Court orders payment of heating debt, interest, and court costs to landlord for unpaid condominium fees.

Lietas Nr.C33401416

C-4014-16/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2016.gada 3.jūnijā

Rīgas rajona tiesa

Jūrmalas tiesu nams

tiesnese I.Freimane,

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MML” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Tiesā 2016.gada 27.janvārī saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MML” maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai ir reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/ un pie dzīvokļa īpašuma piederošām kopīpašuma

domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas.

Nekustamā īpašuma /adrese B/, dzīvokļu īpašnieku kopība laikā no 2012.gada 23.novembra līdz 2013.gada 14.janvārim aptaujas veidā pieņēma lēmumu, sākot ar

2013.gada 1.janvāri, noteikt par dzīvojamās mājas pārvaldnieku sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Hausmaster”. Tā kā starp prasītāju un atbildētāju netika noslēgts

individuāls līgums, tad atbildētājai ir saistošs kopības pieņemtais lēmums un noslēgtais līgums par siltumenerģijas piegādi, un ir pienākums veikt apmaksu, kas saistīta ar

kopīpašumam un dzīvokļa īpašumam piegādāto siltumenerģiju.

Laika posmā no 2015.gada 26.februāra līdz 2015.gada 31.decembrim atbildētāja nav veikusi izrakstīto rēķinu apmaksu, pamatojoties uz ko atbildētājai 2015.gada

6.augustā un 2015.gada 12.oktobrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Hausmaster” prasītāja vārdā nosūtīja pirmstiesas brīdinājumu par parāda saistību izpildi, lūdzot veikt

parāda apmaksu nekavējoties, bet ne vēlā kā piecu dienu laikā no brīdinājuma nosūtīšanas dienas. Iebildumi nav celti, parāds nav apmaksāts.

Tā kā starp prasītāju un atbildētāju netika noslēgts individuāls līgums, prasītājai ir tiesības aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus, kas ir 6 % no simta gādā un šis

lielums ir nemainīgs visiem gadījumiem neatkarīgi no subjektiem un darījumu rakstura. Uz 2015.gada 26.janvāri saskaņā ar parāda aprēķinu likumiskie procenti sastāda

12,04 euro.

Tiesā 2016.gada 28.aprīlī saņemts prasības summas palielinājums, kurā norādīts, ka laika posmā no prasības iesniegšanas dienas līdz papildinājumu sagatavošanas

dienai, atbildētāja nav veikusi nevienu maksājumu, kā arī nav sazinājusies ar prasītāju, lai vienotos par parāda apmaksu. Neskatoties uz to, ka atbildētāja nepilda savas ar

likumu pielīgtās saistības, prasītājs turpina nodrošināt siltumenerģijas piegādi dzīvokļa īpašumam un kopīpašumam pilnā apmērā, par ko laika posmā no 2016.gada februāra

līdz 2016.gada aprīlim parāds ir pieaudzis.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, 13.panta pirmo daļu un otro daļu, 16.panta pirmo daļu un trešo daļu, Civillikuma 864., 1071., 1652., 1765., 1828.pantu,

prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu par dzīvokļa īpašumam un kopīpašumam piegādāto siltumenerģiju un likumiskos procentus 955,24 euro apmērā, kas sastāv

no pamatparāda 932,62 euro apmērā par laiku no 2015.gada 26.februāra līdz 2016.gada aprīlim un likumiskajiem procentiem 22,62 euro apmērā, kas aprēķināti līdz 2016.gada

26.aprīlim. Vienlaicīgi lūdz tiesu noteikt prasītājam tiesības saņemt 6 % gadā līdz pilnai sprieduma izpildei (izsoles dienai), kā arī piedzīt no atbildētājas tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājai 2016.gada 29.janvārī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojuma sniegšanai, izskaidrojot

Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās pušu civilprocesuālās tiesības un pienākumus. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojums tiesā nav saņemts,

kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībnieki ir savlaicīgi informēti, 2016.gada 31.martā nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta

sūtījumā uz prasītājas juridisko adresi un atbildētājas deklarēto dzīvesvietu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta 3.punktu uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti

izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un apmierināma.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Līdz

dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību,

izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Ar lietā iesniegto Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Mārupes novada zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdruku pierādīts, ka atbildētāja ir nekustamā

īpašuma /adrese A/, 802/56424 domājamo daļu īpašniece uz 2015.gada 9.februāra dāvinājuma līguma pamata.

