Administrative court dismissed appeal against public service competition decision due to procedural flaws deemed immaterial.

Lietas Nr. A420517812

Lietas arhīva Nr. A42-02029-13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013. gada 20.septembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese T.Jefremova,

piedaloties pieteicējam /pers. A/,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Veselības ministrijas – pārstāvei /pers. B/,

trešajai personai /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu /pers. A/ pieteikumā par Veselības ministrijas 2012.gada 18.jūlija lēmuma Nr.01-

20fiz-13/3174 atcelšanu un atzīšanu par prettiesisku, mantiskā zaudējuma, morālā un personiskā kaitējuma atlīdzināšanu Ls 12 000

apmērā.

Aprakstošā daļa

[1 ] /nosaukums/ centrs ar 2012.gada 31.maija vēstuli Nr.02.3-5/377 informēja /pers. A/, ka ir noslēdzies atklātais pretendentu

konkurss uz /nosaukums/ centra Administratīvā departamenta Resursu nodaļas /amats/ vakanci. Minētajā vēstulē norādīts, ka atklātā

pretendentu konkursā cita pretendenta atbilstība amatam izvirzītajām prasībām izrādījās piemērotāka juriskonsulta (ierēdņa) darba

specifikai.

[1.1] Ar /nosaukums/ centra 2012.gada 15.jūnija rīkojumu Nr.02-02.2/24 cita starpā nolemts iecelt /pers. C/ar 2012.gada 18.jūniju

valsts civildienesta ierēdņa Administratīvā departamenta Resursu nodaļas /amats/ amatā.

[1.2]/pers. A//nosaukums/ centra 2012.gada 31.maija vēstulē Nr.02.3-5/377 ietverto lēmumu un 2012.gada 15.jūnija rīkojumu Nr.02-

02.2/24 (turpmāk arī – Rīkojums) apstrīdēja Veselības ministrijā.

[2] Ar Veselības ministrijas (turpmāk arī – atbildētāja) 2012.gada 18.jūlija lēmumu Nr.01-20fiz-13/3174 (turpmāk – Lēmums) nolemts:

1) noraidīt /pers. A/ sūdzību par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas un /nosaukums/ centra 2012.gada 31.maija vēstulē

Nr.02.3-5/377 paziņoto lēmumu;

2) noraidīt /pers. A/ sūdzību par /nosaukums/ centra direktora 2012.gada 18.jūnija lēmumu. Atstāt negrozītu /nosaukums/ centra

2012.gada 15.jūnija rīkojumu Nr.02-02.2/24;

3) uzlikt par pienākumu /nosaukums/ centram 5 dienu laikā no Lēmuma saņemšanas dienas nosūtīt /pers. A/ ar konkursu saistītos

dokumentus.

Lēmums pamatots ar turpmāk minēto.

[2.1] Konkursā bija tiesības piedalīties jebkurai personai, kas atbilst sludinājumā norādītajām prasībām. /pers. A/ tāpat kā citiem

pretendentiem tika dotas vienlīdzīgas iespējas pieteikties uz vakanto amatu. /pers. A/ tika izvirzīts konkursa otrajai kārtai, tādējādi

viņa tiesības piedalīties atklātajā konkursā netika pārkāptas vai ierobežotas.

[2.2] Konkursā tika organizētas trīs kārtas. Atklātajā konkursā bija pieteikušies 25 pretendenti, tostarp /pers. A/ un /pers. C/. Pirmajā

kārtā tika atlasīti un izvirzīti uz otro kārtu 8 pretendenti, tostarp /pers. A/ un /pers. C/.

Otrajā kārtā pretendenti aizpildīja ar /nosaukums/ centra direktora /datums/ rīkojumu Nr.02.02.1/16 apstiprināto aptaujas lapu, tika

organizēta intervija ar pretendentiem, pretendenti aizpildīja profesionālo testu. Izvērtējot ar /pers. A/2012.gada 18.maijā un /pers.

C/2012.gada 17.maijā organizētajās intervijās uzdotos jautājumus, secināms, ka abiem pretendentiem tika uzdoti līdzīgi jautājumi,

nodrošinot iespēju izteikties par vieniem un tiem pašiem jautājumiem, tādējādi ievērojot vienlīdzības principu.

[2.3] Atbilstoši /nosaukums/ centra direktora /datums/ rīkojuma Nr.02.02.1/16 pielikumā Nr.7 noteiktajiem kritērijiem tika noteikts

pretendenta iegūto punktu skaits otrajā kārtā.

/pers. A/ konkursa otrajā kārtā ieguvis 12 punktus, bet /pers. C/ un vēl viens pretendents - 13 punktus. Tādējādi /pers. C/un vēl viens

pretendents otrajā kārtā ieguva vienādu un augstāko punktu skaitu un tika izvirzīti uz trešo konkursa kārtu.

[2.4] Konkursa trešajā kārtā pretendenti izpildīja Profesionālo testu (II), kurā /pers. C/ieguva 5,5 punktus, bet cits pretendents 3,5

punktus.

Pamatojoties uz amata pretendentu pieteikuma dokumentu izvērtējumu, profesionālo testu izpildes un intervijas rezultātiem trijās

konkursa kārtās, konkursa komisija /nosaukums/ centra direktorei amatā ieteica iecelt /Pers. C/ kā atbilstošāko amata aprakstā

izvirzītajām prasībām, jo viņa kopvērtējumā ieguva augstāko punktu skaitu – 18,5 punktus.

