Legislator Case Law & Legislation
C71299725 / C-2997-25 ECLI:LV:VRT:2025:1212.C71299725.3.S AI generated

Court partially allows debt collection claim against car rental lessee and guarantor for unpaid fees and damages.

Case Number C71299725 / C-2997-25
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against a car rental lessee and guarantor who failed to appear in court. The plaintiff argued for full payment of outstanding rental fees, transport costs, and damages, while the defendants did not contest the claim. The court ruled that the claim was valid for specific amounts but rejected the request for the remaining balance due to insufficient evidence or calculation errors.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 5., 8., 37. p. 1., 92.-97., 189.-193., 195., 204.1., 208.1.-208.2. panti: The court may partially grant a debt collection claim when the plaintiff proves certain obligations but fails to substantiate the full amount claimed against the defendant.

Keywords

AI generated
debt collection car rental contract partial dismissal guarantor liability default judgment court costs statutory interest

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 5. panta pirmā daļa
Civilprocesa likuma 8. panta pirmā daļa
Civilprocesa likuma 37. panta pirmās daļas 1. punkts
Civilprocesa likuma 92. panta
Civilprocesa likuma 93. panta
Civilprocesa likuma 94. panta
Civilprocesa likuma 95. panta
Civilprocesa likuma 96. panta
klātbūtnes un Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu, tiesa secina, ka lietā ir pierādīts, ka nomnieks nav
Civilprocesa likuma 97. panta
Civilprocesa likuma 189. panta
Civilprocesa likuma 190. panta
Civilprocesa likuma 191. panta
Civilprocesa likuma 192. panta
Civilprocesa likuma 193. panta
Civilprocesa likuma 195. panta
[8] Ievērojot Civilprocesa likuma 195. panta noteikumus un Senāta Civillietu departamentu senatoru

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 29. janvāra lēmums lietā Nr. SKC-1331/2016 (lieta Nr. C28283311)
Senāta Civillietu departamentu senatoru kopsapulces 2021. gada 15. decembra lēmums
ECLI:LV:VRT:2025:1212.C71299725.3.S
Court partially allows debt collection claim against car rental lessee and guarantor for unpaid fees and damages.
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:VRT:2025:1212.C71299725.3.S

Lieta Nr. C71299725

Arhīva Nr. C-2997-25/5

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Limbažos 2025. gada 12. decembrī

Vidzemes rajona tiesa,

tiesnese Madara Štorha,

ar tiesas sēdes sekretāri Liesmu Brunēvicu,

atklātā tiesas sēdē 2025. gada 12. novembrī izskatīja civillietu SIA “Watu Auto” prasībā pret /Persona B/ un

/Persona A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “Watu Auto”(turpmāk prasītāja) 2025. gada 6. jūnijā cēlusi tiesā prasību pret /Persona B/ (turpmāk arī

nomnieks) un /Persona A/ (turpmāk arī galvotājs) par parāda piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587.,

1589., 1692.-1695., 1698., 1716., 1717., 1779., 1785., 2112., 2124., 2150., 2152.pantu, lūdz tiesu piedzīt no

nomnieka, bet piedziņas daļējas vai pilnīgas neiespējamības gadījumā no nomnieka, galveno parādu 3968,05euro,

līgumsodu 512,55 euro un visus tiesāšanās izdevumus.

Nomnieka saistības izriet no 2022. gada 27. maijā noslēgtā līguma Nr. /Numurs A/ par transportlīdzekļa

ilgtermiņa nomu (turpmāk nomas līgums), ar ko nomnieka lietošanā līdz 2027. gada 27. maijam tika nodota 2008.

gada izlaiduma automašīna /TL Marka A/, valsts reģistrācijas Nr. /Reģistrācijas numurs A/ (turpmāk

transportlīdzeklis). Savukārt galvotāja saistības izriet no 2022. gada 27. maijā noslēgtā galvojuma līguma Nr.

/Numurs B/ (turpmāk galvojuma līgums), ar ko galvotājs uzņēmās saistību atbildēt kā pats parādnieks (nomnieks)

par visām saistībām, kas izriet no nomas līguma.