No lietā iesniegtā līguma Nr.0105-13 SGH9/4 izriet, ka starp prasītāju un nekustamā īpašuma /adrese B/ kopīpašniekiem, kuru vārdā, pamatojoties uz 2013.gada

11.februāra balsošanas protokolā apstiprināto lēmumu, par apsaimniekotāja nomaiņu, darbojas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Hausmaster”, noslēgts līgums par

siltumenerģijas piegādi un lietošanu. Tādējādi prasītāja apņēmās piegādāt dzīvokļu īpašniekiem siltumenerģiju ar siltumnesēju – karsto ūdeni – apkures un karstā ūdens

apgādes vajadzībām, savukārt dzīvokļu īpašnieki apņemas samaksāt par piegādāto siltumenerģiju.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks, atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram, sedz

uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības

noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pantu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu

pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti likumā par

dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā.

Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā to, ka lietā ir pierādīts, ka atbildētājas lietošanā atradās dzīvoklis dzīvojamā mājā, kurai saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības

pieņemto lēmumu prasītāja piegādāja siltumenerģiju, tiesa atzīst, ka atbildētājas pienākums ir samaksāt prasītājai par dzīvokļa īpašumam un kopīpašumam piegādāto

siltumenerģiju.

No lietā iesniegtajiem prasītājas sastādītajiem rēķiniem un parāda summas aprēķina izriet, ka atbildētājas parāds par siltumenerģiju laika posmā no 2015.gada

26.februāra līdz 2016.gada aprīlim ir 955,24 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu

prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības, proti, nav sniegusi rakstveida paskaidrojumu, nav cēlusi iebildumus par prasību,

nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniegusi pierādījumus par to, ka viņa būtu veikusi parāda samaksu, līdz ar ko tiesai nav pamata

apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību.

Ievērojot minēto, kā arī, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, saskaņā, ar kuru pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse, tiesa atzīst par pierādītu prasību daļā par dzīvokļa īpašumam un kopīpašumam piegādātās siltumenerģijas izdevumu piedziņu 932,62 euro apmērā.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summu vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats

par sevi būtu bezprocentīgs.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā minēto, prasītāja par laiku no 2015.gada 1.maija līdz 2016.gada 26.aprīlim aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 22,62 euro apmērā, kas piedzenami

no atbildētājas prasītājas labā, jo lietā ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētājas puses, neveicot maksājumus par dzīvokļa īpašumam un kopīpašumam piegādāto

siltumenerģiju.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas,

ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tās samaksātie tiesas izdevumi 147,99 euro apmērā, ko veido valsts nodeva 143,29 euro un ar

tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājai labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no

sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 250.25 panta pirmo daļu, 250.27 pantu,

tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MML”, reģistrācijas numurs 40003315689, labā parādu par dzīvokļa

īpašumam un kopīpašumam piegādāto siltumenerģiju laikā no 2015.gada 26.februāra līdz 2016.gada aprīlim 932,62 euro apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 22,62 euro

apmērā un tiesas izdevumus 147,99 euro apmērā, kopā piedzenot 1103,23 euro (viens tūkstotis simtu trīs euro, 23 centi).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Samaksa prasītājai veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MML”, reģistrācijas numurs 40003315689, norēķinu kontā Nr.LV43RIKO0002013146837 akciju

sabiedrībā “DNB banka”.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Freimane