[2.5] Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka konkursa procedūra bija vienlīdzīga un objektīva, un nav pamata uzskatīt, ka konkursa

procedūra notika tādā veidā, ka kāds konkrēts pretendents varētu uzvarēt konkursā. Tādējādi nav pamata Rīkojuma atzīšanai par

prettiesisku.

[2.6] /pers. A/ norādījis, ka /pers. H/ ir atteikusi izpildīt viņa lūgumu iepazīties ar /nosaukums/ centra direktora lēmumu un amata

konkursa dokumentāciju.

Lietas materiālos ir redzams, ka /nosaukums/ centrs 2012.gada 5.jūnijā /pers. A/ ir nosūtījis vēstuli Nr.02.3-5/425/425 „Par

informācijas sniegšanu”, kuras pielikumā pievienoti pieprasītie dokumenti.

[3] 2012.gada 23.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts /pers. A/ (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma

atcelšanu un atzīšanu par prettiesisku, mantiskā zaudējuma, morālā un personiskā kaitējuma atlīdzināšanu Ls 12 000 apmērā.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.

[3.1] Pieteicējs norāda, ka 2012.gada 18.maijā plkst.11.00 bija ieradies uz interviju atklātā konkursa uz /nosaukums/ centra

Administratīvā departamenta Resursu nodaļas /amats/ ietvaros. Pirms intervijas /nosaukums/ centrs pieprasījis pieteicējam aizpildīt

/nosaukums/ centra /datums/ rīkojuma Nr.02.02.1/16 2.pielikumu „Pretendenta aptaujas lapa”, bet pēc intervijas – minētā rīkojuma

4.pielikumu „Profesionālais tests”. Pieteicējs minētos dokumentus aizpildījis, taču par to aizpildīšanas nepieciešamību uzaicinājumā

uz interviju pieteicējs netika informēts.

[3.2] Trešā persona ieguvusi profesionālā bakalaura grādu /kvalifikācija/, bet pieteicējs saskaņā ar Augstskolu likuma 3.panta otro un

59.panta pirmo un ceturto daļu ir ieguvis /kvalifikācija/ kvalifikāciju, kas atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim un

profesionālajam maģistra grādam, kā arī sociālo zinātņu maģistra grādu /kvalifikācija/, kas ir otrais akadēmiskais grāds. Pieteicējam

ir arī otra otrā līmeņa augstākā izglītība, kas atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim un profesionālajam maģistra

grādam, kā arī personas datu aizsardzības speciālista kvalifikācija. Izskatāmajā gadījumā nav novērtēta pieteicēja /universitāte/

iegūtā izglītība, kā arī personas datu aizsardzības speciālista kvalifikācija.

[3.3] Pieteicējs pieteikumā amata konkursam un pretendenta aptaujas lapā norādījis, ka tiesas procesos piedalījies kā procesa

dalībnieks vai pārstāvis, pielietojot teorētiskās zināšanas praksē un iegūstot pieredzi tiesvedībā. Minētais lietā nav ņemts vērā.

[3.4] Normatīvie akti neparedz obligātu jurista kvalifikācijas pilnveidošanu kursu un semināru veidā iepirkumu jomā. Īpatsvars, kuru

/nosaukums/ centrs piešķīris minētajam vērtēšanas kritērijam ir patvaļīgs un nav samērīgs ar kritērijam „Izglītība”, ko saskaņā ar

Augstskolu likumu iegūst akreditētā augstskolā, sekmīgi apgūstot akreditētu studiju programmu, piešķirtajam īpatsvaram.

[3.5] Nosakot amata pretendentu vērtēšanas kritērijus, nav ņemts vērā, ka /profesija/ profesijā ir izstrādāts standarts, kas iekļauts

Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumu Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem

pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” 2.pielikuma 1.20

un 1.21.apakšnodaļās. Pieteicējs pretendenta aptaujas lapā un arī intervijā sniedzis informāciju par apmeklētajiem kursiem vai

semināriem iepirkumu jomā 2011. un 2012.gadā vai pēdējo piecu gadu laikā, kurus Iepirkumu uzraudzības birojs rīkoja Aizsardzības

ministrijā. 2007.gadā pieteicējs pilnveidojis savas zināšanas un prasmes seminārā „/Nosaukums/”, kuru rīkoja kompānija

„/Nosaukums/”. Minētā informācija lietā nav ņemta vērā.

[3.6] Salīdzinot pretendentu aptaujas lapā norādītās pieteicēja un trešās personas svešvalodas zināšanas, secināms, ka pieteicēja

svešvalodu zināšanu līmenis ir augstāks. Arī minētais fakts izskatāmajā gadījumā nav ņemts vērā.

[3.7] No /nosaukums/ centra 2012.gada 17.maija atlases intervijas protokola Nr.2 konstatējams, ka trešajai personai bija dota vesela

diena, lai sagatavotos un aizpildītu profesionālo testu, kamēr pieteicējs nebija informēts par minētā testa veikšanas nepieciešamību.

Tāpat nav saprotams, kāda iemesla dēļ pieteicējam minētajā testā piešķirti tikai 13,5 punkti, bet trešajai personai – 14,5 punkti.

