Court dismisses appeal against municipal tax relief denial due to procedural delay being non-substantial.

NORAKSTS Lieta Nr. A 42591308 A 01592-10/21

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2010.gada 18.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska, piedaloties pieteicēja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Vilongs” pilnvarotajam pārstāvim A.A., atbildētāja Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jūrmalas pilsētas Domes pilnvarotajam pārstāvim E.P.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Vilongs” pieteikuma par Jūrmalas pilsētas Domes 2008.gada 8.maija lēmuma Nr.386 (protokols Nr.20., 5.punkts) atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 11.jūnijā pieņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Vilongs” (turpmāk – pieteicēja) pieteikums par Jūrmalas pilsētas Domes (turpmāk – atbildētājs) 2008.gada 8.maija lēmuma Nr.386 (protokols Nr.20., 5.punkts) (turpmāk – Lēmums) atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu un ierosināta administratīvā lieta.

[2] No lietas materiāliem secināms, ka 2008.gada 19.februārī Jūrmalas pilsētas Domē saņemts pieteicējas iesniegums par nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) atvieglojuma piešķiršanu par pieteicējas nomāto zemes gabalu /adrese/. 2008.gada 8.majā Jūrmalas pilsētas Dome pieņēma Lēmumu, ar kuru nolēma nepiešķirt pieteicējai NĪN atvieglojumu, saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Domes 2004.gada 18.februāra saistošo noteikumu Nr.2 „Par atvieglojumu piešķiršanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem” (turpmāk – Saistošie noteikumi) 3.13.apakšpunktu.

[3] Nepiekrītot atbildētāja Lēmumam pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteicēja pieteikumā norāda šādus apstākļus. [3.1] 2008.gada 12.maijā pieteicēja nejauši no Jūrmalas pilsētas Domes amatpersonām saņēma Lēmumu, kas datēts ar 2008.gada 8.maiju. Lēmums pamatots ar Saistošo noteikumu 3.13.punktu, kas noteic, ka Jūrmalas pilsētas Dome atkarībā no tekošā budžeta gada ieņēmumu izpildes var piešķirt atvieglojumus (..) komersantiem, iestādēm un biedrībām, kuru darbība pēc Jūrmalas pilsētas Domes atzinuma atbilst sabiedrības un pašvaldības interesēm – 25 %. Pieteicēja norāda, ka Lēmumā nav pamatojuma, kādēļ pieteicējas darbība neatbilst sabiedrības un pašvaldības interesēm. Pieteicējas ieskatā šādam atzinumam un attiecīgai motivācijai jābūt Lēmuma tekstā, jo to pieprasa atbildētāja piemērotā Saistošo noteikumu norma. [3.2] Pieteicēja iesniegumu par NĪN atvieglojumu piešķiršanu Jūrmalas pilsētas Domē iesniegusi 2008.gada 19.februārī. Pie šādiem apstākļiem secināms, ka atbildētājs ir pārkāpis

Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmo daļu, kas noteic, ka iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu vai lietas izbeigšanu viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja normatīvajā aktā nav noteikts īsāks termiņš. [3.3] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro vai izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Tā kā atbildētājs uz iesnieguma izskatīšanu nav aicinājis pieteicējas pārstāvi, secināms, ka atbildētājs ir pārkāpis Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmās daļas prasības. [3.4] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta 5.punktu (acīmredzami domāts – 1.panta otrās daļas 5.punkts) ar NĪN neapliek zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, un šajās teritorijās esošās dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas. 2008.gada 14.aprīlī pieteicēja saņēma no Jūrmalas pilsētas Domes būvvaldes vēstuli Nr.1.2-5/1944, no kuras izriet, ka pieteicējas nomātais zemes gabals /adrese/ ietver aizsargjoslu teritorijas. Pieteicējas ieskatā tieši no šī aspekta atbildētajam bija nepieciešams vērtēt pieteicējai aprēķinātā NĪN apmēru un iespējas piešķirt atvieglojumu.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 18.jūlijā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā atbildētājs pieteikumu neatzīst un norāda turpmāk minēto. [4.1] Pieteicējas viedoklis administratīvajā lietā ir izsecināms no pieteicējas 2008.gada 19.februāra iesnieguma par NĪN atvieglojumu piemērošanu. Tādējādi atbildētam pieteicējas viedoklis bija zināms. Līdz ar to nav pamatots pieteikumā izteiktais apgalvojums, ka atbildētājs nav ievērojis Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmās daļas prasības. [4.2] Atbildētājs nepiekrīt pieteicējas apgalvojumam, ka tā nejauši saņēmusi Lēmumu 2008.gada 12.maijā. Atbildētājs ar 2008.gada 7.maija vēstuli Nr.1.1-37/2453 informēja pieteicēju, ka jautājums par atvieglojumu piešķiršanu NĪN maksāšanai 2008.gadā tiks izskatīts Finanšu komitejas sēdē un tiks virzīts izskatīšanai Jūrmalas pilsētas Domes sēdē 2008.gada 8.maijā. [4.3] Pieteicēja iesniegumā ir norādījusi, ka 2004.gada 6.jūlijā noslēgtajā zemes nomas līgumā Nr.1.-16.3.1/663 paredzētā atpūtas un sporta kompleksa izveidošana ir aizkavējusies, sakarā ar Attīstības plāna grozījumiem, zonējuma grozījumiem, un sakarā ar konstatējamām aizsargjoslām plānotā apbūve nav iespējama. Atbildētājs, izvērtējot faktiskos un tiesiskos apstākļus, ir konstatējis, ka nav pamata atzīt, ka pieteicēja savas saimnieciskās darbības ietvaros darbotos sabiedrības un pašvaldības interesēs. Līdz ar to atzīstams, ka pieteicēja neatbilst Saistošo noteikumu 3.13.punkta prasībām.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pilnvarotais pārstāvis pieteikumu uzturēja pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Papildus pieteicēja pilnvarotais pārstāvis precizēja pieteikumā ietverto prasījumu, norādot, ka lūdz tiesu atcelt pārsūdzēto Lēmumu daļā, kas attiecas tikai uz pieteicēju, proti, šī Lēmuma 3.punktu, kurā ir lemts tieši par pieteicējas iesniegumu. Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot tos kopsakarā ar lietas apstākļiem, secina, ka pieteikums pārsūdzētajā daļā ir noraidāms turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[7] Savā pieteikumā pieteicēja lūgusi atcelt atbildētāja Lēmumu daļā, kas attiecas uz pieteicēju, kā arī lemt par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) praksē atzīsts, ka izskatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt pieteicēja prasījumu, ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet šī nelabvēlīgā administratīvā akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Šāda nostādne izriet no apstākļa, ka atteikuma izdot labvēlīgu aktu, kas ir negatīvs administratīvais akts, atcelšana nedod pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt (sk. Senāta 2007.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-14/2007 17.punktu). Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies (sk. Senāta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-118/2007 10.punktu), proti, jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Pamats izdot personai labvēlīgu administratīvo aktu ir tad, ja pastāv visi tā izdošanas priekšnoteikumi (sk. Senāta 2007.gada 14.marta sprieduma lietā Nr.SKA-84/2007 9.1.punktu). Ievērojot minēto, tiesa pieteicējas prasījumu par Lēmuma atcelšanu daļā kā atsevišķu prasījumu nevērtēs, bet tā tiesiskums ir pārbaudāms saistībā ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Proti, tiesai ir jāpārbauda, vai pieteicējai bija tiesības uz NĪN atvieglojumu.

[8] Tiesa konstatē turpmāk minētos lietas apstākļus. [8.1] 2008.gada 19.februārī Jūrmalas pilsētas Domē saņemts pieteicējas iesniegums par NĪN atbrīvojuma piešķiršanu par pieteicējas nomāto zemes gabalu /adrese/. (lietas lapa 3) [8.2] Pieteicējas 2008.gada 19.februāra iesniegumu par NĪN atvieglojumu piešķiršanu Jūrmalas pilsētas Domes NĪN atvieglojumu piešķiršanas komisija vērtēja 2008.gada 1.aprīļa sēdē, kurā komisija konstatēja, ka pieteicēja kā pamatojumu savam lūgumam par NĪN atvieglojumu piešķiršanu saskaņā ar Saistošo noteikumu 3.13.punktu savā iesniegumā bija norādījusi, ka zemes nomas līgumā paredzētā atpūtas un sporta kompleksa izveidošana ir aizkavējusies, un sakarā ar Attīstības plāna grozījumiem plānotā apbūve nav iespējama.

