Court allows creditor's debt collection claim against debtor based on valid loan contracts and Civil Code provisions.

Lieta Nr.C33600720

Nr. C-2664-21/30

ECLI:LV:RIRT:2021:0401.C33600720.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2021.gada 1.aprīlī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu OÜ “AKTIVA FINANTS” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 16.decembrī tiesā saņemts prasītājas OÜ “AKTIVA FINANTS” prasības pieteikums vienkāršotās procedūras prasībā par parāda

piedziņu pret atbildētāju /pers. A/, pamatojoties uz 2017.gada 13.jūnija Kredītlīnijas līgumu Nr.918740, 2018.gada 16.maija Patēriņa kredīta līgumu

Nr.1014555, 2018.gada 17.jūlija Kredītlīnijas līgumu “ELASTĪGAIS AIZDEVUMS” Nr.1031773, 2019.gada 21.oktobra cesijas līgumu Nr.SMS 9.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1759., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943.pantu,

lūdz piedzīt no atbildētājas parādu 1641,09 euro, līgumiskos un likumiskos procentus 406,96 euro, līgumsodu 159,00 euro, valsts nodevu 322,92

euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro, kā arī noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus

6% gadā no galvenā parāda.

Motīvu daļa

[2] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

[4] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka „katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..]”.

Civillikuma 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1828.pants noteic, „ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu [..]”.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, „ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu [..]”.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1757.pants noteic, ka „nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs [..]”.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, „visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,

kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties [..]”.

Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta

gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo un otro daļu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi

vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt

noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam, “līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas [..]”.

Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var

noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam

radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Savukārt saskaņā ar minētā panta otro

daļu, parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru

kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav

atlīdzināmi” 2.punkts noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda

atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta

informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās

kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; 2.2. par citām parāda atgūšanai papildus

veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas

pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, „taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru”.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka “pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus [..]”, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 322,92 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 5,47 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto

daļu, 97., 190., 192., 193., 194., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu OÜ “AKTIVA FINANTS”, ār valsts reģistrācijas Nr.10746479 (bankas konts

naudas līdzekļu iemaksai: AS “Swedbank” konta Nr.LV61HABA0551008868793), parādu 1590,09 euro; līgumiskos procentus 249,43 euro par

laika periodu no 2019.gada 26.oktobra līdz 2020.gada 6.februārim, likumiskos procentus 49,35 euro par laika periodu no 2020.gada 6.februāra līdz

2020.gada 10.decembrim un līgumsodu 97,77 euro pēc 2017.gada 13.jūnija Kredītlīnijas līguma Nr.918740; līgumiskos procentus 27,96 euro par laika

periodu no 2019.gada 5.marta līdz 2019.gada 16.maijam, likumiskos procentus 7,56 euro par laika periodu no 2020.gada 20.februāra līdz 2020.gada

10.decembrim, līgumsodu 15,69 euro pēc 2018.gada 16.maija Patēriņa kredīta līguma Nr.1014555; līgumiskos procentus 50,72 euro par laika periodu

no 2020.gada 6.janvāra līdz 2020.gada 20.februārim, likumiskos procentus 21,94 euro par laika periodu no 2020.gada 20.februāra līdz 2020.gada

10.decembrim, līgumsodu 45,54 euro pēc 2018.gada 17.jūlija Kredītlīnijas līguma “ELASTĪGAIS AIZDEVUMS” Nr.1031773; parāda atgūšanas

izdevumus 51,00 euro; valsts nodevu 322,92 euro; ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro, kopā 2535,44 euro (divi tūkstoši pieci simti

trīsdesmit pieci euro, 44 centi).

Atzīt OÜ “AKTIVA FINANTS” tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai saņemt no /pers. A/

likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda 1590,09 euro, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla

lielumu.

/pers. A/ tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma 2021.gada 1.aprīļa var

iesniegt tiesā pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš pilna sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm

nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja puse būs iesniegusi pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu, sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2021.gada 30.aprīlī.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa

likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) D.Liepiņa