Prasības summa sastāv no šādām pozīcijām: 133,47 euro ir nomas maksas parāds par transportlīdzekļa nomu

par laiku no 2022. gada 27. decembra līdz 2023. gada 2. martam; transportlīdzekļa transportēšanas pakalpojumi

300,08 euro; izdevumi par transportlīdzekļa izsoles organizēšanu 72,60 euro; transportlīdzekļa vērtības noteikšana

42,35 euro; līgumsods par nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu 510 euro; līgumsods par nomas maksas

maksājumu kavējumu 2,55 euro; transportlīdzekļa atlikusī vērtība 2900 euro; parāda atgūšanas izdevumi 7 euro.

[2] Prasības pieteikums 2025. gada 6. jūnijā nosūtīts uz nomnieka un galvotāja deklarētajām dzīvesvietām.

Neviens no atbildētājiem paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

[3] Prasītāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, tiesā saņemts lūgums par lietas izskatīšanu bez tās pārstāvja

piedalīšanās tiesas sēdē. Norādīts, ka pēc prasības celšanas tiesā neviens no atbildētājiem nav veicis nevienu

maksājumu, tāpēc prasība tiek uzturēta pilnā apmērā.

Nedz /Persona B/, nedz /Persona A/ uz tiesas sēdi nav ieradušies un nav paziņojuši par neierašanās

iemesliem, nav lūguši lietas izskatīšanu atlikt, par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētāji informēti likumā noteiktajā

kārtībā ar tiesas pavēstēm, kas 2025. gada 16. jūlijā nosūtītas uz viņu deklarētajām dzīvesvietām.

[4] Ņemot vērā, ka tiesa var izvērtēt prasījumu, pamatojoties vienīgi uz prasītājas sniegtajiem argumentiem

un pierādījumiem, savukārt atbildētāju attieksme pret celto prasību nav zināma, tiesa secina, ka saskaņā ar

Civilprocesa likuma 5. panta piekto daļu un 208.1 pantu ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu.

Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai nav

konstatējami.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir apmierināma

daļā.

[5.1] Neviens no atbildētājiem lietā nav izteicis iebildumus pret juridiski nozīmīgu apstākli, proti, ka starp

prasītāju un nomnieku noslēgts transportlīdzekļa nomas līgums, savukārt starp prasītāju un galvotāju noslēgts

galvojuma līgums atbilstoši kam galvotājs uzņēmās atbildēt par nomnieka saistībām kā pats parādnieks.

Civillikuma 1838. pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Lietā nav pierādījumu, kas

atspēkotu prasītājas apgalvoto apstākli, ka nomnieks nav veicis nomas maksājumu 133,47 euro apmērā. Ievērojot,

ka nomas līgums paredz svešas lietas lietošanu par maksu (sk. Civillikuma 2112. pantu), un lietā nav pierādījumu

par samaksu, tiesa prasību daļā par nomas maksas parāda piedziņu atzīst par pamatotu un apmierināmu.

Ievērojot nomas līguma 9.3. punktu, kas par līgumā paredzēto maksājumu kavējumu piešķir prasītājai tiesības

aprēķināt līgumsodu 0,5% apmērā no kavētās summas par katru nokavēto dienu un pamatojoties uz Civillikuma

1716. panta trešo daļu, no nomnieka piedzenams līgumsods 2,55 euro apmērā par nomas maksas maksājumu

kavējumu laika posmā no 2023. gada 27. februāra līdz 2023. gada 2. martam.

[5.2] Atbilstoši Civillikuma 2152. pantam, pēc nomas izbeigšanās nomniekam ir pienākums atdot atpakaļ

iznomāto lietu. Nomas līguma 8.1.3. punkts arī paredz nomnieka pienākumu nodot transportlīdzekli prasītājas

valdījumā paziņojumā norādītajā vietā vai klientu apkalpošanas centrā, ja nomas līguma pirmstermiņa tiesības

izmantojis iznomātājs. Savukārt nomas līguma 8.4. punkts noteic, ka nomnieks piekrīt, ka iznomātājam ir tiesības

iegūt transportlīdzekļa valdījumu, patstāvīgi pārņemot transportlīdzekli savā varā pašam vai piesaistot trešās

personas (..). Kā norādīts iepriekš, lietā nav strīda, ka tieši prasītāja vienpusējā kārtā pirms termiņa izbeidza nomas

līgumu sakarā ar nomnieka pieļautu nomas maksas maksājumu kavējumu, attiecīgi nomniekam bija pienākums

nogādāt transportlīdzekli prasītājas klientu apkalpošanas centrā Kojusalas ielā 8, Rīgā (sk. 2023. gada 2. marta

paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no līguma).