Tādējādi, ņemot vērā to, ka pieteicēja uz 2008.gada 1.aprīlī nekādu darbību neveic, no kā izriet, ka arī tuvākajā laikā tās darbība sabiedrības un pašvaldības interesēs nav iespējama, kā arī ņemot vērā to, ka Jūrmalas pilsētas budžets uz 2008.gada 1.aprīli izpildīts par 19,94% - NĪN par zemi un par 4,13% - NĪN par ēkām, komisija secināja, ka pieteicēja neatbilst Saistošo noteikumu 3.13.punktā minētajiem priekšnosacījumiem NĪN atvieglojuma piešķiršanai, līdz ar ko ierosināja nepiešķirt pieteicējai NĪN atvieglojumu. (lietas lapa 55-56) [8.3] 2008.gada 14.aprīlī pieteicēja saņēma Jūrmalas pilsētas Domes būvvaldes vēstuli Nr.1.2-5/1944 „Par būvniecības iesnieguma-uzskaites kartes izskatīšanu /adrese/”. (lietas lapa 14) [8.4] Jūrmalas pilsētas Domes Finanšu komiteja savā 2008.gada 17.aprīļa sēdē, izskatot Jūrmalas pilsētas Domes NĪN atvieglojumu piešķiršanas komisijas iesniegto slēdzienu, konstatēja, ka kopumā ir saņemti 11 iesniegumi par NĪN atvieglojumu piešķiršanu, nodokļu atlaides ir piemērojamas 4 gadījumos, jo tie atbilst Saistošo noteikumu prasībām.

Tādējādi Jūrmalas pilsētas Domes Finanšu komiteja apstiprināja atzinumu par NĪN atvieglojumu piešķiršanu un atteikumiem piešķirt NĪN atvieglojumus, tajā skaitā arī par NĪN atvieglojumu piešķiršanas atteikumu pieteicējai, jo pieteicēja neatbilst Saistošo noteikumu 3.13.punktā paredzētajiem priekšnoteikumiem. (lietas lapa 54) [8.5] 2008.gada 5.maijā atbildētāja nosūtīja pieteicējai vēstuli Nr.1.1-37/2453 „Par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu Nr.08-13497”. (lietas lapa 22-23) [8.6] Ņemot vērā Jūrmalas pilsētas Domes Finanšu komitejas sniegto atzinumu, atbildētājs pieņēma Lēmumu, tajā skaitā arī attiecībā par pieteicējas 2008.gada 19.februāra iesnieguma izskatīšanu.

Attiecībā par pieteicējas lūgumu par NĪN atvieglojumu piešķiršanu saskaņā ar Saistošo noteikumu 3.13.punktu atbildētājs, pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas Domes Finanšu komitejas atzinumu, pieņēma Lēmumu par NĪN atvieglojumu piešķiršanas atteikumu, jo pieteicēja neatbilst Saistošo noteikumu 3.13.punktā paredzētajiem priekšnoteikumiem šādu atvieglojumu piešķiršanai. (lietas lapa 17)

[9] Lietā ir strīds par to, vai atbildētājs ir pamatoti atteicis piešķirt pieteicējai NĪN atvieglojumu 25 % apmērā. Tādējādi tiesai jāpārbauda, vai atbildētājs pamatoti ir atteicis pieteicējai NĪN atvieglojumu piešķiršanu par 2008.gadu, un vai pastāvēja labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi par NĪN atvieglojumu piešķiršanu par attiecīgo laika periodu.

