
2014.gada naktī no 16. uz 17.jūliju, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar
personu, kas nebija sasniegusi vecumu, no kura saucama pie kriminālatbildības, un pret kuru kriminālprocess daļā izbeigts, atrodoties pie SIA
,,/nosaukums/” degvielas uzpildes stacijas noliktavas /adrese/, /Nosaukums A/, lai atvieglotu zādzības izdarīšanu, bojātu svešu mantu, kopīgiem spēkiem
tīši sabojāja noliktavas loga bloka konstrukcijas 61,64 euro vērtībā, nodarot SIA ,,/nosaukums/” materiālo zaudējumu par šo summu.
Šādas apsūdzētā /pers. D/ darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 185.panta 1.daļas.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta noteikumiem pirmās instances tiesā pierādījumu pārbaude netika izdarīta (lietas 117.-120.lapa).
Pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas kārtībā ir pārsūdzējusi Jēkabpils rajona prokuratūras prokurore I.Gaile, lūdzot atcelt to daļā par
piespriesto sodu, taisīt jaunu notiesājoš u spriedumu, atzīstot /pers. D/ par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma
175.panta 3.daļā, 185.panta 1.daļā un piespriest viņam sodu, piemērojot Krimināllikuma 52.panta nosacījumus. Protestā norādīts, ka prokurors
krimināllietā Nr.11210063514 lūdzis Jēkabpils rajona tiesu atzīt par vainīgu /pers. D/pēc Krimināllikuma 175.panta 3.daļas, 185.panta 1.daļas un,
piemērojot Krimināllikuma 50.panta un 52.panta nosacījumus, sodu noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem, nepiemērojot mantas
konfiskāciju un soda termiņā ieskaitīt laiku, ko /pers. D/ pavadījis apcietinājumā no 2016.gada 7.janvāra. No lietā esošajiem materiāliem redzams, ka
lēmums par krimināllietas Nr.11210063514 nodošanu tiesai pieņemts 2015.gada 31.martā, 2015.gada 16.oktobrī krimināllietā pieņemts tiesas lēmums
grozīt /pers. D/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā uz apcietinājumu un izsludināt viņa meklēšanu. 2016.gada 11.janvārī krimināllietā
pieņemts lēmums atjaunot iztiesāšanu, tā kā /pers. D/ 2016.gada 7.janvārī tika aizturēts. Līdz ar ko, nosakot galīgo sodu /pers. D/, esot piemērojami
Krimināllikuma 52.panta nosacījumi. Jēkabpils rajona tiesa, nosakot sodu /pers. D/, nepamatoti neesot piemērojusi Krimināllikuma 52.panta
nosacījumus, spriedumā neesot nekādas informācijas par to, ka /pers. D/ krimināllietā piemērots apcietinājums. Tā kā Krimināllikuma 52.panta 4.daļas
nosacījumi nosakot, ka apcietinājumu tiesa ieskaita soda laikā, vienu apcietinājuma dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu, un /pers. D/ kopš
2016.gada 7.janvāra ir atradies apcietinājumā krimināllietā Nr.11210063514, nosakot sodu, piemērojami Krimināllikuma 52.panta nosacījumi. Saskaņā
ar Kriminālprocesa likuma 499.panta 4.daļas nosacījumiem, esot pamats sprieduma pārsūdzēšanai daļā par tiesas piespriesto sodu (lietas 128.lapa).
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 559.panta 4.daļas 3.punkta noteikumiem Krimināllietu tiesu kolēģija nesaskata šķēršļus lietas iztiesāšanai
rakstveida procesā, jo lieta pirmās instances tiesā izskatīta bez pierādījumu pārbaudes un piespriestais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, kas ilgāka
par pieciem gadiem. Iesniegtajā apelācijas protestā nav izteikts lūgums noteikt bargāku sodu par pirmās instances tiesas piespriesto, prokurore
norādījusi, ka nav iebildumu apelācijas protesta skatīšanai rakstveida procesā, un arī no apsūdzētā /pers. D/ iebildumi pret lietas izskatīšanu rakstveida
procesā netika saņemti.
Apelācijas protesta ietvaros izskatījusi lietas materiālus, izvērtēj usi apelācijas protestā minētos argumentus, apelācijas instances
tiesa atzīst, ka Jēkabpils rajona tiesas 2016.gada 23.marta spriedums ir atceļams daļā par drošības līdzekļa apcietinājuma atstāšanu līdz
spriedums stājas likumīgā spēkā, izslēdzot norādi par apcietinājuma beigu brīdi no pirmās instances tiesas sprieduma rezolutīvās daļas, bet
pārējā daļā tas atstājams negrozīts.
