Court dismissed appeal against traffic fine for parking in prohibited zone, upholding police decision.

Lieta Nr. A42971209 (A1385-11/5) SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011. gada 18. janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I. Kaļiņina,

piedaloties pieteicējam P.J., atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvei I.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc P.J. pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009. gada 8. oktobra lēmuma Nr. 3574 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2009. gada 6. septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr. 111448195 (lietas 16. lapa) transportlīdzekļa vadītājam par to, ka transportlīdzeklis Mercedes Benz, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī – transportlīdzeklis), 2009. gada 6. septembrī plkst.

20.56 bija novietots stāvēšanai Rīgā, Palasta ielā pie 2. nama, 326. ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zonā, tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 135.11. apakšpunkta prasības, par ko paredzēta administratīvā atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10 panta piektās daļas 11. punktā. Transportlīdzekļa vadītājam piemērots naudas sods Ls 30 apmērā. Nepiekrītot minētajam lēmumam, transportlīdzekļa vadītājs P.J. (turpmāk – pieteicējs) to apstrīdēja Pārvaldes priekšniekam. Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, Pārvaldes priekšnieka vietniece 2009. gada

8. oktobrī pieņēma lēmumu Nr. 3574 (turpmāk – Lēmums), ar kuru atstāja negrozītu iepriekš pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 111448195. [2] 2009. gada 30. oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009. gada 2. novembra lēmumu ierosināta administratīvā lieta. Pieteikumā pieteicējs norāda, ka pagalmā vienmēr tika novietoti transportlīdzekļi, kamēr nebija uzstādīta 326. ceļa zīme, kuras uzstādīšanai nav pamata. [3] Pārvalde rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, norādot, ka pārkāpuma fakts ar lietas materiāliem ir pilnībā pierādīts. [4] Pieteicējs tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina un, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem, lūdza to noraidīt. Motīvu daļa

[5] Tiesa, novērtējusi administratīvā procesa dalībnieku izvirzīto argumentu pamatotību kopsakarā ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, atzīst, ka pieteicēja pieteikums nav pamatots un tas ir noraidāms. [6] Lēmums, kas ir pieteicējam nelabvēlīgs administratīvais akts, pamatots ar CSN

135.11. apakšpunktu un LAPK 149.10 panta piektās daļas 11. punktu. LAPK 8. panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Līdz ar to spriedumā LAPK normas, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu, ir izteiktas redakcijā, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā. Saskaņā ar CSN 135.11. apakšpunktu aizliegts apstāties un stāvēt 326. ceļa zīmes darbības zonā. CSN 282.26. apakšpunkts paskaidro, ka aizlieguma zīmes nosaka vai atceļ noteiktus ceļu satiksmes ierobežojumus. Aizlieguma zīme ir 326. zīme „Apstāties aizliegts”. Transportlīdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt. Savukārt LAPK 149.10 panta piektās daļas 11. punkts noteic, ka par stāvēšanu 326. ceļa zīmes darbības zonā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar šo tiesību normu, nepieciešams konstatēt, ka persona novietojusi transportlīdzekli stāvēšanai 326. ceļa zīmes darbības zonā. [7] Konkrētajā lietā tiesai ir jāpārbauda, vai atbildētājs pamatoti saucis pie administratīvās atbildības pieteicēju, piemērojot administratīvo sodu atbilstoši LAPK

149.10 panta piektās daļas 11. punktam. [8] Atbilstoši LAPK 9. panta pirmajā daļā noteiktajam par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Saskaņā ar LAPK 243. pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: protokolu par administratīvo pārkāpumu, tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). [9] Pieteicēja transportlīdzekļa novietojums stāvēšanai 2009. gada 6. septembrī plkst. 20.56 Rīgā, Palasta ielā pie 2. nama, 326. ceļa zīmes darbības zonā fiksēts lietas materiāliem pievienotajā fotogrāfijā (lietas 18. lapa), kas uzskatāmas par pierādījumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši LAPK 243. pantam. Kā izriet no minētā fotofiksācijas materiāla, Rīgā, pie Palasta ielas 2. nama stūra, skatoties no Herdera laukuma puses Palasta ielas virzienā, uzstādīta 326. ceļa zīme ar