Nomnieks nav apstrīdējis prasībā norādīto faktu, ka 2023. gada 21. martā transportlīdzekli nenogādāja

prasītājas norādītajā adresē. Vienlaikus lietā iesniegtajā transportlīdzekļa pārņemšanas aktā, kas datēts ar 2023.

gada 21. martu un sagatavots Mētrienā, prasītājas pārstāvis veicis atzīmi “auto nav ejošs”. Kopsakarā ar nomas

līguma 8.1.4. un 8.4. punktu, kas noteic, ka transportlīdzekli iznomātāja vietā var pārņemt arī tā sadarbības partneri

vai pilnvarotā persona, un lietā iesniegto /Nosaukums D/ 2023. gada 21. marta rēķinu Nr. /Numurs C/ redzams, ka

transportlīdzeklis evakuēts no /Vieta A/ uz /Vieta B/ un attiecīgais pakalpojums izmaksājis 300,08euro. Šo rēķinu

prasītāja apmaksājusi 2023. gada 22. martā. Kopsakarā ar faktu, ka transportlīdzeklis pārņemts bez nomnieka

klātbūtnes un Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu, tiesa secina, ka lietā ir pierādīts, ka nomnieks nav

izpildījis gan no likuma, gan no līguma izrietošu saistību atdot nomas priekšmetu iznomātājam pēc nomas līguma

izbeigšanās un no viņa piedzenami izdevumi par transportlīdzekļa evakuāciju.

[5.3] Prasītāja lūgusi piedzīt izdevumus 42,35 euro par transportlīdzekļa vērtēšanu un 72,60 euro par

transportlīdzekļa pārdošanu izsolē. Nomas līguma 6.5. punkts noteic, ja iznomātājam (prasītājai) rodas pamatotas

šaubas par transportlīdzekļa stāvokli un atbilstību līguma noteikumiem, nomnieks apņemas veikt transportlīdzekļa

ārkārtas obligāto tehnisko apskati un/vai nodot transportlīdzekli iznomātāja norādītam transportlīdzekļa vērtētājam

vērtējuma veikšanai. Ja izrādās, ka transportlīdzeklis atbilst visiem līguma noteikumiem (tajā skaitā, bet

neaprobežojoties ar tiem, kas attiecas uz tehnisko stāvokli), visus izdevumus, kas saistīti ar šajā punktā paredzēto

noteikumu izpildi sedz iznomātājs. Pretējā gadījumā visus izdevumus sedz nomnieks.

Lietā iesniegts 2023. gada 18. aprīļa rēķins Nr. /Numurs D/, no kā redzams, ka SIA /Nosaukums E/

sagatavojusi ziņojumu par transportlīdzekļa vērtību. Kā izriet no attiecīgā rēķina un 2023. gada 19. aprīļa

maksājuma uzdevuma, uz transportlīdzekli attiecināmā daļa ir 42,35euro. Vienlaikus atzīmējams, ka, atbilstoši

prasībā norādītajam, “Pēc pārbaudes tika secināts, ka nepieciešams veikt arī padziļinātu tehniskā stāvokļa

novērtēšanu autoservisā. Pēc transportlīdzekļa nogādāšanas autoservisā tika konstatēts, ka tam, papildus virsbūves

bojājumiem, ir dažādi citi būtiski bojājumi un pēc transportlīdzekļa vērtības noteikšanas tika secināts, ka tā

remontdarbu tāme ir nesamērīgi liela pret Transportlīdzekļa aptuveno vērtību pēc tā saremontēšanas. Ievērojot

iepriekš minēto, Prasītājs saskaņā ar Līguma noteikumiem pieņēma lēmumu Transportlīdzekli neremontēt, bet

pārdot to izsolē par iespējami augstāko cenu.”

No nomas līguma 6.5. punkta un prasībā teiktā izriet, ka prasītājai kā iznomātājai būtu tiesības uz izdevumu,

kas saistīti ar transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa padziļinātu novērtēšanu, atlīdzību, taču šajā lietā padziļinātā

tehniskā izpēte nemaz nav veikta, bet gan tika sagatavots ziņojums par transportlīdzekļa vērtību, kā tas redzams no

/Nosaukums E/ iesniegtā rēķina.