Krimināllietu tiesu kolēģija uzskata, ka nav pamata apmierināt prokurores protestu daļā par piespriesto sodu, nav arī pamata taisīt jaunu
notiesājoš u spriedumu un vēlreiz atzīt /pers. D/ par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 175.panta 3.daļā,
Krimināllikuma 185.panta 1.daļā, un atkārtoti piespriest viņam pirmās instances tiesas noteikto sodu, jo faktiski šajā daļā pirmās instances tiesas
spriedums netiek pārsūdzēts.
Atzīmējams, ka iesniegtajā apelācijas protestā nav apšaubīts apsūdzētā atzīšanas par vainīgu un sodīšanas tiesiskums un pamatotība, turklāt arī
nav lūgts noteikt apsūdzētajam bargāku vai mazāku sodu par to, kādu to noteikusi pirmās instances tiesa.
Konstatējams, ka faktiski apelācijas protests ir iesniegts tādēļ, ka pirmās instances tiesas spriedumā pēc tam, kad apsūdzētais atzīts par vainīgu
viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un sodīts, kā arī pēc tam, kad /pers. D/ noteikts galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta
1.daļu, pirmās instances tiesa nav izlēmusi apsūdzētajam piemērotā ar brīvības atņemšanu saistītā drošības līdzekļa termiņa ieskaitīšanu soda laikā, kaut
gan tas noteikts Kriminālprocesa likuma 528.panta 1.daļas 5.punktā.
Protestā ir lūgts, nosakot galīgo sodu /pers. D/, piemērot Krimināllikuma 52.panta nosacījumus, kur saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 4.daļu
apcietinājumu tiesa ieskaita soda laikā, vienu apcietinājuma dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.
Krimināllietu tiesu kolēģija norāda, ka galīgā soda noteikšana reglamentēta Krimināllikuma 50., 51.pantā, un galīgo sodu, ievērojot to, vai
galīgais sods tiek noteikts pēc noziedzīgu nodarījumu kopības vai pēc spriedumu kopības, nosaka vai nu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 1.daļas
noteikumiem vai arī atbilstoši Krimināllikuma 50.panta 5.daļas vai Krimināllikuma 51.panta noteikumiem.
Galīgā soda noteikšana nav tieši saistāma ar Krimināllikuma 52.pantā noteikto sodu saskaitīšanu, jo Krimināllikuma 52.panta noteikumi pamatā
neietekmē noteiktā galīgā soda mēru, bet reglamentē proporcijas, kādas ievērojamas, saskaitot dažādus piespriestus soda veidus.
Kā pareizi norādīts iesniegtajā apelācijas protestā, saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 4.daļu apcietinājumu tiesa ieskaita soda laikā, vienu
apcietinājuma dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.
Vienlaikus atzīstams, ka Kriminālprocesa likuma 565.pantā nav noteikta apelācijas instances tiesas kompetence atcelt pirmās instances tiesas
nolēmumu, piemēram, daļā par Krimināllikuma 52.panta nosacījumu nepiemērošanu, tomēr saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 565.panta 1.daļas
5.punktu apelācijas instances tiesa var atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par drošības līdzekli.
Apelācijas instances tiesa konstatē, ka ar Jēkabpils rajona tiesas 2015.gada 16.oktobra lēmumu /pers. D/ šajā krimināllietā piemērotais
drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā – grozīts uz apcietinājumu, un izsludināta /pers. D/ meklēšana (lietas 53., 88.-89.lapa).
Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka apsūdzētais /pers. D/ aizturēts 2016.gada 7.janvārī (lietas 94.lapa).
Līdz ar to, taisot pirmās instances tiesas spriedumu, soda izciešanas termiņā bija ieskaitāms apcietinājumā pavadītais laiks no 2016.gada
7.janvāra.
Pirmās instances tiesa sprieduma rezolutīvajā daļā ir norādījusi, ka /pers. D/ piemērotais drošības līdzeklis apcietinājums ir atstājams līdz
spriedums stājas likumīgā spēkā.
Atzīmējams, ka formāli šāda norāde tiesas spriedumā ir pareiza, jo persona faktiski var uzsākt soda izciešanu ar brīdi, kad spriedums stājies
spēkā. Līdz nolēmuma spēkā stāšanās brīdim tiek saglabāts apcietinājums.
Tomēr, ievērojot to, ka apsūdzētajam piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, nolēmuma pārsūdzēšanas gadījumā praktiski šāda norāde nav
izpildāma, līdz ar to arī nav piemērojama, jo ir jārēķinās ar termiņiem, kādi noteikti Kriminālprocesa likuma 550.panta 1.daļā, 559.panta 5.daļas
2.punktā, un līdz ar to arī laiku, kāds kopumā prognozējami paies nolēmuma pārsūdzēšanas gadījumā līdz lietas iztiesāšanas datumam apelācijas instances
tiesā, kuras nolēmums arī ir pārsūdzams.