808. papildzīmi „Darbības zona”, kas saskaņā ar CSN 307.6. apakšpunktu precizē vai ierobežo zīmju darbību un norāda 326. zīmes darbības zonas beigas. Konkrētajā gadījumā

808. papildzīme norāda 326. ceļa zīmes darbības zonu 120 metrus virzienā pa Palasta ielu, kur acīmredzami un nepārprotami tuvākā attālumā (lietas 18. lapa) protokolā-paziņojumā Nr. 111448195 norādītajā vietā un laikā bija novietots pieteicēja transportlīdzeklis Mercedes Benz, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Tiesa secina, ka pieteicējs protokolā-paziņojumā Nr. 111448195 norādītajā vietā un laikā nebija ievērojis CSN 135.11. apakšpunktā noteikto aizliegumu, t. i., novietojis transportlīdzekli 326. ceļa zīmes darbības zonā. Izskatāmajā gadījumā pilnībā sakrīt LAPK 149.10 panta piektās daļas 11. punktā ietvertās un pārkāpuma faktiskajā sastāvā konstatētās administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes. Tādējādi atbildētājs pareizi kvalificēja pieteicēja izdarīto administratīvo pārkāpumu protokolā-paziņojumā Nr. 111448195 norādītajā vietā un laikā, līdz ar to pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.10 panta piektās daļas 11. punkta, piemērojot minētās tiesību normas sankcijā paredzēto sodu. LAPK 149.10 panta piektās daļas 11. punktā vainīgajai personai paredzēts konstants administratīvais sods – naudas sods Ls 30 apmērā, kas neparedz iestādei iespēju pēc sava ieskata izvēlēties piemērojamā soda apmēru, līdz ar to konstanta soda piemērošana atzīstama par samērīgu un atsevišķu lietderības apvērumu izvērtēšanu neprasa. [10] Pieteicējs pieteikumā argumentē, ka pagalmā vienmēr tika novietoti stāvēšanai transportlīdzekļi, kamēr nebija uzstādīta ceļa zīme, tādējādi izsakot neapmierinātību par

326. ceļa zīmes ar darbības zonas ierobežojumu 5 un 10 metru attālumā attiecīgi uz katru pusi (lietas 6. lapa) uzstādīšanu Rīgā, Palasta ielā pie 2. nama. Pārbaudot izvirzītā argumenta pamatotību, tiesa norāda, ka saskaņā ar CSN 4. punktu ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

No minētā secināms, ka pienākums ievērot ceļa zīmju prasības, tostarp transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas prasības, ir visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, arī pieteicējam. CSN nenosaka atkāpes no to ievērošanas, ja mainījies regulējums konkrētajā ceļa posmā. Savukārt par CSN normu neievērošanu LAPK ir paredzēta atbildība. Kā tiesa norādīja iepriekš, pieteicējam administratīvais sods par protokolā-paziņojumā Nr. 111448195 konstatēto pārkāpumu tika piemērots pamatoti un tiesiski. [11] Izvērtējot pieteicēja iebildumu par 326. ceļa zīmes uzstādīšanu ar darbības zonas ierobežojumu 5 un 10 metru attālumā attiecīgi uz katru pusi (lietas 6. lapa), tiesa norāda, ka atbilstoši administratīvo tiesu judikatūrā nostiprinātām atziņām, ceļa zīmes ir atzīstamas par īpaša veida administratīvajiem aktiem, kas ietver vispārēju rīkojumu, līdz ar to tās ir apstrīdamas un pārsūdzamas.

Tā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008. gada 7. marta lēmumā lietā SKA-213/2008 (sk.

9. punktu) norādījis, ka privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums būtu pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā gadījumā, ja konkrētā ceļa zīme traucētu pieteicējam piekļūt savai dzīves vai darba vietai, apgrūtinātu pārvietošanos vai stāvēšanu noteiktā ceļa posmā, kurš pieteicējam ir jāizmanto ikdienā, vai arī ja pieteicējs tiktu sodīts par automašīnas novietošanu vietā, kur to aizliedz ceļa zīme. Savukārt kompetenta institūcija, kas nodrošina satiksmes organizēšanu un lemj par ceļa zīmes uzstādīšanu Rīgas pilsētas publiskajās teritorijās ir Rīgas pilsētas pašvaldība, kas izveidojusi speciālo vadošo iestādi satiksmes un transporta nozarē – Rīgas domes Satiksmes departamentu.

Saskaņā ar Rīgas domes 2006. gada 24. janvāra nolikuma Nr. 35 „Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikums” 10. punktā noteikto Satiksmes departamenta uzdevumi satiksmes organizācijas un satiksmes drošības jomā ir: veidot vienotu, ar citām atbildīgajām institūcijām saskaņotu politiku satiksmes organizācijas un satiksmes drošības pasākumu realizēšanā un uzlabošanā Rīgas pilsētā; veikt ielu tīkla kompleksu apsekošanu saistībā ar satiksmes organizāciju un satiksmes drošību, kā arī izvērtēt un organizēt ceļu drošības audita ieteikumu izpildi; organizēt un attīstīt Satiksmes vadības centra darbību; organizēt kravu pārvadājumu noteikumu ievērošanas kontroli Rīgas pilsētā; pārzināt jautājumus, kas saistīti ar satiksmes slēgšanu un satiksmes organizācijas izmaiņām sakarā ar objektu uzturēšanas un būvniecības darbu izpildi ielu tīklā, sabiedriskajiem pasākumiem, kā arī citos gadījumos saskaņā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu.

No minētā izriet, ka visi jautājumi par ceļa zīmes uzstādīšanas lietderību risināmi šajā pašvaldības iestādē, kuras lēmumi apstrīdami un pārsūdzami Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikuma VI nodaļā noteiktajā kārtībā. [12] Pārbaudot Lēmuma atbilstību procesuālajiem un formālajiem priekšnoteikumiem, tiesa norāda, ka prasības, kādas ir izvirzāmas iestādes lēmumam, kas pieņemts administratīvā pārkāpuma lietā, ir uzskaitītas LAPK 274. pantā, kas paredz, ka izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā.

Lēmumā norāda:

1) tās institūcijas (amatpersonas) nosaukumu, kura pieņēmusi lēmumu;

2) lēmuma numuru, kura pirmie trīs simboli ir institūcijas trīsciparu kods, ko piešķir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

3) lietas izskatīšanas datumu;

4) ziņas par personu, uz kuru attiecas izskatāmā lieta, un šīs personas pārstāvi;

5) lietas izskatīšanā konstatētos apstākļus un tos apstākļus, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu;

6) protokola par administratīvo pārkāpumu numuru, izņemot gadījumus, kad administratīvā pārkāpuma protokolu nesastāda;

7) normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu;

8) lietā pieņemto lēmumu. Atbilstoši LAPK 237. pantā nostiprinātajiem lietvedības uzdevumiem administratīvā pārkāpuma procesā iestādei ir pienākums savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību. Tiesa konstatē, ka Lēmumā ir izvērtēts pieļautā administratīvā pārkāpuma sastāvs, kā arī ietvertas visas LAPK 274. pantā Lēmuma saturam izvirzītās prasības. [13] Tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā pieteicējam administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski, līdz ar to, ņemot vērā administratīvā soda preventīvo raksturu, tiesa uzskata, ka tas sasniedz LAPK 22. pantā noteikto mērķi – administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta pirmās daļas

1. punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

Atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009. gada 8. oktobra lēmumu Nr. 3574 [protokols Nr. 111448195], bet P.J. [personas kods /personas kods/] pieteikumu par tā atcelšanu noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese I. Kaļiņina