[3.8] Ievērojot iepriekš minēto, lietā ir pārkāpts taisnīguma un vienlīdzības princips, piemēram, no uzrādītajiem faktiem neizriet

Konkursa vērtēšanas komisijas izdarītie secinājumi.

[4] Tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumā atbildētāja norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms uz Lēmumā norādīto

argumentu pamata.

[4.1] Papildus atbildētāja norāda, ka, atbilstoši vērtēšanas kritērijam „Izglītība”, pieteicējs ieguva maksimālo – 2 punktu skaitu. Visas

pretendentu iegūtās izglītības saskaitīt nebija paredzēts, jo šajā gadījumā svarīgāka bija pretendenta izglītība nozarē, kur pirmajā kārtā

jau tika atlasīti Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām atbilstošie pretendenti. Izglītība, kas neattiecas uz amatu, netika vērtēta,

jo tāda netika izvirzīta. Tas, ka pieteicējam ir personas datu aizsardzības speciālista kvalifikācija tika vērtēts tiktāl, ciktāl šīs zināšanas

tika atzītas par noderīgām ieņemamajā amatā, nevis tas, ka pieteicējs veiks šādus speciālista pienākumus.

[4.2] Intervijas laikā Konkursa vērtēšanas komisija guva apstiprinājumu tam, ka pieteicējam nav pieredzes tiesvedības procesos.

Minēto apliecina /nosaukums/ centra 2012.gada 18.maija Administratīvā departamenta Resursu nodaļas /amats/ atlases intervijas

protokolā Nr.18 norādītais. Tāpat Konkursa vērtēšanas komisija par neattiecināmu uzskatīja pieteicēja norādi, ka pieteicējs ir

dalībnieks tiesvedības procesos pret iestādi (valsts civildienesta attiecību strīds) un civilprocesos (par savstarpējām saistībām).

[4.3] Pieteicējs pretendentu aptaujas lapā norādījis, ka ir apmeklējis vairākus seminārus par Publisko iepirkumu likuma piemērošanu,

taču nav norādījis un nav pievienojis kursu apmeklēšanas sertifikāta vai kāda cita dokumenta kopiju, kas pierādītu, kad, kur un kādus

kursus pieteicējs ir apmeklējis. Atbildētāja atsaucas uz Valsts civildienesta likuma 7.panta otro daļu un norāda, ka pieteicējs

neiesniedza vai nenorādīja dokumentus (anketas attiecīgā aile Apliecinošs dokuments (sertifikāts, apliecība)) attiecībā uz papildus

izglītības iegūšanu, līdz ar to uzskatāms, ka tādu dokumentu un papildus izglītības nav.

[4.4] Pretendentiem tika izvirzīta prasība – angļu valodas zināšanas (vēlamas). /pers. A/ vērā, ka pieteicējs un trešā persona norādīja,

ka angļu valodas zināšanu līmenis tiem ir 2.līmenī. Pieteicējs un trešā persona šajā kritērijā ieguva vienādu punktu skaitu – 1 punktu.

Tā kā konkursā netika paredzēta angļu valodas zināšanu pārbaude, pretendentu svešvalodu zināšanu noteikšana un norādīšana

pretendentu aptaujas lapā ir subjektīva.

[4.5] Profesionālo testu pretendenti veica pēc intervijas, par ko visiem pretendentiem tika paziņots telefoniski vienlaicīgi ar

uzaicinājumu ierasties uz interviju. Ņemot vērā, ka trešajai personai nebija laika izpildīt testu tūlīt pēc intervijas sakarā ar darba

apstākļiem, tika nolemts atļaut ierasties izpildīt testu nākošajā dienā, ņemot vērā arī to, ka intervijas notika divas dienas. Interviju un

pārbaudes darbu laiks tika saskaņots ar pretendentiem un, ja pretendentiem nebija iespējams tikt piedāvātajā laikā, bija iespējams

noteikt tuvāko iespējamo laiku.

Attiecībā uz testa aizpildīšanu nekādas norādes par testa saturu netika dotas. Testa vērtējumam bija noteikts kritērijs, ka saņemto 1-

10 punktus par testu var iegūst 1 punktu, savukārt, testā iegūstot 11-20 punktus var iegūt 2 punktus. Gan pieteicējs, gan trešā persona

ieguva 2 punktus.

[5] Trešā persona tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms uz turpmāk norādīto

argumentu pamata.

[5.1] Sludinājumā kā viena no prasībām vakantajam amatam bija izvirzīta augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā izglītība

tiesību zinātnēs. Trešā persona ir ieguvusi jurista kvalifikāciju, kas atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim un

profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnēs. Trešās personas ieskatā, viņas iegūtā izglītība ir pietiekoša minētā amata pienākumu

izpildei.

[5.2] Sludinājumā netika norādīts, ka priekšroka tiks dota pretendentiem, kas ieguvuši maģistra grādu, tādējādi pieteicēja izglītība

nevar tikt vērtēta augstāk par trešās personas iegūto izglītību. Trešā persona atsaucas uz Valsts civildienesta likuma 7.panta pirmās

daļas 3.punktu, kā arī norāda, ka maģistra grāda studiju galvenais mērķis ir sagatavošana patstāvīgai zinātniskās pētniecības

darbībai. Trešā persona ir ieguvusi jurista kvalifikāciju.