Turklāt konkrētajos apstākļos šī norāde nav pareiza, jo pirmās instances tiesas spriedumā nav norādīta apsūdzētajam piemērotā ar brīvības
atņemšanu saistītā drošības līdzekļa termiņa ieskaitīšana soda termiņā, kā tas paredzēts saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta 1.daļas 5.punktā
noteikto, tā pieļaujot Kriminālprocesa likuma pārkāpumu.
Līdz ar to apstākļos, kad nav izpildīti Kriminālprocesa likuma 528.panta 1.daļas 5.punkta noteikumi, no pirmās instances tiesas sprieduma
rezolutīvās daļas izriet, ka soda izciešana ir skaitāma no sprieduma spēkā stāšanās dienas, kas konkrētajos apstākļos nav prognozējama. Savukārt no
apcietinājuma šajā lietā piemērošanas brīža līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai jau apcietinājumā vien pavadītais laiks acīm redzami pārsniegs pirmās
instances tiesas piespriestā īslaicīgas brīvības atņemšanas soda termiņu.
Tas šobrīd arī ir redzams no lietas materiāliem, kad /pers. D/ atbrīvots no ieslodzījuma vietas jau 2016.gada 6.aprīlī (lietas 127.lapa). Ievērojot
to, ka /pers. D/ tika aizturēts 2016.gada 7.janvārī, atzīstams, ka īslaicīgas brīvības atņemšanas sodu, kas tika noteikts uz 3 mēnešiem, /pers. D/ ir jau
izcietis.
Atzīmējams, ka saskaņā ar Krimināllikuma 38.panta 2.1daļas noteikumiem īslaicīga brīvības atņemšana ir brīvības atņemšanas sods, kas noteikts
uz laiku līdz 3 (trim) mēnešiem, apelācijas instances tiesas ieskatā, – ieskaitot.
Vienlaikus, Krimināllietu tiesu kolēģijas ieskatā, konkrētajos apstākļos tas, ka tiesas lēmumā īslaicīgas brīvības atņemšanas vietā ir norādīta
brīvības atņemšana, vai arī tam, ka, grozot /pers. D/ piemēroto drošības līdzekli, tiesas lēmumā tas nodēvēts par uzturēšanos noteiktā dzīves vietā, nav
novedis pie nelikumīga nolēmuma.
Iepriekš norādītajos apstākļos no pirmās instances tiesas sprieduma rezolutīvās daļas ir izslēdzama norāde par apcietinājuma atstāšanu līdz
spriedums stājas likumīgā spēkā, tā vietā norādot, ka piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums /pers. D/ ir saglabājams.
Turklāt saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 4.daļu papildus norādāma apcietinājumā pavadītā laika ieskaitīšana brīvības atņemšanas soda
termiņā no apcietināšanas brīža – 2016.gada 7.janvāra.
Apelācijas instances tiesas ieskatā, minētos grozījumus ir iespējams izlemt rakstveida procesā, jo pirmās instances tiesas spriedums tika
pārsūdzēts daļā par sodu, nelūdzot to noteikt bargāku, ar šo apelācijas instances tiesas nolēmumu netiks pasliktināts apsūdzētā stāvoklis, turklāt pirmās
instances tiesas pieļautās nepilnības iespējams novērst apelācijas instances tiesai, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.
Ievērojot minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.pantu, Zemgales apgabaltiesa
no s pri e da
atcelt Jēkabpils rajona tiesas 2016.gada 23.marta spriedumu daļā par drošības līdzekļa apcietinājuma atstāšanu līdz spriedums stājas likumīgā
spēkā.
Saglabāt /pers. D/piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu.
Īslaicīgas brīvības atņemšanas soda termiņā /pers. D/ ieskaitīt atrašanos apcietinājumā no 2016.gada 7.janvāra.
Atzīt, ka /pers. D/ šobrīd noteikto brīvības atņemšanas sodu ir izcietis.
Pārējā daļā Jēkabpils rajona tiesas 2016.gada 23.marta spriedumu atstāt negrozītu.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Kriminālprocesa likuma 574., 575.pantā paredzētajos gadījumos Augstākajā tiesā 10 dienu laikā
pēc sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot sūdzību vai prokurora protestu Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā.
Spriedums pieejams tiesas kancelejā Aizkrauklē 2016.gada 12.maijā.
Tiesnesis referents V.Sprudzāns
Tiesneši E.Lenšs
V.Donāns