Court dismissed appeal against traffic fine for illegal parking after forced stop due to empty fuel tank.

NORAKSTS Lieta Nr.A420621310 (A42-00324-12/2) SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2012.gada 21.augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Audzere,

piedaloties atbildētājas Jelgavas pilsētas domes pusē pieaicinātās iestādes Jelgavas pašvaldības policijas pārstāvei S.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo pārkāpuma lietu pēc R.M., personas kods /personas kods/, sūdzības par Jelgavas pašvaldības policijas 2010.gada 12.marta lēmuma Nr.3-04/75 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2010.gada 6.februārī Jelgavas pašvaldības policijas (turpmāk – Policija) Satiksmes uzraudzības inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.540236033 (turpmāk arī – Protokollēmums), kurā konstatēts, ka 2010.gada 6.februārī transportlīdzeklis SAAB ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija novietots stāvēšanai Pasta ielā pie tirdzniecības centra „Pilsētas pasāža” 326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zonā. Tādējādi pārkāpts Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 135.11.punkts. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas 11.punktā. Ievērojot minēto, transportlīdzekļa vadītājam, kas neatradās pārkāpuma izdarīšanas vietā, uzlikts naudas sods 30 latu apmērā. Nepiekrītot Protokollēmumam R.M. to apstrīdēja Policijas priekšniekam, kura vietnieks ar 2010.gada 12.marta lēmumu Nr.3-04/75 (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu protokollēmumu.

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 22.aprīlī saņemta R.M. sūdzība par Lēmuma atcelšanu, kurā R.M. norāda, ka Lēmums ir nepamatots un klaji nelikumīgs.

[3] Ar tiesneses 2010.gada 29.aprīļa lēmumu pieņemta R.M. sūdzība par Lēmuma atcelšanu.

[4] Administratīvā rajona tiesa 2010.gada 13.maijā ir saņēmusi Policijas paskaidrojumu, kurā Policija neatzīst R.M. sūdzību un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem. [4.1] Saskaņā ar LAPK 243.pantu R.M. izdarītais pārkāpums pierādīts ar protokollēmumu, pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā uzņemtajām fotogrāfijām un inspektora paskaidrojumu. [4.2] R.M. arguments, ka transportlīdzeklim beidzās degviela nav pierādīts. Turklāt pieņemot R.M. versiju, ka viņš apturēja automašīnu ielas malā, jo beidzās degviela, R.M. viennozīmīgi neievēroja Ceļu satiksmes noteikumu 137.punktu. Ceļu satiksmes noteikumu 1.35.punktā ir dots termina piespiedu apstāšanās skaidrojums. Ceļu satiksmes noteikumu 38.1.apakšpunktā norādīts, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums pirms izbraukšanas pārbaudīt transportlīdzekļa tehnisko kārtību. [4.3] Vadoties no R.M. rīcības, ka automašīna tika atstāta stāvēšanai neparedzētā vietā, tiek pārkāpts arī Ceļu satiksmes noteikumu 188.1.apakšpunkts, kurš nosaka, ka piespiedu apstāšanās gadījuma vietās, kur apstāties vai stāvēt aizliegts, ir jāizvieto avārijas zīme un jāiededz avārijas gaismas signalizācija. Izvērtējot lietas materiāliem pievienotos pierādījumus - fotogrāfijas, kuras veiktas pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā, acīmredzams, ka transportlīdzeklim nav iedegta avārijas gaismas signalizācija un nav izvietota avārijas zīme. [4.4] R.M. arguments, ka sods ir uzlikts nepamatoti, jo viņa darbībās nebija administratīvā pārkāpuma subjektīvās puses pazīmes, nav pamatots. No LAPK 9.panta pirmās daļas izriet, ka administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse ir ar nodomu (tiešu vai eventuālu) vai aiz neuzmanības izdarīts administratīvais pārkāpums. Izvērtējot administratīvās lietas materiālus, secināms, ka R.M. minēto administratīvo pārkāpumu izdarīja aiz neuzmanības, līdz ar to viņa darbībās bija administratīvā pārkāpuma subjektīvās puses pazīmes.

[5] Tiesas sēdē Policijas pārstāve sūdzību neatzina. Papildus norādīja, ka R.M. izdarīto pārkāpumu nevar atzīt par maznozīmīgu, jo tas radīja draudus satiksmei. Pie administratīvās atbildības sauktā persona – R.M. – 2012.gada 17.augustā uz tiesas sēdi nebija ieradies. Tiesa atzina pie administratīvās atbildības sauktās personas neierašanos par neattaisnotu. Saskaņā ar LAPK 289.11pantu, tiesa atliek lietas izskatīšanu, ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona. Tiesa atzina, ka lietu ir iespējams izskatīt bez R.M. klātbūtnes un nolēma lietu izskatīt 2012.gada 17.augusta tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[6] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa secina, ka sūdzība ir noraidāma.

