Legislator Case Law & Legislation
C37041014 / C-0410-14 AI generated

Court orders father to pay increased child support based on mother's income evidence and child's right to maintenance.

Case Number C37041014 / C-0410-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's request for increased child support. The plaintiff submitted evidence of the defendant's insufficient income to support the child's needs, while the defendant offered no defense or financial information. Consequently, the court ordered monthly payments of 100 euros until the child reached adulthood.

Legislator headnote

AI generated

Civillikuma 177. un 179. panti; Civilprocesa likuma 250.25.1. panta 1. daļa; Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. panta 1. daļa: When a parent's income is insufficient to meet a child's needs, the court must order increased maintenance payments to ensure the child's right to a favorable social environment.

Keywords

AI generated
child support maintenance insufficient income evidence child's right to care default judgment procedure monthly payment order parental duty of care court costs allocation

Cited Legislation

AI generated
Civillikuma 177. pants
Civillikuma 179. pants
Civilprocesa likuma 250.25.1. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 42. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 43. panta 1. daļas 3. punkts
Civilprocesa likuma 35. panta 1. daļas 3. punkts
Civilprocesa likuma 34. panta 1. daļas 1. punkta a) apakšpunkts
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. panta 1. daļa
Ministra kabineta noteikumi Nr.37 no 2013.gada 15.janvāra
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C37041014

Lietas arhīva Nr. C-0410-14/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2014.gada 27.martā

Tukuma rajona tiesa

tiesnese K.Vanaga

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu,

Tiesa

konstatēja

2013.gada 20.decembrī /pers. A/ cēlusi Tukuma rajona tiesā prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgā dēla /pers.

C/ uzturam 100 euro ik mēnesi.

Prasītāja norāda, ka atbildētājs ir /pers. C/ tēvs. Prasītāja kopā ar atbildētāju nedzīvo no 2005.gada. Ar 2006.gada 24.aprīļa Tukuma

rajona tiesas spriedumu no atbildētāja piedzīti uzturlīdzekļi dēla uzturam (Ls35) 49,80 euro apmērā ik mēnesi, kuru maksā

uzturlīdzekļu garantijas fonds.

Pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, Ministra kabineta noteikumiem Nr.37 no 2013.gada 15.janvāra, prasītāja lūdz piedzīt no

atbildētāja dēla /pers. C/ uzturam 100 euro ik mēnesi, bet ne mazāk kā LR Ministru kabineta noteikumos noteiktajā minimālajā

apmērā no prasības iesniegšanas brīža līdz bērna pilngadībai.

Atbildētājam/pers. B/ tiesas sūtījumi nosūtīti uz viņa deklarēto dzīvesvietu, kur personai, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta

piektajā daļā noteiktajam, ir pienākums būt sasniedzamai. Tiesā nav saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi vai iebildumi par

celto prasību, viņš nav pieteicis noraidījumu tiesnesei un nav iebildis lietas izskatīšanai rakstveida procesā.

Ņemot vērā to, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas

dalībniekiem paziņots 2014.gada 3.februārī.

Tiesa atzīst, ka par lietas izskatīšanu atbildētājam paziņots atbilstoši likuma prasībām.

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 177.pants nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā.

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās

attiecībās.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa

izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un

intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu

sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Atbilstoši Civillikuma 179.pantam vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu

un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērnu uzturēšanu neizbeidzas, ja bērni nedzīvo kopā ar

vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

No dzimšanas apliecības Nr./apliecības numurs/ kopijas redzams, ka /pers. C/ ir prasītājas /pers. A/ un atbildētāja /pers. B/ dēls

(lietas 12.lapa).

Ar Kandavas novada domes 2013.gada 19.decembra izziņām pierādīts, ka /pers. C/ dzīvo kopā ar /pers. A/ (lietas 13.-14..lapa).

Prasītāja strādā Kandavas novada Kultūras pārvaldē, viņas alga pēc nodokļu ieturēšanas laika periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz

2013.gada 30.oktobrim bijusi (Ls224,69) 319,71 euro mēnesī (lietas 15.lapa).

