Court orders landlord to collect rent arrears and interest from tenant after eviction judgment took effect.

Lietas arhīva Nr. C-3824-19/30

ECLI:LV:RLPT:2019:1011.C29382419.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 11.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Gerda Rozīte-Pupkeviča

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 17.jūnijā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) cēlusi prasību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pret /pers.

A/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu, kurā pēc 2019.gada 26.jūnija precizējumiem lūgusi piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai:

- pamatparādu 728,09 euro par laika periodu no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 15.augustam;

- tiesāšanās izdevumus; kā arī

- noteikt prasītājai tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6 % (sešus) likumiskos procentus gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.

Prasība pamatota ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[1.1] 2011.gada 30.jūnijā starp prasītāju un /pers. B/ noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr.15 (turpmāk – īres līgums) uz nenoteiktu laiku par

dzīvokļa /adrese/ (turpmāk – dzīvoklis) īri. Dzīvokļa lietošanas tiesības īres līgumā piešķirtas arī /pers. B/ ģimenes locekļiem – atbildētājai un /pers. C/.

[1.2] Saskaņā ar īres līguma 2.1., 2.2., 5.1.2.punktu īrniecei īres maksa un maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu

bija jāveic par katru kārtējo mēnesi pilnā apmērā un savlaicīgi līdz nākamā mēneša 15.datumam.

Īres līguma 2.4.punktā pielīgts līgumsods par īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksājumu termiņa kavējumu – 0,02 % no nesamaksātās

summas par katru nokavēto dienu.

[1.3] /datums/ miris /pers. C/, bet /datums/ – /pers. B/, līdz ar to dzīvokļa lietošanas tiesības bija tikai atbildētājai.

[1.4] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 10.februāra spriedumu civillietā Nr.C29551715 apmierināta prasītājas prasība pret

atbildētāju par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda par laika periodu līdz 2015.gada 1.jūnijam piedziņu.

Dzīvojamā telpa atbrīvota 2016.gada 15.augustā. Līdz tam atbildētājai bija nodrošinātas iespējas lietot dzīvokli saskaņā ar īres līgumu un

normatīvajiem aktiem, kā arī izmantot prasītājas sniegtos pakalpojumus, taču atbildētāja nav samaksājusi dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par

pakalpojumiem.

[1.5] Atbildētājai uz 2019.gada 11.jūniju izveidojies parāds 728,09 euro, ko veido īres maksas, maksas par apsaimniekošanu un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem parāds.

[1.6] Likumiskos nokavējuma procentus un/vai līgumsodu prasītāja nav aprēķinājusi.

[1.7] Prasība pamatota ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9., 10., 11., 11. 1, 11.3, 12., 28.2pantu 12., 28.2pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 1587., 1651.pantu, 1652.panta trešo daļu, 1662., 1716., 1759., 1765., 1828.pantu.

[2] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniegusi.

[3] Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21pantam, tiesa 2019.gada 19.jūnijā atbildētājai uz viņas pēdējo zināmo dzīvesvietu – /adrese/, kuru

prasības pieteikumā norādījusi prasītāja, nosūtījusi prasības pieteikuma norakstu. Atbildētājai adresētais sūtījums 2019.gada 26.jūlijā saņemts atpakaļ

tiesā, ar norādi, ka beidzies glabāšanas laiks (lietas 42.lapa).

Ņemot vērā, ka atbildētājai nav deklarētās dzīvesvietas un prasītājai pēdējā zināmajā dzīvesvietā atbildētāja nav sasniedzama, tiesa Civilprocesa

likuma 59.panta kārtībā 2019.gada 26.augusta laidienā Nr.173 Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicējusi paziņojumu par

lietas izskatīšanu rakstveida procesā un nolēmuma pieejamības datumu (lietas 59.lapa).

Vienlaikus, ievērojot to, ka pēc Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes Personu datu pārlūka datiem atbildētājai kā pēdējā zināmā dzīvesvieta

deklarēta /adrese/, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas nolēmuma

pieejamības datumu nosūtīti atbildētājai arī pēc adreses – /adrese/, un /adrese/. Dokumenti saņemti atpakaļ tiesā (lietas 56., 64.lapa).

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu un 250.25panta pirmo daļu paskaidrojuma nesniegšana

nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, jo tiesas dokumenti atbildētājai nosūtīti, ievērojot Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas un 59.panta prasības.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, novērtējusi prasības pieteikumā minētos apstākļus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība kā pamatota ir

apmierināma.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta 21daļu un 23daļu, tiesa pēc savas iniciatīvas objektīvu apstākļu dēļ atzīst par nepieciešamu sastādīt

spriedumu atbilstoši šā likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam.

[6] Prasītāja cēlusi prasību par īres, apsaimniekošanas un sniegto komunālo pakalpojumu maksas parāda 728,09 euro piedziņu no atbildētājas par

laika periodu no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 15.augustam.

[6.1] Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmā daļa noteic, dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai

personai par maksu. (..)

Lietā nav strīda, ka 2011.gada 30.jūnijā starp prasītāju un /pers. B/ noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr.15 (lietas 13. līdz 16.lapa) par

dzīvojamās telpas /adrese/, īri.