[7] LAPK 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Lēmumā norādīts, ka R.M. pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.punktu, kurš noteic, ka aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zonā. Lēmumā R.M. ir saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK

149. panta piektās daļas 11.punktu, kurš paredz: par stāvēšanu 326.ceļa zīmes darbības zonā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, ir jākonstatē, ka 2010.gada 6.februārī transportlīdzekli SAAB ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ R.M. bija novietojis stāvēšanai Pasta ielā pie tirdzniecības centra „Pilsētas pasāža” 326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zonā.

[8] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar LAPK 243.1pantu ir šādi pierādīšanas līdzekļi:

1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi;

2) personu liecības;

3) eksperta atzinums;

4) kompetentās institūcijas atzinums;

5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;

6) elektroniskie pierādījumi;

7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem;

8) lietiskie pierādījumi. Tātad par pierādījumiem šajā administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot R.M. sūdzība Policijai (lietas 19.lapa), Protokollēmums (lietas 20.lapa), fotouzņēmumi (lietas 21.lapa), inspektora R.Ū. paskaidrojums (lietas 22.lapa). Atbilstoši LAPK 244.pantam tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.

Tiesa lietā konstatē turpmāk minētos pierādījumus. [8.1] 2010.gada 6.februārī Policijas Satiksmes uzraudzības inspektors S.V. sastādīja Protokollēmumumu (lietas 20.lapa), kurā konstatēts, ka 2010.gada 6.februārī transportlīdzeklis SAAB ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija novietots stāvēšanai Jelgavā, Pasta ielā pie tirdzniecības centra „Pilsētas pasāža” 326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zonā. Tādējādi pārkāpts Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.punkts. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktā.

Ievērojot minēto, transportlīdzekļa vadītājam, kas neatradās pārkāpuma izdarīšanas vietā, uzlikts naudas sods 30 latu apmērā. [8.2] Lietā atrodas Policijas inspektora R.Ū. 2010.gada 11.marta paskaidrojums (lietas 22.lapa), kurā paskaidrots, ka 2012.gada 6.februārī patrulējot pa pilsētu kopā ar inspektoru S.V. plkst.16:02 ieraudzījuši transportlīdzekli ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kurš bija novietots stāvēšanai 326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zonā Jelgavā, Pasta ielā pie tirdzniecības centra „Pilsētas pasāža”, Driksas ielā 4.

Pārkāpuma vieta tika nofotografēta un par minēto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu tika sastādīts Protokollēmums. [8.3] Lietā atrodas fotogrāfijas, kas uzņemtas 2010.gada 6.februārī. Fotogrāfijās attēlots transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kas novietots stāvēšanai 326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zonā (lietas 21.lapa).

[9] Tiesa piekrīt Policijas pārvaldei, ka, apturot transporta līdzekli piespiedu situācijas dēļ vietā, kur tas nav atļauts, ir jāievēro Ceļu satiksmes noteikumu 137.punkts: piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāšanās vai stāvēšana aizliegta, transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu brauktuvi un nogādātu transportlīdzekli vietā, kur apstāšanās un stāvēšana nav aizliegta. Ceļu satiksmes noteikumu 188.1.apakšpunkts paredz, ka piespiedu apstāšanās gadījuma vietās, kur apstāties vai stāvēt aizliegts, ir jāizvieto avārijas zīme un jāiededz avārijas gaismas signalizācija. Izvērtējot lietas materiāliem pievienotos pierādījumus - fotogrāfijas, kuras veiktas pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā, acīmredzams, ka transportlīdzeklim nav iedegta avārijas gaismas signalizācija un nav izvietota avārijas zīme.

[10] Apkopojot minēto, tiesa nonāk pie secinājuma, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka R.M. 2010.gada 6.februārī transportlīdzekli SAAB ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija novietojis stāvēšanai Pasta ielā pie tirdzniecības centra „Pilsētas pasāža” 326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zonā. Līdz ar to Policija pamatoti un tiesiski sauca R.M. pie administratīvās atbildības un piemēroja naudas sodu Ls 30.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.17panta pirmo daļu un 289.18pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

atstāt negrozītu Jelgavas pašvaldības policijas 2010.gada 12.marta lēmumu Nr.3-04/75, bet R.M. sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) S.Audzere

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Audzere Rīgā 2012.gada 21.augustā