[10] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta trešo daļu pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām (..). Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām pašvaldības var noteikt 90, 70, 50 vai 25 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas. To nodokļa maksātāju kategorijām, kuri ir saimnieciskās darbības veicēji, pašvaldības var piešķirt nodokļa atvieglojumus kā de minimis atbalstu, ievērojot Komisijas 2006.gada 15.decembra regulas (EK) Nr.1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk — regula Nr.1998/2006) nosacījumus. Ja regulas Nr.1998/2006 2.panta 2.punktā noteiktais de minimis atbalsta apmērs tiek pārsniegts, pašvaldībai pirms nodokļa atvieglojuma piešķiršanas ir jāsaņem Eiropas Komisijas lēmums par individuālā atbalsta projekta atbilstību līgumam. No minētās tiesību normas tiesa secina, ka likumdevējs ir deleģējis pašvaldībām tiesības pašām noteikt, kurām citām NĪN maksātāju kategorijām šie atvieglojumi pienākas un kādā apmērā. Konkrētajā gadījumā tie ir Saistošie noteikumi.

[11] Tiesa konstatē, ka Lēmums, ar kuru pieteicējai ir atteikts piešķirt NĪN atvieglojumu, ir pamatots ar Saistošajiem noteikumiem. Saskaņā ar Saistošo noteikumu 3.13.apakšpunktu Jūrmalas pilsētas Dome atkarībā no tekošā budžeta gada ieņēmumu izpildes var piešķirt atvieglojumus arī šādām nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju kategorijām: - komersantiem, iestādēm un biedrībām, kuru darbība pēc Jūrmalas pilsētas Domes atzinuma atbilst sabiedrības un pašvaldības interesēm – par 25 %. Tādējādi tiesa secina, ka pieteicējai, lai tā saskaņā ar Saistošo noteikumu 3.13.apakšpunktu varētu pretendēt uz nekustamā nodokļa atvieglojumu 25% apmērā, ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, proti, pieteicējas darbībai jāatbilst sabiedrības un pašvaldības interesēm, turklāt tas jākonstatē ar Jūrmalas pilsētas Domes atzinumu. Savukārt Saistošo noteikumu 6.punkta trešā daļa nosaka, ka NĪN maksātāju motivētus iesniegumus par NĪN atvieglojumu piešķiršanu, saskaņā ar 3.punktu, izskata ar Jūrmalas pilsētas Domes priekšsēdētāja rīkojumu izveidota NĪN atvieglojumu piešķiršanas komisija un dod slēdzienu. Jūrmalas pilsētas Domes finanšu komiteja izskata slēdzienu par atvieglojumu piešķiršanu un dod atzinumu. Jūrmalas pilsētas Domes, balstoties uz finanšu komitejas atzinumu, pieņem lēmumu par NĪN atvieglojumu piešķiršanu vai atteikumu. Tādējādi ir noteikta konkrēta lēmumu pieņemšanas kārtība, kuras laikā pašvaldība izvērtē konkrētā nodokļu maksātāja darbības atbilstību sabiedrības un pašvaldības interesēm. Tiesa secina, ka atbilstoši šai tiesību normai iestādei ir administratīvā akta izdošanas brīvība, kas nozīmē, ka pirms šādu aktu izdot iestādei ir jāizdara lietderības apsvērumi. Tādējādi iestādei jāvērtē, vai konkrētajos apstākļos tiesību normā paredzētais privātpersonas tiesību ierobežojums ir samērīgs.