[5.3] Juristam nepieciešams sevi nepārtraukti pilnveidot, un semināru un kursu apmeklējumi ceļ jurista kvalifikāciju attiecīgajā jomā –

šajā gadījumā publisko iepirkumu jomā. Apmeklējot seminārus, tiek iegūta arī praktiska pieredze, piemēram, semināros

„/Nosaukums/” un „/Nosaukums/” tika iegūta praktiska pieredze no personām, kuras organizē iepirkumus, kā arī attiecīgās jomas

speciālistiem. Turklāt darbinieka apmācība iestādē aizņemtu papildu laiku un radītu nevajadzīgas izmaksas.

[5.4] Nav pamatots pieteicēja arguments, ka īpatsvars, kas piešķirts vērtēšanas kritērijam saistībā ar publiskajiem iepirkumiem, nav

samērīgs, jo sludinājumā tika norādīts, ka viena no galvenajām prasībām pretendentiem ir praktiska darba pieredze publisko

iepirkumu jomā un viens no galvenajiem amata pienākumiem ir nodrošināt publisko iepirkumu un to dokumentācijas atbilstību

Publisko iepirkumu likumam. Ar publiskajiem iepirkumiem ir saistīti aptuveni 30 % minētā amata pienākumu.

[5.5] Tā kā izskatāmajā gadījumā angļu valodas zināšanas bija vēlamas, to neesamība nav šķērslis amata pienākumu izpildei.

Tādējādi, trešās personas ieskatā, svešvalodu zināšanām, piešķirtais īpatsvars izskatāmajā gadījumā bija adekvāts.

[5.6] Juridiskā joma ir plaša un to, ieskaitot publisko iepirkumu jomu, nav iespējams apgūt vienā dienā, jo trešajai personai, tāpat kā

citiem pretendentiem bija zināmas tikai sludinājumā noteiktās prasības. Konkursa laikā trešā persona atradās darba tiesiskajās

attiecībās, no darba bija atprasījusies uz noteiktu laiku. Pretendenta aptaujas lapas aizpildīšana, intervijas, kā arī ceļā pavadītais laiks

pārsniedza minēto laiku, tādējādi trešajai personai nebija iespējams izpildīt testu attiecīgajā dienā.

Trešā persona nepiekrīt, ka pieteicēja profesionālā kvalifikācija būtu attiecīgajam amatam atbilstošāka kā trešās personas

kvalifikācija. Trešā persona vienlaikus norāda, ka izskatāmajā gadījumā jāņem vērā arī tiesiskās paļāvības princips.

[6] Pieteicējs tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.

[6.1] Pieteicējs norādīja, ka mantiskie zaudējumu nosakāmi, piemērojot inflācijas koeficientu uz zaudējumu atlīdzināšanas dienu, un

tos veido atlīdzība Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma izpratnē. Zaudējumi atlīdzināmi par

laika periodu no 2012.gada 15.jūnija, tas ir, Rīkojuma izdošanas dienas, līdz dienai, kad ar pieteicēju tiks nodibinātas civildienesta

attiecības un pieteicējs tiks iecelts iepriekš minētajā amatā vai citā līdzvērtīgā vai augstākā amatā.

[6.2] Papildus pieteicējs norādīja, ka atbildētājai bija iespējams pārliecināties par pieteicēja piedalīšanos semināros, izprasot

informāciju no Aizsardzības ministrijas, kā arī uzdodot pieteicējam papildus jautājumus. Iepirkumu uzraudzības birojs šādus

sertifikātus neizsniedz. Pieteicējs norāda, ka ir strādājis publisko iepirkumu komisijā astoņus gadus, tostarp ar iepirkumiem, kas ir

zem minimālās robežvērtības.

[6.3] Pieteicējs norāda, ka pretendenta aptaujas lapā viņam tika uzdoti jautājumi, kas nav saistīti ar amatu, uz kuru pieteicējs

pretendēja. Secināms, ka /nosaukums/ centra Administratīvā departamenta Resursu nodaļas direktores pienākumu izpildītāja, kurai ir

pakļauts minētās nodaļas /amats/, kā konkursa vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja ir bijusi ieinteresēta, lai pieteicējs netiktu

ieteikts iecelšanai amatā vai uzaicināts uz konkursa nākamo kārtu.

[6.4] Saskaņā ar /nosaukums/ centra rīkojumu pieteicējs bija jāieceļ amatā jau pēc otrās konkursa kārtas.

[7] Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē neatzina pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā

norādītajiem argumentiem.

[8] Trešā persona tiesas sēdē neatzina pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz rakstveida paskaidrojumā norādītajiem

argumentiem. Papildus norādīja, ka piekrīt atbildētāja viedoklim lietā.

Motīvu daļa

[9] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka

pieteikums ir noraidāms.

[10] Tiesa secina, ka lietā pastāv strīds, vai pieteicēja un trešās personas kandidatūras izvērtēšanā konkursā uz /nosaukums/ centra

valsts civildienesta ierēdņa Administratīvā departamenta Resursu nodaļas /amats/ ir nodrošināta vienlīdzīga piekļuve minētajam

amatam un pieteicēja un trešās personas kandidatūru izvērtējumā nav pieļautas rīcības brīvības izmantošanas kļūdas.

[11] Valsts civildienesta likuma 8.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka atklātu konkursu uz ierēdņa amatiem attiecīgā iestāde

izsludina laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Izsludinot konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam

izvirzāmās prasības, pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu.