Nedz no nomas līguma 6.5., nedz citiem punktiem neizriet, ka nomnieks būtu uzņēmies saistību atlīdzināt

izdevumus par transportlīdzekļa vērtības noteikšanu. Ievērojot Civillikuma 1785. pantu, kas noteic, ja zaudējumu

atlīdzības pienākums izriet no līgumiskas saistības pārkāpuma, tad atlīdzības apmēru noteic šā līguma saturs, un to,

ka lietā nav pierādījumu, ka pieprasītie 42,35 euro radušies par transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa padziļinātu

izpēti, prasība šajā daļā noraidāma.

Lai arī lietā ir iesniegts /Nosaukums G/ 2023. gada 9. maija rēķins Nr. /Numurs E/ un tā pielikums, ka

transportlīdzeklis 2023. gada 28. aprīlī pārdots izsolē par 500 euro un komisijas maksa par šādu pakalpojumu ir

72,60euro, tiesa nekonstatē, ka nomnieks nomas līgumā būtu uzņēmies saistību atlīdzināt izdevumus par

transportlīdzekļa pārdošanu izsolē, attiecīgi arī šajā daļā prasība noraidāma, nekonstatējot līgumā pielīgtu saistību

(sk. Civillikuma 1785. pantu).

[5.4] Atsaucoties uz nomas līguma īpašajiem nosacījumiem un Civillikuma 1716. panta otro daļu, prasītāja no

nomnieka lūgusi piedzīt līgumsodu trīs mēnešu nomas maksas apmērā, kas atbilst 510 euro, par to, ka nomas

līgums izbeigts pirms tajā norādītā 60 mēnešu termiņa. Nomas līgums tika izbeigts pēc prasītājas iniciatīvas, jo

nomnieks bija nokavējis divu mēnešu nomas maksas samaksu.

Civillikuma 1716. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas

ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods

par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt

vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Atbilstoši Civillikuma 1717. pantam līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu

lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu

praksei.

No prasības apstākļiem izriet, ka transportlīdzekļu iznomāšana patērētājiem ir prasītājas saimnieciskā

darbība, kā arīdzan no lietas apstākļiem un paša nomas līguma noteikumiem izriet, ka transportlīdzeklis

nomniekam iznomāts kā patērētājam. Attiecīgi tiesa, izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, ņem vērā, vai tas ir

samērīgs un atbilst godīgai darījumu praksei.

Civillikuma 1724.1 pants paredz, ka tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir

pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus

apstākļus. Tiesa uzskata, ka līgumsoda apmēram ir jābūt ar saprātīgām robežām, kuru noteikšana kļūst par tiesas

kompetenci, par mērauklu lietojot taisnīguma un samērīguma principus, kā arī godīgu darījumu praksi.

Civillikuma 1716. panta trešā daļa noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās

saistības apmēra.

Ņemot vērā, ka nomas līgumā transportlīdzekļa vērtība līguma noslēgšanas brīdī noteikta 3400 euro, un

nomas līgums izbeigts, jo nomnieks pieļāvis divu mēnešu nomas maksas kavējumu, tiesa par taisnīgu un samērīgu

konkrētās lietas apstākļiem atzīst līgumsodu, kas nepārsniedz 340 euro jeb 10 procentus no pielīgtās

transportlīdzekļa vērtības un precīzi atbilst divu mēnešu nomas maksai.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļā par līgumsoda par nomas līguma izbeigšanu

pirms minimālā nomas termiņa notecējuma 340 euro piedziņu, savukārt noraidāma daļā par līgumsoda 170 euro

piedziņu (510 euro – 340 euro).

[5.5] Nomas līguma 8.3. punkts noteic, ja pēc atgriešanas iznomātājam transportlīdzeklis ir tādā stāvoklī, ka

to nav iespējams atjaunot, nomniekam ir pienākums 3 (trīs) darba dienu laikā pēc iznomātāja pieprasījuma

samaksāt iznomātājam transportlīdzekļa atlikušo vērtību attiecīgajā brīdī kā atlīdzību par iznomātājam radītajiem

zaudējumiem (..).

Kā norādīts iepriekš, nomnieks šajā lietā ir patērētājs, kas savukārt nozīmē, ka tiesai, ex officio konstatējot

netaisnīgus līguma noteikumus, jāatsaka to piemērošana attiecībā pret patērētāju (sk. Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 6. panta vienpadsmito daļu).