[12] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicējas iesniegums par NĪN atvieglojumu piešķiršanu tika izskatīts atbilstoši Saistošo noteikumu 6.punkta trešajā daļā noteiktajai lēmumu pieņemšanas kārtībai. Tiesa konstatē, ka Jūrmalas pilsētas Domes NĪN atvieglojumu piešķiršanas komisija savā slēdzienā, kā arī Jūrmalas pilsētas Domes Finanšu komiteja savā atzinumā ir konstatējušas, ka pieteicēja savu darbību nav uzsākusi un plānotā apbūve nav realizēta, līdz ar to netika konstatēts, ka pieteicējs darbojas sabiedrības un pašvaldības interesēs un tādējādi tika secināts, ka pieteicēja neatbilst Saistošo noteikumu 3.13.punktam. Arī no tiesas sēdē pieteicējas pilnvarotā pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka pieteicēja ne uz iesnieguma iesniegšanas brīdi 2008.gadā, ne arī līdz šim brīdim nekādu darbību nomātajā zemes gabalā neveic. Turklāt Attīstības plāna grozījumi nepieļauj apbūvi konkrētajā vietā un par to šobrīd tiek risināts strīds civiltiesiskā kārtībā. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka nav konstatējama pieteicējas darbība sabiedrības un pašvaldības interesēs, kas kā obligāts priekšnosacījums atvieglojuma piešķiršanai ir paredzēts Saistošo noteikumu 3.13.punkts. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka atbildētājs Lēmumā attiecībā uz pieteicēju pamatoti ir secinājis, ka pieteicēja neatbilst Saistošo noteikumu 3.13.punktam un tādējādi pieteicējai ir atsakāms piešķirt NĪN atvieglojumus.

[13] Pieteicēja savā pieteikumā, kā arī pieteicējas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē kā būtisku procesuālu pārkāpumu norādīja apstākli, ka Lēmumā nav norādīts atteikuma pamatojums, proti, pieteicējai nav saprotams, kādu apsvērumu dēļ atbildētājs ir pieņēmis tieši šādu lēmumu. Izvērtējot minēto pieteicējas argumentu kopsakarā ar lietas materiāliem tiesa konstatē, ka Lēmumā ir norādīts, ka Lēmuma pieņemšanas gaitā ir izvērtēti pieteicējas iesniegumi un tiem pievienotie dokumenti, iesniegto dokumentu un pārbaudītās informācijas atbilstība Saistošo noteikumu 3.13.punktam, kā arī ņemts vērā, ka atbilstoši Saistošo noteikumu 3.punkta nosacījumam atvieglojumu piešķiršana atkarīga no tekošā budžeta gada ieņēmumu izpildes, bet Jūrmalas pilsētas budžets uz 2008.gada 1.aprīli izpildīts par 19,94% - NĪN par zemi un par 4,13% - NĪN par ēkām.

Līdz ar to atbildētājs Lēmuma pieņemšanas gaitā, proti, slēdzienā un atzinumā, ņemot vērā pieteicējas iesniegumā norādīto pamatojumu, konstatējis, ka pieteicēja neatbilst Saistošo noteikumu 3.13.punktam, jo tā savu darbību nav uzsākusi. Tiesa atzīst, ka atbildētājs Lēmumā nav pietiekoši skaidri norādījis lietderības apsvērumus, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 6.punkts. Līdz ar to atzīstams, ka ir pieļauts procesuāls pārkāpums. Tomēr, vienlaikus tiesa norāda, ka procesuālie pārkāpumi tiek iedalīti būtiskajos un nebūtiskajos pārkāpumos.

Administratīvais akts procesuālu pārkāpumu dēļ ir atceļams tad, ja šis pārkāpums ietekmē administratīvo aktu arī pēc būtības, tas ir, ja ir iespējama cēloņsakarība starp procesuālo tiesību normas pārkāpumu un rezultātu. Senāts ir atzinis, ja lietderības apsvērumi netiek ietverti iestādes lēmumā un lēmums nav acīmredzami nesamērīgs, ir iespējams, ka iestāde šādus apsvērumus ir izdarījusi, bet nav atspoguļojusi tos rakstveida lēmumā. Šāds pārkāpums ir uzskatāms par formālu pārkāpumu, kura dēļ administratīvais akts nav atceļams.

Tikai tad, ja šādu apsvērumu neizdarīšana vai nepareiza izdarīšana ir novedusi pie administratīvā akta prettiesiskuma pēc būtības, administratīvais akts ir atceļams (sal. Senāta 2006.gada 22.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-245/2006 [15] punkts, 2009.gada 10.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-114/2009 [15] punkts). Citiem vārdiem, apstāklis, ka lēmumā tieši nav norādīti lietderības apsvērumi, pats par sevi nenozīmē, ka iestāde tādus nav izdarījusi. Tomēr iestādei jebkurā gadījumā jāspēj konkrētā lēmuma apsvērumus atklāt (formulēt).