Savukārt minētā likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktā ir noteikts, ka pretendentu atbilstību vakantā ierēdņa amatam izvērtē

pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido attiecīgās iestādes vadītājs, un minētā panta otrās daļas 2.punktā noteikts,

ka pretendentu atbilstību vakantā ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām izvērtē, ievērojot attiecīgā ierēdņa amata pārbaudes

kritērijus, kurus nosaka attiecīgā iestāde.

Tādējādi atklātā konkursā uz vakanto ierēdņa amatu iestāde izvērtē pretendentu atbilstību vakantā ierēdņa amata aprakstā

izvirzītajām prasībām, ievērojot attiecīgā ierēdņa amata pārbaudes kritērijus, kurus nosaka attiecīgā iestāde.

[12] Ņemot vērā iestādes intereses iecelt amatā tai visvairāk nepieciešamās jeb iestādes darbā visnoderīgākās personas, iestādes

pašas kompetencē ir noteikt, kādus vērtēšanas kritērijus ir lietderīgi piemērot, ja tie tieši nav noteikti tiesību normās. Tiesas

kompetencē ir pārbaudīt, vai iestāde nav pieļāvusi rīcības brīvības izmantošanas kļūdas, piemēram, vērtējusi personas pēc tādiem

kritērijiem, kas nav saistīti ar iestādes funkciju veikšanu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012. gada

2. marta sprieduma lietā Nr. SKA-105/2012 12. punktu).

Ievērojot iestādei šajā jomā piešķirto rīcības brīvību, tiesa arī nevar vērtēt to, kuriem kritērijiem būtu dodama priekšroka, proti, kuriem

no tiem piešķirams lielāks īpatsvars kopējā novērtējumā. Izņēmums varētu būt vienīgi gadījumā, ja iestāde īpaši būtisku nozīmi būtu

piešķīrusi atsevišķam kritērijam, nespējot pamatot šīs nozīmes lietderību, proti, saistību ar iestādes funkcijām un sasniedzamajiem

mērķiem attiecībā uz ierēdņu kvalifikāciju un darba rezultātiem (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012. gada 9. jūlija

sprieduma lietā Nr. SKA-362/2012 11. punkts).

Tiesai jāpārbauda, vai pieteicēja izvērtēšanas procedūra, lemjot par ierēdņu iecelšanu, bija objektīva, vai netika pārkāpts patvaļas

aizlieguma un atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips (sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013. gada 22. janvāra

sprieduma lietā Nr. SKA-61/2013 8. punktu).

Personai, kura pretendē uz iecelšanu vakantajā amatā, ir jāatbilst attiecīgā amata aprakstā noteiktajām prasībām, un personas

atbilstība jāvērtē, ņemot vērā amata apraksta prasības. Salīdzinoši Valsts civildienesta likuma 8. panta otrā daļa noteic, ka, izsludinot

konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās prasības (sk. Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2012. gada 1. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-30/2012 11. punktu).

[13] Tiesa vērtē, vai attiecīgā ierēdņa amata pārbaudes kritēriji atbilst vakantā ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām.

[13.1] Tiesa konstatē, ka /datums/ tika izdots /nosaukums/ centra rīkojums Nr.02.02.1/16 „Par pretendentu konkursu” (turpmāk –

Rīkojums Nr.16), kurā noteikts, ka Administratīvā departamenta Resursu daļā ir vakanta /amats/ vieta un jāorganizē atklāts

pretendentu konkurss uz minēto vakanto amatu. Ar Rīkojumu Nr.16 tika izveidota konkursa vērtēšanas komisija un noteikts, ka

komisija pēc pieteikšanās termiņa beigām izvērtē pretendentu pieteikumus un tiem pievienoto dokumentu atbilstību vakantā amata

prasībām un rezultātus atspoguļo veidlapā „Pretendentu un Administratīvā departamenta Resursu nodaļas /amats/ amata vakanci

atbilstības izvērtējums”. Komisija pieņem lēmumu, kuri pretendenti izvirzāmi konkursa otrajai kārtai. Konkursa otrajā atlases kārtā, lai

pārbaudītu amata izpildei nepieciešamo prasmju līmeni pretendentiem jāaizpilda šī rīkojuma 2.pielikumu „Pretendenta aptaujas lapa”;

komisijai ir jāveic intervija ar pretendentiem un pretendentiem jāaizpilda rīkojuma 4.pielikumu „Profesionālais tests (pretendentiem uz

vakantā Administratīvā departamenta Resursu nodaļas /amats/ amatu)”. Komisija apkopo pirmajā un otrajā kārtā iegūtos rezultātus un

atspoguļo tos rīkojuma 7.pielikumā „Administratīvā departamenta Resursu nodaļas /amats/ pretendentu, kas izvirzīti uz otro atlases

kārtu, novērtēšanas kritēriju apkopojums”.

Pretendentu vērtēšanā tika izmantoti šādi kritēriji: izglītība; papildus izglītība (kursi, semināri iepirkumu jomā 2011., 2012.gadā), darba

pieredze valsts pārvaldē (pieredze iepirkumu jomā, pieredze normatīvo aktu un dokumentu izstrādē, pieredze pārstāvībā tiesas

procesos), datorzināšanas; svešvalodu zināšanas, profesionālais tests (lietas 39.lapa).