Ar Tukuma rajona tiesas 2006.gada 24.aprīļa spriedumu civillietā Nr.C-37022706 no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājai /pers. A/

piedzīti uzturlīdzekļi (Ls35) 49,80 euro mēnesī, 2003.gada 21.jūlijā dzimušajam dēla /pers. C/, sākot no 2006.gada 12.janvāra līdz

dēla pilngadībai (lietas 16-17. lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja īsteno bērna ikdienas aprūpi. Atbildētājs iebildumus tiesai nav izteicis.

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka

Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.

2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.pants nosaka, ka

katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: 2.1. katram bērnam no

viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; 2.2.

katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar 2010.gada 30.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1096 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un

minimālo stundas tarifa likmi” no 2011. gada 1.janvāra Ministru kabineta noteiktais minimālās mēneša darba algas apmērs uz

prasības iesniegšanas brīdi tiesā ir (Ls200) 284,57 euro. No 2014.gada 1.janvāra Ministru kabineta noteiktais minimālās mēneša

darba algas apmērs ir 320 euro.

No lietas materiālos esošās /pers. C/ dzimšanas apliecības konstatējams, ka prasītājas un atbildētāja dēlam tiesas lietas

izskatīšanas laikā ir 10 gadi. Līdz ar to minimālais uzturlīdzekļu apmērs /pers. C/ nedrīkstētu būt zemāks par 30% no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas, kas uz lietas izskatīšanas brīdi atbilst 96 euro.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja lielākus uzturlīdzekļus nekā noteikts minētajos Ministru kabineta noteikumos.

Kā pamatojums uzturlīdzekļiem iesniegta izziņa par izpeļņu no darba vietas (lietas 15.lapa), kas apliecina, ka /pers. A/ neto alga

2013.gadā bijusi (Ls224,69) 319,71 euro mēnesī, kas nav pietiekami, lai nodrošinātu pilnvērtīgu bērna utzurēšanu.

Atbildētājs tiesai nav sniedzis nekādus paskaidrojumus, nav apstrīdējis pieprasīto uzturlīdzekļu apmēru, nav sniedzis nekādas ziņās

par savu materiālo stāvokli.

Ņemot vērā minēto, tiesai nav pamata uzskatīt, ka bērna uzturēšanai būtu nosakāmi mazāki uzturlīdzekļi kā lūdz prasītāja.

Tiesa atzīst, ka prasība apmierināma un no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi bērna uzturam 100 euro apmērā, bet ne mazāk kā

valsts noteiktajā minimālajā apmērā ik mēnesi, sākot no prasības iesniegšanas dienas 2013.gada 20.decembra līdz /pers. C/

sasniegs pilngadību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to

samaksāšanas bijis atbrīvots (Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts), piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos

proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu

kopsumma par vienu gadu. Konkrētajā gadījumā tas atbilst 1200 euro, no kuriem atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās

daļas 1.punkta a) apakšpunktam aprēķināma valsts nodeva 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro. Attiecīgi

1200x15%=180. Bez tam, kā izriet no lietai pievienotās pavēstu izdrukas, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi veido 7,60 euro.

Tādējādi no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva 180 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,60

euro.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civillikuma 177., 179.pantu, Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu,

43.panta pirmās daļas 3.punktu, 93.panta pirmo daļu, 190., 193. pantu, 43.panta ceturto daļu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla /pers. C/,

personas kods /personas kods/, uzturam 100 euro (simts euro) apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30% (trīsdesmit procentu)

apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas sākot no 2013.gada 20.decembra līdz brīdim, kad /pers. C/

sasniegs 18 (astoņpadsmit) gadu vecumu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - valsts nodevu 180 euro (viens simts

astoņdesmit euro) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,60 euro (septiņi euro, sešdesmit centi), kopā piedzenot 187,60 euro

(viens simts astoņdesmit septiņi euro, sešdesmit centi).

Pārtraukt uzturlīdzekļu piedziņu pēc Tukuma rajona tiesas izpildu raksta Nr.C-37022706.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas

dienas 2014.gada 27.marta.

Tiesnese K.Vanaga