Tiesa atzīst, ka no lietā iesniegtajiem materiāliem, kas bijuši par pamatu Lēmumam, proti, slēdziena un atzinuma, ir konstatējams, ka atbildētājs Lēmuma pieņemšanas gaitā ir izdarījis lietderības apsvērumus un centies tos Lēmumā atklāt. Tiesas ieskatā no Lēmuma (tā pārsūdzētajā daļā) ir saprotams, kādu iemeslu dēļ pieteicējai ir atteikts piešķirt NĪN atvieglojumus. Turklāt, ņemot vērā tiesas secinājumu, ka nav konstatējami priekšnosacījumi labvēlīga administratīvā akta izdošanai attiecībā uz pieteicēju, tiesa atzīst, ka nepilnīga lietderības apsvērumu norādīšana Lēmumā konkrētajā gadījumā nav atzīstama par būtisku procesuālu pārkāpumu, jo tas nav novedis pie Lēmuma prettiesiskuma.

[14] Pieteicēja norādījusi, kā arī pieteicējas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka atbildētājs nav ievērojis Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmās daļas prasības. Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmā daļa noteic, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu vai lietas izbeigšanu viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja normatīvajā aktā nav noteikts īsāks termiņš. Tātad, šī norma noteic iesnieguma izskatīšanas beigu datumu, proti, vienu mēnesi pēc iesnieguma iesniegšanas dienas. Izvērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka atbildētājs ir nokavējis procesuālo termiņu lēmuma pieņemšanai par pieteicējas iesniegumu. Tomēr tiesa minēto procesuālo pārkāpumu neatzīst par būtisku, jo tas pats par sevi nevar ietekmēt administratīvā akta saturu pēc būtības, jo Lēmuma tiesiskās sekas būtu tādas pašas arī tad, ja tas tiktu pieņemts likumā noteiktajā termiņā. Arī pieteicēja nav norādījusi uz apstākļiem, kas liecinātu, ka Lēmuma pieņemšanas termiņa nokavējums varēja ietekmēt administratīvo aktu pēc būtības.

[15] Pieteicēja norāda, ka atbildētājs uz iesnieguma izskatīšanu nav aicinājis pieteicējas pārstāvi. Tādējādi atbildētājs ir pārkāpis Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmās daļas prasības. Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmā daļa nosaka, ka lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Savukārt šī panta otrā daļa cita starpā nosaka, ka personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta. Izvērtējot lietas materiālus tiesa konstatē, ka atbilstoši Saistošo noteikumu prasībām, nodokļu maksātājam ir jāiesniedz motivēts iesniegums ar lūgumu piešķirt NĪN atvieglojumu, kā arī uzskaitīti konkrēti dokumenti, kas pievienojami iesniegumam. Tādējādi secināms, ka gadījumā, kad administratīvais process iestādē tiek uzsākts pēc iesnieguma iesniedzēja iniciatīvas, nav obligāti nepieciešama papildus iesniedzēja viedokļa noskaidrošana. Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pamatotu atbildētāja secinājumu, ka konkrētajā gadījumā pieteicējas viedoklis un argumenti jau tika izteikti tās 2008.gada 19.februāra iesniegumā, tādējādi papildus pieteicējas uzklausīšana par konkrēto jautājumu nebija adekvāta.

Vienlaikus tiesa arī konstatē, ka Lēmuma pieņemšanas gaitā ir ņemts vērā un vērtēts pieteicējas iesniegumā norādītais NĪN atvieglojuma piešķiršanas pamatojums, jo tieši pieteicējas iesniegumā norādītais pamatojums vienlaicīgi ir atzīts par pamatu tam, ka pieteicēja neatbilst Saistošo noteikumu 3.13.punktam.

[16] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja Lēmums ir tiesisks, bet pieteicējas pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Vilongs” pieteikumu par Jūrmalas pilsētas Domes 2008.gada 8.maija lēmuma Nr.386 (protokols Nr.20., 5.punkts) atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese /paraksts/ I.Petrovska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese I.Petrovska

Rīgā, 2010.gada 18.oktobrī.