Pieteicējs ieguva maksimālo punktu skaitu jeb maksimālo vērtējumu izglītības kritērijā, attiecībā uz pieredzi iepirkumu jomā, attiecībā

uz pieredzi normatīvo aktu un dokumentu izstrādē, datorzināšanās, svešvalodu zināšanās un profesionālajā testā.

[13.2] Administratīvā departamenta Resursu nodaļas /amats/ apraksta 2.2. un 2.3. apakšpunkti nosaka, ka minētā amata izpildei

nepieciešamā izglītība ir augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā izglītība tiesību zinātnēs, nepieciešamā profesionālā

pieredze: pieredze valsts pārvaldē juriskonsulta vai līdzvērtīgā amatā ne mazāk kā divi gadi; praktiska darba pieredze publisko

iepirkumu jomā; pieredze tiesību aktu un dokumentu projektu (rīkojumi, līgumi, tiesvedības dokumentācija u.c.) izstrādē. Amata

apraksta 2.4.apakšpunkts nosaka, ka amata izpildei nepieciešamās prasmes un iemaņas: datora un biroja tehnikas izmantošanas

prasmes pieredzējuša lietotāja līmenī; angļu valodas zināšanas (vēlamas); vēlama papildus izglītība iepirkumu jomā, kas iegūta

kursos vai semināros (pēdējo gadu periodā); prasme pielietot iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas; labas komunikācijas

prasmes, augsta atbildības sajūta, spēja strādāt patstāvīgi un komandā; efektīvi plānot un organizēt savu darbu; augstākā līmeņa

1.pakāpes (C1) valsts valodas prasmes līmenis.

[13.3] Savukārt sludinājumā par minētā amata konkursu ir minēts, ka prasības pretendentam ir atbilstība Valsts civildienesta likuma

7.panta prasībām; augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā izglītība tiesību zinātnēs; pieredze valsts pārvaldē juriskonsulta vai

līdzvērtīgā amatā ne mazāk kā divi gadi; praktiska darba pieredze publisko iepirkumu jomā; pieredze tiesību aktu un dokumentu

projektu (rīkojumi, līgumi, tiesvedības dokumentācija u.c.) izstrādē; datora un biroja tehnikas izmantošanas prasmes pieredzējuša

lietotāja līmenī; angļu valodas zināšanas (vēlamas); labas komunikācijas prasmes, augsta atbildības sajūta, spēja strādāt patstāvīgi

un komandā.

[13.4] Izvērtējot sludinājuma tekstu un Administratīvā departamenta Resursu daļas /amats/ aprakstu, kā arī vērtēšanas kritērijus, tiesa

secina, ka sludinājums par minētā amata konkursu un tajā iekļautās prasības pretendentam atbilst minētā amata apraksta prasībām,

kā arī konkursā tika vērtēti tie kritēriji, kas atbilst konkrētajā amata aprakstā noteiktajām amata pienākumu pildīšanai

nepieciešamajam kompetenču modelim.

[14] Tiesa vērtē pieteicēja argumentus, kādēļ Lēmums ir uzskatāms par prettiesisku.

[14.1] Pieteicējs argumentē, ka nepamatoti nav ņemts vērā viņa pretendenta aptaujas lapā norādītais „vairāki semināri par Publisko

iepirkumu likuma piemērošanu” kā apliecinājums tam, ka viņam ir papildus izglītība iepirkumu jomā.

Tiesa konstatē, ka amata konkursa sludinājumā kā prasība pretendentam nav norādīta papildus izglītība iepirkumu jomā, lai gan

amata aprakstā minētā prasība ir noteikta konkrētā amata kompetenču modulī. Tādējādi amata pretendents varēja arī nebūt gatavs

pretendenta aptaujas lapā norādīt precīzus apmeklēto kursu nosaukumus un datumus. Tomēr no pretendenta būtu saprātīgi arī

sagaidīt, ka viņš sniegtu pēc iespējas pilnīgāku informāciju par konkrēto aspektu un pieteiktos iesniegt papildus izglītību apliecinošus

dokumentus pēc iespējas īsākā termiņā pēc aptaujas lapas aizpildīšanas.

Tiesa konstatē, ka no pieteicēja norādītā „vairāki semināri par Publisko iepirkumu likuma piemērošanu” vērtēšanas komisija

nevarēja izdarīt secinājumus par to, kurš minētos seminārus iepirkumu jomā ir rīkojis un kad tie ir rīkoti. Tiesa uzskata, ja pieteicējs

neatceras precīzus semināru nosaukumus un datumus, viņš varēja norādīt vismaz gadu, kad minētie semināri ir rīkoti un kura iestāde

semināru ir rīkojusi. Ņemot vērā to, ka pretendenta atbilstības pierādīšana konkrētajam amatam ir paša pretendenta interese, tad nav

saprātīgi sagaidīt, ka vērtēšanas komisija veiks pasākumus, lai no pretendenta vai citām institūcijām iegūtu informāciju par pieteicēja

iegūto papildus izglītību iepirkumu jomā.

Ņemot vērā augstākminēto, tiesa secina, ka atbildētāja pamatoti, ņemot vērā pieteicēja pretendenta aptaujas lapā ailē „ziņas par

kursiem, semināriem pēdējo 5 gadu laikā vakantajam amatam atbilstošajās jomās” norādīto informāciju, novērtējusi, ka pieteicējam

nav papildus izglītības iepirkumu jomā, kas iegūta 2011. un 2012.gadā.

