Court orders full child support payment from non-custodial father to custodial mother for disabled child.

Lietas Nr. C29640516

Lietas arhīva Nr. C-2723-17/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 9.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese V. Gailīte, rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/

par uzturlīdzekļu piedziņu, un

konstatēja:

2016.gada 3.novembrī /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu

piedziņu no /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs).

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs ir bērna /pers. C/ tēvs. Bērnam noteikta invaliditāte ļoti smagā pakāpē, ko apliecina pielikumā

pievienotā Labklājības ministrijas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas 2012.gada 12.novembra lēmums Nr. 27-2012-2295.

Prasītāja un atbildētājs dzīvo šķirti. Atbildētājs mājsaimniecībā finansiāli nepiedalās, kā arī citādi par bērnu ikdienā nerūpējās, tādejādi visu bērna ikdienas

aizgādnību īsteno māte – prasītāja. Pastāvīgā dzīvesvieta bērnam ir tajā pašā dzīvesvietā, kur dzīvo prasītāja.

Pieteikumā norādīts, ka šobrīd pastāv strīds par uzturlīdzekļiem bērnam, jo atbildētājs uzturlīdzekļus nemaksā normatīvajos aktos noteiktajā

minimālajā apmērā.

Pieteikumā lūgts, piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai meitas /pers. C/ uzturam Ministra kabineta noteiktajā apmērā uzturlīdzekļus.

Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2016.gada 7.novembrī uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi,

noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2016.gada 22.novembrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādītā papildu adrese, pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta 3.punktam, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas. Līdz ar

to tiesa atzīst, ka lietas dalībnieki par lietas izskatīšanu informēti likumā noteiktā kārtībā. Ņemot vērā minētos apstākļus.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja paskaidrojumi vai iebildumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.1 panta otro daļu,

paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot

2016.gada 24.novembra lēmuma norakstu.

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

tālāk norādīto

motīvu dēļ:

ar lietā esošo dzimšanas apliecības kopiju nodibināts, ka bērna /pers. C/ vecāki ir prasītāja un atbildētājs.

No atbildētāja līdz lietas izskatīšanai tiesā nav saņemti ne paskaidrojumi, ne arī iebildumi par celto prasību.

Izvērtējot prasības pieteikumu, tiesa atzīst, ka nav pamata apšaubīt to, ka aizgādību pār pušu nepilngadīgo bērnu ikdienā īsteno prasītāja.

Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna

uzturēšanu nebeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgo sociālo vidi, kas

nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi

no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Tādejādi tiesa atzīst, ka vecāka pienākums nodrošināt bērnam uzturlīdzekļus minimālajā apmērā ir absolūts un tas nav saistāms nedz ar vecāka

spējām dot uzturu, nedz ar viņa mantas stāvokli, kā arī neviens normatīvais akts neparedz atbrīvošanu no minētā pienākums pildīšanas.

Saskaņā ar Ministra kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” minimālais

uzturlīdzekļu apmērs, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt, [..], bet bērnam no 7

līdz 18 gadu vecumam – 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Uz lietas iesniegšanas dienu, saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 1.janvāra noteikumu Nr. 6216 grozījumiem Ministru kabineta 2013.gada

27.augusta noteikumu Nr. 665 “Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” minimālā mēneša darba alga sākot ar

2016.gada 1.janvāri ir noteikta 370.00 euro.

Minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram vecākam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% no

370.00 euro, jeb 111.00 euro mēnesī līdz 2017.gada 1.janvārim.

Uz lietas izskatīšanas dienu, saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 1.janvāra noteikumu Nr. 6216 grozījumiem Ministru kabineta 2013.gada

27.augusta noteikumu Nr. 665 “Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” minimālā mēneša darba alga sākot ar

2017.gada 1.janvāri ir noteikta 380.00 euro.

Minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram vecākam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% no

380.00 euro, jeb 114.00 euro mēnesī no 2017.gada 1.janvāra.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Pierādījumi tam, ka atbildētājs kopš prasības celšanas būtu maksājis uzturlīdzekļus bērna uzturam vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā

apmērā, lietas izskatīšanas gaitā netika iesniegti.

Ņemot vērā minēto, kā arī nepilngadīgā bērna intereses, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami uzturlīdzekļi bērna /pers. C/

uzturam no 2016.gada 3.novembra 111.00 euro un no 2017.gada 1.janvāra 114.00 euro apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30% no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba no bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanas, sākot no 2016.gada 3.novembra līdz bērna pilngadības sasniegšanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji prasībās par

uzturlīdzekļu piedziņu.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumus proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tādejādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 2.punktu un 39.panta pirmās

daļas 5.punktu no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva 237.39 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6.28 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu, spriedums labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu, maksājumu dokumenti par tiesāšanās izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties

iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 97., 193. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus meitas /pers. C/, personas

kods /personas kods/, uzturam līdz 2016.gada 31.decembrim 111.00 euro apmērā un no 2017.gada 1.janvāra 114.00 euro ik mēnesi, bet ne mazāk kā

30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna pilngadības sasniegšanai, no 2016.gada 3.novembra.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts nodevu par uzturlīdzekļu piedziņu 237.39 euro par labu valstij, kas iemaksājam Valsts

kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, Konta Nr. LV55TREL1060190911200, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Iemaksas

mērķis: Valsts nodeva tiesu iestādē - C29640516 (C-2723-17/16).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6.28 euro apmērā par labu valstij, kas iemaksājami -

saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000,

iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C29640516 (C-2723-17/16).

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu valsts labā 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese V. Gailīte