Atbilstoši īres līguma 2.1. un 2.2.punktam /pers. B/ apņēmās veikt īres maksu par dzīvojamo telpu un maksu par pakalpojumiem, kuri saistīti ar

dzīvojamās telpas lietošanu, vienlaicīgi kopā ar īres maksu par kārtējo mēnesi pilnā apmērā līdz mēneša 15.datumam.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta pirmā un trešā daļa paredz, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto,

vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā

dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Persona, kura saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu

iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, atzīstama par īrnieka ģimenes locekli.

Saskaņā ar minētā likuma 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes

locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

No īres līguma pielikuma Nr.1 (lietas 17.lapa) redzams, ka izīrētājs ir bijis informēts par pilngadīgo personu – vīra /pers. C/ un meitas /pers. A/ –

iemitināšanu dzīvojamā telpā no dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas, ko apliecina arī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu

pārvaldes 2011.gada 16.jūnija rekomendācija Nr.039978 par dzīvojamās telpas izīrēšanu dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā mājā (lietas 12.lapa).

Secīgi gan /pers. C/, gan /pers. A/ uzņēmās solidāru mantisko atbildību par īres līguma saistībām.

No prasības pieteikumam pievienotā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 10.februāra sprieduma civillietā Nr.C29551715, kas

stājies likumīgā spēkā 2016.gada 16.martā (lietas 25. līdz 29.lapa), tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta otro daļu, konstatē, kad /datums/

mirusi /pers. B/, bet /datums/ miris /pers. C/.

Līdz ar to, ievērojot Civillikuma 1402., 1587.pantu, īres līguma darbības laikā atbildētājai bija pienākums veikt ar to saistītos maksājumus, proti,

īres maksu un maksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

[6.2] Kā konstatēts sprieduma 6.1.punktā, tad Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 10.februāra spriedums civillietā

Nr.C29551715, ar kuru apmierināta prasītājas prasība pret atbildētāju par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un atbildētājas izlikšanu no

dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, stājies likumīgā spēkā 2016.gada 16.martā. Tāpat ar minēto nolēmumu no

atbildētājas par labu prasītājai piedzīts īres maksas un saņemto komunālo pakalpojumu parāds 2 056,92 euro par laika periodu no 2012.gada 1.marta

līdz 2015.gada 1.jūnijam.

No lietā esošā prasītājas 2016.gada 24.augustā sagatavotā brīvās dzīvojamās telpas apsekošanas akta Nr.10-8/34962 (lietas 20.lapa) un

2016.gada 8.jūlija paziņojuma par atbrīvojušos dzīvojamo telpu (lietas 21.lapa), tiesa konstatē, ka atbildētāja 2016.gada 15.augustā labprātīgi izpildījusi

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 10.februāra spriedumu daļā par dzīvojamās telpas atbrīvošanu un dzīvojamo telpu atbrīvojusi.

Neskatoties uz to un vadoties no prasītājas sagatavotā parādu aprēķina (lietas 23. līdz 24.lapa), tiesa vienlaikus konstatē, ka atbildētāja par laika periodu

no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 15.augustam maksājumus par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, nav veikusi.

Tādejādi atbildētāja dzīvojamo telpu - dzīvokli /adrese/ lietojusi, neveicot par to līgumā un likumā “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantā noteiktos

maksājumus.

Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka atbildētājas mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām attiecas uz laika periodu no

2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 16.martam, kad stājās spēkā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 10.februāra spriedums par

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Bet, ņemot vērā to, ka bezmaksas dzīvojamās telpas lietošanas tiesības likumā “Par dzīvojamo telpu īri” nav

paredzētas, atbildētājai ir pienākums segt prasītājai radušos zaudējumus – nesaņemtās īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem apmērā par laiku no 2016.gada 17.marta līdz 2016.gada 15.augustam.

Lietā pierādījumi, ka atbildētāja savas saistības pret prasītāju atbilstoši Civillikuma 1828. un 1838.pantam būtu pienācīgi izpildījusi, nav iesniegti,

tādēļ tiesa prasību par īres un saņemto komunālo pakalpojumu maksas parāda 728,09 euro piedziņu par laika periodu no 2015.gada 1.jūnija līdz

2016.gada 15.augustam atzīst par apmierināmu.

[7] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam un Civillikuma 1765.pantam prasītājai atzīstamas tiesības par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā

spēkā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātā pamatparāda (728,09 euro),

ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus, t.i., procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla

lielumu.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai piespriežami pēdējās samaksātie tiesas izdevumi: valsts

nodeva 109,21 euro (lietas 8.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 20,66 euro (lietas 9., 59., 60.lapa), kopā 129,87 euro.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmo daļu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 194., 195., 204.1, 250.25pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, īres,

apsaimniekošanas un saņemto komunālo pakalpojumu maksas parādu 728,09 euro par laika periodu no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada

15.augustam, tiesas izdevumus 129,87 euro, kopā 857,96 euro (astoņi simti piecdesmit septiņus euro,96 centus).

Noteikt, ka samaksa veicama SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, AS “Luminor Bank” norēķinu kontā

Nr.LV63RIKO0002013197596.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 % gadā no pamatparāda (728,09 euro), nepārsniedzot tā apmēru.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no motivēta sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāvēs kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese G.Rozīte-Pupkeviča