[14.2] Pieteicējs norāda, ka nepamatoti nav ņemts vērā, ka viņam ir pieredze pārstāvībā tiesvedības procesos.

Tiesa konstatē, ka konkursa komisija noskaidroja pieteicēja pieredzi pārstāvībā tiesas procesos intervijas laikā, kurā pieteicējs

norādīja, ka viņam ir pieredze administratīvajās lietās (valsts civildienesta attiecību strīdi) un civilprocesos par savstarpējām

saistībām, tomēr pieredzes iestādes pārstāvībā tiesās pieteicējam nav, un viņa līdzšinējos darba pienākumos tas neietilpa (lietas

75.lapa).

Tiesa secina, ka fakts, ka atbildētāja uzskatīja, ka pārstāvība tiesas procesos nozīmē tikai pretendenta profesionālo, nevis

personisko tiesāšanās pieredzi, nav uzskatāms par patvaļīgu vai nepareizu pieteicēja pieredzes pārstāvībā tiesā izvērtējumu. Darba

devēja vai klienta pārstāvībai tiesas procesos ir sava specifika atšķirībā no savu interešu pārstāvības tiesā, proti, darba devēja vai

klienta pārstāvēšana tiesā prasa zināmu iedziļināšanos un identificēšanos ar darba devēja vai klienta nostāju un interesēm arī tad, ja

personiskā nostāja ir savādāka, un ietver arī atbildību par pārstāvības tiesā kvalitatīvu izpildījumu. Savukārt savu interešu pārstāvība

tiesā ir saistīta tikai ar savu personisko gribu un neprasa iedziļināšanos citas personas tiesiskajā situācijā vai problēmā.

[14.3] Pieteicējs uzskata, ka trešā persona nepamatoti tika virzīta dalībai konkursa trešajā kārtā, jo tai nebija nepieciešamās

izglītības, savukārt pieteicēja izglītība nav pietiekami novērtēta.

Amata parakstā un sludinājumā kā prasība pretendentam ir noteikta augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā izglītība tiesību

zinātnēs.

Tiesa konstatē, ka trešajai personai ir profesionālais bakalaura grāds tiesību zinātnēs, kvalifikācija jurists, kas iegūts studējot biznesa

augstskolā „/Nosaukums/” no 2003. līdz 2007.gadam (lietas 43.lapa).

Augstskolu likuma 59.panta pirmā daļa „Studijās iegūstamie grādi un profesionālā kvalifikācija” (redakcijā uz konkursa izsludināšanas

brīdi) paredz, ka atbilstoši valsts akreditētajai studiju programmai augstskolās iegūst:

1) akadēmisko izglītību un šādus grādus:

a) bakalaurs ( akadēmiskais grāds),

b) maģistrs (akadēmiskais grāds),

c) doktors (zinātniskais grāds);

2) ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus:

a) bakalaurs,

b) maģistrs.

Tādējādi jēdziens augstākā akadēmiskā izglītība ietver sevī arī zemāko akadēmisko grādu – bakalauru, bet jēdziens „otrā līmeņa

augstākā izglītība tiesību zinātnēs” Latvijas normatīvajos aktos nepastāv.

Tiesa ņem vērā to, ka Valsts civildienesta likuma 7.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka par ierēdni var būt persona, kurai ir

augstākā izglītība, savukārt Izglītības likuma 1.panta 2.punkts nosaka, ka augstākā izglītība ir izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās

izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai

profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai.

Tādējādi tiesa secina, ka termins „augstākā izglītība” aptver arī bakalaura grādu profesionālo studiju virzienā un atbildētāja

pamatoti šīs lietas faktiskajos apstākļos ir uzskatījusi, ka trešās personas izglītība atbilst konkrētajam amatam noteiktajām prasībām.

Turklāt tiesa norāda, ka /nosaukums/ centrs ir novērtējis to, ka pieteicējs ir ieguvis augstāka līmeņa augstāko akadēmisko izglītību un

novērtējis to ar augstāku punktu skaitu kā trešās personas izglītību.

Ņemot vērā to, ka /nosaukums/ centram bija nepieciešams juriskonsults, kura darbs būs saistīts ar iestādes juridisko

nodrošinājumu, īpaši iepirkumu jomā, tad fakts, ka pieteicējam ir arī augstākā izglītība tehniskajās zinātnēs un personas datu

aizsardzības speciālista kvalifikācija, šajā lietā pamatoti nevarēja radīt pieteicējam priekšrocības ieņemt minēto amatu.

[14.4] Tiesa noraida arī pieteicēja argumentu, ka pieteicēja svešvalodu zināšanas ir labākas nekā trešās personas svešvalodu

zināšanas.

Tiesa konstatē, ka iestādei bija vēlams tas, ka pretendentam ir angļu valodas zināšanas. Pretendent aptaujas lapā gan pieteicējs,

gan trešā persona ir norādījuši, ka tām ir otrais zināšanu līmenis angļu valodā (lietas 79., 84.lapa).

[14.5] Pieteicējs norāda, ka profesionālajā testā trešā persona ir saņēmusi nepamatoti augstu novērtējumu.

