Court orders monthly child support payment based on statutory minimums in a small claims case.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to respond and ordered the plaintiff to receive monthly child support payments. The court found that the child resides with the plaintiff and the defendant has a legal duty to provide the statutory minimum amount for the child's maintenance. Consequently, the judgment awarded Ls 60 monthly and covered court costs, establishing that parental support obligations persist regardless of procedural silence.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 177. panta trešā daļa; Civilprocesa likuma 250.21. panta otrā daļa; Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. pants: Parents must provide statutory minimum maintenance for their child; failure to respond to a claim does not preclude a judgment in small claims proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33420213
Lietas arhīva Nr. C-4202-13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2013.gada 27.septembrī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese O.Blūmfelde,
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 15.jūlijā Rīgas rajona tiesā saņemts /pers. B/ (turpmāk arī – prasītāja) maza apmēra prasībaspieteikumspret /pers. C/
(turpmāk arī – atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja īsteno bērna ikdienas aizgādību. Norādīts, ka atbildētājs līdzekļus bērna uzturam nedod.
Pamatojoties uz Civillikuma 179.panta pirmo, otro un ceturto daļu, Ministru kabineta noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo
uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.1. un 2.2.punktu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus dēla uzturam Ls 60 ik mēnesi.
2013.gada 24.jūlijā atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma
250.21panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai
lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav
pieteicis.
Tiesas sūtīto korespondenci atbildētājs ir saņēmis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 25025.panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2013.gada 18.septembrī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida
procesā un sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā pēc 2013.gada 28.septembra.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, uzskata prasību par pamatotu un apmierināmu.
No lietas materiālos esošās dzimšanas apliecības /numurs/ (lietas 10.lapa) redzams, ka puses ir 2006.gada 21.martā dzimušā dēla
/pers. E/ vecāki un bērns atrodas prasītāja ikdienas aizgādībā.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pantā noteikts, ka bērnam ir tiesības uztādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas
nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Civillikuma 177.panta trešajā daļā noteikts, ka bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības
aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc
iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no
vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna
vecumu. 15.01.2013. Ministru kabineta noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punkts noteic, ka
katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa
piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai- 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram
bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai- 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas. Atbilstoši Ministru kabineta 23.09.2008. noteikumu Nr.791 un 30.11.2010. noteikumu Nr.1096 „Noteikumi par
minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2. un 9.punktu, sākot ar 2009.gada 1.janvāri minimālā mēneša darba
alga normālā darba ietvaros ir Ls 180, bet sākot ar 2011.gada 1.janvāri- Ls 200.
Minētais tiesiskais regulējums uzliek par pienākumu katrai personai, tai skaitā trūcīgai, maznodrošinātai vai maksātnespējīgai sniegt
savam bērnam valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.
Pie šādiem apstākļiem no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami uzturlīdzekļi dēla uzturam ik mēnesi Ls 60, sākot ar 2013.gada
15.jūliju līdz laikam, kad bērns pats varēs sevi apgādāt.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bija atbrīvots, piespriežami
no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Par prasību, kas novērtējama naudas summā, valsts nodevu piedzen atkarībā no prasības summas. Prasībās par uzturlīdzekļu
piedziņu prasības summa ir - maksājumu kopsumma par vienu gadu, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas
1.punkta a) apakšpunktu ir Ls 108.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, līdz ar to valsts
nodeva Ls 108 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,95 (lietas 2.lapa) apmērā ir piedzenami no atbildētājas valsts
ienākumos.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par
tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu no sprieduma spēkā stāšanās brīža.
Rezolutīvā daļa
Tiesa,pamatojoties uz Civillikuma 177., 179.pantu, Civilprocesa likuma 5., 8., 92., 93., 94., 97., 191., 193., 199., 204.1pantu,
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt n o /pers. C/, /personas kods/, par labu /pers. B/, /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgā dēla /pers. E/,
dzimuša/datums/, uzturam ik mēnesi Ls 60, bet ne mazāk par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, sākot ar 2013.gada
15.jūliju līdz laikam, kad bērns pats varēs sevi apgādāt.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu /pers. B/, /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus, kas saistīti ar valsts
nodevas samaksu Ls 108 (viens simts astoņi lati).
Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr.LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC
kods TRELLV22, iemaksas mērķis: šeit ierakstāmi dati lietas identificēšanai.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu /pers. B/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
Ls 3,95 (trīs lati un 95 santīmi) apmērā.
Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods
TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un
uzvārds).
Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts ienākumos noteikt 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā
stāšanās dienas. Tiesas izdevumu samaksas apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākajā tiesā 30 dienu laikā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
rajona tiesā.