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta trešās daļas 4. punkts noteic, ka par netaisnīgiem līguma

noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības,

neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi

salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus

apstākļus.

No vienas puses prasītāja šajā lietā apgalvojusi, ka nomnieka rīcības dēļ transportlīdzeklim nodarīti tik

apjomīgi bojājumi, ka to novēršana prasītājai radītu pārmērīgus zaudējumus un tā pieņēmusi vienīgo saimnieciski

pamatoto lēmumu pārdot transportlīdzekli izsolē par 500 euro, tajā pašā laikā minētais nav bijis šķērslis prasītājai

pieprasīt transportlīdzekļa atlikušo vērtību 2900 euro, kas iegūta tādējādi, ka no transportlīdzekļa sākotnējās

vērtības, kas norādīta nomas līgumā un bija 3400 euro tiek atņemti izsolē iegūtie 500 euro.

Civillikuma 2128. pants noteic, ka abām pusēm jāpiegriež no līguma izrietošām saistībām visa tā rūpība,

kādu pēc taisnības var no viņām prasīt, it sevišķi lietas glabāšanas ziņā. Tādēļ viņas atbild viena otrai par katru

zaudējumu, kas noticis viņu ļaunprātības vai neuzmanības dēļ, un tikai nejauši zaudējumi nevienam nav jāatlīdzina.

Saskaņā ar Civillikuma 2150. pantu nomas priekšmets nomniekam jālieto kārtīgi un saimniecīgi. Ja viņi to ir

ievērojuši, tad viņiem nav jāatbild par parasto lietas nolietošanos. Savukārt Civillikuma 2152. pants paredz, ka pēc

nomas izbeigšanās nomniekam jāatdod atpakaļ iznomātā lieta ar visiem tās piederumiem, cik iespējams labā

stāvoklī.

Neskatoties uz minēto regulējumu, tiesa secina, ka nomas līguma 9.1. punkts pastiprina nomnieka atbildību

par jebkādiem transportlīdzekļa bojājumiem, tajā skaita arī par tādiem bojājumiem, par kuriem viņš nav vainojams,

paredzot atbildētāja pienākumu kompensēt transportlīdzekļa vērtības zudumu.

Tiesa nomas līguma 9.1.punktā pielīgto nomnieka pienākumu atzīst par netaisnīgu un pretēju likuma

vispārējam regulējumam. Secīgi, pienākums segt transportlīdzekļa vērtības zudumu, kas nav saistīts ar nomnieka

vainu un rodas dabiskā nolietojuma dēļ, uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu, jo uzliek patērētājam

nepamatoti lielu slogu.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka lietā nav pierādīts nomas priekšmeta vērtības samazinājums, tostarp apstāklis, ka

šāds vērtības samazinājums būtu saistīts ar nomnieka vainojamu rīcību.

Saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu ar zaudējumiem jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Atbilstoši Civillikuma 1775. un 1779. pantam katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Katram ir pienākums

atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Apstāklis, ka transportlīdzeklis būtu nodots prasītājai sliktā tehniskā stāvoklī, jāpierāda prasītājai, taču tā lietā

nav iesniegusi nevienu pierādījumu par transportlīdzeklim konstatētajiem bojājumiem, izņemot vizuāli nosakāmos

bojājumus, kas atzīmēti 2023. gada 21. marta aktā par transportlīdzekļa pārņemšanu. Konstatēts, ka

transportlīdzeklim ir stiklu, lukturu, atdurstieņu, krāsojuma un virsbūves bojājumi un salons ir netīrs,

transportlīdzeklis neiet. Prasības pieteikumā tā vispārīgi norādījusi, ka padziļinātajā tehniskajā izpētē konstatēti

nopietni bojājumi, nenorādot, konkrēti kādi, un nesniedzot par to pierādījumus.

Jāsecina, ka lietā nav ziņu, konkrēti kādi mehāniski bojājumi konstatēti un kā tie ietekmē transportlīdzekļa

vērtību. Šādos apstākļos nav pamata atzīt, ka nekonkretizēti mehāniski bojājumi pārsniedz transportlīdzekļa

dabisko nolietojumu. Citiem vārdiem, prasītāja lietā nav

pierādījusi, ka transportlīdzeklim konstatēti bojājumi ir būtiski un pārsniedz tā dabisko nolietojumu attiecīgi

nomniekam nav pienākuma atlīdzināt prasītājai transportlīdzekļa vērtību, kuru tā noteikusi pēc sev vien zināmiem

kritērijiem. Ievērojot minēto, tiesa prasību daļā par transportlīdzekļa vērtības piedziņu 2900 euro noraida.