Izvērtējot trešās personas atbildes uz profesionālā testa jautājumiem (lietas 93.-96.lapa), un profesionālā testa vērtēšanas lapu (lietas

67.-68.lapa), tiesa uzskata, ka trešās personas atbildes uz testa jautājumiem ir novērtētas adekvāti. Fakts, uz kuru atsaucas

pieteicējs, ka trešā persona atbildēs ir lietojusi jēdzienu „civillietu tiesa” tiesas ieskatā nav uzskatāms par kļūdu, bet gan par neprecīzu

atbildes formulējumu, jo no trešās personas atbildes uz testa 4.jautājumu ir skaidrs, ka tā nošķir lietu piekritību administratīvajai tiesai

un vispārējās jurisdikcijas tiesai.

Pieteicējs norāda, ka trešajai personai profesionālā testa aizpildīšanā tika dota nepamatota priekšrocība – pieteicējs par testa

aizpildīšanu uzaicinājumā uz interviju netika informēts, savukārt trešajai personai tika dota iespēja aizpildīt profesionālo testu

nākošajā dienā pēc intervijas.

Trešā persona tiesas sēdē paskaidroja, ka īsti neatceras, vai, uzaicinot uz interviju, viņa tika informēta par testa aizpildīšanu, bet viņai

šķiet, ka tika informēta par testu, bet netika informēta par nepieciešamību aizpildīt aptaujas lapu. Aptaujas lapas aizpildīšana prasīja

daudz laika, līdz ar to neatlika laiks profesionālā testa aizpildīšanai, bet trešā persona bija atprasījusies no darba tikai uz noteiktu

laiku. Trešā persona nebija ieplānojusi laiku aptaujas lapas aizpildīšanai.

Atbildētāja savukārt paskaidro, ka katrs pretendents uzaicinājumā uz interviju tika informēts par nepieciešamību pildīt profesionālo

testu, kas ir pretrunā ar pieteicēja apgalvojumiem. Tiesa uzskata, ka pašlaik nav iespējams ar saprātīgu ticamības pakāpi noskaidrot

faktu, vai pieteicējs uzaicinājumā uz interviju tika informēts par nepieciešamību pildīt profesionālo testu.

Tiesa secina, ka pat, ja pieteicējs nav ticis iepriekš informēts par profesionālā testa pildīšanas nepieciešamību, tas nav būtiski

nelabvēlīgi ietekmējis pieteicēja uzrādīto rezultātu testā, jo pieteicējs kandidātu novērtējumā par testa rezultātiem ir saņēmis

maksimālo punktu skaitu. Līdz ar to, ja arī minētais procesuālais pārkāpums ir pieļauts, tas nav uzskatāms par tik būtisku, lai padarītu

Lēmumu par prettiesisku.

Fakts, ka trešajai personai bija iespēja aizpildīt testu nākošajā dienā pēc intervijas tiesas ieskatā arī nav uzskatāms par tik būtisku

procesuālu pārkāpumu, kas padarītu Lēmumu par prettiesisku, jo trešajai personai netika darīts zināms profesionālā testa saturs.

[14.6] Izvērtējot atlases intervijas ar pieteicēju protokolu (lietas 74.-76.lapa), tiesa nekonstatē, ka pieteicējam būtu uzdoti jautājumi,

kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai viņa piemērotību minētajam amatam. Turklāt pieteicējam un trešajai personai tika

uzdoti līdzīga satura jautājumi atbilstoši konkrētajai faktiskajai situācijai.

Ņemot vērā to, ka amata apraksta kompetenču modulī ir paredzētas arī ierēdņa personīgās īpašības – atbildība sajūta, loģiskā

domāšana, objektivitāte un precizitāte, kā arī labas komunikācijas prasmes, augsta atbildība sajūta, spēja strādāta pastāvīgi un

komandā, tad tiesa neuzskata pretendenta aptaujas 4.lapā uzdotos jautājumus (lietas 62.lapa) par tādiem, kas neattiecas uz

konkrēto amatu. Turklāt atlases intervijas mērķis ir arī noskaidrot arī potenciālā darbinieka motivāciju, spēju iekļauties darba kolektīvā

un darba pienākumus un rezultātus pretendenta pašreizējā vai iepriekšējā darbā.

[15] Ņemot vērā sprieduma 11.-14.punktos minēto, tiesa secina, ka atbildētājas izdarītajā pieteicēja un trešās personas izvērtējumā

konkursā uz /nosaukums/ centra Administratīvā departamenta Resursu nodaļas /amats/ nav pieļautas brīvības izmantošanas kļūdas

un pretendenti ir vērtēti pēc tādiem kritērijiem, kas ir saistīti ar konkrētā amata funkciju veikšanu. Tiesas ieskatā pieļautie procesuālie

pārkāpumi ir bijuši nenozīmīgi, tādējādi nav pamata uzskatīt, ka nav nodrošināta vienlīdzīga piekļuve minētajam amatam vai atšķirīga

attieksme pret pretendentiem. Tādējādi tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks.

[16] Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.pants paredz, ka iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību,

izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties,

bet tā prettiesiski nav rīkojusies.

Ņemot vērā to, ka nav konstatējams atbildētājas prettiesisks Lēmums, tad nav pamata pieteicēja prasījuma par atlīdzinājuma

piešķiršanu apmierināšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) T.Jefremova