[5.6] Prasītāja lūgusi piedzīt no nomnieka 7 euro, atsaucoties uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. panta

pirmo daļu, taču lietā nav ziņu, ka SIA “Watu Auto” būtu licencēta parādu atgūšanas pakalpojumu sniegšanai,

attiecīgi prasība šajā daļā noraidāma.

[5.7] Lietā nav ziņu, ka galvojuma līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, tādēļ, pamatojoties uz

Civillikuma 1694., 1696., 1698. un 1702. pantu prasības apmierinātajā daļā piedziņa vēršama pret galvotāju, ja

piedziņa no nomnieka nav iespējama pilnībā vai daļēji.

[6] Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež

no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas

piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Ievērojot minēto, prasītājai par labu

piedzenama valsts nodeva 58,65 euro (prasība apmierināta par 776,10 euro, prasības summa 3968,95 euro, attiecīgi

proporcionāli apmierinātā prasības daļa no prasības summas ir 19,55%, savukārt 19,55% no 300 euro ir 58,65

euro).

[7] Civilprocesa likuma pirmās daļas 1. punkts noteic, ka samaksātā valsts nodeva atmaksājama daļēji, ja

iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums. Uz prasības celšanas dienu (pieteikums tiesā saņemts 2025. gada

23. aprīlī) spēkā bija stājies Civilprocesa likuma 3. pielikums, kas noteica, ka par prasību, kuras summa ir robežās

no 2501 līdz 5000 euro, valsts nodeva ir 300 euro. Kā redzams no lietas materiāliem, prasītāja iemaksājusi lielāku

valsts nodevu, t.i., 393,36 euro, attiecīgi 93,36 euro prasītājai atmaksājami.

[8] Ievērojot Civilprocesa likuma 195. panta noteikumus un Senāta Civillietu departamentu senatoru

kopsapulces 2021. gada 15. decembra lēmuma atziņas, prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājiem likumiskos sešus procentus gadā no visas ar spriedumu

piedzītās summas.

Tāpat vērā ņemama kasācijas instances tiesas atziņa, ka likumiskie procenti, tiesības uz kuriem norādītas

tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195. pantam, aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad

par laika posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2016. gada 29. janvāra lēmumu lietā Nr. SKC-1331/2016 (lieta Nr. C28283311)).

[9] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka

spriedums atbildētājiem labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5. panta pirmo daļu, 8. panta pirmo daļu, 37. panta

pirmās daļas 1. punktu, 92. – 97. pantu, 189. – 193. pantu, 195., 204.1 pantu, 208.1 – 208.2 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības

gadījumā no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu SIA “Watu Auto”, reģistrācijas numurs

40203257190, nomas maksas parādu133,47 euro, līgumsodu 2,55 euro par laika posmu no 2023. gada 27. februāra

līdz 2023. gada 2. martam, izdevumus par transportlīdzekļa evakuatoru 300,08 euro, līgumsodu par saistību

neizpildi 340 euro un valsts nodevu 58,65 euro, kopā 834,75 euro (astoņi simti trīsdesmit četri euro, 75 centi).

Atzīt SIA “Watu Auto”, reģistrācijas numurs 40203257190, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt no /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības

gadījumā no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/,likumiskos 6 % gadā no 834,75 euro (astoņi simti

trīsdesmit četri euro, 75 centi).

Samaksa SIA “Watu Auto”, reģistrācijas numurs 40203257190,veicama kontā Nr. /Konta numurs A/,AS

“Citadele banka”.

Noraidīt prasību daļā par parāda 3192,85euro piedziņu.

Atmaksāt SIA “Watu Auto”, reģistrācijas numurs 40203257190, pārmaksāto valsts nodevu 93,36euro, kas

2025. gada 29. aprīlī iemaksāta Valsts kasē kontā Nr. /Konta numurs B/.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu

laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Vidzemes rajona tiesā.

Atbildētāji nav tiesīgi pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma

nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt Vidzemes rajona tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas

izskatīšanu no jauna.

Tiesnese M. Štorha

DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU